Sestdiena, 2023. gada 01. aprīlis 01:01
Vārda dienas: Dagne, Dagnis
Kā pašvaldības domes deputātam ir jāatbild par saviem lēmumiem un rīcību?
Parasti saka: tā ir politiskā atbildība: ja balsosi par nepopulāriem lēmumiem, tad nākamreiz tevi neievēlēs. Tā ir atbildība pret saviem vēlētājiem. Pirmkārt, priekšvēlēšanu posmā deputāta kandidāts dod solījumus – gan pats savus – tikšanās reizēs ar vēlētājiem, gan kopā ar savu sarakstu, kas gatavo programmu, dažādus aicinājumus u. tml. Otrkārt, varas periodā vēlētāji gaida, ka politiķis darbosies viņu interesēs atbilstoši vēlētāju priekšstatiem par labo un slikto.
Politiķim nav tiesību gaidīt, ka darbi paši pastāstīs par sevi un labie darbi tiks novērtēti. Jāsaprot, ka katrs lēmums tiešā veidā pozitīvi ietekmē daļu no vēlētājiem, tātad netiešā veidā pārējo vēlētāju izredzes saņemt iecerēto samazinās. Tieši labie darbi potenciāli var izraisīt vislielāko neapmierinātību. Neskaidrojot padarītā jēgu, aktīvi nekomunicējot ar vēlētājiem, tiks saņemts negatīvs vērtējums. Iestāsies atbildība par nepietiekamo vai nekvalitatīvo komunikāciju.
Lai iedzīvotāji varētu novērtēt pašvaldības padarīto, vajadzīgas priekšzināšanas. Tā, piemēram, nav pareizi aizbildināties, ka izglītības saturu pašvaldības izglītības iestādēs nosaka Izglītības un zinātnes ministrija.
Pašvaldībai būtu jārūpējas par pilsonisko audzināšanu, par to, lai vidējo izglītību ieguvušie izprastu savas iespējas ietekmēt pašvaldības, valsts un Eiropas Savienības politiku. Tai jārāda skolēniem, kā pašvaldība strādā un ko no pašvaldības var sagaidīt. Informēti vēlētāji, kuri nepakļaujas dezinformācijas kampaņām un kuriem būs jāatbild, izaug pašvaldības dibinātajās iestādēs.
Atsevišķs politiķis ir brīvs savā rīcībā – no deputāta amata viņu nevar atcelt, izņemot gadījumu, kad tas notiek ilgstošas slimības vai nāves dēļ vai ar tiesas spriedumu. Ar īpašu Saeimas lēmumu iespējama arī visas domes atlaišana. Tomēr politiskā atbildība nozīmē arī atbildību pret savu politisko partiju vai vēlētāju apvienību. Tie, kas iekļāva kandidātu sarakstā, sagaida no viņa noteiktu prognozējamu rīcību. Ja varas periodā deputāts pieļauj kļūdas, tad līdz ar viņa popularitāti krītas arī viņa partijas reitings sabiedrībā.
Lai sekmīgi piedalītos vēlēšanās, sarakstam nepieciešams finansējums. Un, lai paceltos augstā vietā starp sava saraksta kandidātiem (vairāk “+” un mazāk “–” zīmju no sava saraksta atbalstītājiem), vajadzīga papildu reklāma. Līdz ar to neizbēgami rodas saistības pret sponsoriem. Tajā pašā laikā priekšrocību radīšana saviem sponsoriem (kaut vai salīdzinājumā ar uzņēmējiem – konkurentiem) pēc ievēlēšanas ir noziegums. Tāpēc rūpīgi jāpārdomā, ko drīkst solīt un ko ne. Labumam, ko gūst sponsorētājs, jābūt likumīgam. Šāds likumīgs veids ir pašvaldības politisko prioritāšu noteikšana plānošanas, publisko investīciju vai sociālajā jomā.
Deputāts piedalās lēmuma pieņemšanā balsojot. Atsevišķos gadījumos deputāts nedrīkst balsot, jo to nosaka likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normas. Lai lēmums būtu likumīgs, tam jāatbilst Satversmei, likumiem un Ministru kabineta noteikumiem. Lēmumiem, kuru izpilde saistīta ar izdevumiem, jābūt nodrošinātiem ar pašvaldības materiālajiem un finanšu resursiem. Vietējās pašvaldības domes nelikumīgu lēmumu rezultātā nodarītie zaudējumi jāatlīdzina no pašvaldības budžeta. Pirms lēmuma parakstīšanas domes priekšsēdētājam vēlreiz jāizvērtē lēmuma likumība.
Pašvaldības deputātam nav tādas imunitātes kā Saeimas deputātam. Lai viņu administratīvi sodītu, ierosinātu civilprasību vai sauktu pie kriminālatbildības, nav nepieciešams īpašs domes lēmums. Politiķa darbības garantijas, tiesības un pienākumus nosaka īpašs likums1.
2005. gada februāra grozījumos likumā “Par pašvaldībām” tika noteikts, ka no pašvaldības darbinieka, kura rīcības rezultātā radušies materiāli zaudējumi pašvaldībai, var piedzīt šos zaudējumus. Paredzēts arī, ka prasību var celt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Tā kā balsošana domes sēdēs parasti ir vārdiska, tad deputātam jāseko, vai sēdes protokols pareizi atspoguļo viņa viedokli tiesiski strīdīgos jautājumos. Nereti ir grūti novilkt robežu starp politisko un administratīvo atbildību.
Tādējādi tīri politiskās atbildības formas ir:
– neievēlēšana kārtējās pašvaldību vēlēšanās;
– atcelšana no vēlētiem amatiem (pašvaldības domes priekšsēdētāja, viņa vietnieka, pastāvīgās komitejas vadītāja amata);
– visas domes atlaišana pirms termiņa ar Saeimas lēmumu.
Līdz šim bija sastopami gadījumi, kad tiesa atbildību par koleģiāli pieņemtiem domes lēmumiem attiecināja tikai uz priekšsēdētāju, neattiecinot to uz deputātiem, kuri balsojuši par lēmumu. Kaut arī priekšsēdētājam ir pēcpārbaudes tiesības un viņš var domes lēmumu atgriezt otrreizējai caurlūkošanai, tomēr arī viņam var nebūt pietiekamas informācijas, ka lēmums ir nelikumīgs. Turklāt pašu lēmumu par nelikumīgu var atzīt tikai tiesa. Jebkurš cits viedoklis (ģenerālprokurora, Valsts kontroles, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vai ministrijas) ir tikai viedoklis, kam tiesību speciālisti var arī nepiekrist.
Tāpēc likumā “Par pašvaldībām” tika veiktas izmaiņas, kas nosaka, ka pašvaldības domes priekšsēdētājam ir tāda pati atbildība kā pārējiem deputātiem.
_____
1 Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums.
Pieņemts Saeimā 1994. gada 17. martā.
Tagad tā nosaukums ir: Pašvaldības domes deputāta statusa likums.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021