ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANA

Likuma “Par pašvaldībām” 14. panta otrā daļa nosaka pašvaldību pienākumus un kā pirmo – plānot teritorijas attīstību, izstrādājot attiecīgus plānošanas dokumentus, nodrošinot to realizāciju un administratīvo pārraudzību (šeit likumā saglabājušies nedaudz veci formulējumi – vienmēr ir jāskata katra normatīvā akta aktuālā redakcija, kā arī ikviens dokuments jāskata kopainā ar citiem normatīvajiem aktiem: www.likumi.lv). Savukārt likuma 21. pants nosaka, ka šo plānošanas dokumentu apstiprināšana ir domes pienākums, ko nedrīkst deleģēt citam.

Šo svarīgo pašvaldības darbību detalizē 2011. gadā Saeimā pieņemtais Teritorijas attīstības plānošanas likums. Tas nosaka, ka teritorijas attīstību plāno, vietējā līmenī izstrādājot savstarpēji saskaņotus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus: vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu, lokālplānojumu un detālplānojumu, kā arī, izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, nodrošina stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

Tā kā pašvaldības teritorijas attīstības plānošana ietilpst valsts kopējā attīstības plānošanas sistēmā, jāņem vērā arī 2008. gadā pieņemtais Attīstības plānošanas sistēmas likums. Abi šie likumi paredz, ka pašvaldība savā teritorijā plāno ilgtspējīgu telpisko attīstību, efektīvi un racionāli izmantojot teritoriju un līdzsvaroti attīstot ekonomiku, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Šim nolūkam pašvaldība izstrādā teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, to izstrādē ņemot vērā Eiropas Savienības telpiskās un urbānās attīstības politikas, vides un citas politikas un ievērtējot valsts un plānošanas reģionu stratēģiskos attīstības dokumentus, ministriju pamatnostādnes, sektoru nozaru politikas un programmas. Visu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu saturu, izstrādes kārtību un sabiedrības līdzdalību to sagatavošanas procesā nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 711 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” (2012).

Vissvarīgākais teritorijas attīstības plānošanas dokuments pašvaldībā ir novada vai valstspilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģija ar telpisko perspektīvu. To izstrādā ar ilgāka termiņa perspektīvu (līdz 25 gadiem vai, piemēram, trim Eiropas Savienības plānošanas periodiem – 21 gadam), balstoties uz Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam (“Latvija 2030”) un attiecīgā plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Tās stratēģiskajā daļā nosaka ilgtermiņa redzējumu – vīziju un galvenās attīstības prioritātes –, savukārt telpiskās attīstības perspektīvā nosaka un shematiski attēlo teritorijas vēlamās telpiskās struktūras, attīstības prioritātes un vēlamās ilgtermiņa izmaiņas. Stratēģijas izstrādē ieteicams ievērot VARAM izstrādātās vadlīnijas “Metodiskie ieteikumi reģionāla un vietēja līmeņa ilgtspējīgas attīstības stratēģiju izstrādei un to vērtēšanas kārtībai” (2014) (šeit).

Stratēģijas ilgtermiņa redzējuma – vīzijas – sasniegšanai un noteikto prioritāšu īstenošanai nepieciešamos pasākumus nosaka attīstības programmā. To izstrādājot, ievēro attiecīgo nacionālā līmeņa plānošanas dokumentu – Saeimā 2012. gadā pieņemto Nacionālo attīstības plānu 2014.–2020. gadam (“NAP 2020”) un attiecīgā plānošanas reģiona attīstības programmu. Attīstības programmā ietver gan vidēja termiņa (līdz septiņiem gadiem) pasākumus, gan programmas rīcības plānā sava sasaukuma rīcības un investīciju plānu. Šo investīciju plānu aktualizē ik gadu – sastādot gadskārtējo pašvaldības budžetu.

Atsevišķās, no programmas izrietošās rīcības un attīstības projekti var būt ļoti dažādi – gan īstermiņa, gan vidēja termiņa, kā arī tie var sākties dažādos laika periodos. Tā kā pašvaldība savu budžetu pieņem kalendārajam gadam, tad attīstības programmas investīciju plāns katru gadu jākoriģē atbilstoši paveicamajam. Programmas izstrādē vēlams ievērot VARAM vadlīnijas “Metodiskie ieteikumi attīstības programmu izstrādei reģionālā un vietējā līmenī” (2014) (šeit).

Attīstības stratēģijas un programmas izstrādei ieteicams izveidot darba grupu, tajā uzaicinot deputātus, iekļaujot darbiniekus, ieinteresētos iedzīvotājus un uzņēmējus. Darba grupa izanalizē pašreizējo situāciju, izvērtē valsts un plānošanas reģiona stratēģiskos un nozaru dokumentus, iesaista procesā citus iedzīvotājus un interešu grupas (piemēram, jauniešus, vietējos dabas draugus) un izstrādā stratēģijas vai programmas pirmo redakciju. Šo plānošanas dokumentu izstrādes procesu var organizēt pieaicināts konsultants.

Administratīvi teritoriālās reformas gaitā ir izveidojušās septiņas atsevišķas valstspilsētas un trīs valstspilsētas ar novadu. Likums nosaka ciešāku sadarbību sešos gadījumos. Daugavpils valstspilsētas pašvaldība un Augšdaugavas novads, Liepājas valstspilsētas pašvaldība un Dienvidkurzemes novads, Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība un Rēzeknes novads, Jelgavas valstspilsētas pašvaldība un Jelgavas novads, Ventspils valstspilsētas pašvaldība un Ventspils novads veido kopīgu sadarbības institūciju, lai šajā likumā noteiktajā kārtībā nodrošinātu kopēju integrētu ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu izstrādi visai teritorijai.

Stratēģiju un attīstības programmu apstiprina dome pēc attiecīgā plānošanas reģiona pozitīva atzinuma. Atsauce uz attīstības programmu ir aktuāla, gatavojot pieteikumus dažādiem projektiem, tā, tāpat kā stratēģijas politikas, prioritātes un vadlīnijas, jāievēro, mērķtiecīgi virzot ikdienas darbu domē.

Ieteicams vienlaikus ar attīstības stratēģiju un programmu (vai ar nelielu laika nobīdi) izstrādāt vai veikt atbilstošus grozījumus pašvaldības teritorijas plānojumā, tā veidojot vienotu un savstarpēji saskaņotu pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu paketi.

Teritorijas plānojumā nosaka prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā teritoriju funkcionālo zonējumu, publisko infrastruktūru, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kā arī citus teritorijas izmantošanas nosacījumus kopējās attīstības labad. Plānojumu izstrādā atbilstoši vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijai un ievērojot citus nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus. Teritorijas plānojumā ietver nosacījumus, lai kāds zemes privātīpašuma izmantojums vai apbūve nepārvērstos par apgrūtinājumu citiem teritorijas iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā tie ir skaidri “spēles noteikumi” jebkuram investoram. Teritorijas plānojumi izmantojami, kārtojot zemes īpašumu izmantošanas (galvenokārt apbūves) jautājumus un skaņojot institūciju priekšlikumus.

Teritorijas plānojumu izstrādā Teritorijas attīstības plānošanas sistēmā (TAPIS), kas ir strukturēts informācijas tehnoloģiju un datubāzu kopums, ko izmanto teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei. TAPIS sastāv no centrālā moduļa (tapis.gov.lv), reģionālās attīstības indikatoru moduļa (RAIM), publiskās daļas portālā ĢEO Latvija (sadaļa “Teritorijas attīstības plānošana”) un e–pakalpojumiem portālā Latvija.lv.

Pašvaldības teritorijas daļai – pilsētai, tās daļai, ciemam vai situācijai lauku apvidū kāda plānošanas uzdevuma risināšanai vai attīstības iespēju noteikšanai, teritorijas plānojuma detalizēšanai vai tā grozīšanai izstrādā lokālplānojumu. Vienam novadam vai valstspilsētai var būt viens teritorijas plānojums ar apbūves noteikumiem un vairāki cita mēroga lokālplānojumi ar saviem apbūves noteikumiem.

Konkrētas apbūves problēmas tāpat kā agrāk risina, izstrādājot detālplānojumus. Kopš 2013. gada ir spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”, kas nosaka visai valstij kopīgus teritorijas plānošanas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, un tas krietni samazina pašvaldības saistošo apbūves noteikumu apjomu. Noteikti arī visā valstī vienoti apzīmējumi funkcionālā zonējuma attēlošanai. Pašvaldība izstrādā un pieņem savus apbūves noteikumus, kas detalizē vai papildina vispārīgos noteikumus (bet neatceļ!).

Vēl jāmin tematiskie plānojumi. Tā kā teritorijas plānojumus vairumā gadījumu izstrādā uz esošo zināšanu bāzes, tad specifiskus jautājumus un tēmas risina un attīstības iespējas izskata tematiskajos plānojumos. Tie ir pētnieciskas dabas, nosaka iespējas, nav ārēji saistoši, tiem var būt dažāda forma, tos izmanto, izstrādājot turpmākos plānojumus. Tā, piemēram, Rīgas un Babītes novada domes pirms teritorijas plānojuma izstrādes veica virkni tematisko plānojumu – par meliorāciju, apdzīvojuma struktūru, publisko ārtelpu, ainavām, transporta attīstību, teritorijām, kas nepieciešamas pašvaldības funkciju izpildei, un citus.

Kopumā attīstības plānošanas sistēma kļuvusi elastīgāka un operatīvāka, bet prasa plānošanas procesā iesaistīt sabiedrību – dažādas interešu grupas un visdažādāko nozaru speciālistus. Pašvaldībā jāstrādā attiecīgi skolotam telpiskās attīstības vai/un teritorijas plānotājam vai lielākās pašvaldībās – vairākiem attīstības nodaļas vai departamenta speciālistiem. Ieteicams teritorijas attīstības plānošanas dokumentus izstrādāt pašu spēkiem, taču nepieciešamības gadījumā konsultācijām un plānošanas dokumentu vai tā specifisko daļu (piemēram, transporta) izstrādei var piesaistīt specializētas plānošanas firmas, kam cieši jāsadarbojas ar domi.

Šobrīd pasaulē un arī Latvijā notiek lielas pārmaiņas, un plānošanā tās jāievērtē. Arī pati plānošana un tās process nemitīgi attīstās, tādēļ jārosina pašvaldību speciālistu tālākizglītība augstskolās, piemēram, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē daudzi pašvaldību plānotāji ir ieguvuši telpiskās attīstības plānošanas profesionālā maģistra grādu.

Izdevumi attīstības plānošanai ir jāparedz pašvaldības budžetā, iespējams, ka tie būs vajadzīgi kādu pētījumu/tematisko plānojumu un/vai teritorijas attīstības plānošanas dokumentu specifisko daļu izstrādei, kā arī budžeta līdzekļi jāparedz, lai pašvaldību plānotāji paši varētu profesionāli strādāt gan ikdienā, gan arī gatavojot plānošanas dokumentus. Šādam nolūkam jāiegādājas un/vai jāatjauno attiecīgs aprīkojums (datori ar specifisku programmnodrošinājumu, lai strādātu TAPIS sistēmā, skeneri un printeri u. c.) un kartogrāfiskā pamatne.

Katra jaunievēlētā dome ar domes lēmumu uzsāk izvērtēt iepriekšējās pašvaldības izstrādāto ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu, lai noskaidrotu to izpildi un vai tajos nav iekļaujamas jaunas politikas un rīcības, un plānošanas dokumentos integrētu pirmsvēlēšanu solījumus.

Pamatā iespējami trīs veidu domes lēmumi:

– atstāt attīstības stratēģiju un programmu negrozītu (jaunā dome turpina iesākto politiku un atbalsta paredzētās rīcības);

– izstrādāt grozījumus stratēģijā, sekojoši grozot programmu (piemēram, pozīcijas koalīcija nedaudz mainījusies, jauna situācija, jaunas vajadzības);

– izstrādāt jaunu stratēģiju (jaunai domei – jauna politika, jauni mērķi un uzskati par tuvākajā laikā veicamo).

Attīstības stratēģijas un programmas izvērtējums iezīmēs turpmāk darāmos darbus.

***

DZIMUMU LĪDZTIESĪBAS PRINCIPU IEVĒROŠANA PAŠVALDĪBĀS jeb Sievietei un vīrietim draudzīga pašvaldība

Lai gan Latvijas tiesību akti nodrošina vienlīdzīgas tiesības vīriešiem un sievietēm, joprojām abi dzimumi nav vienlīdzīgi pārstāvēti varas pozīcijās, un nozīmīgākās atšķirības vērojamas tieši politikas sfērā.

Statistika liecina, ka iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2017. gadā 34% no pašvaldību deputātiem bija sievietes, tomēr pašvaldību priekšsēdētāju vidū bija vairāk vīriešu un tikai katru ceturto pašvaldību vadīja sieviete.

2021. gada pašvaldību vēlēšanām reģistrētajos deputātu kandidātu sarakstos bija 3354 (62%) vīrieši un 2094 (38%) sievietes. Noprotams, ka pašvaldībās toni dominējošā vairākumā noteiks vīrieši, jo par deputātiem ievēlēti 70% vīriešu un 30% sieviešu. Tas nozīmē, ka vai nu vēlētāji balsošanas listēs vairāk svītrojuši sievietes, vai arī viņas daudzviet bijušas sarakstu apakšgalā, kas tām nav ļāvis apsteigt vīriešus.

Šajās vēlēšanās ar savu “vīrišķumu” izcēlies Valmieras novads, kur pašvaldībā ievēlēta tikai viena sieviete, savukārt uz pārējo Latvijas pašvaldību fona izceļas Kuldīgas novada dome, kur ir izteikts sieviešu deputātu pārsvars. Latgales pusē vislabvēlīgāk pret daiļo dzimumu bijuši noskaņoti Balvu novada iedzīvotāji, kas vietējā domē ievēlējuši septiņas sievietes un astoņus vīriešus. Zemgalē maz sieviešu darbojas Aizkraukles novada domē, savukārt Tukuma novada domē ievēlētas deviņas sievietes un desmit vīrieši.

2021. gada pašvaldību vēlēšanās par domju priekšsēdētājām ievēlētas tikai trīs sievietes: Inga Bērziņa (Kuldīgas novada pašvaldība), Vita Paulāne (Ropažu novada pašvaldība) un Sandra Pētersone (Talsu novada pašvaldība), kas ir mazāk nekā 8% no visiem jaunievēlētajiem pašvaldību vadītājiem.

Lai veicinātu dzimumu līdztiesības principu ievērošanu, ikviena Latvijas pašvaldība ir aicināta parakstīt Eiropas hartu dzimumu līdztiesības īstenošanai pašvaldībās (The European Charter for Equality of Women and Men in Local Life), apņemoties īstenot sieviešu un vīriešu līdztiesības principus savā teritorijā.