LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde

LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde 5. maijā notika vebināra formā un bija veltīta vides jautājumiem – gan atkritumu apsaimniekošanai, gan vides aizsardzībai, gan upju pārvaldībai. Visu ziņotāju prezentācijas skatiet šeit!

Sanāksmes videoieraksts pieejams LPS vietnes www.lps.lv sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs – Videoarhīvs” vai šeit.

Ievadot sadaļu par atkritumu apsaimniekošanu, “Latvijas zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis pastāstīja par iedzīvotāju atkritumu šķirošanas paradumiem un iepazīstināja ar SKDS veikto pētījumu, kurā noskaidrots, cik zaļi dzīvo Latvijas iedzīvotāji un cik liela daļa sabiedrības šķiro atkritumus. Iepriecinoši, ka desmit gadu laikā atkritumu šķirotāju skaits no 34% pieaudzis līdz 60%, tomēr šajā jomā vēl ir daudz problēmu, īpaši nolietoto riepu apsaimniekošanā un nevajadzīgo tekstilizstrādājumu savākšanā. ES direktīva paredz, ka tekstila dalītās vākšanas sistēma Eiropā jāievieš līdz 2025. gadam, un Latvija to grasās izpildīt jau 2023. gadā. Šobrīd tekstils Latvijā tiek šķirots 60 vietās, no kurām 20 atrodas Ziemeļvidzemē. Smagāka situācija ir ar nolietotajām autoriepām: vēsturiskais riepu uzkrājums valstī ir 105 000 tonnu, bet skaitļi liecina, ka oficiāli pārdotais riepu apjoms ir ap 15 tonnām gadā. Piedāvātie risinājumi paredz riepu depozīta sistēmas izveidi, novērst riepu bezmaksas pieņemšanu atkritumu šķirošanas laukumos, bet pieņemt tās bez maksas servisos un tirdzniecības vietās, otrreizējo izejvielu pārstrādes attīstību un zaļo iepirkumu. K. Zakulis aicina ikvienu iedzīvotāju piedalīties šķirošanas pieccīņā, par ko vairāk var uzzināt vietnē pieccina.zalais.lv. Šķiratlona pieccīņa nozīmē pārskatīt savus ieradumus – nepirkt jaunas lietas, bet aizvietot tās ar jau esošajām, izvēlēties to, kas draudzīgs videi, izmantot vēlreiz, pārveidot un pārstrādāt. Sabiedrībā paradumi pamazām mainās uz pozitīvo pusi, tomēr vēl ir daudz neskaidrību par dalītās atkritumu vākšanas sistēmu, un tas nozīmē, ka jāpilnveido iedzīvotāju informēšana, izglītošana un arī kontrole. Informācijas ir daudz, taču jādomā par veidiem, kā labāk un saprotamāk sasniegt atkritumu radītāju, un vairāk jābūt ērti pieejamiem punktiem, laukumiem un konteineriem ar precīzām norādēm, kur ko likt.

Komiteja nolēma: pieņemt informāciju zināšanai un arī turpmāk iepazīties ar sabiedrības aptaujām, kas palīdz izvērtēt pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas efektivitāti teritorijās, kā arī ieviest jaunus iedzīvotāju informēšanas kanālus.

Sarunu par atkritumu apsaimniekošanu turpināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides departamenta direktore Rudīte Vesere, pievēršoties atkritumu apsaimniekošanas reģionu (AAR) reformai un attīstības perspektīvām. Politikas plānošanas dokumenti – Eiropas zaļais kurss, jaunais aprites ekonomikas rīcības plāns “Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu”, Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam, Rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020.–2027. gadam un citi – atkritumu nozarei izvirzījuši lielus mērķus: 2035. gadā poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars nedrīkstēs būt lielāks par 10% no kopējā radīto sadzīves atkritumu daudzuma, un vismaz 65% sadzīves atkritumu būs jāpārstrādā. Savukārt līdz 2023. gada 31. decembrim visā valstī bioloģiskie atkritumi vai nu jāatdala un jāpārstrādā rašanās vietā, vai jāsavāc dalīti, nesajaucot ar citiem atkritumu veidiem (Pierīgā šī norma ir spēkā jau kopš šā gada 1. janvāra). Tāpat būtiski jāsamazina pārtikas atkritumi un jāizveido dalītas savākšanas sistēmas vismaz papīram, metālam, plastmasai un stiklam un ne vēlāk par 2025. gada 1. janvāri – tekstilmateriāliem. Galvenie izaicinājumi atkritumu apsaimniekošanas attīstībā saistās ar pārkārtojumiem nozares pakalpojumos, kur arvien lielāks uzsvars jāliek uz atkritumu radīšanas novēršanu un samazināšanu, preču labošanas un atkārtotās lietošanas sektora attīstīšanu, pāreju no atkritumu apglabāšanas poligonos uz resursu atgūšanu un efektīvu izmantošanu un visas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanu, tajā skaitā jānosaka atbildība pašvaldību un reģionu līmenī. Nozares reformām paredzēti arī ES fondu līdzekļi, galvenokārt specifiskā atbalsta mērķa (SAM) 2.2.2. “Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana” darbībās.

VARAM uzskata, ka sasniegt lielos mērķus palīdzēs atkritumu apsaimniekošanas reģionu reforma, kurā līdzšinējo desmit AAR vietā izveidos piecus. Aprīlī, sniedzot LPS atzinumu par Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas reģioniem” un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju), Pašvaldību savienība šo dokumentu nesaskaņoja un pauda apkopotos pašvaldību iebildumus, un lūdza MK būtiski pārskatīt sagatavoto noteikumu projektu (īpaši pielikumu) un tā anotāciju pirms tālākas virzības.

Komitejas sēdē LPS padomniece Sniedze Sproģe vēlreiz uzsvēra galvenos iebildumus, kāpēc LPS nepiekrīt šiem noteikumiem: nav skaidri AAR reformas mērķi un finansiāli ekonomiskais pamatojums, nav zināms paredzamais izpildījums, AAR robežas iezīmētas bez ekonomiskā un finansiālā izvērtējuma un neņemot vērā Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā un MK noteikumu projekta anotācijā norādītos kritērijus u. c. Priekšā vēl daudz diskusiju – gan par Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumiem, gan MK noteikumu projektu par valsts un reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas plāniem un atkritumu rašanās novēršanas valsts programmu, kas izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) 2020. gada decembrī un šobrīd notiek starpministriju saskaņošana, gan pavisam drīz par AAR robežām, tāpēc S. Sproģe aicina iesūtīt priekšlikumus, pretenzijas, ieteikumus par MK noteikumu projektu “Noteikumu par atkritumu apsaimniekošanas reģioniem” (izsludināts VSS 22. aprīlī).

Komiteja nolēma:

– tā kā atkritumu apsaimniekošanas reģionu reformas mērķi ir neskaidri un nav ekonomiski un finansiāli pamatoti, kā arī nav noteikta paredzamā izpilde, tuvākajās diskusijās ar VARAM vienoties, ka, pirms nosaka AAR robežas, jābūt skaidriem praktiskiem aspektiem – par pašreizējiem līgumiem, saistībām, to pāreju, atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras uzturēšanu un uzlabošanu, pārvadājumu maršrutu noteikšanu, atkritumu apsaimniekošanas centru (AAC) veidošanu u. c.;

– aicināt pašvaldības aktīvi iesaistīties MK noteikumu projekta “Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas reģioniem” apspriešanā, sūtot priekšlikumus, pretenzijas un ieteikumus;

– aktīvi piedalīties diskusijās par Atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumiem;

– par šiem jautājumiem diskutēt LPS un VARAM sarunās 12. maijā.

Rudīte Vesere turpināja arī darba kārtības nākamo jautājumu – par izstrādes stadijā esošajām Vides politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam (VPP2027). Tās gatavojot, izmantots Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam, ko veido četri stratēģiskie mērķi un sešas prioritātes, kurās sagrupēti 18 rīcības virzieni. Uzsvars tajos likts uz oglekļa mazietilpīgu, resursefektīvu un klimatnoturīgu attīstību, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un dabas resursu apsaimniekošanu. VPP2027 kā mērķis nosprausta virzība uz klimatneitralitāti un klimatnoturīgumu, ilgtspējīgu resursu izmantošanas veicināšanu un pāreja uz aprites ekonomiku, ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un atjaunošana un piesārņojuma samazināšana. Pamatnostādnes paredzēts publicēt VARAM vietnē un izsludināt VSS vēl maijā.

Komiteja nolēma: pieņemt informāciju zināšanai un piedalīties Vides politikas pamatnostādņu sabiedriskajā apspriešanā maijā–jūnijā.

Ar projekta “Upju efektīvākas pārvaldības un apsaimniekošanas nodrošināšana” galvenajiem secinājumiem un priekšlikumiem iepazīstināja “Baltijas vides foruma” Valdes priekšsēdētāja, vides eksperte, projektu vadītāja Kristīna Veidemane. Vispirms viņa minēja risināmos problēmjautājumus saistībā ar upju kvalitātes stāvokli un publisko un privāto ūdeņu pārvaldību un pēc tam sniedza rekomendācijas efektīvākai upju apsaimniekošanai un pārvaldībai, piedāvājot vairākus apsaimniekošanas variantus. Turpmākie soļi paredz normatīvo aktu grozījumu projekta izstrādi, līgumu starp VARAM un “Baltijas vides forumu” un diskusijas, kas sāksies jūnijā.

Komiteja nolēma: pieņemt informāciju zināšanai un jūnijā kopā ar “Baltijas vides forumu” un pašvaldībām piedalīties diskusijās un darba grupās par ilgtspējīgu ūdens resursu apsaimniekošanu.

LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa norādīja, ka jārisina jautājums par finansējumu, lai varētu šos ūdeņus apsaimniekot.

Savukārt Sniedze Sproģe atgādināja par mazo grantu programmu, kurai pašvaldības var pieteikties līdz 31. maijam. Lai palīdzētu uzlabot virszemes ūdeņu kvalitāti, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) sadarbībā ar “Baltijas vides forumu” un citiem partneriem izsludinājis konkursa pirmo kārtu ideju atlasei “LIFE GOODWATER IP” projektā, kurā aicina iedzīvotājus, uzņēmējus, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas pieteikties mazo grantu programmai. Vadlīnijas un informācija par pieteikšanos grantam pieejama projekta vietnē www.goodwater.lv un LLKC vietnē www.llkc.lv. Pieteikšanās notiks divās kārtās. Pirmajā kārtā līdz 31. maijam gaidīs īsu idejas pieteikumu, kurā aprakstīta ideja, partnerība un ieviešanas gaita. Otrajā kārtā jūlijā apstiprināto ideju autori rakstīs pilnu projekta pieteikumu. Augustā–septembrī notiks projektu apstiprināšana, līgumu slēgšana un projektu uzsākšana.

S. Bērziņa mudināja arī piedalīties LPS “Zaļajā dienā” 12. maijā un noklausīties kādu no trim tiešsaistes pasākumiem, kas būs veltīti vides tēmai.