LPS Tautsaimniecības komitejas sēde

20. janvārī Latvijas Pašvaldību savienība rīkoja videokonferenci–vebināru par elektroapgādes nozares attīstības tendencēm, inovācijām un aktualitātēm pilsētās un novados. Pasākumā bija iespēja uzzināt par jauniem elektroenerģijas datu pakalpojumiem nozarē, pašvaldību inovatīvo pieredzi elektromobilitātē u. c.

Sēdes videoierakstu iespējams noskatīties LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs – Videoarhīvs” vai šeit.

Pasākumu atklāja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, akcentējot energoefektivitātes nozīmi ekonomiskajā attīstībā un LPS sadarbību ar AS “Sadales tīkls” (ST). Eiropas Savienība jau formulējusi, ka mūsu nākotne balstās uz energoefektivitāti kā vienu no prioritātēm, līdz ar to arī Latvijā tā ir nozīmīga turpmākajā attīstībā. Šobrīd energoefektivitātes jomā ir ļoti daudz jāpaveic – gan valstij jāizpilda mājasdarbi, gan jāstrādā arī pašvaldībām. Tas vispirms attiecas uz vispārēju energotaupību un energoefektivitāti, pēc kā seko elektromobilitāte. To paredz Mēru pakts un Eiropas Savienības direktīvas un regulas. Paralēli tam arī jāievēro Latvijas likumdošana, piemēram, Energoefektivitātes likums, Ēku energoefektivitātes likums, topošais Transporta enerģijas likums un citi.

Svarīgi, ka parādījušās arī jaunas enerģētikas jomas, kā izkliedētā elektrības ģenerācija, kas paredz plaši ieviest mājsaimniecībā elektrības ģenerāciju ar saules paneļiem un mikrokoģenerāciju, tāpat arī elektromobilitāte – pakāpeniska atteikšanās transportā no fosilās degvielas, ko aizstāt ar elektromobiļiem vai ūdeņradi. Savukārt izkliedētā elektrības ģenerācija ar saules paneļiem vai gāzes minikoģenerācijas iekārtām, kas ražo elektrību un siltumu, konkrētāk skar elektroenerģijas sadales tīklus, jo izkliedēti saražotā elektroenerģija ir jāpieņem tīklā, jāuzkrāj un pēc nepieciešamības jāpievada atpakaļ ražotājam.

“Sadales tīkla” Valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Sandis Jansons informēja par elektroapgādes nozarē paveikto un jaunajiem izaicinājumiem 2021. gadā – izkliedēto un mikroģenerāciju, elektromobilitātes attīstību un šo procesu ietekmi uz tīkla attīstību un tarifu.

ST Valdes locekle klientu direktore Baiba Priedīte pastāstīja par jaunu elektroenerģijas datu pakalpojumu un tā iespējām pašvaldībās. Šis jaunais pakalpojums ļaus klientiem saņemt elektroenerģijas patēriņa datus mašīnlasāmā formātā. Dati tiks apkopoti un automatizēti nosūtīti klientu sistēmām ar intervālu reizi stundā. Jaunais pakalpojums dos iespēju biznesa klientiem un organizācijām ar lielu elektrības patēriņu vai īpašumu skaitu detalizēti sekot līdzi izlietotās elektrības apjomam un tā izmaiņām, pieņemt datos balstītus lēmumus un plānot energoefektīvu darbību. Šāda veida pakalpojums energoapgādes jomā Baltijas mērogā izstrādāts pirmoreiz.

Elektromobilitāte aptver daudz plašāku un sarežģītāku jautājumu loku – sākot no transportlīdzekļiem un to ražošanas un beidzot ar elektrouzlādes tīkla attīstīšanu visā Latvijā. Zaļā kursa mērķu sasniegšanai līdz 2025. gadam Eiropā būs jāizveido viens miljons elektrouzlādes staciju, kas apkalpos aptuveni 13 miljonus elektroauto. Atbilstošas infrastruktūras izveide un attīstība Latvijā ir izaicinājums, jo tas ir dārgs un laikietilpīgs process, turklāt šobrīd tas primāri gulstas tieši uz pašvaldību pleciem. Vai Latvijā 2030. gadā 30 000 elektromobiļu būs realitāte? Visticamāk, jā! Pērnā gada sākumā kopumā bija reģistrēti 658 elektroauto, bet 2020. gada beigās to skaits strauji pieaudzis un pat dubultojies, turklāt ar visai nelielu valsts atbalstu salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm.

Sabiedrība uz elektromobiļiem raugās ar aizvien lielāku uzticību, jo tā vairs nav tāla nākotne, bet gan realitāte un dažiem jau tagadne. Eiropas Elektromobilitātes asociācija prognozē, ka 2030. gadā 50% globālā autotirgus veidos elektroauto. Tas nozīmē, ka jau pavisam drīz elektrouzlādes infrastruktūras attīstība pilsētās un gar lielajām šosejām būs absolūta prioritāte. Līdz ar to šajos un citos energoefektivitātes darbos aktīvi iesaistās pašvaldības.

Vebinārā ar labo un inovatīvo pieredzi elektromobilitātes attīstībā dalījās arī pašvaldības. Pasākumā piedalījās Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševics, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Liepāja 2012. gadā pievienojusies Pilsētu mēru paktam un regulāri veic pilsētas enerģētisko inventarizāciju. Kā pirmā pašvaldība Latvijā tā 2016. gadā ieviesusi un sertificējusi ISO 50001 energopārvaldības sistēmu, pat pirms tas bija noteikts normatīvajos aktos. 2019. gadā ar “Latvenergo” atbalstu Liepājā izveidots Energoefektivitātes centrs, kurā izglīto iedzīvotājus par viedas enerģijas iegūšanu un racionālu izmantošanu. Liepāja ir viena no līderēm energoefektivitātes jomā, arī daudzdzīvokļu māju siltināšanā. Šie enerģētikas jomas mērķi ir ilgtermiņa un savu pozitīvo iespaidu pilsētai dos vēl ilgi nākotnē. Video pieejams šeit.

Savukārt Jelgavas pilsētas pašvaldība 2020. gada sākumā sadarbībā ar “Fortum” uzsākusi izpēti “zaļā” ūdeņraža ražošanai, ko varētu izmantot SIA “Jelgavas autobusu parks” plānotajiem ūdeņraža autobusiem, lai būtiski samazinātu fosilās degvielas izmantošanu un izmešus. Ilgtspējīgai enerģētikas attīstībai pilsētā un efektīvai energopārvaldībai Jelgavas pilsētas pašvaldība izvirzījusi stratēģisku mērķi – izveidot un ieviest viedo energoresursu patēriņa kontroles platformu. Tieši Jelgavā ir reģistrēti arī divi Latvijā pirmie pārbūvētie elektromobiļi – “Renault Clio” un “Mazda RX–8”. Video pieejams šeit.

Rēzeknē jau vairāk nekā gadu pilsētas pasažierus pārvadā četros elektroautobusos. Šobrīd galvenais Rēzeknes akcents enerģētikā ir biznesa enerģētikas infrastruktūras veidošana. Sadarbībā ar “Sadales tīklu” Rēzeknes pašvaldība veido tādu elektroapgādi, lai maksimāli attīstītu vietējo industriju un biznesu. Video pieejams šeit.

Arī citas pašvaldības, piemēram, Gulbene, Salaspils, Jūrmala, un energouzņēmumi brīvprātīgi ir noslēguši vienošanos ar valsti, plānojot vismaz 10% energoietaupījumu. Pašvaldībās izstrādā enerģētikas attīstības plānus, kas paredz energoietaupījumus.

Sēdes noslēgumā AS “Latvenergo” Elektrotransporta uzlādes tīkla vadītājs Ansis Valdovskis informēja par Elektrum elektroauto uzlādes tīkla attīstību.

Plašāka informācija pieejama prezentācijās šeit.