Rīga 4°C, apmācies, bez nokrišņiem, DR vējš 5m/s
Otrdiena, 2024. gada 23. aprīlis 12:51
Vārda dienas: Georgs, Jurģis, Juris
Raksturojot LPS Tautsaimniecības komitejas darbu 2020. gadā, jāatzīmē, ka daudziem izaicinājumiem korekcijas veica Covid sērga, tomēr minimālais apjoms, par ko panācām vienošanos sarunās ar Satiksmes ministriju (SM) 2020. gada 14. maijā un ar Ekonomikas ministriju 3. septembrī, tika izpildīts.
Sabiedriskais transports: pakalpojumiem noteikts minimālais apjoms
– Atbilstoši SM un LPS protokolam panācām, ka sabiedriskā transporta pakalpojumiem kompensēti nepieciešamie papildu izdevumi 14,5 miljonu apmērā, kas saistīti ar Covid–19 krīzi, pretējā gadījumā gada nogalē sabiedriskā transporta pakalpojumi tiktu pārtraukti.
– Panācām, ka, izdarot grozījumus Sabiedriskā transporta pakalpojuma likumā, beidzot definēts minimālais pakalpojumu apjoms, kas ierobežos iespēju FM manipulēt ar sabiedriskā transporta pakalpojumu bāzi atbilstoši budžeta iespējām. Tādējādi panākts, ka sabiedriskā transporta pieejamība vismaz minimālā apjomā tiks nodrošināta.
– LPS atbalstīja “Vidzemes plānošanas reģiona” iniciatīvu par iespēju veikt pārvadājumus pēc pasažieru pieprasījuma, un rezultātā Sabiedriskā transporta pakalpojuma likumā veiktie grozījumi dod uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2021. gada 30. novembrim iesniegt Saeimai likumprojektu, kas paredz pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu pēc pasažieru pieprasījuma. Esam gandarīti par “Vidzemes plānošanas reģiona” milzīgo darbu un neatlaidību šīs aktivitātes ieviešanā.
Būvniecība: precizēta būvniecības procesa dalībnieku kompetence, vienkāršotas procedūras vienkāršākām būvēm
– Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju esam panākuši, ka grozījumos Būvniecības likumā definēta katra būvniecības procesa dalībnieka kompetence, kas nodrošina būvniecības kvalitāti un būves atbilstību normatīvo aktu prasībām. Jāuzsver, ka atbilstoši grozījumiem likumā būvvalde atbildēs par būvniecības administratīvā procesa tiesiskumu, bet neatbildēs par būvniecības procesa (būvprojektēšanas dokumentācijas un būvdarbu) satura kvalitāti un atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī par sabiedrības interešu aizsardzību būvniecības procesā, t. sk. trešo personu aizsardzību.
– Vispārīgos būvnoteikumos un Ēku būvnoteikumos tiks vienkāršota ēku vai to daļu atjaunošanas un pārbūvju saskaņošana, pārskatot noteiktās procedūras (tajā skaitā pieņemšanu ekspluatācijā). Pirmās grupas ēkas, kā arī vienstāva otrās grupas palīgēkas varēs atjaunot un pārbūvēt bez projekta ieceres, ja netiek mainīts lietošanas veids un būvapjoms. Turpmāk vajadzēs tikai paskaidrojuma rakstu, lai ierosinātu arī otrās un trešās grupas ēkas atjaunošanu (līdz šim bija nepieciešama ēkas fasādes apliecinājuma karte, būvatļauja) un nojaukšanu.
– Pēc gandrīz trīs gadu kopīgas cīņas ar Rīgas būvvaldi pret valsts ierēdniecību panācām, ka MK 2014. gada 19. augusta noteikumos nr. 499 “Noteikumi par būvinspektoriem” beidzot tiks noteikts, ka būvinspektora vai būvinspektora palīga amata pienākumu pildīšanu iekļaus praktiskā darba pieredzē, kas dos iespēju būvinspektora palīgam pretendēt uz būvinspektora tiesību iegūšanu. Regulējums kaut daļēji ļaus samazināt būvinspektoru deficītu valstī.
Mājokļu politika: saglabāta pašvaldību autonomija pašvaldības īres dzīvokļu jomā, arī bankām tiks noteikta atbildība par parādu piedziņu dzīvojamajā fondā, valsts pēc 12 gadu pārtraukumu atsāk pabalstu izmaksu denacionalizēto namu īrniekiem, atvieglotas procedūras
– Dzīvojamo telpu īres likumā ielobējām atsevišķu sadaļu “Pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu izīrēšana”, kur paredzētas pašvaldību tiesības noteikt īres maksu pašvaldību dzīvojamā fondā; īres līgumiem noteikti termiņi.
Mums izdevās noraidīt priekšlikumus, kas ierobežotu pašvaldību tiesības rīkoties ar sev piederošajām dzīvojamām telpām. Ja iesniegtos priekšlikumus atbalstītu, tad pašvaldības nevarētu izdot saistošos noteikumus, kuros paredzētu īres maksas noteikšanas principus un noslēdzamo īres līgumu termiņus. Tāpat pašvaldības nevarētu paaugstināt īres maksu tikai ar pašvaldības paziņojumu, bet tām vajadzētu par to vienoties ar katru īrnieku.
Pašvaldības dome savos saistošajos noteikumos drīkstēs noteikt nosacījumus un kārtību, kādā pašvaldībai piederošas vai tās nomātas un izīrētas dzīvojamās telpas īrnieks neatkarīgi no tā, vai viņš atzīts par tiesīgu saņemt palīdzību atbilstoši normatīvajam aktam par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, var prasīt jauna dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu, kā arī nosaka termiņu, uz kādu slēdzams dzīvojamās telpas īres līgums, bet ne uz ilgāku laiku kā 10 gadi.
Pašvaldību īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā nebūs obligāta, bet tā kalpos tikai kā papildu opcija mehānismam bezstrīdus parāda piedziņai.
– Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju Civilprocesa likuma 628. panta pirmā daļa papildināta ar 2.1. punktu, nosakot, ka no naudas, kas saņemta par pārdoto ar ķīlu apgrūtinātu nekustamo īpašumu, pēc sprieduma izpildes izdevumu segšanas, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pārdošanu, noteiktajā prioritārajā secībā apmierināmi arī prasījumi par maksājumiem par šo nekustamo īpašumu, kas saistīti ar obligāti veicamo un citu pārvaldīšanas darbību veikšanu dzīvojamā mājā, maksājumiem uzkrājumu fondā, maksājumiem par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, bet ne vairāk kā 5% apmērā no naudas, kas saņemta par šo nekustamo īpašumu. Šādā veidā tiek nodrošināta dzīvokļu īpašnieku un pašvaldību tiesību aizsardzība, jo tieši viņi ir tie, kas spiesti hipotekāro devēju vietā apmaksāt parādus, kuri attiecas uz pārvaldīšanas izdevumiem. Beidzot parādu atgūšanas procesā saistībā ar dzīvokļu ekspluatāciju tiks iesaistītas arī bankas. Jāatzīmē, ka likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā un grozījumi varētu stāties spēkā tikai 2024. gadā.
– Pēc vairākām diskusijām Saeimā pēc 12 gadu pauzes 2021. gadā budžetā paredzēts atsākt izmaksāt pabalstus par dzīvojamo telpu atbrīvošanu denacionalizēto namu īrniekiem.
– Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju grozījumos Dzīvojamo māju pavaldīšanas likumā Saeimā trešajā lasījumā ir atbalstīts priekšlikums, kas paredz jaunu obligāto pārvaldīšanas darbību – dzīvojamās mājas energoefektivitātes uzlabošanas nodrošināšanu. Tas nozīmē, ka lēmumus par energoefektivitātes uzlabošanu, t. sk. siltināšanu dzīvokļu īpašumos nesadalītās dzīvojamās mājās, varēs pieņemt ar vairākuma kopīpašnieku balsu, nevis ar visu kopīpašnieku piekrišanu, kā tas ir šobrīd.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021