Pašvaldībām bez tiesiska un finansiāla seguma vēlas uzdot valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu uzraudzību

Gatavojot grozījumus likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” un noteikumos “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu”, paredzēts bez tiesiska seguma pašvaldībām uzdot vietējas nozīmes valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu uzraudzību, kas tām radīs jaunu finansiālo un birokrātisko slogu.

LPS ir nosūtījusi vēstuli Kultūras ministrijai un Tieslietu ministrijai, norādot, ka piedāvātos grozījumus normatīvajos aktos nesaskaņo, jo pašvaldības nevar uzsākt vietējas nozīmes valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu uzraudzību, kamēr tām netiek nodrošināti visi Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) rīcībā esošie dokumenti, kuri nepieciešami uzraudzības īstenošanai. Tā vietā LPS aicina izvērtēt variantu, kas paredz jauno pašvaldību funkciju nodot tādā termiņā, kādā NKMP ir gatava nodrošināt dokumentu apriti, īpaši ņemot vērā faktu, ka pašvaldībām pēc būtības tiek nodota tikai vietējās nozīmes kultūras pieminekļu “novērotāja” funkcija, jo jebkādus lēmumus drīkstēs pieņemt tikai Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, arī attiecībā uz vietējās nozīmes kultūras pieminekļiem.

LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere: “LPS piedāvātais variants ir racionālāks, jo ietaupīs būtiskus resursus, kurus pašvaldības un Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde tērēs savstarpējā un nepārtrauktā informācijas un sarakstes plūsmā. Ņemot vērā administratīvā procesa prasības un faktu, ka pašvaldības nav un nevar būt NKMP struktūrvienības, realizējot funkcijas nodošanu pašvaldībām, kopumā izmaksas palielināsies, turklāt tās palielināsies arī Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei. Projekts pašreizējā versijā pieprasa nepārtrauktu dokumentu plūsmu starp Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un pašvaldībām, kas ir vissarežģītākais no visiem iespējamajiem variantiem.”

Vienlaikus LPS ir gandarīta, ka no normatīvā regulējuma paredzēts dzēst normu, kas atļautu NKMP atcelt jau izdotus vietējās nozīmes kultūras pieminekļu izmantošanas un saglabāšanas norādījumus, jo likums šādu iespēju neparedz, tas paredz, ka kultūras pieminekli var izslēgt no kultūras pieminekļu saraksta, bet neparedz iespēju, ka kultūras piemineklim varētu atcelt tā izmantošanas un saglabāšanas norādījumus, vienlaikus neizdodot tos no jauna. Tas novērsīs likumā līdz šim esošās pretrunas, kas noteic, ka līdz regulējuma spēkā stāšanās brīdim izsniegtie norādījumi kultūras pieminekļu (t. sk. vietējas nozīmes) izmantošanai un saglabāšanai ir spēkā, kamēr nav izdoti jauni norādījumi.

Lai mazinātu birokrātisko slogu, LPS lūdz noteikumu projektu “Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu” papildināt ar regulējumu par pienākumu Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei noteiktā termiņā nodrošināt tās rīcībā esošās informācijas un dokumentu par vietējās nozīmes pieminekļiem pieejamību attiecīgajām pašvaldībām elektroniskā formā.

LPS arī lūdz regulējuma anotācijā pievienot informāciju par termiņu, līdz kuram tiks nodrošināta Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datu ievade atbilstoši tam, kāda vienošanās šajā jautājumā tika panākta ar Valsts zemes dienestu.