Rīga 4°C, mākoņains, bez nokrišņiem, ZR vējš 5m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 15:51
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
Pirms neilga laika trauksmes zvanus par izveidojušos situāciju teritorijas attīstības plānošanā Latvijā skandēt sāka nekustamo īpašumu nozares pārstāvji. Un ne bez pamata. Jau kopš aizvadītā gada, kad valstī izsludināta un ir spēkā ārkārtējā situācija, apturēta jebkādu pašvaldību plānošanas dokumentu (attīstības stratēģijas, programmas, detālplānojumi, lokālplānojumi, teritorijas plānojumi) virzība. Iepriekš minētie plānošanas dokumenti, īpaši tie, kas saistīti ar telpisko plānošanu, ir cieši saistīti ar iespējām teritorijās piesaistīt investīcijas, attīstīt būvniecību u. tml.
Cēlonis?
Sabiedrības iesaiste un līdzdalības nodrošināšana attīstības plānošanā ir demokrātiskas sabiedrības pazīme. Tā ir ne vien demokrātijas nepieciešamība, bet būtiska ilgtspējīgas attīstības pazīme. Publiskā apspriešana ir nozīmīga plānošanas dokumentu izstrādes stadijas sastāvdaļa. Tā ir obligāta teritorijas plānojumu, lokālplānojumu un detālplānojumu izstrādē. Tāpēc kavējās un būtiski ir pagarināts dokumentu izstrādes process, kavēta būvatļauju saņemšana un būvniecība.
Attīstības plānošanas dokumentu izstrādi, kā arī sabiedrības iesaisti regulē likums “Par pašvaldībām”, Teritorijas attīstības plānošanas likums, Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” un “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” un citi normatīvie akti. Līdz ar ārkārtējo situāciju to, kā pašvaldībām organizējama attīstības plānošanas dokumentu un plānošanas dokumentu vides pārskata publiskā apspriešana, nosaka Covid–19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma (turpmāk – likums) 21. pants, kura otrajā daļā noteikts, ka vietējās pašvaldības lokālplānojumu un detālplānojumu un to vides pārskatu publisko apspriešanu turpina tikai neklātienes formā (attālināti), ja šo dokumentu publiskā apspriešana uzsākta pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas un klātienē notikusi ne mazāk kā divas nedēļas, tajā skaitā ir organizēta publiskās apspriešanas sanāksme. Ja publiskā apspriešana uzsākta ārkārtējās situācijas laikā, tā klātienē turpināma ne mazāk kā divas nedēļas pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas, tajā skaitā organizējot publiskās apspriešanas sanāksmi.
Principā gada garumā, kad mūsu kaimiņi lietuvieši un igauņi ļoti veikli piemērojās situācijai un, veicot attiecīgas izmaiņas tiesību aktos, ļāva notikt publiskai apspriešanai, Latvijā šis process tika apstādināts, neraugoties uz sabiedrības kopējo digitālo prasmju straujo attīstību, tajā skaitā pat parlamenta un tiesu pāriešanu uz attālinātu lēmumu pieņemšanu.
Īpašumu attīstītāji publiskajā telpā norādījuši uz simtiem miljonu eiro investīcijām, kas tādā veidā Latvijai gājušas secen. Un, ņemot vērā globālo ekonomisko situāciju, kas neizbēgami atsauksies arī uz Latvijas budžetu, tas ir vērā ņemams arguments.
Situācijas attīstība
Pie pašvaldības pārraugošās ministrijas (VARAM) durvīm klauvēja ne viena vien pašvaldība un citas nozares, līdz beidzot 2021. gada 18. martā steidzamības kārtībā Saeima pieņēma VARAM sagatavotos grozījumus likumā, kas stājās spēkā 25. martā.
Tie paredz, ka publisko apspriešanu neklātienes formā (attālināti) organizē plānošanas reģionu ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, attīstības programmai un tematiskajiem plānojumiem; vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, attīstības programmai, lokālplānojumiem, detālplānojumiem un tematiskajiem plānojumiem.
Organizējot publisko apspriešanu neklātienes formā (attālināti), jāievēro šādi nosacījumi:
1) minimālais publiskās apspriešanas laiks – četras nedēļas;
2) informācija par teritorijas attīstības plānošanas dokumenta publisko apspriešanu un publiskās apspriešanas sanāksmi izziņota vismaz divos plašsaziņas kanālos un nodrošināta tās izvietošana publiskajā vidē, norādot teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes pamatojumu un risinājumu īsu aprakstu, informāciju par būtiskākajām izmaiņām un plānotajiem attīstības projektiem;
3) nodrošināta iespēja iepazīties ar publiskajai apspriešanai nodotajiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un saņemt konsultāciju gan attālināti, gan klātienē;
4) publiskās apspriešanas sanāksme organizēta, izmantojot tiešsaistes videokonferences sarunu rīku vai citu tiešsaistes sarunu rīku. Informācija par publiskās apspriešanas sanāksmi ne vēlāk kā 10 dienas pirms sanāksmes noteiktā datuma izziņota vismaz divos plašsaziņas kanālos un nodrošināta tās izvietošana publiskajā vidē, norādot teritorijas attīstības plānošanas dokumenta izstrādes pamatojumu un risinājumu īsu aprakstu, informāciju par būtiskākajām izmaiņām un plānotajiem attīstības projektiem;
5) informācija par izziņošanas pasākumiem, veidiem, priekšlikumu un viedokļu sniegšanas iespējām, kā arī sanāksmes protokolu ietverta atsevišķā ziņojumā, ko pievieno dokumentācijai par izstrādi.
Ir skaidrs, ka stratēģiju un programmu publiskā apspriešana ir svarīga, jo tuvojas administratīvi teritoriālā reforma un pēc vēlēšanām ir jābūt skaidrībai par plānošanas reģionu un jaunizveidoto pašvaldību attīstības virzieniem. Publiskajā telpā pieejamā informācija liecina, ka tagad ir aktīvākais jaunveidojamo novadu attīstības stratēģiju un programmu izstrādes periods, un ierobežojumu neatcelšana būtu VARAM šaušana sev kājā.
Neatbildēts jautājums
Tomēr joprojām paliek neatbildēts jautājums, kādēļ šādu procedūru nav iespējams piemērot teritorijas plānojumiem? Īpaši svarīgs šis aspekts ir Latvijas galvaspilsētai, kas jauno teritorijas plānojumu gaida vairākus gadus. Un šajā brīdī, kad process izgājis finiša taisnē, ja pandēmija turpināsies, šā nozīmīgā dokumenta virzība apstiprināšanai tiks nepamatoti nobremzēta, kas ir negatīvs signāls galvaspilsētas attīstībai, investoriem, attīstības projektiem.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021