Rīga 7°C, apmācies, bez nokrišņiem, R vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis 16:29
Vārda dienas: Bārbala, Līksma
Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) mērķis ir apvienot un organizēt pašvaldību izpildinstitūciju vadītājus, tai skaitā strādāt, lai attīstītu starppašvaldību kontaktus, sekmētu vispārējo sadarbību, pieredzes apmaiņu un pašvaldību attīstību; paaugstinātu dalībnieku kvalifikāciju; rūpētos par dalībnieku tiesisko aizsardzību.
Pašvaldība daudzējādā ziņā ir unikāla sistēma. To nevar pielīdzināt uzņēmumiem un citiem organizāciju tipiem. Īpašākais tas, ka ir divas vadības sistēmas – viena politiķiem un otra darbiniekiem –, bet abām jāstrādā kopīga mērķa sasniegšanai. Mērķis ir ļoti vienkāršs un reizē arī sarežģīts – darīt darbus tā, lai pašvaldības administratīvajā teritorijā cilvēkiem gribētos dzīvot un strādāt, apmeklēt šo teritoriju tūrisma vai citā nolūkā. Lomu sadalei starp politiķiem un darbiniekiem jābūt skaidri saprotamai, lai virzība uz politisko mērķi un administratīvā vadība “ietu vienā virzienā”.
Atbildības sadalījumu pašvaldības nolikumā var izteikt šādi:
Politiķi (deputāti) – Lēmumu pieņemšana
Pašvaldības darbinieki – Lēmumu izpilde
Vizualizācijā redzams, ka abas daļas nevar nošķirt pilnībā – paliek “pelēkā zona”. Tomēr pieredze liecina: jo precīzāk definēta katras puses loma un atbildības sfēras, jo mazāk vietas konfliktiem, mazāk pārsteigumu pēc vēlēšanām.
Pašvaldības organizatoriskā struktūra jāveido tā, lai tā nodrošinātu visu funkciju un politisko iniciatīvu efektīvu izpildi. Politikas izstrādes (lēmējvaras) funkcijas iespēju robežās jānodala no politikas ieviešanas (izpildvaras), jeb, vienkārši sakot, politiķi domā par attīstību, par rītdienu, bet izpildvara realizē skaidri definētus uzdevumus, kā politiķu programmas izpildīt, jo vēlētāji savu izvēli izdara, cerot, ka solītais tiks īstenots.
Un tieši izpilddirektors ir pašvaldības vadītāja tuvākais un uzticamākais kolēģis, kas palīdz darbu smagumu un rūpes dalīt uz pusēm. Viņa vadībā politiķu sapņi un vēlmes pārvēršas īstenībā. Deputāti pieņem lēmumus, kā attīstīties pašvaldībai un kā dzīvot ikdienā, bet lēmumu īstenotāji ir izpildvara. No izpilddirektoru kompetences un spējām lielā mērā atkarīgs tas, kā katrā teritorijā dzīvojam.
Viennozīmīgi apliecināt, ka politiķu un izpilddirektoru attiecības visās pašvaldībās ir sasniegušas “cimda un rokas” saderību, nevar. Pat tad, ja atklātu nesaskaņu un pretstāves ikdienā nav, vietām pirmajai personai labpatīk izpilddirektoram atvēlēt tikai “ēnas” vai “peramā zēna” lomu.
Domes darba organizāciju nosaka pašvaldības nolikums, kas izstrādāts saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām”. Domes lēmumu izpildi nodrošina domes ievēlētas vai ieceltas amatpersonas, pašvaldības iestādes un to darbinieki, kā arī kapitālsabiedrības. Pēc domes priekšsēdētāja priekšlikuma dome ieceļ izpilddirektoru, kurš pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību darbu. Bet jāatceras, ka to nedara pēc katrām pašvaldību vēlēšanām. Tajā brīdī, kad izpilddirektors ir iecelts un ar viņu noslēgts darba līgums, amatpersonas atbrīvošana notiek tikai Darba likumā (DL) un likumā “Par pašvaldībām” noteiktajā kārtībā. Arī šajā laikā, kad notikusi administratīvi teritoriālā reforma, kad domes ievēlētas jaunās teritorijās, izpildvara turpina darbu līdz strukturālajām izmaiņām, un tieši izpilddirektori nodrošina darba nepārtrauktību. Jaunā novada izpilddirektoru ieceļ, izvērtējot visus pašreizējos izpilddirektorus Darba likumā noteiktajā kārtībā (DL 108. pants. Priekšrocības turpināt darba attiecības darbinieku skaita samazināšanas gadījumā; 101. pants. 9). Tiek samazināts darbinieku skaits (sk. DL 104. panta komentāru!). Ja uzteikums pamatots ar DL 101. panta pirmās daļas 9. punktu, tad darba devējam jāizmaksā atlaišanas pabalsts (sk. DL 112. panta komentāru!). Darba likuma normas izpilddirektoru aizsargā tāpat kā jebkuru citu darbinieku, jo viņš uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā.
Vietā atgādinājums, ka nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli. Nav spēkā darba līguma noteikumi, kas pretēji darba koplīgumam pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli. Darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura darbību veikšanu uzņēmumā, tikai likumā noteiktajos gadījumos. Darba devējam ir pienākums pierādīt, ka darba līguma uzteikums ir tiesiski pamatots un atbilst noteiktajai darba līguma uzteikšanas kārtībai. Citos gadījumos, kad darbinieks cēlis prasību par atjaunošanu darbā, darba devējam ir pienākums pierādīt, ka, atlaižot darbinieku no darba, viņš nav pārkāpis darbinieka tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības. Jāatceras arī Darba likuma 95. panta 2. daļa – atšķirīgas attieksmes aizliegums.
Ir arī tiesu prakse. 2009. gada 3. jūnija Augstākās tiesas spriedums SKC–403: “Pašvaldības izpilddirektors nav uzskatāms par politisku amatpersonu, atbrīvojot prasītāju no amata, piemērojamas Darba likumā un likumā “Par pašvaldībām” ietvertās tiesību normas.”
Ja nevar sastrādāties, tad jāvienojas likumīgi par darba attiecību pārtraukšanu.
Domes nomaiņas gadījumā tieši izpilddirektors rūpējas par pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību darba nepārtrauktību. Domes organizatorisko un tehnisko apkalpošanu nodrošina pašvaldības administrācijas darbinieki. Jāatgādina, ka domes nomaiņas gadījumā nepārdomāti pārtrauktās darba attiecības ar pašvaldības izpilddirektoru un arī ar administrācijas darbiniekiem reizēm pašvaldības budžetam izmaksā ļoti dārgi.
Pašvaldības izpilddirektora pienākumi uzskaitīti likumā “Par pašvaldībām”, bet dome var deleģēt izpilddirektoram arī citas funkcijas. Tas viss tiek norādīts darba līgumā. Tomēr praksē vērojams, ka dome šad tad vēl ierobežo likumā noteiktās pilnvaras, nevis deleģē papildus.
Jāatgādina, ka izpilddirektora un viņa vietnieka, pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja un viņa vietnieka komercdarbības, ienākumu gūšanas, amatu savienošanas un to ierobežojumu izpildes kārtību, darbu pildīšanas, kā arī ar tiem saistītos citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
Izpilddirektora pienākumu un atbildības apjoms prasa regulāri papildināt savas prasmes, lai varētu labi pildīt pienākumus. Šogad aprit 24 gadi, kopš 58 izpilddirektori sapulcējās Liepājā (1997. gada 5. novembrī) un nodibināja Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociāciju (LPIA). 2016. gadā LPIA nolikumā tika veikti precizējumi.
Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācija ir brīvprātīga profesionāla asociācija, kas darbojas kā LPS struktūrvienība, ievērojot Latvijas Republikas normatīvos aktus, LPS statūtus un asociācijas nolikumu. LPIA mērķis ir apvienot un organizēt pašvaldību izpildinstitūciju vadītājus, lai:
– attīstītu starppašvaldību kontaktus, sekmētu vispārējo sadarbību, pieredzes apmaiņu un pašvaldību attīstību;
– paaugstinātu dalībnieku kvalifikāciju;
– piedalītos LPS lēmumu izstrādē un izpildē;
– rūpētos par dalībnieku tiesisko aizsardzību;
– pārstāvētu LPIA dalībnieku intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskās pašvaldību izpildvadītāju intereses pārstāvošajās institūcijās.
LPIA dalībnieki ir pašvaldības – LPS biedri. Iestāšanās LPIA un izstāšanās no tās notiek, pamatojoties uz pašvaldības pieteikumu/atteikumu. Dalībnieku LPIA pārstāv pašvaldības izpilddirektors un (vai) viņa vietnieks, kā arī pašvaldības deleģētas personas.
Sākumā politiķiem bija bažas par konkurentiem un par to, vai izpilddirektori nejauksies politikā. Tomēr asociācijas uzstādījums līdz šim vienmēr bijis tieši pretējs, uz konkrēto darbību vērsts. Šajā modelī politiķi iegūst sev palīgus, nevis konkurentus. Citās Eiropas valstīs izpilddirektorus vieno dažādas apvienības, nereti – privātas asociācijas. Latvija izvēlējusies atšķirīgu pieeju: Pašvaldību savienība ņēma LPIA savā aizbildniecībā. Jaunas organizācijas pirmajos soļos iespējai izmantot LPS resursus bija svarīga nozīme, kas palīdzēja nostabilizēties. Arī pēc vairāk nekā 20 darbības gadiem var secināt, ka lēmums ir bijis pareizs.
Atbilstoši darbības mērķiem LPIA rīkojusies tā, lai izpilddirektori varētu nodrošināt iespēju politiķiem pieņemt labākos lēmumus un tos īstenot, uzlabotu pašvaldības, izpilddirektoru un administrācijas sniegto pakalpojumu kvalitāti, celtu izpilddirektoru, vietnieku, pārvaldnieku un daudzu citu ikmēneša sanāksmju dalībnieku konkurētspēju darba tirgū. Pēdējais apstāklis ir būtisks gan tiem, kas nākotnē turpinās strādāt pašvaldībās, gan tiem, kam vēlēšanu vai citu pārmaiņu rezultātā nāksies meklēt jaunu darbavietu. Asociācijas darbība virzīta, lai dotu izpilddirektoriem iespēju iegūt informāciju, pieredzi un zināšanas ikmēneša sanāksmēs, projektos, kursos, kā arī starptautiskā laukā. Neatsverams asociācijas guvums ir izpilddirektoru savstarpējā iepazīšanās, kontakti un vajadzības gadījumā arī iespēja apvienoties, lai paustu savu viedokli. Par šo sanāksmju nepieciešamību var spriest pēc tā, ka tās ir labi apmeklētas un tajās labprāt piedalās arī pašvaldību politiķi un dažādu jomu darbinieki.
Izpilddirektoru asociācija nemitīgi meklē jaunus risinājumus, kā organizēt darbu. LPIA biedru vērtējums tiek noskaidrots ik gadu ar anketu palīdzību. LPS e–pastā regulāri ienāk ierosinājumi, priekšlikumi un jautājumi, kas lieliski palīdz sanāksmju dienaskārtības noteikšanai. Iepriekšējos gados lielākā daļa sanāksmju notika Rīgā, bet tagad lielākoties tās tiek organizētas citās pašvaldībās, tā radot iespēju ne tikai diskutēt par konkrēto problēmu, bet arī iepazīt kolēģu veikumu, lai lieku reizi no jauna neizgudrotu velosipēdu.
Laiks pierādījis LPIA lomu un apliecinājis asociācijas nozīmi: sanāksmes ir plaši apmeklētas, sistēma darbojas. Veiksmīga darba forma ir semināri, kas paver iespēju padziļināti izzināt aktuālo tematu, un tas tiek aizvien vairāk praktizēts – vienā seminārā apskatot vienu tēmu no dažādiem aspektiem. Neatsverama ir kolēģu pieredze un savstarpējās diskusijas. Covid–19 izplatības ierobežojumu laiks parādīja, ka veiksmīgi var darboties attālinātā režīmā. No šā laika jāpārņem labā prakse: teorētisko daļu var labi organizēt attālināti, bet pašvaldību labās prakses piemērus jāturpina skatīt klātienē izbraukuma sanāksmēs.
Vēl viens LPIA aktivitāšu virziens ir līdzdalība Pašvaldību savienības komitejās un darba grupās. Izpilddirektori ir liels atbalsts aktuālās informācijas un datu savākšanā. Svarīgi, ka LPIA priekšsēdētājs piedalās LPS Valdes sēdēs un dzird “cunftes” politiskos uzstādījumus.
Asociācijai ir veiksmīga sadarbība ar AS “Latvijas valsts meži” kolēģiem – tas palīdz savlaicīgi atpazīt problēmas un tās vieglāk risināt.
Pieklususi, tomēr turpinās asociācijas starptautiskā darbība. Labākie kontakti un veiksmīgākā kopdarbība kopš 1999. gada 3. jūnija, kad tika parakstīts asociāciju sadarbības līgums, ir ar Čehijas STMOU kolēģiem. Sāk veidoties labi kontakti un debates par kopīgiem projektiem ar slovākiem, holandiešiem, britiem un norvēģiem.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021