LR PAŠVALDĪBU REFORMU KONCEPCIJA

(atbalstīta LPS 2. kongresā 1993. gadā)

1992. gadā Augstākā Padome nolēma izstrādāt pašvaldību reformu koncepciju. Tā līdz 1993. gadā notikušajām 5. Saeimas vēlēšanām netika pabeigta, tomēr šīs koncepcijas projekts tika apspriests un guva pozitīvu vērtējumu LPS 2. kongresā.

Koncepcijas izstrādē piedalījās Augstākās Padomes deputāti, Augstākās Padomes Pašvaldību nodaļas darbinieki, Ministru Padomes Pašvaldību nodaļas darbinieki un pašvaldību vadītāji ar LPS mandātu. Šā projekta idejas ilgstoši un stabili ietekmēja Latvijas Pašvaldību savienības politiku.

Salīdzinot 1993. gada janvāra koncepcijas redakciju ar vēlākajiem dažādu valdību politikas dokumentiem pašvaldību jautājumos (sākot ar 1993. gada novembrī Ministru kabinetā pieņemto un līdz pat 2008. gada administratīvi teritoriālās reformas politikas dokumentiem), var konstatēt, ka pirmā izvirzīja visplašākos mērķus un vislabāk atbilda Eiropas vietējo pašvaldību hartas principiem.

Tādēļ ir lietderīgi salīdzināt 28 gados paveikto ar sākotnējām Latvijas Tautas frontes un Latvijas Pašvaldību savienības nostādnēm.

KONCEPCIJA IZPILDE

1. Vispārīgie principi

1.1. Pašvaldību reformu uzdevums ir demokratizēt un decentralizēt valsts varu un pārvaldi, palielinot iedzīvotājiem sniedzamo pakalpojumu daudzveidību, celt šo pakalpojumu kvalitāti un paaugstināt to efektivitāti, maksimāli iesaistīt iedzīvotājus pašpārvaldē Demokratizācija un decentralizācija joprojām aktuālas. Pēdējā administratīvi teritoriālā reforma paredz paplašināt iedzīvotāju līdzdalību, bet samazināt pašpārvaldi

1.2. Pašvaldību reformu gaitā vienlaicīgi un saskaņoti jāveic pašvaldību institūciju, teritoriālā iedalījuma, funkciju sadalījuma, budžeta, nodokļu un finanšu sistēmas uzskaites, lietvedības un grāmatvedības reorganizācija, kā arī jāizveido pašvaldību darbinieku izglītības struktūras Nav izveidotas reģionālās pašvaldības, funkciju sadalījums neatbilst subsidiaritātes principam, budžeta veidošana jāpilnveido, nodrošinot attīstībai piemērotu finanšu sistēmu

Teritoriālās reformas īstenojamas visā Latvijā vienotā kompleksā ar administratīvajām un tautsaimnieciskajām reformām Daļēji izpildīts

1.3. Pašvaldību reformas veicamas ar demokrātiskām metodēm, brīvprātīgi, šajā nolūkā vispusīgi izpētot šos jautājumus visā valstī, pārliecinot darbiniekus un iedzīvotājus par reformas nepieciešamību un jēgu Brīvprātības un izpētes principi tika pārkāpti, reformas pakārtotas partiju politiskajai konkurencei īstermiņa perspektīvā

1.4. Pašvaldību reformu vienotību valstī un visās pašvaldību darbības jomās nodrošina Pašvaldību reformu padome, kuras sastāvu apstiprina Augstākās Padomes Prezidijs Reformas gaitā vadība pārgāja uz Ministru kabinetu un tam padoto VARAM vai RAPLM; Reformu padomes loma kļuva formāla. Pēdējā reforma tika virzīta valdošo partiju koalīcijas Sadarbības padomes vadībā

1.5. Pašvaldību reformas veicamas sadarbībā ar Eiropas un citu demokrātisko valstu (tajā skaitā Dānijas) municipālajām un valsts institūcijām Tika pildīts tikai reformas sākumstadijā

1.6. Pašvaldību reformu sagatavošanai, likumu, lēmumu un citu ar reformu saistīto projektu izstrādei tiek iedalīti līdzekļi no valsts budžeta Tika pildīts, piesaistot arī ES līdzekļus

1.7. Likumi, lēmumi un citi ar reformu saistītie projekti izstrādājami līdz 1993. gada 1. jūnijam, bet pieņemami un īstenojami pēc Saeimas vēlēšanām Lai veiktu pusi no uzdevuma, vajadzēja papildu 16 gadus. Arī pēc 28 gadiem uzdevums nav izpildīts

2. Pašvaldību institūciju reformas

2.1. Reformu sagatavošanas stadijā izpētīt un izlemt, kuru no pašvaldību variantiem izraudzīties Latvijai tagadējos lauku rajonos:

1. variants – saglabāt divu līmeņu pašvaldības: pēc tagadējā dalījuma – pagastu un rajonu pašvaldības, bet pēc jaunā dalījuma – novadu un zemju pašvaldības;

2. variants – pāriet uz viena līmeņa – pagastu (novadu) pašvaldībām Izvēle nav notikusi, valdība joprojām atbalsta otro variantu. Diskusija par administratīvajiem reģioniem turpinās

2.2. Pašvaldībās izveidot vienu lēmējinstitūciju – pagasta vai pilsētas padomi Izveidota novada pašvaldības vai valstspilsētas pašvaldības dome

2.3. Pašvaldības augstāko amatpersonu ievēlē padome Izpildīts

2.4. Rīgā jāizpēta un jāizvēlas kāds no šiem variantiem:

1. variants – Rīgā ir divu līmeņu lēmējinstitūcijas – Rīgas padome un rajonu padomes; tām visām ir savas izpildinstitūcijas; rajonu skaits un robežas būtiski grozāmas salīdzinājumā ar esošajām;

2. variants – Rīgā ir viena lēmējinstitūcija – padome; mikrorajonos izpildvaru īsteno padomes iecelts direktors Izvēlējās otro variantu

2.5. Lēmējvara un izpildvara ir šķirtas; pašvaldības padome var iecelt municipālo direktoru, kurš īsteno izpildvaru; ja republikas pilsētās ir izveidoti mikrorajoni, izpildvaru tajos īsteno pilsētas padomes iecelts direktors Turpinās diskusija par lietderību; valdība cenšas izmantot varas dalīšanu savas ietekmes palielināšanai pašvaldībā

3. Teritoriālā iedalījuma reformas

3.1. Teritoriālā iedalījuma reformas veicamas, lai izveidotu savu infrastruktūru, radītu iedzīvotāju interesēm atbilstošus dzīves apstākļus, optimālu materiālo un finansiālo bāzi, kas nodrošinātu pašvaldībām patstāvību saimniekošanā, pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem un municipalitātes teritorijas uzturēšanā Nav izpildīts; izvirzītie uzdevumi joprojām aktuāli

3.2. Reformu gaitā tagadējie pagasti un pilsētas apvienojami novados, bet rajoni – zemēs (apriņķos) Daļēji izpildīts attiecībā uz vietējo reformu; reģionālā reforma nav uzsākta

3.3. Apvienojot vairākus pagastus, kā arī pagastus un rajona pilsētas, jāņem vērā

3.3.1. vēsturiskā un faktiskā iedalījuma salīdzinošā analīze Daļēji izpildīts

3.3.2. iedzīvotāju vēlmes Lielākoties nav izpildīts

3.3.3. ekonomisko un sociālo problēmu optimāla sasaiste ar administratīvi teritoriālā iedalījuma attiecīgo variantu Nav izpildīts

3.3.4. demokrātisko valstu pieredze Daļēji izpildīts

3.4. Palielinot pagastu teritoriju un nostiprinot to materiālo bāzi, jāīsteno pilsētu un lauku teritoriju vienotības princips Daļēji izpildīts

3.5. Rīgu un, ja nepieciešams, arī republikas pilsētas var sadalīt mikrorajonos Daļēji izpildīts

4. Funkciju nošķiršana

4.1. Funkciju nošķiršanas galvenais uzdevums ir veikt pāreju no centralizētas pārvaldes uz decentralizētu, nosakot, kuras valsts varas un pārvaldes institūciju funkcijas, pilnvaras un darbības jomas nododamas pašvaldībām un kā funkcijas sadalāmas starp pašvaldības struktūrām Daļēji izpildīts. Pēdējā laikā noris pretējs process, arvien neskaidrāk nodalot valsts funkcijas no pašvaldību funkcijām

4.2. Rūpes par teritorijas ekonomisko attīstību un iedzīvotājiem sniedzamajiem pakalpojumiem nonāk galvenokārt pašvaldību pirmā līmeņa – pagastu (novadu) un pilsētu pārziņā; otrā līmeņa pašvaldību institūcijas pilda vienīgi tās funkcijas, kuru veikšanai ir nepieciešama finansiālo, materiālo un darbaspēka resursu apvienošana, vai arī tad, ja veiktie pasākumi skar vairāku pašvaldību intereses Daļēji izpildīts, daļu no otrajam līmenim raksturīgajām funkcijām nododot vietējām pašvaldībām vai centrālajai valdībai

4.3. Funkciju pildīšanā dažādu līmeņu pašvaldības un valsts pārvaldes institūcijas nedrīkst dublēt cita citu, taču būtiskas tautsaimniecības un kultūras jomas nedrīkst palikt neievērotas Nav izpildīts; valsts nepamatoti jaucas pašvaldību kompetencē

5. Pašvaldību budžets, nodokļi un finanses

5.1. Pašvaldības patstāvīgi likuma ietvaros apstiprina un izpilda savus budžetus. Valsts institūcijas var kontrolēt vienīgi budžeta plānošanas un izlietošanas atbilstību likumam Daļēji izpildīts

5.2. Pašvaldību budžeta veidošanas principi:

5.2.1. iespēja efektīvi plānot pašvaldību ieņēmumu un izdevumu līmeni Nav izpildīts

5.2.2. ieinteresētība teritorijas saimnieciskajā attīstībā Daļēji izpildīts

5.2.3. budžeta maksimāla veidošana no piesaistītiem līdzekļiem Daļēji izpildīts

5.2.4. efektīva līdzekļu pārdale pašvaldībām, kurās objektīvi trūkst līdzekļu budžeta veidošanai Daļēji izpildīts; tiek minimāli nodrošināta regulāro izdevumu daļa, bet nav objektīvas sistēmas attīstības pasākumu īstenošanai

5.2.5. budžeta procesa atklātība Ir izpildīts

5.3. Galvenā pašvaldību budžetu ieņēmumu daļa veidojama no teritorijā iekasētajiem nodokļiem un maksas par pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem Bija daļēji izpildīts (trīs republikas pilsētās), bet pašvaldības nespēja šo iespēju saglabāt

5.4. Lai sasaistītu pašvaldību sniegto pakalpojumu līmeni ar pašvaldību ienākumiem, paaugstinātu ieinteresētību teritorijas saimnieciskajā attīstībā:

5.4.1. jānodod zemes, īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļa un to likmju noteikšana pašvaldību ziņā likumā noteiktajos ietvaros Daļēji izpildīts; likmes pilnībā nosaka valsts; kādu laiku iedzīvotāju ienākuma nodokli iekasēja tikai trīs pašvaldības

5.4.2. jāsadala peļņas nodoklis noteiktā, stabilā proporcijā starp valsti un pašvaldībām Nav izpildīts

5.4.3. no 1994. gada 1. janvāra jāievieš iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšana dzīvesvietā Ir izpildīts

5.5. No 1994. gada īstenojama vietējo budžetu līdzsvarošanas politika, šajā nolūkā veidojot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānismu (fondu) Ir izpildīts

5.6. Pašvaldību budžetu izdevumu izlīdzināšanai izmantojami stabili un objektīvi izdevumu aprēķināšanas kritēriji Ir izpildīts, izņemot divu nepamatotu kritēriju ieviešanu, kas saglabājās līdz 2009. gada budžetam

5.7. Pašvaldību ieņēmumu un izdevumu plānošana un uzskaite veicama tikai budžeta ietvaros, izņemot gadījumus, kad likums nosaka ārpusbudžeta fondu veidošanu Ir izpildīts

5.8. Par citu pašvaldību iedzīvotājiem sniegtajiem pakalpojumiem pašvaldības ir tiesīgas saņemt samaksu pašvaldību savstarpējo norēķinu veidā Ir izpildīts; palikuši strīdi par piemērotām savstarpējo maksājumu likmēm

5.9. Pašvaldībām jāsniedz pārskati Finanšu ministrijai un Valsts statistikas komitejai par budžetu, finansiālo un saimniecisko darbību un citu veidu darbību Ministru Padomes noteiktajā kārtībā un termiņos Ir izpildīts

6. Pašvaldību uzņēmumi un pašvaldību attiecības ar tās teritorijā esošajiem valsts un privātajiem uzņēmumiem

6.1. Pašvaldības maksimāli privatizē to teritorijā esošos pašvaldību uzņēmumus Ir izpildīts

6.2. Pašvaldības savā teritorijā veicina uzņēmējdarbību, lai paplašinātu un dažādotu iedzīvotājiem sniedzamos pakalpojumus, celtu to kvalitāti un efektivitāti Tiek pildīts iespēju robežās; likumi stipri ierobežo pašvaldību iespējas, tām trūkst adekvātu finanšu resursu

6.3. Pašvaldības tieši neveic saimniecisko darbību un administratīvi nevada uzņēmumus Tiek pildīts

Pašvaldību institūciju un pašvaldību uzņēmumu attiecības tiek noteiktas līgumos Nav izpildīts; pašvaldību uzņēmumi ir pārveidoti komercsabiedrību statusā, un to vadība noris ar pašvaldības pārstāvju starpniecību akcionāru sapulcē

6.4. Valsts institūcijām ir pienākums informēt pašvaldības par to teritorijā esošo uzņēmumu dibināšanu, saimniecisko darbību un likvidāciju Tiek pildīts

Pašvaldībām ir tiesības kontrolēt likumu un vides aizsardzības noteikumu ievērošanu teritorijā esošajos uzņēmumos Nav izpildīts

Ar pašvaldībām jāsaskaņo to teritorijā esošo valsts uzņēmumu un iestāžu vadītāju iecelšana Nav izpildīts

7. Pašvaldību organizācijas

7.1. Pašvaldību organizācijas ir pašvaldību apvienības, kas izveidotas uz brīvprātības principa pamata kopīgu interešu aizstāvēšanai Ir izpildīts

7.2. Pašvaldību organizācijas var veidot pēc teritoriālā principa (pagastu apvienības rajonos u. c.) vai piederības principa (pilsētu apvienības u. c.) Ir izpildīts

7.3. Atbalstāma ir valsts mēroga pašvaldību organizācijas izveidošana, lai koordinētu un realizētu

7.3.1. pašvaldību likumdošanas iniciatīvas Nav izpildīts

7.3.2. valsts mēroga pašvaldību projektus Nav izpildīts

7.3.3. informācijas sniegšanu pašvaldībām Daļēji izpildīts, https://blis.lps.lv/lv/; www.lps.lv/lv/infologs/infologs/

7.3.4. pašvaldību darbinieku izglītības un mācību sistēmu Ir izpildīts

7.3.5. pašvaldību un valsts likumdošanas un pārvaldes struktūru sarunu sistēmu Ir izpildīts

7.3.6. citas pašvaldību intereses valsts mērogā Ir izpildīts

8. Pašvaldību izglītības un mācību kursu sistēma

8.1. Pašvaldību izglītības un mācību kursu sistēmai jānodrošina gan deputātu, gan pašvaldībās strādājošo ierēdņu kompetence pašvaldībām uzlikto pienākumu veikšanā Daļēji izpildīts

8.2. Pašvaldību izglītības sistēmā ir jāietver:

8.2.1. informācija plašiem sabiedrības slāņiem par pašvaldību lomu un vietu valsts pārvaldes struktūrā Nav izpildīts, vidējā izglītība nedod priekšstatu par pašvaldībām

8.2.2. mācību programmas vispārizglītojošajām un speciālajām vidējām un augstākajām mācību iestādēm Nav izpildīts

8.2.3. specializētās programmas pašvaldību ierēdņu sagatavošanai vidējās un augstākajās mācību iestādēs Nav izpildīts

8.3. Pašvaldību mācību kursu sistēmai jānodrošina:

8.3.1. ievēlēto deputātu apmācīšana Daļēji izpildīts

8.3.2. pašvaldību ierēdņu sagatavošana un viņu kvalifikācijas celšana Daļēji izpildīts, ierēdņu institūcijas izveidošana pašvaldībās atzīta par nelietderīgu

8.4. Pašvaldību izglītības sistēmu finansē valsts un iespēju robežās – pašvaldības Nav izpildīts; to finansē no pašvaldību un privātiem līdzekļiem, kā arī ārvalstu ziedojumiem

Pašvaldību izglītības sistēma ir valsts izglītības sistēmas sastāvdaļa Nav izpildīts; valsts civildienesta apmācības sistēma nav attīstīta kā izglītības, bet gan kā valsts pārvaldes sistēma; pašvaldību iekļaušana šādā sistēmā ir nelietderīga

8.5. Pašvaldību mācību kursu sistēmā ietilpst nacionālais pašvaldību mācību centrs un reģionālie pašvaldību mācību centri, kurus finansē pašvaldības un to organizācijas Daļēji izpildīts

8.6. Pašvaldību deputātu un ierēdņu izglītošanas un apmācīšanas darbā plaši iesaistāmas nevalstiskās un ar pašvaldībām tieši nesaistītas organizācijas (mācību centri, konsultantu firmas u. c.) Ir izpildīts

9. Likumdošanas aktu un citu normatīvo aktu izstrāde

9.1. Izstrādāt visām pašvaldībām (izņemot Rīgas pašvaldības) vienotu likumu, paraugstatūtus un paraugreglamentu (termiņš – 1993. gada marts, darba grupas vadītājs – D. Skulte) Daļēji bija izpildīts; paraugstatūti (paraugnolikums) un paraugreglaments atzīti par nelietderīgiem

9.2. Sagatavot likumprojektu, veikt sociāli ekonomiskos pētījumus, ekonomiskos aprēķinus un sniegt zinātnisko pamatojumu par teritoriālā iedalījuma reformām (termiņš – 1993. gada marts–aprīlis, atbildīgie – D. Skulte un V. Šteins) Nebija veikti ekonomiskie aprēķini un izvērtēta reformas sociālā ietekme

9.3. Izstrādāt projektu par grozījumiem nodokļu likumdošanas aktos, kā arī likumprojektu par finanšu pārdalīšanu starp pašvaldībām (termiņš – 1993. gada marts, atbildīgais – E. Krastiņš) Daļēji izpildīts, sākot ar 2018. gadu, iecerētā nodokļu reforma būtiski palielina kompensācijas pienākumu no valsts budžeta, ko valdība pilda tikai daļēji

9.4. Izstrādāt likumprojektu par pašvaldību vēlēšanām (termiņš – 1993. gada janvāris, atbildīgais – M. Steins) Ir izpildīts

9.5. Izstrādāt likumprojektu par pašvaldību organizācijām Ir izpildīts (likums “Par pašvaldībām” apraksta pašvaldību organizācijas pamatus). Jaunās reformas likums vēl nav pieņemts

Latvijas Republikas Pašvaldību reformu padomes priekšsēdētājs A. Gorbunovs

Latvijas Republikas Pašvaldību reformu padomes sekretariāta vadītājs M. Osis

Rīgā, 1993. gada 8. janvārī