Rīga 2°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis 20:38
Vārda dienas: Fanija, Vēsma
Korupcija nav novēršama pilnībā, tomēr katra sevi cienoša valsts cenšas to mazināt. Var cīnīties pret korupcijas sekām un censties novērst korupciju veicinošus faktorus. No tiem galvenie ir pārmērīga reglamentācija un atklātības trūkums, kas rada strukturētu korupcijai labvēlīgu vidi. Visefektīvāk ierobežot korupciju var, deregulējot pārvaldi un samazinot valsts un pašvaldību iejaukšanos tirgus procesos. Korupcijas iespējas mazina arī brīva sabiedrības pieeja informācijai.
Diemžēl šīs vienkāršās atziņas pagaidām nav guvušas pietiekamu atbalstu Latvijas sabiedrībā. Likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”1 galveno vērību velta stingrākai regulēšanai un kontrolei. Likums attiecas uz valsts amatpersonām, viņu radiniekiem, darījumu partneriem un bijušajām amatpersonām.
Šādu amatpersonu vidū tiek minēti: pašvaldības domes priekšsēdētājs un izpilddirektors, kā arī viņu vietnieki; pašvaldības deputāti; pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs novada pašvaldībā; pašvaldības iestādes vadītājs un viņa vietnieks; kapitālsabiedrības padomes loceklis, kurš pārstāv pašvaldības intereses kapitālsabiedrībā, vai valdes loceklis kapitālsabiedrībā, kurā pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus; pašvaldības kapitāla daļas turētāja pārstāvis un viņa pilnvarota persona, kā arī publiskā iepirkuma komisijas loceklis.
Par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus pašvaldības institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības izdot administratīvos aktus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas viņu tiešā vai netiešā pakļautībā, vai tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, tajā skaitā finanšu līdzekļiem.
Par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kuras pilda amata pienākumus ārpus pašvaldības institūcijām, ja viņām saskaņā ar normatīvajiem aktiem pastāvīgi vai uz laiku pašvaldība deleģējusi kādu no šīm funkcijām – izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, rīkoties ar pašvaldības mantu, tajā skaitā finanšu līdzekļiem.
Svarīgi piezīmēt, ka par valsts amatpersonu uzskatāma arī persona, kura uz laiku pilda citas valsts amatpersonas amata pienākumus. Attiecībā uz šādu valsts amatpersonu piemērojami tie likumā paredzētie noteikumi, kas attiecas uz valsts amatpersonu, kuras amata pienākumus tā pilda.
Pozitīvi, ka līdz ar 2018. gada likuma grozījumiem valsts amatpersonas blakuspienākumi, piedaloties citu institūciju izveidotajās komisijās, dažādās konsultatīvajās padomēs un darba grupās, netiek uzskatīti par valsts amatpersonas amatu likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” izpratnē. Tādējādi valsts amatpersonām deklarācijā jānorāda mazāk amatu un vairs nav jāsaņem atļauja šo amatu savienošanai. Konkrētās normas formulējums ir šāds: amats šā likuma izpratnē nav valsts amatpersonas darbs, pārstāvot attiecīgo publiskas personas institūciju, kurā tā ieņem valsts amatpersonas amatu, starptautiskajā organizācijā, kuras dalībvalsts ir Latvijas Republika vai ar kuru sadarbojas Latvijas Republika, kā arī citu institūciju veidotās komisijās, konsultatīvajās padomēs un darba grupās un par šo darbu nav noteikta atlīdzība.
Radinieki likuma izpratnē ir – tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns (arī adoptētais), mazbērns, brālis, māsa, pusmāsa, pusbrālis un laulātais. Par tēvu un māti šā likuma izpratnē uzskatāms arī adoptētājs.
Valsts amatpersonai ir aizliegts sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī amatpersona, viņas radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti. Šis nosacījums ir spēkā arī divus gadus pēc darījuma līgumisko attiecību izbeigšanās.
Ļoti būtiski atzīmēt izņēmumus (11. panta sestā daļa) no iepriekšnosauktajiem ierobežojumiem. Tātad ierobežojumi neattiecas uz pašvaldības domes deputātiem šādos gadījumos:
– kad iepriekšminētās amatpersonas piedalās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā;
– kad iepriekšminētās amatpersonas piedalās pašvaldības domes lēmuma pieņemšanā par sava atalgojuma noteikšanu vai sevis iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu amatā.
Pastāv būtiski ierobežojumi attiecībā uz amatu savienošanu (vispārējie un speciālie, kas ir noteiktām amatu grupām).
Būtiski, ka, ja likumā nav noteikti stingrāki ierobežojumi, valsts amatpersonai, ievērojot nosacījumus par speciālajiem amatu savienošanas ierobežojumiem, atļauts savienot amatu ne vairāk kā ar diviem citiem algotiem vai citādi atlīdzinātiem valsts amatpersonas amatiem vai amatiem citās publiskas personas institūcijās. Par šajā daļā minētajiem amatiem nav uzskatāms pedagoga, zinātnieka, ārsta, veterinārārsta (jauna norma), profesionāla sportista un radošais darbs. Amatu savienošana pieļaujama, ja tā nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.
Pedagoga un zinātnieka darbs šā panta (sestā) izpratnē ietver arī dalību formālās izglītības ietvaros iegūto zināšanu, zinātniskās darbības rezultātu, pedagoga vai zinātnieka kvalifikācijas vai pedagoģiskās un zinātniskās darbības kvalitātes novērtēšanai izveidotās institūcijās, tajā skaitā administratīvo darbu, šo institūciju vadīšanā.
Speciālie amatu savienošanas ierobežojumi ir noteikti, piemēram, pašvaldību domju priekšsēdētājiem, domju priekšsēdētāju vietniekiem (ja viņi ieņem algotu amatu domē), pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem, pašvaldību iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājam novada pašvaldībā (7. panta ceturtā daļa).
Ar likuma grozījumiem kopš 2018. gada ieviesta atvieglota atļauju amatu savienošanai izsniegšanas kārtība, nosakot, ka atļauju savienot valsts amatpersonas amatu var izsniegt arī rezolūcijas formā.
Amatpersonas pienākums ir iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam deklarāciju, stājoties amatā un beidzot pildīt amata pienākumus, kā arī ikgadējo deklarāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Deputātiem saistībā ar amata savienošanu vissvarīgākais ir skatīt likuma “Par pašvaldībām” 38. panta otro daļu. Tur noteikts, ka papildus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktajiem amatu savienošanas ierobežojumiem pašvaldības domes deputāts nedrīkst:
* ieņemt izpilddirektora un izpilddirektora vietnieka, pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja un viņa vietnieka amatu;
* ieņemt attiecīgās pašvaldības administrācijā amatu, kura pienākumos ietilpst
– domes lēmumu projektu sagatavošana,
– domes lēmumu tiesiskuma un lietderības pārbaude,
– kontrole un uzraudzība pār domes pieņemto lēmumu izpildi,
– padomu un konsultāciju sniegšana pašvaldības amatpersonām;
* tieši vai pastarpināti sniegt pašvaldībai pakalpojumus iepriekšminētajos jautājumos;
* ieņemt attiecīgās pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa vietnieka amatu, izņemot iestādē, kas realizē šā likuma 15. panta pirmās daļas 4., 5. un 6. punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas (autonomās funkcijas iedzīvotāju izglītības, kultūras, veselības aprūpes pieejamības, veselīga dzīvesveida un sporta jomā).
Šie izņēmumi ir norma, par kuriem kopš to pieņemšanas vairākkārt aktualizēts jautājums par to atbilstību Satversmei (tajā skaitā skatīta lieta Satversmes tiesā2), proti, kāpēc vienu autonomo funkciju veicējiem norma ir atļaujoša, bet citiem aizliedzoša. LPS kā viena no pieaicinātajām personām attiecīgajā lietā Satversmes tiesā cita starpā pauda viedokli, ka “katrs politiķis, kas pieņem lēmumus atšķirīgu interešu vidē, reizēm nonāk interešu konflikta situācijā, kurā jārīkojas ētiski un jāpieņem lietderīgākais lēmums. Būtu jālemj par pašvaldību amatpersonām noteikto ierobežojumu skaita un apjoma samazināšanu. Amatu savienošanas ierobežojumi var pārkāpt iedzīvotāju pasīvās vēlēšanu tiesības. Lai šo problēmu atrisinātu, vajadzētu atteikties no amatu ieņemšanas ierobežojumiem.”
Satversmes tiesa savukārt lēma, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. pantam (proti, ir pieļaujami izņēmumi). Tomēr saistībā ar jauno Pašvaldību likumprojektu par šo normu notikušas plašas diskusijas. Vismaz pirmajam lasījumam no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtajā Pašvaldību likumprojektā turpmāk plānots aizliegums deputātam savienot amatu ar pašvaldības iestādes vadītāja vai vietnieka amatu neatkarīgi no tā, kādā jomā attiecīgā iestāde darbojas;
* ieņemt valdes locekļa amatu attiecīgās pašvaldības kapitālsabiedrībā, kapitālsabiedrībā, kurā pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā ar citām pašvaldībām pārsniedz 50 procentus, un kapitālsabiedrībā, kurā vienas vai vairāku pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, izņemot kapitālsabiedrību, kas realizē no Pašvaldību likuma 15. panta pirmās daļas 6. punktā (veselības aprūpe) noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas izrietošu pārvaldes uzdevumu.
Uzdevumu nodrošināt, ka tiek ievēroti šie 38. panta otrajā daļā noteiktie nosacījumi, likumdevējs noteicis pašvaldības domes priekšsēdētājam (papildus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktajiem institūcijas vadītāja pienākumiem).
Būtisks amatu savienošanas ierobežojums ir arī likuma “Par pašvaldībām” 58. pantā, kur noteikts, ka komitejas priekšsēdētājs un viņa vietnieks nedrīkst būt tās pašvaldības iestādes, pašvaldības kapitālsabiedrības vai to struktūrvienības vadītājs, kuras darbu saskaņā ar pašvaldības nolikumu kontrolē attiecīgā komiteja.
Pašvaldību domju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un deputāti, pašvaldību izpilddirektori un viņu vietnieki, kā arī pagastu vai pilsētu pārvalžu vadītāji novadu pašvaldībās nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieki, akcionāri, biedri vai tādi individuālie komersanti, kas saņem attiecīgās pašvaldības publisko iepirkumu, partnerības iepirkumu, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu vai koncesiju, finanšu līdzekļus, pašvaldības garantētus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklāta konkursa rezultātā.
Valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu izpildes kārtību, ja amata savienošana ir aizliegta, nosaka likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 8. pants. Saskaņā ar šīs normas pirmo daļu personai, kas pēc stāšanās valsts amatpersonas amatā vienlaikus ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, septiņu dienu laikā ir pienākums rakstveidā:
– paziņot augstākai valsts amatpersonai vai koleģiālajai institūcijai par to, ka tā ieņem vienu vai vairākus amatus (pilda uzņēmuma līgumu vai pilnvarojumu), kuru savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta;
– iesniegt institūcijai, kurā tā ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, iesniegumu, lūdzot to atbrīvot no attiecīgā amata.
Ja tomēr personu 30 dienu laikā neatbrīvo, tad jāpārtrauc pildīt aizliegtā amata pienākumus.
Pašvaldības domes deputāta gadījumā paziņojums attiecīgi iesniedzams pašvaldības domei, savukārt iesniegums iesniedzams institūcijai, kurā amatpersona lūdz sevi atbrīvot no amata. Ja institūcija ir tāda, kurā pašvaldības domes deputāts ieņem iestādes vadītāja amatu, arī iesniegums par atbrīvošanu no amata iesniedzams pašvaldības domei.
Gan likuma “Par pašvaldībām”, gan likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normas var izrādīties nesamērīgs ierobežojums un kavēt pašvaldības administrācijas darbinieku piedalīties kā kandidātam vēlēšanās. Tomēr tiesiskā valstī likumu normas ir jāievēro pat tad, ja šīs normas nav leģitīmas. Saskaroties ar savu cilvēktiesību aizskārumu, vēlams apstrīdēt attiecīgās normas Satversmes tiesā. Pašvaldība, ja tā saskata kavēkļus pašvaldības demokrātisko principu īstenošanai, tāpat var apstrīdēt likumdošanas normas Satversmes tiesā.
Interešu konflikts sastopams ik uz soļa. Jebkurš ideju vai principu vadīts un personiskās pieredzes vai kultūrvēsturisko tradīciju ietekmēts cilvēks ir ieinteresēts un nonāk interešu konfliktā ar pretējos rezultātos ieinteresētajiem. Tāpēc no dažādiem interešu konfliktiem iepriekšminētajā likumā tiek minēti tādi, kas varētu veicināt politiskās vai administratīvās amatpersonas savtīgumu. Šī atlase ir nesamērīgi plaša un grūti pamatojama. Lai labotu situāciju, būtu jāapgūst proporcionalitātes principa lietošana3.
Kopš 2003. gada korupcijas novēršanu un apkarošanu Latvijā īsteno un koordinē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Par to var lasīt šeit4.
________
1 Likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
Pieņemts Saeimā 2002. gada 25. aprīlī.
Likuma 1. pants definē interešu konfliktu kā situāciju, kurā “valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses”.
2 Satversmes tiesas spriedums “Par likuma “Par pašvaldībām” 38. panta otrās daļas 4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam” (šeit).
3 Pūķis M., “Proporcionaliātes princips”, Logs, jūlijs/augusts 2016, Nr. 7/8 (253/254), 22.–27. lpp.
4 KNAB vietne www.knab.gov.lv.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021