LPS Valdes sēde

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Valdes sēde 6. aprīlī notika attālināti, un tajā piedalījās arī kultūras ministrs Nauris Puntulis, Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone un Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, kuri pastāstīja par valsts un pašvaldību atbalstu kolektīvu vadītājiem dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējai.

Latvijā no 3721 mākslinieciskā kolektīva apmēram puse ir dziesmu un deju svētku dalībnieki, no tiem 1655 jeb 91% ir pašvaldību dibinātie kolektīvi un 171 jeb 9% – citu dibinātie kolektīvi. Pašvaldības saviem kolektīviem nodrošina mēģinājumu telpas un tehnisko aprīkojumu, tērpu, nošu materiāla un deju aprakstu iegādi, kolektīva vadītāja, diriģenta un koncertmeistara darba samaksu, transporta pakalpojumus u. c., bet valsts piešķir mērķdotāciju kolektīvu vadītāju darba un sociālā nodokļa samaksai. Vidēji valsts mērķdotācija ir 8–13% no pašvaldību ieguldījuma.

Lai nodrošinātu dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju un nepārtrauktu kolektīvu darbību Latvijas reģionos profesionāļu vadībā, jānostiprina valsts un pašvaldību sadarbība un atbildība. Kultūras ministrija rosina noteikt vienotus kolektīvu vadītāju darba samaksas principus, piemērojot likmi 498 eiro par 20 stundām nedēļā (80 stundas mēnesī). Valsts mērķdotācijas saņemšanai KM izvirza šādus principus: valsts mērķdotācijas daļa kolektīva vadītājam ir par dalību dziesmu un deju svētku procesā (to neapvieno ar pašvaldību daļu), izpildīti noteikti kritēriji, mērķdotāciju valsts skaita pašvaldībai, kas slēdz terminētu darba līgumu uz pieciem gadiem, ja konkrētais kolektīvs piedalījies kārtējos dziesmu un deju svētkos. Lai pretendētu uz valsts mērķdotāciju, par kolektīvu jābūt datiem tīmekļvietnē www.kulturasdati.lv, kolektīvā jābūt noteiktajam minimālajam dalībnieku skaitam, kolektīvam vismaz reizi gadā jāpiedalās dziesmu un deju svētku koprepertuāra (repertuāra) pārbaudes skatēs, konkursos un izstādēs (apguvis noteiktu koprepertuāru/repertuāru), kolektīvs ir dziesmu un deju svētku starplaika pasākumu dalībnieks un dziesmu un deju svētku dalībnieks. Šobrīd KM gatavo priekšlikumu par valsts finansiālās atbildības daļas palielināšanu, bet pašvaldības tiek aicinātas ar savu kolektīvu vadītājiem slēgt darba līgumu uz pieciem gadiem.

LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Dr. oec. Andra Feldmane Valdes locekļus iepazīstināja ar Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna izstrādes gaitu un Eiropas Komisijas uzstādījumiem. LPS galvenās bažas saistībā ar ANM ir par pievienotās vērtības nodokli, kas nav iekļauts attiecināmajās izmaksās, bet tas veido 96 miljonus eiro no ANM 1,6 miljardiem. Tāpat riski saskatāmi zaļā kursa ieviešanā, biometāna ražošanā, izglītības sistēmā un virknē citu jomu, tāpēc LPS sagatavojusi savus priekšlikumus ANM plānam. Ar A. Feldmanes prezentāciju varat iepazīties šeit.

Vēl Andra Feldmane un LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis pastāstīja par sanāksmēm ar OECD, un LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte informēja par grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā saistībā ar mājokļa pabalstu.

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis rosināja Valdi sasaukt augstāko biedrības lēmējinstitūciju – LPS Sapulci –, un LPS Valde nolēma sasaukt biedru Sapulci 21. maijā Rīgā. Tā noritēs attālināti, un uz šo pasākumu tiks aicinātas gan valsts augstākās amatpersonas, gan Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa (CLRAE) ģenerālsekretārs Andreass Kīfers.