Otrdiena, 2023. gada 21. marts 15:52
Vārda dienas: Benedikts, Dzelme, Una, Unigunde
2021. gada 5. jūnijā Latvijā norisinājās kārtējās pašvaldību vēlēšanas.
Tās notika 40 vēlēšanu apgabalos – sešās valstspilsētās un 34 novados – atbilstoši jaunajam teritoriālajam iedalījumam pēc administratīvi teritoriālās reformas, kas nosaka Latvijā 43 pašvaldības līdzšinējo 119 pašvaldību vietā.
Rīgas pašvaldībā vēlēšanas nenotika, jo dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās strādāt līdz 2025. gada vēlēšanām.
Rēzeknes novadā un Varakļānu novadā vēlēšanas bija atceltas. Šajos vēlēšanu apgabalos vēlēšanas plānotas 2021. gada 11. septembrī.
2021. gada pašvaldību vēlēšanās atšķirībā no iepriekšējām bija ievērojami mazāks gan vietvaru, gan ievēlējamo deputātu skaits. Par 664 vietējo pašvaldību deputātu mandātiem cīnījās 5448 deputātu kandidāti. Salīdzinājumam: iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2017. gadā par 1614 mandātiem cīnījās 8945 deputātu kandidāti.
2021. gada pašvaldību vēlēšanu deputātu kandidātu dzimums: no 5448 deputātu kandidātiem 3354 jeb 61,6% bija vīrieši un 2094 jeb 38,4% – sievietes. 2017. gada vēlēšanās deputātu kandidātu vīriešu un sieviešu procentuālā attiecība bija 60,97 pret
39,03.
Pēc deputātu kandidātu vecuma visvairāk kandidātu bija vecuma grupā no 31 līdz 40 gadiem – 1426 kandidāti (26,17%). Tālāk sekoja vecuma grupa no 51 līdz 60 gadiem – 1382 kandidāti (25,37%), no 41 līdz 50 gadiem – 1342 kandidāti (24,63%), no 61 līdz 70 gadiem – 604 kandidāti (11,1%) un no 21 līdz 30 gadiem – 520 kandidāti (9,54%). Vecumā grupā 71–80 gadi bija 107 kandidāti (1,96%). Vecāki par 80 gadiem bija 10 deputātu kandidāti (0,18%). 20 gadus veci bija 28 kandidāti (0,51%), 19 gadus veci – 20 kandidāti (0,37%), 18 gadus veci – 9 kandidāti (0,17%).
Deputātu kandidātu vidējais vecums – 46,1 gads (iepriekšējās vēlēšanās – 45,6 gadi).
Jaunākie deputātu kandidāti bija 18 gadus veci, bet vecākais kandidāts – 91 gadu vecs (iepriekšējās vēlēšanās – 88 gadus vecs).
Grupējot deputātu kandidātus pēc pilsonības, 5444 kandidāti jeb 99,9% bija Latvijas pilsoņi (2017. gada vēlēšanās – 99,91%). Pārējie (0,1%): trīs ASV pilsoņi, divi Lietuvas pilsoņi un pa vienam Bulgārijas, Īrijas, Krievijas, Libānas, Somijas un Spānijas pilsonim.
Pēc tautības – visvairāk deputātu kandidātu bija latvieši – 4313 jeb 79,2% (vēlēšanās pirms četriem gadiem – 77,46%). 764 kandidāti jeb 14% tautību nebija norādījuši (2017. gadā – 16,99%). Pārējie: krievi – 245 kandidāti (4,5%), poļi – 38 (0,7%), baltkrievi – 26 (0,5%), lietuvieši – 21 (0,4%), ukraiņi – 16 (0,3%), ebreji, lībieši (līvi) un vācieši – pa četriem (0,1%), igauņi – trīs (0,1%), armēņi, baškīri un gruzīni – pa diviem (0,00%) un pa vienam bulgāram, somam, spānim un tatāram (0,00%).
Pēc izglītības: ar augstāko izglītību 3807 kandidāti (69,9%), ar vidējo – 1091 kandidāts (20,0%), ar pamatizglītību – 52 kandidāti (1,0%), bet 498 kandidāti savu izglītību nebija norādījuši.
Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana 2021. gada pašvaldību vēlēšanām norisinājās no 17. marta līdz 6. aprīlim. Pašvaldību vēlēšanu komisijās tika iesniegti 318 kandidātu saraksti.
No 318 (2017. gadā 599) pašvaldību vēlēšanām reģistrētajiem kandidātu sarakstiem visvairāk sarakstu iesniedza:
– Jaunā konservatīvā partija – 30 saraksti (465 kandidāti);
– Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” – 28 saraksti (537 kandidāti);
– sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” – 26 saraksti (408 kandidāti);
– “Jaunā Vienotība” – 23 saraksti (469 kandidāti);
– Latvijas Reģionu apvienība (380 kandidāti) un “KPV LV” (279 kandidāti) – pa 20 sarakstiem;
– “Latvijas attīstībai” – 18 saraksti (333 kandidāti);
– Latvijas Zemnieku savienība – 17 saraksti (345 kandidāti);
– Zaļo un Zemnieku savienība – 15 saraksti (262 kandidāti);
– Latvijas Zaļā partija – 14 saraksti (268 kandidāti);
– Latvijas Krievu savienība – 11 saraksti (98 kandidāti).
Pārējās partijas un partiju apvienības iesniedza mazāk par desmit sarakstiem.
Vairākos vēlēšanu apgabalos tika iesniegti t. s. jauktie saraksti.
Tā, piemēram, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Ķekavas novadā startēja vienā sarakstā ar Vidzemes partiju, Ogres novadā kopā ar Latvijas Zemnieku savienību un Latvijas Zaļo partiju, Rēzeknē kopā ar Latvijas Zaļo partiju, “Jauno Vienotību”, Latvijas Reģionu apvienību un Latgales partiju, Salaspils novadā kopā ar Latvijas Reģionu apvienību un Latvijas Zemnieku savienību, Saulkrastu novadā kopā ar Jauno konservatīvo partiju un Siguldas novadā kopā ar Latvijas Reģionu apvienību un Latvijas Zaļo partiju.
“Latvijas attīstībai” kopā ar Latgales partiju startēja Daugavpilī, kopā ar politisko partiju “Izaugsme” Ķekavas un Madonas novadā un kopā ar Vidzemes partiju – Aizkraukles, Ogres, Siguldas un Valkas novadā.
“Kustība “Par!”” bija izveidojusi vienotu sarakstu ar “Jauno Vienotību” Ādažu novadā un Jūrmalā, ar “Progresīvajiem” Cēsu novadā, ar “Jauno Vienotību” un “Progresīvajiem” Liepājā un ar Jauno konservatīvo partiju Tukuma novadā.
“Jaunajai Vienotībai” kopīgs saraksts ar Latvijas Zemnieku savienību bija Valkas novadā un kopā ar Latgales partiju Preiļu novadā.
Latvijas Reģionu apvienība startēja kopā ar Vidzemes partiju Alūksnes novadā, kopā ar Jauno konservatīvo partiju un “Visu Latvijai!”-“TB/LNNK” Augšdaugavas novadā, kopā ar partiju “Vienotība” Jēkabpils un Smiltenes novadā, kopā ar Latvijas Zemnieku savienību Madonas novadā, kopā ar apvienību “Iedzīvotāji” un Jauno konservatīvo partiju Preiļu novadā un kopā ar “Jauno Vienotību” Ventspilī.
Visvairāk deputātu kandidātu sarakstu tika iesniegts Ropažu novadā (14), Jūrmalā (13) un Ogres un Jēkabpils novadā – pa 12, bet vismazāk iesniegto sarakstu bija Līvānu novadā – 4 un Valkas un Ventspils novadā – tikai 3.
Visvairāk pretendentu uz deputāta posteni bija Ogres (243 kandidāti), Ropažu (234) un Jēkabpils novadā (227). Savukārt vismazāk pretendentu bija Valkas (46), Līvānu (53) un Ventspils novadā (54).
Pārstāvniecību valstspilsētu un novadu domēs ieguva 211 kandidātu saraksti (iepriekšējās vēlēšanās – 487 saraksti), bet 107 saraksti palika “aiz borta”.
Vislielāko pārstāvniecību ieguva (neņemot vērā dalību t. s. jauktajos sarakstos):
– Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” – no 28 sarakstiem pārstāvniecība iegūta 28 pašvaldībās; par deputātiem kļuvuši 77 deputāta kandidāti;
– “Jaunā Vienotība” – no 23 sarakstiem pārstāvniecība 19 pašvaldībās; 55 deputāti; neizdevās iegūt vietu četrās pašvaldībās;
– Latvijas Reģionu apvienība – no 20 sarakstiem pārstāvniecība 18 pašvaldībās; 67 deputāti; neizdevās iegūt vietu divās pašvaldībās;
– sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” – no 26 sarakstiem pārstāvniecība 17 pašvaldībās; 38 deputāti; neizdevās iegūt vietu deviņās pašvaldībās;
– “Latvijas attīstībai” – no 18 sarakstiem pārstāvniecība 16 pašvaldībās; 51 deputāts; neizdevās iegūt vietu divās pašvaldībās;
– Latvijas Zemnieku savienība – no 17 sarakstiem pārstāvniecība 16 pašvaldībās; 61 deputāts; neizdevās iegūt vietu vienā pašvaldībā;
– Jaunā konservatīvā partija – no 30 sarakstiem pārstāvniecība 14 pašvaldībās; 23 deputāti; neizdevās iegūt vietu 16 pašvaldībās;
– Zaļo un Zemnieku savienība – no 15 sarakstiem pārstāvniecība 13 pašvaldībās; 54 deputāti; neizdevās iegūt vietu divās pašvaldībās;
– Latvijas Zaļā partija – no 14 sarakstiem pārstāvniecība deviņās pašvaldībās; 29 deputāti; neizdevās iegūt vietu piecās pašvaldībās.
No jauktajiem sarakstiem visi iekļuvuši vienā vai vairākās domēs, izņemot sarakstu “Kustība “Par!””, Jaunā konservatīvā partija” Tukuma novadā un sarakstu “Jaunā konservatīvā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”” Augšdaugavas novadā.
Visneveiksmīgāk nostartēja:
– Politiskā partija “KPV LV” – no 20 sarakstiem (279 kandidāti) izdevies iegūt tikai vienu deputāta vietu, bet 19 pašvaldībās pārstāvniecība nav iegūta;
– Jaunā konservatīvā partija – no 30 sarakstiem (465 kandidāti) iegūtas 23 deputāta vietas 14 pašvaldībās, bet 16 pašvaldībās neizdevies iegūt nevienu vietu;
– sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” – no 26 sarakstiem (408 kandidāti) iegūtas 38 deputātu vietas 17 pašvaldībās, bet deviņās pašvaldībās nav izdevies iegūt nevienu vietu;
– Latvijas Krievu savienība – no 10 sarakstiem par deputātiem kļuvuši tikai trīs cilvēki, bet septiņās pašvaldības pārstāvniecība nav iegūta;
– “Progresīvie” – no 8 sarakstiem par deputātiem kļuvuši trīs pārstāvji, bet pārstāvniecība nav iegūta sešās pašvaldībās;
– vēlēšanās kandidēja, bet par deputātu nekļuva neviens no “Jaunās Saskaņas”, politiskās partijas “Alternative” un politiskās partijas “Stabilitātei!”.
Pašvaldību domēs ievēlēti 664 deputāti (2017. gadā – 1614), kuri turpmākos četrus gadus veidos mūsu dzīvi un sabiedrības politiku iedzīvotājiem vistuvākajā politikas sistēmas līmenī – vietējās pašvaldībās.
Valstspilsētu un novadu domēs ievēlējamo deputātu skaits noteikts atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā (2021. gada 21. janvārī) bija reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.
Novados:
līdz 30 000 iedzīvotāju – 15 deputāti;
no 30 001 līdz 60 000 iedzīvotāju – 19 deputāti;
vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju – 23 deputāti.
Valstspilsētās:
līdz 50 000 iedzīvotāju – 13 deputāti;
vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju – 15 deputāti.
Visvairāk – 23 deputāti – turpmāk būs Ogres novada domē.
Pa 19 deputātiem ievēlēti Aizkraukles, Bauskas, Cēsu, Dienvidkurzemes, Dobeles, Jēkabpils, Ķekavas, Madonas, Mārupes, Ropažu, Siguldas, Talsu, Tukuma, Valmieras un Jelgavas novadā.
Pa 15 deputātiem būs Alūksnes, Augšdaugavas, Ādažu, Balvu, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Olaines, Preiļu, Salaspils, Saldus, Saulkrastu, Smiltenes, Valkas un Ventspils novada domē un Daugavpils valstspilsētas, Jelgavas valstspilsētas, Jūrmalas valstspilsētas un Liepājas valstspilsētas domē.
Pa 13 deputātiem būs Rēzeknes valstspilsētas un Ventspils valstspilsētas domē.
Jāatgādina, ka pērn ievēlētajā Rīgas valstspilsētas domē ir 60 deputātu.
No 40 jaunievēlētajiem pašvaldību priekšsēdētājiem seši šajā amatā ir pirmo reizi:
– Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers,
– Dobeles novada domes priekšsēdētājs Edgars Gaigalis,
– Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis,
– Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Juris Žilko,
– Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns,
– Liepājas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.
40 ievēlēto domju priekšsēdētāju vidū ir 37 vīrieši (92,5%) un tikai 3 sievietes (7,5%).
Jaunākais pašvaldības vadītājs Latvijā tagad ir Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs.
Savukārt dzīves pieredzē bagātākais pašvaldības vadītājs ir Ventspils valstspilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.
Lai sekmīgs šis sasaukums un laba sadarbība ar kolēģiem, pašvaldības administrācijas un iestāžu darbiniekiem, valsts institūcijām un, pats galvenais, ar vietējiem iedzīvotājiem!
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils ielā 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 01.01.2018 līdz 20.08.2021
© Lursoft IT 1997-2023 Lursoft ir Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistra informācijas atkalizmantotājs. Lietotājs, lietojot sistēmas, apņemas ievērot Autortiesību likumu, Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības un Lursoft sistēmas izmantošanas noteikumus. Lietotājam aizliegts izmantot jebkādas automatizētas sistēmas vai robotus piekļuvei sistēmai bez rakstiskas saskaņošanas ar Lursoft. Pakalpojumos ietvertā informācija, ko Lursoft kā atkalizmantotājs saņem no datu pirmavota, lietotājam tiek sniegta, nodrošinot informācijas satura pareizību un precizitāti (informācijas būtības nemainīgumu). Lursoft nenes nekādu atbildību par darbībām vai lēmumiem, kas balstīti uz saņemto pakalpojumu.
(0)
