LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde

LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdē, kas notika 3. februārī tiešraidē, piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji, kuri pastāstīja par šogad svarīgāko dabas un vides aizsardzības, klimata pārmaiņu un investīciju jomā.

Vispirms VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola iepazīstināja ar VARAM 2021. gadā plānotajiem darbiem un šābrīža aktualitātēm dabas un vides aizsardzības un klimata pārmaiņu jomā. Viņa gan minēja galvenos dokumentus – Vides politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.–2028. gadam, likuma “Par piesārņojumu” sadalīšanu trīs jaunos likumos, Vides aizsardzības likumu, grozījumus likumā “Par zemes dzīlēm”, Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu 2022.–2027. gadam, Plūdu riska pārvaldības plānu 2021.–2027. gadam, plānotos grozījumus Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā u. c. –, gan arī uzskaitīja šogad nozīmīgākos darbus dabas aizsardzības jomā un virzībā uz klimatneitralitāti un klimata pārmaiņu ierobežošanu.

A. Ozolas stāstījumu tālāk turpināja VARAM valsts sekretāra vietnieks attīstības instrumentu jautājumos Sandis Cakuls, pievēršoties Modernizācijas fondam un citiem finanšu instrumentiem. Ar jaunā finansēšanas mehānisma – Modernizācijas fonda – palīdzību prioritāri tiks atbalstīta elektroenerģijas ražošana no atjaunojamajiem energoresursiem, energoefektivitātes uzlabošana transporta, lauksaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas nozarēs un ēkās, enerģijas uzglabāšana, energotīklu modernizēšana, kā arī darba ņēmēju kvalifikācijas celšana un pārkvalificēšana. Šobrīd vēl turpinās iepriekšējā plānošanas perioda fondu apguve, un šogad sācies jaunais plānošanas periods, tāpēc sanāksmes dalībnieki pārrunāja, kas vēl darāms un precizējams vecā perioda ES finansējuma apguvē, kādas ir pašreizējās problēmas un kādi būs pašvaldībām pieejamie finanšu instrumenti jaunajā plānošanas periodā. S. Cakuls informēja par plānoto ES fondu finansējumu VARAM administrētajās aktivitātēs – par REACT–EU (2014–2020), Atjaunošanas un noturības mehānismu, Darbības programmu Latvijai 2021.–2027. gadam un Taisnīgas pārkārtošanās fondu.

Pirmajā aktivitātē REACT–EU 2014.–2020. gadam indikatīvais finansējums paredzēts ap 90 miljoniem eiro un projektu priekšatlasi plānots uzsākt jau šomēnes. Līdzekļi tiks piešķirti degradēto teritoriju atjaunošanai uzņēmējdarbības veicināšanai (SAM 5.6.2.), pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanai (SAM 4.2.2.) un atkritumu pārstrādes veicināšanai (5.2.1.2. pasākums).

Atjaunošanas un noturības mehānisma (ANM) indikatīvais finansējums VARAM pasākumiem iezīmēts 388,4 miljonu eiro apmērā, un to atvēlēs “zaļajai” pārejai – pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātes paaugstināšanai, atbalstam biometāna pašvaldību sabiedriskajam transportam/skolēnu autobusiem un atkritumu poligonu transportam un tehnikai, administratīvi teritoriālās reformas ceļu programmai, industriālajiem parkiem un digitālajai transformācijai.

ES fondu Darbības programmā Latvijai 2021.–2027. gadam plānotās VARAM investīcijas paredzētas šādās jomās: IKT risinājumiem un pakalpojumu attīstībai; pašvaldību ēku energoefektivitātei, pielāgošanās klimata pārmaiņām darbībām, ūdenssaimniecības attīstībai, aprites ekonomikai un atkritumsaimniecības attīstībai, dabas aizsardzībai, piesārņojuma mazināšanai un vides izglītībai; pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūrai, digitālajām prasmēm, bērnu pieskatīšanas pakalpojumiem; integrētai teritoriālajai attīstībai, ietverot uzņēmējdarbības publisko infrastruktūru, viedās pašvaldības, publiskās telpas attīstību un kapacitātes paaugstināšanu. Indikatīvais finansējums – kopā 629,5 miljoni eiro.

Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF) investīcijas Latvijai paredzētas 191,6 miljonu eiro apmērā: 107,7 miljoni no NextGenerationEU un 83,9 miljoni no daudzgadu finanšu shēmas (MFF). Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā iekļautie pasākumi ir kūdras nozares klimatneitralitātes veicināšana, veicot pētniecības un inovāciju aktivitātes un degradēto purvu rekultivāciju, atbalsts uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai, veicot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku industriālajās zonās ar augstu energopatēriņu, uzņēmējdarbības “zaļināšanas” un produktu attīstības pasākumi, bezizmešu mobilitātes veicināšana pašvaldībās un prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalifikācijas piedāvājuma attīstība.

Pēc prezentācijām izvērsās plašas diskusijas, un komitejas dalībnieki izvirzīja vairākus problēmjautājumus – par notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmas rekonstrukciju apdzīvotās vietās ar cilvēkekvivalentu zem 2000, par upju apsaimniekošanas plānu izstrādi un valsts līdzdalību šajā procesā, par naudu pašvaldību un pašvaldību nozīmes koplietošanas meliorācijas infrastruktūrai, par šā perioda ES fondu apguves aktualitātēm un iespējām saņemt finansējumu vēl līdz 1. jūlijam, par to, kā strādāt ar tehniskajiem projektiem, jau domājot par jaunajiem finanšu instrumentiem, u. c.

Sēdes noslēgumā LPS padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe sīkāk iepazīstināja ar Ministru kabinetā apstiprināto Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.–2028. gadam (pieejams šeit). Viņa akcentēja vairākus jautājumus, par kuriem LPS paudusi bažas gan plāna sagatavošanā, gan Ministru kabinetā.

Visi komitejas dalībnieki lūgti apdomāt un iesūtīt jautājumus LPS un VARAM 2021. gada sarunām, lai tos varētu apstiprināt komitejas marta sēdē.

Ar visu plašāk varat iepazīties prezentācijās, kas pieejamas šeit, un noskatoties videoierakstu LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs – Videoarhīvs” vai sekojot šai saitei.