Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, D vējš 3m/s
Svētdiena, 2024. gada 28. aprīlis 15:10
Vārda dienas: Gundega, Terēze
Zaļais kurss (Green Deal), ko 2019. gadā pasludinājusi Eiropas Savienība (ES), paredz būtiskas izmaiņas līdzšinējā saimniekošanā. Eiropas zaļā kursa centrā ir klimatneitralitāte: Eiropas Savienība kā pirmā apņēmusies sasniegt klimatneitrālu ekonomiku šā gadsimta vidū. Lai šo apņemšanos sasniegtu, aktīva rīcība būs nepieciešama visos dalībvalstu pārvaldes līmeņos – gan nacionālajā, gan reģionu un pašvaldību –, lai visas iesaistītās puses (sabiedriskais sektors, uzņēmēji, iedzīvotāji) resursus patērētu efektīvi un mazinātu ietekmi uz klimatu un vidi. Klimatneitralitātes sasniegšanā daudz izaicinājumu turpmākajos gados būs enerģētikā. Savukārt ievērojams finansiāls ES atbalsts būs pieejams elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem resursiem, energoefektivitātes uzlabošanai, t. s. tīrajiem transportlīdzekļiem, tāpat enerģijas uzglabāšanai un pārvadei.
Lai gan klimata pārmaiņas satrauc daudzus, tomēr līdz šim tikai neliela sabiedrības daļa iesaistījusies konkrētās darbībās. Uzsāktais “COME RES” projekts ir veltīts vienai šādas rīcības iespējai – atjaunojamās enerģijas kopienām.
– Kā veiksmīgi ieviest atjaunojamos energoresursus izmantojošas enerģijas ražošanas tehnoloģijas?
– Kā panākt, lai atjaunojamo energoresursu plašāku izmantošanu atbalstītu vietējā kopiena?
– Kā atjaunojamās enerģijas ražošanā iesaistīt iedzīvotājus?
– Kā veidot sadarbību starp iedzīvotājiem, pašvaldību un vietējiem uzņēmējiem?
– Kādus ieguvumus tas var sniegt vietējai kopienai?
Tā ir tikai daļa jautājumu, kas tuvākajos gados tā vai citādi būs jārisina arī pašvaldībām. Uz tiem atbildes varētu palīdzēt rast ajaunojamās enerģiju kopienu (AEK) veidošanas pozitīvais process. Piemēri, kas vērojami vairākās ES valstīs, parādījuši, ka labi pārdomāti neliela mēroga decentralizētās enerģijas ražošanas risinājumi ir gan ieguldījums atjaunojamo resursu izmantošanā un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, gan sabiedrības atbalsta veidošanā, gan sniedz nozīmīgus ieguvumus vietējai kopienai.
Balstoties uz Eiropas Savienībā jau notiekošajām enerģijas kopienu iniciatīvām un to pieredzi, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādātā redakcija, 2018/2001/ES) ir noteikusi atjaunojamās enerģijas kopienas kā enerģijas ražošanas pārkārtošanas nepieciešamu sastāvdaļu.
Lai AEK kļūtu par enerģētikas sektora sastāvdaļu, jārod un jāizstrādā konkrēti risinājumi. Labvēlīgu nosacījumu radīšana atjaunojamās enerģijas kopienu veidošanai un to attīstībai par instrumentu iedzīvotāju atbalstam un tiešai iesaistei atjaunojamo energoresursu izmantošanā – tāds ir ES pētniecības un inovācijas programmas “Apvārsnis 2020” projekta “COME RES” mērķis.
Šā gada sākumā notika projekta uzsākšanas sanāksme Latvijā, ko rīkoja SIA “Vides investīciju fonds” sadarbībā ar Fizikālās enerģētikas institūtu. Sakarā ar valstī noteiktajiem Covid–19 pandēmijas ierobežojumiem sanāksme notika attālināti, izmantojot digitālās tiešsaistes platformu.
Sniegsim nelielu ieskatu sanāksmes norisē un saiti uz sanāksmes materiāliem.
Tikšanās ievaddaļā projekta vadītāja Latvijas Vides investīciju fonda pārstāve Aija Zučika dalībniekus iepazīstināja ar projekta mērķiem, uzdevumiem un turpmāko norisi.
Projekta aktivitātes turpināsies līdz 2023. gada februārim, un mērķa sasniegšanai projekta partneri no deviņām Eiropas valstīm, kuri pārstāv enerģētikas un vides aģentūras, lietišķās pētniecības un konsultāciju institūtus, atjaunojamās enerģijas asociācijas un kooperatīvus, analizēs AEK darbības pieredzi. Izmantojot daudznozaru un starpdisciplināru pieeju, tiks analizēti politiskie, administratīvie, juridiskie, sociālekonomiskie un citi faktori, lai novērtētu galvenos nosacījumus un virzītājspēkus AEK attīstības veicināšanai projekta mērķa reģionos, tajā skaitā Latvijā.
Projektā paredzēts veikt padziļinātu AEK darbības šķēršļu un veicinošo apstākļu un nosacījumu analīzi, atlasīt un izplatīt labās prakses piemērus gan par iedzīvotāju un vietējo mērķgrupu līdzdalību un iesaisti elektroenerģijas ražošanā, izmantojot atjaunojamos energoresursus, gan par tādiem biznesa modeļiem, kas šādu kopienu darbību raksturo kā veiksmīgu un dzīvotspējīgu ilglaicīgi. Projekts veicinās aktīvu dialogu, informācijas apmaiņu un izglītošanos starp atjaunojamās enerģijas resursu izmantošanā un AEK izveidošanā iesaistītajām institūcijām, organizācijām un sabiedrības grupām.
Fizikālās enerģētikas institūta vadošais pētnieks projekta “COME RES” eksperts Ivars Kudreņickis skaidroja, kāpēc enerģijas kopienas ir svarīgas un kādēļ tām būtu jāpievērš uzmanība.
AEK nozīmē elektroenerģijas ražošanas “demokratizāciju”. Ja vietējai sabiedrībai pieder elektroenerģijas ražošanas iekārtas un tā gūst taustāmu labumu no tām, tas veicina sabiedrības interesi, līdzdalību un iesaisti atjaunojamās enerģijas izmantošanā. “Līdzšinējā pieredze citās Eiropas valstīs, kur jau darbojas AEK, izmantojot dažādas tehnoloģijas un atšķirīgas juridiskās formas, liecina, ka plašākas kļūst patērētāju izvēles iespējas, iedzīvotāji piedalās enerģētikas sektora pārmaiņu procesos un vietējās teritorijas gūst labumus ekonomikas, sociālajā un vides jomā,” uzsvēra I. Kudreņickis.
Ar direktīvu ieviešanas jautājumiem, kas jārisina Latvijā, sanāksmes dalībniekus iepazīstināja Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta vecākais eksperts Einārs Cilinskis.
E. Cilinskis pastāstīja par galvenajiem nosacījumiem, kā atjaunojamā energokopiena ir definēta ES direktīvā. Galvenais princips ir atklāta, autonoma, brīvprātīga vietējās sabiedrības (iedzīvotāji, mazie un vidējie uzņēmumi, pašvaldības un to iestādes) dalība un kontrole par kopienas darbību. Kopienas var darboties dažādu juridisko formu ietvarā, ja tiek nodrošināta kopienas mērķa izpilde – kopīgu vides, ekonomisko vai sociālo ieguvumu nodrošināšana saviem dalībniekiem vai vietējām teritorijām.
Šobrīd tiek gatavoti grozījumi Enerģētikas likumā: to paredzēts papildināt ar sadaļu par energokopienām. E. Cilinskis aicināja projektā iesaistītos ekspertus un sanāksmes dalībniekus iesniegt priekšlikumus un komentārus par likuma grozījumiem, kuri sanāksmes laikā jau bija nodoti publiskās apspriešanas pirmajā posmā, un būt aktīviem arī nākamajos publiskās apspriešanas posmos. “Turpmāk grozījumu sagatavošanas posmos plašāk būtu diskutējami jautājumi par energokopienu juridisko formu, finansēšanas programmām, valsts atbalsta veidiem, darbības prasībām, kontroles kritērijiem un citiem aspektiem,” vērtēja Einārs Cilinskis.
Par pieredzi, kāda gūta, iesaistot iedzīvotājus projekta “Kopienu atjaunojamās enerģijas projektu kopradīšana un kopfinansēšana (Co2mmunity)” aktivitātēs, pastāstīja “Rīgas plānošanas reģiona” projekta koordinators Ilgvars Francis. Mārupē ir īstenoti divi atjaunojamo energoresursu izmantošanas projekti ar iedzīvotāju iesaisti – saules kolektoru izmantošana siltā ūdens sagatavošanai un saules PV paneļu izmantošana elektroenerģijas ražošanai pašpatēriņam daudzdzīvokļu un rindu dzīvojamā mājā. I. Francis ne tikai iepazīstināja ar projektā paveikto, bet arī detalizētāk pakavējās pie projektā iesaistīto pušu savstarpējās komunikācijas pieredzes.
Diskusijā, ko tikšanās noslēgumā vadīja Fizikālās enerģētikas institūta vadošais pētnieks Gaidis Klāvs, dalībnieki izteica idejas un priekšlikumus, kā projekta gaitā varētu veicināt energokopienu veidošanos plašākai atjaunojamo energoresursu izmantošanai Latvijā.
Dalībnieku ieteikumi un idejas tiks iekļauti turpmāk plānotajos četros tematiskajos semināros.
Aicinām ar sanāksmē sniegtajām prezentācijām iepazīties ŠEIT.
Plašākai informācijai par projekta norisi Latvijā: Aija Zučika, projekta vadītāja, [email protected].
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021