Rīga 6°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 11. maijs 04:02
Vārda dienas: Karmena, Manfreds, Milda
12. maijā projektā “Iekļaujošas pilsētas” Jelgavā virtuāli viesojās tās sadarbības partneris – Briseles Šāerbīkas pašvaldība (Beļģijā). Vizītes mērķis bija padziļināti analizēt Jelgavas pilsētas situāciju migrācijas un integrācijas jomā, īpašu uzmanību pievēršot brīvprātīgā darba potenciāla izpētei.
Pasākuma dalībniekus uzrunāja Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne, uzsverot pašvaldības lomu iedzīvotājiem drošas un iekļaujošas vides veidošanā, lai tā ir draudzīga un ērta gan dzīvošanai, gan darbam. Jelgavas pilsētas pašvaldība nenogurstoši gādā par dzīves kvalitātes uzlabošanu iedzīvotājiem un tajā pašā laikā domā par ilgtspēju – to, ko atstāj nākamajām paaudzēm.
“Projekta “Iekļaujošas pilsētas” spēks ir iespējā dalīties ar labās prakses piemēriem un piedāvāt pilsētām konkrētus risinājumus migrantu integrācijai vietējā kopienā. Dažādās Eiropas Savienības pilsētās gūtā pieredze palīdz citām pašvaldībām uzlabot integrācijas politiku, piemērojot to vietējām vajadzībām,” uzsvēra LPS ģenerālsekretāre Mudīte Priede.
LPS pārstāv pašvaldību intereses sarunās ar Latvijas valdību un parlamentu, kā arī pārstāv un organizē Latvijas pašvaldību dalību starptautiskās organizācijās, t. sk. Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību padomē (CEMR), un LPS ir partneris vairākos CEMR vadītajos projektos. LPS ģenerālsekretāre minēja gan Jelgavas veiksmes stāstu izglītības jomā, kas tika prezentēts ANO Augsta līmeņa politikas forumā Ņujorkā par ilgtspējīgas attīstības mērķiem, gan viedās pilsētas pieredzi Apvienoto Nāciju Eiropas Ekonomikas komitejā Ženēvā un citos starptautiskos forumos. “Mēs lepojamies arī ar Jelgavas pilsētas sasniegto sabiedrības integrācijas jomā. Jelgavas pilsētas mērs ilgus gadus bija Sabiedrības integrācijas fonda Padomes priekšsēdētājs, un noteikti arī tāpēc Jelgavas pilsēta arī politiski vienmēr ir bijusi atvērta dažādībai un pārmaiņām,” sacīja Mudīte Priede.
Sveicot sanāksmes dalībniekus, Šāerbīkas pašvaldības pirmais padomes loceklis Vinsents Vanhalevins izteica cerību rudenī tikties klātienē. “Projekts “Iekļaujošas pilsētas” ir daudzsološs mūsu pašvaldībai, jo tas ļauj mums novērtēt un pārrunāt sabiedrības integrācijas problēmas. Jautājumi, kas mūs uztrauc, ir imigrācija un integrācija. Sadarbība ar mūsu kolēģiem no Jelgavas ļaus mums kopīgi apspriest konkrētās prakses. Šī zināšanu, labās prakses un prasmju apmaiņa ir būtiska, lai attīstītos un progresētu mūsu pašu darbs šajā jomā,” sacīja Vanhalevins.
Šāerbīkas pašvaldība atrodas Briseles galvaspilsētas reģiona ziemeļaustrumos, un pēc iedzīvotāju skaita tā ir otra lielākā administratīvā teritorija, tajā dzīvo vairāk nekā 10% no visiem reģiona iedzīvotājiem. Šāerbīka ir daudzkultūru pašvaldība, tās migrācijas profils parāda, ka tās teritorijā 35% ir ārvalstu iedzīvotāju, galvenokārt Eiropas Savienības jauno dalībvalstu, Āfrikas un Turcijas valstspiederīgie.
Šāerbīka sevi veiksmīgi apliecinājusi kā pilsēta, kas bagāta ar pilsoņu iniciatīvu projektu ieviešanu. Aktīvi tiek strādāts ar dažādām auditorijām – jauniešiem, senioriem, jaunpienācējiem, bezpajumtniekiem, narkotiku lietotājiem.
Pašvaldības teritorijā saskaņā ar valodas zināšanām ir divas pilsoniskās integrācijas programmas: viena holandiešu un otra franciski runājošajai kopienai.
Jaunpienācēju uzņemšanas birojs BAPA VIA ir divu Briseles pašvaldību struktūra, kas atbild par jaunpienācēju integrāciju. Kopš 2016. gada VIA integrācijas programmu apguvuši vairāk nekā 6400 jaunpienācēju. 2018. gadā BAPA VIA uzņēma 1618 jaunpienācējus, galvenokārt no Sīrijas, Irākas, Dienvidāzijas un Rietumāfrikas. Divi visvairāk pārstāvētie profili ir patvēruma meklētāji un cilvēki, kas vēlas ģimenes atkalapvienošanos. VIA izveidošana bija iespējama, pateicoties abu pašvaldību kompetencei un zināšanām.
Projekta koordinatore Elita Kresse sniedza ieskatu migrācijas vēsturē Latvijā. Dažādu politisko notikumu ietekmē migrācijai ir bijusi būtiska loma Latvijas iedzīvotāju skaita un kvalitatīvā sastāva izmaiņās. Šobrīd pamattautības iedzīvotāju daļa Latvijā ir viena no viszemākajām visā Eiropā, un Latvija ir arī viena no etniski visraibākajām Eiropas valstīm. Runājot par migrāciju saistībā ar patvēruma meklētājiem, no 1998. līdz 2021. gadam Latvijā starptautisko aizsardzību lūguši 3014 patvēruma meklētāji, bet bēgļa statuss kopumā piešķirts 225 personām. Patvēruma meklētāju skaits Latvijā turpina saglabāties zems: 2020. gadā bija 147 patvēruma meklētāji, un to galvenās izcelsmes valstis bija Baltkrievija, Krievija un Sīrija.
Jelgavas pilsētas pašvaldības Sabiedrības integrācijas pārvaldes speciāliste Sņežana Zenovjeva iepazīstināja ar vietējo atbalsta grupu. Šāerbīkas pārstāvjiem bija liela interese par darbu integrācijas jomā Jelgavā, un jautājumu krustugunīs nokļuva un diskusijās aktīvi iesaistījās Sabiedrības integrācijas pārvaldes vadītāja Ilga Antuža, Sabiedrības integrācijas pārvaldes jaunatnes lietu speciāliste Linda Vovere, Zemgales reģiona cilvēkresursu un kompetences attīstības centra galvenā speciāliste Inese Rumjanceva, Iveta Dembovska no NVO “Patvērums “Drošā māja”” un Voldemārs Bariss no Latvijas Lauksaimniecības universitātes.
Par iedzīvošanos Jelgavā pastāstīja Bradosts Mamondijs, jaunpienācējs no Kurdistānas, un Sintija Džana, jaunpienācēja no Ķīnas.
Vizīte Jelgavā turpinājās 14. maijā, kad vizītes dalībnieki dalījās pārdomās un secinājumos, kas izrietējuši no pirmajā dienā gūtās informācijas. Pirmās vizītes dienas sarunu rezultātus prezentēja projekta eksperts Dirks Gebharts. Šāerbīkas pārstāvji kopumā pozitīvi novērtēja Jelgavas pilsētas organizāciju darbu integrācijas jomā, tomēr minēja arī vājās puses, kas pamatā būtu risināmas valstiskā līmenī.
Mentorpašvaldības Šāerbīkas pārstāvji iepazīstināja ar labo praksi, un Kristofs Vivario un Hloja Angē prezentēja CAMIM projektu, kura mērķis ir veidot pašvaldību jaunpienācējiem draudzīgu un drošu vidi, ņemot vērā migrantu vajadzības un iesaistot aktīvos iedzīvotājus brīvprātīgajā darbā. Beļģijā kopumā ap 20% iedzīvotāju ir iesaistīti dažāda veida brīvprātīgajā darbā, un arī šajā projektā lielākoties atbalstu jaunpienācējiem sniedz brīvprātīgie.
Vizītes noslēgumā dalībnieki diskutēja un vienojās par tālāko rīcību, laika grafiku un turpmākā darba metodēm.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021