3.–5. februāra Eiropas Reģionu komitejas plenārsesijā Eiropas Komisijas komisāru un Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģiona direktora galvenais secinājums: vislabāko, iedzīvotāju interesēs pieņemto lēmumu ieviešana praktiski pilnībā ir atkarīga no augstākstāvošās varas spējas sadarboties ar vietējo varu, kas ir vistuvāk iedzīvotājiem.
Februāra Eiropas Reģionu komitejas plenārsesijas darba kārtībā izskatīti daudzi Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājiem aktuāli jautājumi: Eiropas pilsoņu iniciatīva, kultūras un radošo nozaru atveseļošana, kohēzijas politika un atveseļošanās instrumenti, pārrobežu sadarbība, vakcinācijas kampaņa pret Covid–19 pandēmiju un citi. Taču visu diskusiju pamatā bija diskusija par subsidiaritāti, kas kā viens no ES pamatprincipiem ir saistošs gan ES institūcijām, gan nacionālajām varas institūcijām. Tas ir juridiski nostiprināts Līgumā par Eiropas Savienību.
Zīmīga bija par kohēziju un reformām atbildīgās komisāres Elizas Ferreiras (Elisa Ferreira) uzstāšanās: viņa stingri apliecināja, ka pilnīgi apzinās pašvaldību izšķirīgo lomu un nacionālo valdību bieži nesaskaņoto rīcību ar vietējo varu lēmumu ieviešanā. Tādēļ viņa pati un viņas vadītās institūcijas turpmāk stingri uzraudzīs subsidiaritātes normu ievērošanu ES dalībvalstīs. “Visās jaunajās programmās mani dienesti pievērš īpašu uzmanību partnerības principa ievērošanai. Mēs vēlamies redzēt, kā iedzīvotāju viedoklis tiek uzklausīts, īstenojot politiku, un vēlos lūgt jūsu palīdzību analīzē un labās prakses izplatīšanā. Lai mūsu aktivitātes būtu labs stāsts, ko pastāstīt nākamajos gados! DG REGIO mēs ļoti paļaujamies uz jums un jūsu entuziasmu!” sacīja Eliza Ferreira.
Portugāles Republikas Eiropas lietu valsts sekretāre Ana Paula Zakariasa uzrunā plenārsesijas dalībniekiem par Portugāles prezidentūras Eiropas Savienības Padomē prioritātēm stingri apliecināja savu apņemšanos stiprināt ES vietējo un reģionālo pašvaldību lomu ES. Kā svarīgākos prezidentūras tuvākā laika uzdevumus Zakariasa minēja Covid–19 krīzes pārvarēšanu, ekonomikas atveseļošanās programmas un šim uzdevumam atvēlēto līdzekļu efektīvu apgūšanu iedzīvotāju interesēs.
Jāatzīst, ka, no vienas puses, kā jebkura krīze, arī ar Covid–19 pandēmiju saistītā krīze ir smaga un traģiska visiem iedzīvotājiem, it īpaši maznodrošinātajiem un sociāli mazaizsargātajiem. No otras puses, tas ir izaicinājums publiskajai varai no ES augstākajām institūcijām līdz konkrētai pašvaldībai, visiem varas līmeņiem jāpierāda sava spēja un kompetence dot reālu ieguldījumu vitālu sabiedrības interešu labā. Neapšaubāmi sabiedrība visās ES dalībvalstīs adekvāti novērtēs reālu un konkrētu palīdzību no visu līmeņu varas institūcijām, bet patiesi ir arī aptauju rezultāti, ka sabiedrības acīs nacionālās valdības un ES institūcijas bauda krietni zemāku uzticību nekā pašvaldības. Lai šī starpība nekļūtu vēl kritiski lielāka, manuprāt, pareizi būtu izmantot pašvaldību potenciālu iedzīvotāju labā un kopīgiem spēkiem darīt cilvēkiem vajadzīgas lietas. Tāpat nevajadzētu mēģināt visas problēmas uzvelt uz pašvaldību pleciem, bet resursus maksimāli centralizēt un koncentrēt virtuālu mērķu sasniegšanai. Subsidiaritāte nav tukša skaņa. Ārkārtas situācija prasa atbilstošu pārvaldes saskaņotu rīcību, kas būtu kompetenta, savlaicīga, enerģiska un atbildīga! To prasa simtiem miljonu cilvēku! Vai mēs protam to sadzirdēt, saprast un rīkoties?