LPS Sporta jautājumu apakškomitejas sēde

LPS Sporta jautājumu apakškomitejas sēde notika 13. janvārī, un tajā tika apspriests Sporta politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam projekts.

Sanāksmi iesākot, apakškomitejas vadītājs Andrejs Spridzāns uzsvēra, ka Covid laikā saruna par sportu un fiziskām aktivitātēm ir īsti vietā un izstrādātais stratēģiskais dokuments jāvērtē ar domu, vai tas derēs gan pandēmijas laikam, gan rītdienai.

Ar Sporta politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam iepazīstināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks Sporta departamenta direktors Edgars Severs. IZM un sporta organizāciju kopīgi izstrādātajās pamatnostādnēs turpmākajiem septiņiem gadiem ietverti sporta politikas pamatprincipi, mērķi, virzieni, mērķgrupas, prioritātes un uzdevumi sporta politikas mērķu sasniegšanai un problēmu risināšanai. Jaunajās pamatnostādnēs definētais sporta politikas vadmotīvs skan: sports – dzīves kvalitātei! Tajās noteiktie trīs galvenie sporta politikas virzieni ir bērnu un jauniešu sports, sports visiem jeb tautas sports un augstu sasniegumu sports, kā arī pielāgotais sports kā caurviju virziens, tomēr par prioritāriem atzīstama bērnu un jauniešu sporta un tautas sporta attīstība.

Pie izaicinājumiem sporta nozarē minēti šādi:

– mazkustīgs bērnu un pieaugušo dzīvesveids un nepietiekama iedzīvotāju fiziskā aktivitāte kopumā;

– reģionāli nevienlīdzīgs sporta piedāvājums un vienotas sporta infrastruktūras attīstības stratēģijas trūkums;

– cilvēkresursu atjaunotne sportā;

– talanti – to meklēšana, attīstīšana un noturēšana;

– fragmentācija sporta nozares attīstības plānošanā un skaidru prioritāšu neesība;

– sazarota sporta pārvaldības un budžeta administrēšanas sistēma nevalstisko sporta organizāciju līmenī;

– profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu finansēšanas modeļa nepilnības un programmu īstenošanas efektivitāte;

– sportistu sagatavošanas sistēmas nepilnības pēc profesionālās ievirzes izglītības ieguves;

– nepietiekama cilvēku ar invaliditāti iesaiste pielāgotās fiziskās aktivitātēs;

– sporta nozares finansējums turpmākajos gados;

– godprātīguma un vērtību aizsargāšana sportā;

– sporta nozares atveseļošana un noturības stiprināšana pret krīzēm Covid–19 pandēmijas laikā un pēc tās.

Ar sporta politikas pamatnostādnēm var iepazīties šeit vai IZM vietnē šeit.

Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes Valdes priekšsēdētāja Diāna Zaļupe informēja, ka Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) 30. decembrī organizējusi tiešsaistes diskusiju, kurā uzstājušies sešu federāciju pārstāvji. LSFP vietnē ievietotas viņu sniegtās prezentācijas, un diskusijas ieraksts pieejams LSFP YouTube platformā šeit.

D. Zaļupe uzsvēra piecas lietas, kas būtu jāsakārto, lai valstī sports ietu uz augšu: treneru algu nodrošinājums profesionālās ievirzes sporta programmu īstenošanai; sporta interešu izglītības finansējuma nodrošinājums; sporta fonda dibināšana (piemēram, kā Valsts kultūrkapitāla fonda sadaļa vai atsevišķs fonds); atbalsts sporta bāzu celtniecībai un rekonstrukcijai; sporta federāciju lomas paaugstināšana un atbildības veicināšana (īpaši par jaunatnes sportu).

Rīgas pašvaldības priekšlikumus pamatnostādņu papildināšanai argumentēti skaidroja Rīgas domes Sporta un jaunatnes pārvaldes priekšniece, departamenta direktora vietniece Dina Vīksna. Viņa uzsvēra, ka būtu jānosaka skaidri spēles noteikumi, kā pašvaldības var pretendēt uz valsts finansiālo atbalstu sporta būvju veidošanai. Kolēģi papildināja arī Ventspils Sporta pārvaldes vadītāja Daina Paipala, pievienojoties prasībai par valsts atbalstu infrastruktūras objektiem.

Sēdes videoieraksts pieejams LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs – Videoarhīvs” vai šeit.