Pašvaldību tiesības īsteno vietējo iedzīvotāju tieši vēlētas domes un to izveidotas pašvaldību administrācijas.
Pašvaldību darba organizācijas pamatprincipus un pamatjautājumus nosaka Eiropas vietējo pašvaldību harta, likums “Par pašvaldībām” un katras pašvaldības nolikums.
Pašvaldības dome ir augstākā pašvaldības lēmējinstitūcija, un tā ir iedzīvotāju interešu pārstāvniecība attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Pašvaldības domes kompetencē ietilpst ikviens pašvaldības atbildībā esošs jautājums, ja vien likumā izņēmuma kārtā nav noteikts citādi. Pašvaldības domes darbu vada domes priekšsēdētājs. Pašvaldības domes lēmumu izpildi, kā arī pašvaldības ikdienas darbu nodrošina pašvaldības izveidotas institūcijas (iestādes, aģentūras u. tml.). Pašvaldības vēlētām amatpersonām – domes priekšsēdētājam, domes priekšsēdētāja vietniekiem un deputātiem – ir tiesības pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā kontrolēt pašvaldības administrācijas darbu un dot tiešus rīkojumus pašvaldības administrācijas darbiniekiem.
Valsts pārvaldes iekārtas likumā tiek izmantota savdabīga publiskas personas “orgāna” definīcija – “iestāde vai amatpersona, kuras kompetence un tiesības tieši paust publiskas personas tiesisko gribu ir noteiktas attiecīgās publiskās personas juridiskajā pamataktā vai darbību reglamentējošajā likumā”. Dome ir šāds likumā noteikts orgāns, taču orgāna statusā ierobežotā veidā darbojas arī domes priekšsēdētājs un izpilddirektors, pašvaldības nolikumā var paredzēt amatpersonas un iestādes, kas atsevišķos jautājumos darbojas kā šādi “orgāni”.
Pašvaldības darba pamatdokuments ir pašvaldības nolikums – saistošie noteikumi, kas izdodami, pamatojoties uz likuma “Par pašvaldībām” 23. un 24. pantu. Pašvaldības nolikumā pašvaldības dome nosaka domes darba organizāciju, pašvaldības pārvaldes jeb administrācijas darba organizāciju, lēmumu pieņemšanas kārtību, iedzīvotāju tiesības un pienākumus vietējā pārvaldē, kā arī citus pašvaldības darba organizācijas jautājumus.
Pašvaldības nolikumā, nosakot pašvaldības darba organizāciju, vērā ņemams likumā “Par pašvaldībām” noteiktais pašvaldību darba organizācijas ietvars.
– Pašvaldības domes darbs notiek domes sēdēs un pastāvīgajās komitejās.
– Pašvaldības domes kārtējās sēdes sasaucamas ne retāk kā reizi mēnesī.
– Pašvaldības domes darbu vada domes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks domes priekšsēdētāja prombūtnes laikā.
– Katrā pašvaldībā ievēlējams ne mazāk kā viens domes priekšsēdētāja vietnieks.
– Domes deputāti par pieņemtajiem lēmumiem ir atbildīgi kā koleģiālas institūcijas locekļi. Domes priekšsēdētājs nav vienpersoniski atbildīgs par domes pieņemtajiem lēmumiem. Vienlaikus domes priekšsēdētājam paredzēti īpaši pienākumi likuma “Par pašvaldībām” 62. pantā (domes priekšsēdētāja pilnvaras) un 48. pantā (tiesības neparakstīt domes sēdē pieņemtu lēmumu un jautājuma atkārtotai izskatīšanai sasaukt domes ārkārtas sēdi).
– Lai nodrošinātu domes lēmumprojektu sagatavošanu un jautājumu apspriešanu, katrā pašvaldībā no pašvaldības deputātiem ievēlējama finanšu komiteja un sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteja, kā arī citas komitejas atbilstoši pašvaldības darba aktualitātēm.
– Katram deputātam jābūt vismaz vienas pastāvīgās komitejas loceklim. Vispārīgos pašvaldības domes deputāta pienākumus un tiesības pašvaldības darbā nosaka gan likums “Par pašvaldībām”, gan arī Pašvaldības domes deputāta statusa likums.
– Pēc domes priekšsēdētāja priekšlikuma dome ieceļ izpilddirektoru, kurš pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību darbu. Pašvaldības izpilddirektors nedrīkst būt domes deputāts, un viņam ir pastāvīgs darba līgums, līdz ar to uz viņu attiecas visas darba tiesiskās attiecības regulējošās normas neatkarīgi no domes vai tās vadības nomaiņas.
– Pašvaldības domes ekskluzīvā kompetencē ir lemt par pašvaldības iestāžu izveidi, reorganizāciju un likvidēšanu, šo iestāžu nolikumu apstiprināšanu un iestāžu vadītāju iecelšanu amatā.
– Atsevišķu iestāžu obligātumu un prasības to izveidei nosaka speciālie likumi (piemēram, attiecībā uz bāriņtiesām – Bāriņtiesu likums, attiecībā uz sociālajiem dienestiem – Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums).
– Lai nodrošinātu funkciju izpildi, pašvaldības dome, kā arī pašvaldības administrācijas amatpersonas pēc nepieciešamības var izveidot komisijas un darba grupas, tajās iesaistot arī vietējos iedzīvotājus, nozaru ekspertus un speciālistus.
Likuma “Par pašvaldībām” 24. panta otrā daļa nosaka, kādi pašvaldības darba organizācijas jautājumi noregulējami pašvaldības nolikumā.
I. Pašvaldības teritoriālais dalījums
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums nosaka Latvijas administratīvās teritorijas, kurās pašvaldības savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi.
Novada pašvaldības teritoriju iedala novada pilsētās un novada pagastos, un šīs teritoriālā iedalījuma vienības pēc būtības ir pašvaldību teritorijas, kuru apvienošanas rezultātā izveidota novada pašvaldība, salīdzinot ar sākotnējo dalījumu pilsētās un pagastos. Novada teritoriālās vienības ir noteiktas Apdzīvoto teritoriju likumā. Šajās teritoriālajās vienībās likuma “Par pašvaldībām” 69.1 un 69.2 pantā noteiktajā kārtībā attiecīgi izveidojamas pilsētu un pagastu pārvaldes, lai nodrošinātu pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību novada pagastos un novada pilsētās.
Mazāko teritoriālo vienību pārvaldes var apvienot. Administratīvajos centros pilsētas vai pagasta pārvaldes var neveidot, ja citas iestādes nodrošina pilsētu pārvalžu vai pagasta pārvalžu pakalpojumus.
Galvaspilsēta un valstspilsēta ir pilsētu veidi. Triju novadu sastāvā ir valstspilsētas, septiņos gadījumos valstspilsētas teritorijā atrodas valstspilsētas pašvaldība.
Valstspilsētu pašvaldību teritoriālo dalījumu likumi neregulē, līdz ar to pašvaldību domes, vadoties pēc pašvaldības teritorijas attīstības interesēm un vajadzībām, kā arī organizējot pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, pašvaldības nolikumā var noteikt valstspilsētu pašvaldību teritorijas dalījumu. Rīgā ir trīs rajoni un trīs priekšpilsētas, kā arī apkaimes. Apkaimes ir izveidotas arī Valmierā.
II. Pašvaldības administrācijas struktūra
Likumā “Par pašvaldībām”, kā arī citos likumos attiecībā uz pašvaldību izpildinstitūcijām lietoti atšķirīgi jēdzieni, kas dažkārt likumu un pašvaldības nolikuma lietotāju samulsina. Tā, piemēram, likumā “Par pašvaldībām” lietoti tādi jēdzieni kā “pašvaldības administrācija”, “pašvaldības pārvalde”, “pašvaldības institūcija”, “pašvaldības iestāde” un citi. Tāpēc svarīgi atzīmēt, ka ar pašvaldības administrācijas struktūru vai pašvaldības pārvaldi saprotams visu pašvaldības domes veidoto izpildinstitūciju kopums (iestādes, aģentūras, struktūrvienības, pārvaldes, nodaļas u. tml.), kas nodrošina pašvaldības autonomo un deleģēto funkciju īstenošanu.
Pašvaldības administrācijas struktūras noteikšana, pašvaldības iestāžu izveidošana, reorganizēšana un likvidēšana, kā arī to nolikumu apstiprināšana un vadītāju iecelšana ir pašvaldības domes ekskluzīva kompetence. Eiropas vietējo pašvaldību harta paredz, ka pašvaldībām ir tiesības, nepārkāpjot likumā paredzētos vispārējos noteikumus, pašām noteikt savas iekšējās pārvaldes struktūras, lai tās atbilstu vietējām vajadzībām un nodrošinātu efektīvu pārvaldi.
Lai gan pašvaldības bauda lielu rīcības brīvību pašvaldības administrācijas struktūras izveidošanā, atsevišķi likumi tomēr paredz arī speciālas prasības un nosacījumus gan iestāžu izveidošanai, gan arī to darbiniekiem. Tā, piemēram, Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums un pakārtotie normatīvie akti paredz speciālas prasības pašvaldību sociālo dienestu izveidošanai; Bāriņtiesu likums nosaka speciālas prasības bāriņtiesu amatpersonu kvalifikācijai.
Administrācijas struktūras veidošanā izmantojamas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās iestāžu padotības formas, un visas pašvaldības izveidotās iestādes atrodas vienotā hierarhiskā sistēmā. Padotību īsteno pakļautības vai pārraudzības formā. Pakļautība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības dot rīkojumu zemākai iestādei vai amatpersonai, kā arī atcelt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmumu. Savukārt pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu. Padotība var būt institucionāla vai funkcionāla, un padotības forma nosakāma, ņemot vērā institūcijas kompetences specifiku, darbības raksturu un publiskās pārvaldes darbības principus.
Augstākā institūcija pašvaldībā ir dome (demokrātiski vēlēts iedzīvotāju pārstāvniecības orgāns). Dome var atcelt jebkuru pašvaldības iestādes vai amatpersonas lēmumu, izņemot dažus likumā paredzētus gadījumus.
Izņēmums no hierarhiskās kārtības būtu pašvaldību kopīgo iestāžu veidošana likuma “Par pašvaldībām” 99., 991.–994. pantu kārtībā. Katra pašvaldība nozīmē savu pārstāvi šādas sadarbības iestādes uzraudzības padomē, bet izveidotā uzraudzības padome ir augstākā lēmējinstitūcija kopīgajai iestādei. Šāda iestāde bija iecerēta kā augstākā pašvaldību administratīvās sadarbības forma.
Jāatzīmē, ka attiecībā uz pašvaldības administrācijas struktūras izveidošanu pašvaldības izvēlas visdažādākās pieejas. Pašvaldības iestādes var būt tieši padotas domei vai domes pastāvīgajām komitejām, domes priekšsēdētājam, domes priekšsēdētāja vietniekiem atbilstoši pašvaldības nolikumā noteiktajam nozaru kompetenču sadalījumam, pašvaldības izpilddirektoram. Tāpat var izmantot dažādas minēto pieeju kombinācijas, kā arī citas pieejas, ņemot vērā katras pašvaldības īpatnības un ieskatu par efektīvu pašvaldības darba organizāciju.
Ievērojot likumu “Par pašvaldībām” un Valsts pārvaldes iekārtas likumu, no katras autonomās funkcijas izrietošu pārvaldes uzdevumu var deleģēt izpildei citai publiskai vai privātai personai, vienlaikus pašai pašvaldībai saglabājot atbildību par attiecīgās funkcijas izpildi kopumā (likuma “Par pašvaldībām” 15. panta ceturtā daļa un Valsts pārvaldes iekārtas likuma V nodaļa). Ja pašvaldībai noteiktu pienākumu izpildei kā efektīvākā izpildes forma tiek izvēlēta ārpakalpojumu iepirkšana, svarīgi arī ņemt vērā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktos nosacījumus (9.1 pants).
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pašvaldība savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību vai iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, ja īstenojas viens no šādiem nosacījumiem:
1) tiek novērsta tirgus nepilnība – situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;
2) pašvaldības kapitālsabiedrības vai pašvaldības kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai;
3) tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
Pašvaldība pirms kapitālsabiedrības dibināšanas vai līdzdalības iegūšanas esošā kapitālsabiedrībā veic paredzētās rīcības izvērtējumu, ietverot arī ekonomisko izvērtējumu, lai pamatotu, ka citādā veidā nav iespējams efektīvi sasniegt šā panta pirmajā daļā noteiktos mērķus. Veicot izvērtējumu, pašvaldība konsultējas ar Konkurences padomi, komersantus pārstāvošām biedrībām vai nodibinājumiem, kā arī ievēro komercdarbības atbalsta kontroles jomu regulējošu normatīvo aktu prasības.
Pašvaldības dome pēc minētā izvērtējuma veikšanas izdod saistošos noteikumus, kuros nosaka tirgus nepilnību vai tādus pašvaldības īpašumus, vai preces un pakalpojumus, kas ir stratēģiski svarīgi pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai. Šie saistošie noteikumi tiek izstrādāti, pieņemti un stājas spēkā tādā pašā kārtībā, kādā tiek izstrādāti, pieņemti un stājas spēkā saistošie noteikumi par pašvaldības budžeta apstiprināšanu vai grozīšanu.
Kapitālsabiedrības veidošana valdības nepilnības vai tirgus nepilnības gadījumā ir tikai viens no risinājumiem – detalizēts šā jautājuma izklāsts atrodams žurnālā “Logs”1.
Likums “Par pašvaldībām” paredz arī atsevišķus obligāti izveidojamus amatus un institūcijas. Katrā pašvaldībā ir jābūt pašvaldības izpilddirektoram, kurš pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par pašvaldības institūciju un kapitālsabiedrību darbu, kā arī nodrošina pašvaldības darba nepārtrauktību domes nomaiņas gadījumā (68. un 69. pants). Tāpat arī, lai pēc iespējas nodrošinātu pakalpojumu pieejamību novadā apvienotajās pašvaldībās – teritoriālajās vienībās, kas nav pašvaldības administratīvais centrs, likums paredz prasību izveidot pagastu vai pilsētu pārvaldes un attiecīgo institūciju vadītāju amatus, ja vien ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra atļauju divās teritoriālajās vienībās nav izveidota kopīga pagasta vai pilsētas pārvalde (69.1 un 69.2 pants).
III. Domes komitejas, to skaitliskais sastāvs, kompetence un darba organizācija
Pastāvīgo komiteju galvenais uzdevums ir sagatavot jautājumus izskatīšanai domes sēdēs. Komitejas sniedz arī atzinumus jautājumos, kas ir komitejas kompetencē, kontrolē pašvaldības iestāžu darbu un veic citus pienākumus atbilstoši pašvaldības nolikumam. Dome var gan noraidīt komiteju priekšlikumus, gan arī piekrist tiem.
Katras politiskās partijas vai vēlētāju apvienības pārstāvju skaitu pastāvīgajā komitejā nosaka iespēju robežās proporcionāli katras politiskās partijas vai vēlētāju apvienības ievēlēto deputātu skaitam. Katram deputātam jābūt vismaz vienas pastāvīgās komitejas loceklim. Locekļu skaits komitejās nedrīkst būt mazāks par trim un nedrīkst pārsniegt pusi no pašvaldības domes deputātu kopskaita, izņemot finanšu komiteju, kur locekļu skaits var būt lielāks.
Papildus likumā noteiktajām obligāti veidojamām pastāvīgajām komitejām (finanšu komiteja un sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komiteja) pašvaldības nolikumā var noteikt citu pastāvīgo komiteju izveidošanu atbilstoši pašvaldības darba prioritātēm un aktualitātēm, piemēram, attīstības komiteju, komunālo jautājumu komiteju vai citas.
Pastāvīgās komitejas sēde var notikt, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no komitejas locekļiem. Komiteju sēdes ir atklātas. Komitejas priekšsēdētāju, izņemot finanšu komitejas priekšsēdētāju, no saviem locekļiem ievēlē, kā arī atbrīvo no pienākumu pildīšanas attiecīgā komiteja. Finanšu komiteju vada domes priekšsēdētājs.
Kaut gan likums tieši nenosaka, cik bieži jānotiek pastāvīgo komiteju sēdēm, ņemot vērā to, ka domes sēdes sasaucamas ne retāk kā reizi mēnesī un komitejas pēc būtības darbojas kā instruments, lai sagatavotu jautājumus izskatīšanai domes sēdē, arī pastāvīgo komiteju sēdēm būtu jānotiek ne retāk kā reizi mēnesī. Pašvaldības nolikumā jānosaka arī kārtība, kādā deputāti tiek informēti par komiteju sēžu laiku, vietu un darba kārtību, kādā laikā sasaucama atkārtota sēde, ja nav ieradies komitejas locekļu vairākums, un citi darba organizācijas jautājumi.
IV. Domes un tās komiteju darba organizatoriskā un tehniskā apkalpošana
Domes un pastāvīgo komiteju darba organizatorisko un tehnisko apkalpošanu visbiežāk veic par attiecīgo jomu atbildīgā pašvaldības administrācijas struktūrvienība vai darbinieks, un šie jautājumi noregulējami pašvaldības nolikumā.
V. Pašvaldības lēmumu projektu sagatavošanas kārtība un līgumu noslēgšanas procedūra
Pašvaldības dome pieņem ārējos normatīvos aktus (saistošos noteikumus), iekšējos normatīvos aktus, individuālos aktus, kā arī citus lēmumus.
Domes lēmumu projektus ir tiesīgi iesniegt: domes priekšsēdētājs, pastāvīgās komitejas, domes deputāti, ārkārtas sēdes ierosinātājs un pilsētu un pagastu pārvalžu vadītāji. Domes priekšsēdētājs, saņemot lēmuma projektu, nosaka pastāvīgo komiteju, kurā tas izskatāms. Lēmumu projektu iesniegšanas kārtību un kārtību, kādā lēmumu projekti izskatāmi domes pastāvīgajās komitejās un saskaņojami ar pašvaldības iestādēm un darbiniekiem, nosaka pašvaldības nolikumā. Lai pēc iespējas nodrošinātu pašvaldības domē izskatāmo lēmumprojektu tiesiskumu, ir svarīgi pašvaldības nolikumā noteikt kārtību un institūciju vai amatpersonu, kura veic domes lēmumu tiesiskuma pirmspārbaudi un papildpārbaudi.
Ja lēmuma projekta īstenošana saistīta ar pašvaldības finanšu līdzekļu izlietošanu, iesniedzējam jānorāda, no kādiem līdzekļiem tiek paredzēts lēmuma izpildes nodrošinājums. Pašvaldības nolikumā var arī noteikt minimālās prasības, kas ņemamas vērā domes lēmumu projektu sagatavošanā. Jāievēro, ka atsevišķiem pašvaldības lēmumiem noteikta īpaša sagatavošanas un pieņemšanas procedūra. Tā, piemēram, Administratīvā procesa likums paredz pienākumu noteiktos gadījumos uzklausīt privātpersonu, kura būs administratīvā akta adresāts, kā arī speciālas prasības attiecībā uz administratīvā akta formu un saturu; Teritorijas attīstības plānošanas likums paredz prasības sabiedrības līdzdalībai teritorijas attīstības plānošanas procesā; Būvniecības likums paredz prasības, kad obligāti rīkojama būvniecības ieceres publiskā apspriešana, u. c.
Likums “Par pašvaldībām” nosaka, ka domes lēmumu projektiem un ar tiem saistītiem materiāliem domes deputātiem ir jābūt pieejamiem ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms kārtējās sēdes un trīs stundas pirms ārkārtas sēdes. Pašvaldības nolikumā dome var paredzēt arī ilgāku laikposmu, kurā lēmumprojektiem un saistītajiem materiāliem jābūt pieejamiem pirms domes sēdes. Pašvaldības nolikumā nosaka arī veidu, kādā pašvaldības deputātiem tiek nodrošināta domes lēmumprojektu un saistīto materiālu pieejamība (ar elektroniskā pasta starpniecību, vienotā vietnē interneta vidē vai tamlīdzīgi).
Balsošana domes sēdēs ir atklāta un vārdiska. Savukārt par pašvaldības domes priekšsēdētāja, domes priekšsēdētāja vietnieka, izpilddirektora, izpilddirektora vietnieka, pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja vai viņa vietnieka amatam izvirzītajām kandidatūrām balso ar vēlēšanu zīmēm vienlaikus par katram amatam izvirzītajiem kandidātiem.
Domes sēde var notikt un lēmumus var pieņemt, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse no domes deputātiem. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem domes deputātiem un ja likumā nav paredzēts citādi. Tā, piemēram, domes priekšsēdētāju ievēlē ar vairāk nekā pusi no ievēlēto (nevis klātesošo) domes deputātu balsīm. Tāpat arī likums paredz kvalificētā balsu vairākuma nepieciešamību, lai izdarītu grozījumus izsludinātajā kārtējās domes sēdes kārtībā, proti – nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu atbalsts.
2015. gada nogalē likums papildināts, paredzot, ka domes priekšsēdētājs var noteikt, ka domes sēdes norisē tiek izmantota videokonference (attēla un skaņas pārraide reālajā laikā), ja šāda iespēja ir noteikta pašvaldības nolikumā un klātneesošais deputāts (veselības stāvokļa vai komandējuma dēļ) ir reģistrējies dalībai domes sēdē pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā. Attiecīgi šādā gadījumā deputāts uzskatāms par klātesošu domes sēdē un ir tiesīgs piedalīties balsošanā, neatrodoties sēdes norises vietā, ja viņam ir nodrošināta tehniska iespēja piedalīties sēdē ar videokonferences palīdzību un ir nodrošināta elektroniskā balsošana tiešsaistē (34. pants). Analoga iespēja attiecas arī uz komiteju sēdēm (56. pants).
Likums “Par pašvaldībām” paredz, ka domes priekšsēdētājs domes vārdā paraksta līgumus un pašvaldības izpilddirektors domes noteiktajā kārtībā un ietvaros rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem un slēdz saimnieciskus darījumus ar juridiskām un fiziskām personām. Pašvaldības nolikumā nosakāms apmērs (līgumsumma), līdz kādam šīs amatpersonas slēdz līgumus, kā arī šādu līgumu projektu tiesiskuma pirmspārbaudes kārtība pašvaldībā. Tāpat pašvaldības nolikumā var noteikt arī citas pašvaldības amatpersonas, kuras pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā un apmērā ir tiesīgas slēgt līgumus pašvaldības vārdā.
VI. Kārtība, kādā privātpersonas var iepazīties ar pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, noslēgtajiem līgumiem un domes sēžu protokoliem
Nepieciešamība pašvaldības nolikumā noteikt kārtību, kādā privātpersonas var iepazīties ar pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem, noslēgtajiem līgumiem un domes sēžu protokoliem, izriet no publiskās pārvaldes principiem un Informācijas atklātības likuma.
Nodrošinot informācijas pieejamību iedzīvotājiem, svarīgi ņemt vērā Fizisko personu datu aizsardzības likumu, kā arī noteikt pašvaldībā atbildīgās amatpersonas gan informācijas pieejamības, gan arī datu aizsardzības nodrošināšanai.
VII. Pašvaldības administrācijas izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtība
Pašvaldības administratīvos aktus var pieņemt dome, ja likums neparedz citu kārtību. Ja likums tieši neparedz, ka dome ir sākotnējā administratīvā akta izdevējs, ieteicams attiecīgo pašvaldības institūciju un struktūrvienību nolikumos paredzēt pilnvarojumu šīm institūcijām izdot administratīvos aktus. Administratīvo aktu izdošana visbiežāk ir saistīta ar konkrētas jomas normatīvo aktu detalizētu pārzināšanu un precīzu piemērošanu, kā arī privātpersonas viedokļa uzklausīšanu, it īpaši nelabvēlīgu administratīvo aktu izdošanas gadījumā. Tādējādi administratīvo aktu izdošana savā būtībā lielākoties nav pašvaldības domei kā koleģiālai iedzīvotāju vēlētai institūcijai piemērotākā kompetence. Turklāt domes izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt tiesā, savukārt pašvaldības administrācijas pieņemtos administratīvos aktus iespējams apstrīdēt pašvaldības ietvaros. Gadījumos, kad apstrīdēšana notiek pašvaldības ietvaros, iespējams ne tikai pašvaldībā veikt pieņemtā lēmuma tiesiskuma papildpārbaudi un pēc iespējas izvairīties no iespējamiem zaudējumiem, bet tā ir arī efektīva privātpersonu tiesību aizsardzības iespēja.
VIII. Kārtība, kādā pašvaldības institūcijās pieņem apmeklētājus un izskata iesniegumus
Vispārējo kārtību un termiņus šajos jautājumos nosaka Iesniegumu likums.
Pašvaldības nolikumā visbiežāk nosaka apmeklētāju pieņemšanas laikus pie pašvaldības domes vadošajām amatpersonām un pašvaldības izpilddirektora. Savukārt apmeklētāju pieņemšanas un iesniegumu izskatīšanas kārtību pašvaldību iestādēs nosaka attiecīgo iestāžu vadītāju apstiprināti iekšējie normatīvie akti.
IX. Kārtība, kādā pašvaldības amatpersonas rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem
Kārtība, kādā pašvaldības amatpersonas rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem, tiek noteikta gan pašvaldības nolikumā, regulējot citus jautājumus (piemēram, nosakot līgumu slēgšanas kārtību vai kārtību, kādā pašvaldības izpilddirektors rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem), gan arī to var noteikt atsevišķās pašvaldības nolikuma normās vai pat nodaļā.
Nosakot kārtību, kādā pašvaldības amatpersonas rīkojas ar pašvaldības mantu un finanšu resursiem, jāņem vērā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normas. Tā kā atsevišķi šīs kārtības jautājumi regulējami diezgan detalizēti (piemēram, saziņas līdzekļu izmantošanas kārtība, transportlīdzekļu izmantošanas kārtība un tamlīdzīgi), lai neapgrūtinātu pašvaldības nolikuma uztveramību, izvērtējama iespēja un ieteicams vismaz daļu no šiem jautājumiem noregulēt vienā vai vairākos pašvaldības iekšējos normatīvajos aktos.
X. Kārtība, kādā domes priekšsēdētāja nomaiņas gadījumā organizē lietvedības un dokumentu nodošanu jaunajam domes priekšsēdētājam
Lai ievadītu jauno domes priekšsēdētāju amatā un nodrošinātu visas vajadzīgās informācijas pieejamību, pašvaldības nolikumā jānosaka kārtība, kāda tiek nodrošināta lietvedības un dokumentu nodošanā jaunajam domes priekšsēdētājam.
Visbiežāk pašvaldību nolikumos dokumentu nodošanas pienākums tiek noteikts pašvaldības izpilddirektoram vai pašvaldības izpilddirektoram kopīgi ar pilnvaras zaudējušo domes priekšsēdētāju, parakstot attiecīgu nodošanas un pieņemšanas aktu.
XI. Kārtība, kādā rīko publisko apspriešanu
Konsultatīvos nolūkos pēc pašvaldības iedzīvotāju, domes vai tās priekšsēdētāja iniciatīvas, pamatojoties uz domes lēmumu, pašvaldībā var organizēt publisko apspriešanu par pašvaldības autonomās kompetences jautājumiem. Pašvaldības nolikumā nosakāmā kārtība, kādā rīko publisko apspriešanu, neattiecas uz jautājumiem un publisko vai sabiedrisko apspriešanu kārtību, ko regulē citi normatīvie akti. Tā, piemēram, kārtību, kādā tiek nodrošināta sabiedrības līdzdalība teritorijas attīstības plānošanas procesā, nosaka attiecīgi Ministru kabineta noteikumi.
Pašvaldības nolikumā nosaka jautājumus, par kādiem pašvaldība rīko publiskās apspriešanas, nosacījumus un prasības publiskās apspriešanas norises nodrošināšanai un citus ar publisko apspriešanu organizēšanu saistītus jautājumus (piemēram, cik iedzīvotājiem jāierosina publiskā apspriešana un pie kāda dalībnieku skaita publiskā apspriešana tiks uzskatīta par notikušu, pašvaldības atbildīgā struktūrvienība par publisko apspriešanu organizēšanu un rezultātu apkopošanu u. tml.).
Vispārīgos publisko apspriešanu organizēšanas noteikumus nosaka likuma “Par pašvaldībām” 61.1 un 61.2 pants.
XII. Citi jautājumi, kas attiecas uz domes vai administrācijas darbu un saskaņā ar likumu “Par pašvaldībām” jānosaka pašvaldības nolikumā
Tāpat arī pašvaldības nolikumā, gan ievērojot likumā “Par pašvaldībām” noteikto pilnvarojumu, gan arī pēc nepieciešamības, noregulējami citi pašvaldības darba organizācijas jautājumi.
Šo jautājumu vidū ir domes darba organizācija un it īpaši – domes sēdes reglaments, piemēram, noregulējot tādus jautājumus kā sēdes vadītāja kompetence, jautājumu apspriešanas secība, laiks, kāds tiek dots ziņotājam ziņošanai par lēmumprojektu vai jautājumu, un debašu ilgums, kā arī citi jautājumi. Tāpat šo jautājumu vidū ir pašvaldības amatpersonu kompetences noteikšana, paredzot papildu tiesības un pienākumus, kas nav noteikti likumā.
_________
1 M. Pūķis. “Kad un kāpēc pašvaldībai jākļūst par komersantu?”. Logs. Nr. 11/12 (245/246), 2015, 27.–33. lpp.