Pašvaldības aicina izglītības un zinātnes ministri rast trūkstošo finansējumu sporta skolu treneru algām

Ņemot vērā situāciju bērnu un jauniešu sporta jomā, LPS nosūtījusi vēstuli izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai, aicinot rast papildu finansējumu profesionālās ievirzes izglītības iestāžu treneru algu nodrošināšanai 100% apmērā. Tādējādi tiktu īstenota stratēģiskajos plānošanas dokumentos deklarētā bērnu un jauniešu sporta prioritāte, jo šobrīd pieņemtie lēmumi realitātē neatbilst šajos dokumentos noteiktajam.

Pagājušonedēļ Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis pirmais publiski pauda satraukumu par situāciju bērnu un jauniešu sportā un rosināja visiem kopīgi risināt samilzušo problēmu, ar ko pašlaik saskaras pašvaldības, kā arī aicināja valsti izpildīt solījumus. Atņemt sportam līdzekļus neesot godīgi un atbildīgi pret sporta pedagogiem, jo sporta skolu finansējums netaisnīgi samazināts.

LPS skaidro, ka profesionālās sporta izglītības iestāžu audzēkņu skaits ar katru gadu pieaug, tāpat profesionālās sporta izglītības programmu realizēšanā papildus iesaistās arī privāti klubi un sporta skolas. Valsts kopējā dotācija profesionālās ievirzes treneru algām pēdējos gados palikusi nemainīga vai pieaugusi lēnāk nekā treneru algām nepieciešamā finansējuma summa. Tā rezultātā ik gadu rodas iztrūkums, ko līdz šim nodrošināja sporta izglītības iestādes dibinātājs – pašvaldība vai privātais sporta klubs.

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis vēstulē ministrei akcentē, ka šā gada janvāra vidū pašvaldību dibinātās sporta skolas saņēmušas informāciju par Izglītības un zinātnes ministrijas aprēķināto dotācijas apjomu sporta skolu treneru algām. Vairumā pašvaldību iztrūkums ir 10–20% no nepieciešamā. Pašvaldību budžeta ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 2021. gadā samazinājušies par 5%, līdz ar to ir ierobežotas to iespējas finansēt trūkstošās treneru algas. Rezultātā vēl šajā mācību gadā var nākties slēgt kopš pagājušā gada septembra darbojošās treniņu grupas. Tas var izraisīt ilgstošas sekas, bērniem pārtraucot sporta nodarbības un no darba aizejot un pārkvalificējoties treneriem.

Bērnu un jauniešu sporta sistēmas pamats ir profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes – sporta skolas un privāti sporta klubi. Pašvaldību dibinātajās sporta skolās vidēji trešo daļu no visām izmaksām veido valsts dotācija treneru algām, bet visu pārējo – trūkstošās treneru algas, administratīvos izdevumus, sporta bāzu uzturēšanu, inventāru, bērnu sporta nometnes, transportu, ēdināšanas un izmitināšanas izdevumus izbraukuma sacensībās – apmaksā pašvaldības.

Valsts līdzšinējās Sporta politikas pamatnostādnēs par vienu no prioritātēm bija noteikts bērnu un jauniešu sports. Jaunajā pamatnostādņu projektā bērnu un jauniešu sporta attīstība nosaukta par galveno prioritāti.