LATVIJAS PAŠVALDĪBU SAVIENĪBA

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir biedrība, kas pēc brīvprātības principiem apvieno Latvijas novadu un valstspilsētu pašvaldības.

Latvijas Pašvaldību savienība dibināta 1991. gada 15. decembrī.

Plašāku informācija LPS tīmekļvietnē www.lps.lv.

LPS vēstures nozīmīgākie notikumi

1991. gada 14. un 15. decembris

– Latvijas Pašvaldību savienības dibināšanas kongresā Jūrmalā pieņemta rezolūcija par LPS dibināšanu un ievēlēts priekšsēdētājs – Jelgavas pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Bunkšs, pieņemti pagaidu statūti un izveidota pagaidu Valde, kam uzdots 1992. gadā sasaukt LPS 1. kongresu.

1992. gads

– 30. maijā Rīgā notika LPS 1. kongress, kas apstiprināja LPS statūtus, ievēlēja LPS Valdi un par LPS priekšsēdi ievēlēja Jelgavas pašvaldības priekšsēdētāju Jāni Bunkšu.

1993. gads

– LPS Domes septembra sēdē par LPS priekšsēdi ievēlēts Liepājas pilsētas pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Andris Jaunsleinis.

1994. gads

– 25. februārī Rīgā, Kongresu namā, LPS sasauca Vislatvijas pašvaldību sapulci, kurā Latvijas Pašvaldību savienību pilnvaroja pārstāvēt visas pašvaldības sarunās ar Saeimu un valdību.

– Aprīlī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis un Ministru prezidenta biedrs Māris Gailis parakstīja pirmo Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības sarunu protokolu, kurā bija iekļauti galvenokārt pašvaldību budžeta jautājumi.

– 24. maijā Saeima pieņēma likumu “Par pašvaldībām”, kurā Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības sarunas tika reglamentētas ar likumu. Sāka darboties LPS un MK sarunu sistēma, un katru gadu pirms budžeta likumprojekta iesniegšanas Saeimā Ministru prezidents un LPS priekšsēdis paraksta Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolu.

– 9. un 10. septembrī Jūrmalā notika LPS 4. kongress. Revīzijas komisija ziņoja, ka LPS iestājušās no katra pašvaldību veida vismaz 50% pašvaldību. Tas nozīmēja, ka LPS ir tiesīga pārstāvēt visas Latvijas pašvaldības sarunās ar Saeimu un valdību, kā arī citās situācijās, izsakot pašvaldību viedokli.

1995. gads

– Latvijas pašvaldību delegācija, ko izveidoja LPS un apstiprināja Ministru kabinets, rudenī sāka darboties Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā.

1996. gads

– 22. februārī Saeima pieņēma likumu “Par pievienošanos 1986. gada 15. oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartai”.

1997. gads

– Nodibināta Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācija (LPIA).

2001. gads

– 1. martā Saeima pieņēma likumu par mājas Rīgā, Mazajā Pils ielā 1, nodošanu Latvijas Pašvaldību savienības īpašumā.

– Nodibināta Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA).

2003. gads

– Martā LPS Dome apstiprināja Latvijas pašvaldību delegācijas Eiropas Savienības Reģionu komitejā izveidošanas procedūru, kā arī apstiprināja tās sastāvu. Līdz Latvijas iestājai ES delegācijas locekļiem bija novērotāju statuss.

2004. gads

– Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā Latvijas pārstāvjiem Reģionu komitejā ir pastāvīgo locekļu statuss.

– Nodibināta Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība.

2005. gads

– 27. maijā Jūrmalā notika LPS 15. kongress, kurā pirmo reizi tika rosināts Saeimai un valdībai samazināt likumu un Ministru kabineta noteikumu skaitu un arī tajos regulējamo jautājumu loku – vienkāršot likumu piemērošanas procedūras, īpaši attiecībā uz ES fondu pieejamību pašvaldībām; vienkāršot publisko pārvaldi, neieviešot uz vienu darītāju desmit kontrolētājus; saprātīgi minimizēt pašvaldības saistošo noteikumu skaitu, izmantojot pēc iespējas vispārīgākus formulējumus un palielinot amatpersonu un koleģiālo lēmēju pilnvaras.

2007. gads

– Nodibināta Latvijas Pašvaldību sociālās aprūpes institūciju apvienība (LPSAIA).

2009. gads

– Uz ekonomiskās krīzes fona notikusi administratīvi teritoriālā reforma, kuras rezultātā Latvijā izveidoti 109 novadi un deviņas republikas pilsētas.

– Izveidota Latvijas Novadu apvienība.

2011. gads

– 3. janvārī darbu uzsāka jaunizveidotā Mērsraga novada pašvaldība: Latvijā nu ir 119 pašvaldības.

2012. gads

– Nodibināta Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība (LPSDVA).

– Izveidota Sēlijas novadu apvienība, kuras sastāvā ir Aknīstes, Ilūkstes, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Neretas, Salas un Viesītes novada pašvaldības.

2014. gads

– Pirmo reizi netika parakstīts LPS un MK vienošanās un domstarpību protokols par nākamā gada valsts budžetu.

– Nodibināta LPS struktūrvienība “Sabiedrība ar dvēseli-Latvija” (SDL).

2015. gads

– Nodibināta Reģionālo attīstības centru apvienība (RACA).

– Nodibināta Pierīgas pašvaldību apvienība.

2017. gads

– LPS 28. kongresā Alūksnē par LPS priekšsēdi ievēlēts Auces novada domes priekšsēdētājs Gints Kaminskis.

LPS ŠODIENA

Latvijas Pašvaldību savienības mājvieta ir Rīgā, Mazajā Pils ielā 1.

Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 96. pantu Latvijas Pašvaldību savienība ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības to sarunās ar Ministru kabinetu, jo tās biedri ir 42 pašvaldības, izņemot Daugavpils pilsētu. Latvijas Pašvaldību savienība ir vienīgā šāda līmeņa pašvaldību organizācija Latvijā.

LPS galvenie mērķi:

– pašvaldību politikas veidošana Latvijā;

– pašvaldību kopīgo problēmu risināšana;

– pašvaldību interešu aizstāvēšana.

LPS uzdevumi:

>> pārstāvēt LPS un tās dalībnieku intereses un aizstāvēt to tiesības valsts varas un pārvaldes institūcijās;

>> izstrādāt LPS viedokli Latvijas pašvaldību politikā atbilstoši pašvaldību, to apvienību un savienību priekšlikumiem;

>> sekmēt sadarbību starp Latvijas pašvaldībām un to apvienībām un savienībām;

>> nodrošināt pašvaldības ar tām nepieciešamo informāciju un pakalpojumiem;

>> organizēt deputātu un pašvaldību darbinieku apmācību;

>> veicināt pašvaldību darbinieku sociālo aizsardzību;

>> veicināt uzņēmumu veidošanu pašvaldību kopīgo interesējošo jautājumu risināšanai;

>> veicināt sadarbību ar pašvaldībām un to organizācijām ārzemēs;

>> pārstāvēt biedrības un tās biedru intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskās pašvaldību intereses pārstāvošās institūcijās;

>> organizēt pašvaldību informācijas apstrādes sistēmas izveidošanu pēc vienotiem principiem.

LPS politiskā struktūra

LPS kongress

– LPS augstākais lēmējs ir sapulce – kongress, kas notiek ne retāk kā vienu reizi gadā.

– Kongress ir tiesīgs lemt, ja tajā pārstāvēta vairāk nekā puse LPS dalībnieku.

– Kongresa lēmumus pieņem ar klātesošo delegātu balsu vairākumu.

– Līdz šim notikuši jau 30 kongresi.

LPS Dome

– Kongresu starplaikos LPS darbu vada Dome.

– Domes sastāvā ietilpst LPS priekšsēdis un pašvaldību domju priekšsēdētāji, kā arī seši Rīgas pilsētas domes ievēlēti pārstāvji no Rīgas pilsētas domes deputātiem.

– Domes sēdes notiek ne retāk kā vienu reizi ceturksnī.

– Dome ir tiesīga lemt, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse Domes locekļu; lēmumus pieņem ar klātesošo balsu vairākumu.

LPS Valde

– LPS Valde vada Pašvaldību savienības darbu Domes sēžu starplaikos.

– Valdē tiek ievēlēti: LPS priekšsēdis, viņa vietnieki, visu komiteju priekšsēdētāji un Domes locekļi, kas pārstāv visu veidu pašvaldības.

– Valde pilnvaro atsevišķus Valdes locekļus, pastāvīgo komiteju vadītājus, kā arī atsevišķa likumprojekta vai normatīvā akta izstrādātājus pārstāvēt LPS un paust viedokli konkrētajā jautājumā Saeimā, Ministru kabinetā un citās valsts pārvaldes institūcijās, kā arī starptautiskās organizācijās.

Revīzijas komisija

– Revīzijas komisiju ievēlē piecu cilvēku sastāvā, un tā strādā pēc kongresā apstiprinātā nolikuma.

– Revīzijas komisija kontrolē LPS Domes, Valdes un administrācijas finansiālo darbību, LPS kongresa, Domes un Valdes lēmumu izpildi un LPS statūtu ievērošanu.

– Revīzijas komisija sniedz atskaiti kongresam.

Komitejas

LPS darbojas piecas komitejas:

1) Finanšu un ekonomikas jautājumu komiteja;

2) Tautsaimniecības komiteja;

3) Izglītības un kultūras jautājumu komiteja;

4) Reģionālās attīstības un sadarbības komiteja;

5) Veselības un sociālo jautājumu komiteja.

LPS administrācija

LPS administrācija darbojas pēc LPS Domes apstiprinātā nolikuma. Administrācijas struktūru, štatus un darba algas fondu apstiprina LPS Dome.

Administrācijas uzdevumi:

– aizstāvēt pašvaldību intereses valsts varas un pārvaldes institūcijās;

– organizēt atzinumu sagatavošanu valdības izstrādātajiem likumprojektiem;

– organizēt sarunu protokola ar valdību sagatavošanu;

– veikt LPS sekretariāta funkcijas;

– nodrošināt pašvaldības ar tām nepieciešamo informāciju un pakalpojumiem;

– sekmēt sadarbību starp Latvijas pašvaldībām un to apvienībām;

– veicināt sadarbību ar pašvaldībām un to organizācijām ārzemēs;

– analizēt problēmas pašvaldību darbības laukā un piedāvāt to apspriešanu politiķiem;

– organizēt Latvijas pašvaldību delegācijas darbu Eiropas Savienības Reģionu komitejā, Eiropas Padomes un citās starptautiskajās pašvaldību intereses pārstāvošajās institūcijās.