Rīga 5°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 3m/s
Trešdiena, 2024. gada 08. maijs 04:33
Vārda dienas: Staņislava, Staņislavs, Stefānija
30. novembrī Latvijas Pilsētu savienības valde aicināja savus biedrus uz Kuldīgas rajona Rudbāržu pagasta “Kalnamuižu”, lai apspriestu dažādas aktualitātes un kopā ievadītu Ziemassvētku gaidīšanas laiku.
Berghofas jeb Kalnamuižas greznais viesu nams un atpūtas komplekss beidzamajos gados kļuvis par īstu Kurzemes neorokoko pērli, taču nekur nemana laikrāžus. Tas ir apzināti, jo, kā rakstīts muižas mājaslapā – te izsmalcināti un eleganti tiek apturēts laiks. Pulksteņus šeit grūti sameklēt, bet spožu svečturu, kolonnu, greznu kokgriezumu, griestu gleznojumu un mirdzošu vitrāžu gan pulka. Apstādināt laiku un meklēt zudušo Kalnamuižā var bez ierobežojumiem – gan atpūšoties dižciltīgā vidē, gan pirtiņā, gan dodoties izbraucienos ar apvidus auto.
Taču 40 no 59 Latvijas pilsētu vadītājiem – Pilsētu savienības biedriem, kas bija atsaukušies aicinājumam apmeklēt Kalnamuižu, te meklēja un sprieda par nākamajiem laikiem. Sēdes darba kārtībā bija trīs jautājumi: par pilsētu novadu iekļaušanu pašvaldību iedalījumā un Latvijas Republikas administratīvi teritoriālo iedalījumu, par priekšlikumiem pašvaldību finanšu izlīdzināšanas pilnveidošanai un par valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtību.
Sanāksmi atklāja Pilsētu savienības priekšsēdētāja Skrundas pilsētas domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga. Viņa uzsvēra, ka, par nākotnes attīstību un finansējumu domājot, ļoti svarīgi ir pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā iestrādāt kritērijus, kas būtu izdevīgi visām pašvaldībām un nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas saņemt šo finansējumu. Pilsētu savienības vadītāja arī akcentēja valdes ierosinātās izmaiņas likumā par pašvaldībām noteikt trīs pašvaldību veidus: republikas pilsētas, pilsētu novadi un novadi, lai, piemēram, Skrunda un citas pilsētas, kas iekļausies jaunajos novados, arī turpmāk varētu pretendēt uz Eiropas naudām, darboties starptautiskās pilsētu organizācijas un nepazaudētu savu vēsturi. Tukuma domes priekšsēdētājs Juris Šulcs ierosināja pašvaldību finanšu izlīdzināšanu balstīt uz esošās bāzes veidotu shēmu, nevis radikāli to mainīt. Viņš aicināja pašvaldībām pieprasīt valsts līdzdalību pašvaldību finanšu izlīdzināšanā, kā arī lemt par minimālo finanšu nepieciešamību pašvaldību funkciju izpildei, jo nereti dažām pašvaldībām šobrīd tā ir mazāka, nekā tās saņem no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. J. Šulcs arī ieteica Pašvaldību savienībai uzņemties iniciatīvu un pirms jaunās sistēmas galīgās izveides LPS Valdes vai visu tās apvienību līmenī organizēt tikšanos un vienoties par konceptuāliem jautājumiem. LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis pastāstīja par sistēmas izveides gaitu un pārrunām ar Finanšu ministriju par PFIF līdzekļu sadali. Savukārt LPS padomnieks Aino Salmiņš uzskatāmi demonstrēja autoceļu fonda līdzekļu izlietošanu un vajadzības. Pašvaldību ceļi veido divas trešdaļas no visu valsts ceļu kopskaita un pilsētu ielu ir tikpat daudz cik valsts galveno un pirmās šķiras ceļu, bet finansējums pašvaldībām ir apgriezti proporcionāls un tā katastrofāli trūkst. Jaunais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, kurš iepriekšējās Pilsētu savienības sanāksmēs piedalījās kā Kuldīgas mērs, mierināja, ka pilsētas no kartes nepazudīs un paliks kā administratīvas teritorijas, taču, ja Pilsētu savienība un LPS pozīcija būs vienota un prasīs likumā iekļaut jauno formulējumu par pašvaldību veidiem, ministrija šķēršļus nelikšot.
Pilsētu savienības sapulce pieņēma rezolūciju par pilsētu novadu iekļaušanu Latvijas pašvaldību iedalījumā un LR administratīvo teritoriju iedalījumu, kā arī divus priekšlikumus – par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas pilnveidošanu un par valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtību.
Latvijas Pilsētu savienības valde, izskatījusi SIA “PKC” un “ASTROP” piedāvāto pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli, ierosina šādus priekšlikumus pašvaldību finanšu izlīdzināšanas pilnveidošanai: konkretizēt valsts līdzdalību pašvaldību finanšu izlīdzināšanā (tā būtu aprēķināma nevis kā bāze no 7,15 milj. latu un turpmāk piemērojot inflācijas koeficientu, bet gan kā konkrēts īpatsvars no valsts IKP; valsts līdzfinansējumu (līdzdalību) finanšu izlīdzināšanā varētu izmantot tieši to pašvaldību finanšu nepieciešamības paaugstināšanai, kuru ieņēmumi ir būtiski zemāki, līdz ar to samazinātos pašvaldību – donoru iemaksas lielums PFIF; gala ziņojumā dot pašvaldību autonomo funkciju izpildei nepieciešamo finanšu resursu aprēķinu, kā tas ir noteikts darba uzdevuma tehnisko specifikāciju 3.1.5. punktā, izvērtējumā iekļaujot pašvaldību kopējo finanšu nepieciešamību, tās atbilstību likumam un salīdzinājumu ar pašvaldību autonomo funkciju īstenošanai minimālā līmenī nepieciešamo kopējo finanšu resursu apjomu; likumu pieņemt 2008. gadā, 2009. gadā veikt ar likumu saistīto pārējo normatīvo dokumentu pieņemšanu, lai likums varētu stāties spēkā 2010. gada 1. janvārī. Lai saskaņotu dažādu pašvaldību viedokļus, Pilsētu savienības valde lūdz Pašvaldību savienību organizēt lielo pilsētu, pagastu un Pilsētu savienības pārstāvju tikšanos par ierosinātajiem priekšlikumiem.
Latvijas Pilsētu savienības valde, izskatot Satiksmes ministrijas izstrādāto MK noteikumu projektu “Par valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtību”, nolēma neatbalstīt tā tālāku virzību, atzīmējot, ka tas neatbilst likuma “Par autoceļiem” 11. panta prasībām, kas deleģē Satiksmes ministriju autoceļu attīstību plānot, par pamatu izvirzot reģionu vienlīdzīgas attīstības principu, kā arī pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, jo pašvaldības saskaņā ar valdības apstiprināto Satiksmes ministrijas darbības stratēģiju un transporta attīstības pamatnostādnēm 2000. – 2013. gadam plāno ilgspējīgu finansējuma pieaugumu valsts atbalstam mērķdotācijām pašvaldību autoceļiem un ielām. Valde arī uzskata, ka Rīgas pilsētas infrastruktūras problēmas nav risināmas ar radikālu mērķdotāciju kritēriju izmaiņām uz citu pašvaldību finansējuma rēķina. Atzīstot, ka Rīgas pilsētas dome Dienvidu tilta finansējumam nav saņēmusi finansiālu atbalstu ne no ES fondiem, ne no valsts, Pilsētu savienības valde uzskata, ka finansējums Dienvidu tilta būvniecībai ir jāparedz no valsts budžeta līdzekļiem. Lai objektīvi izvērtētu mērķdotāciju kritērijus, valde uzskata, ka ir nepieciešams veikt sabiedriskā transporta intensitātes, infrastruktūras izmantošanas un pašvaldību ielu un autoceļu finansēšanas pētījumus, bet kritēriji jāizstrādā līdz nākamā gada vidum, lai tos varētu piemērot, sākot no 2009. gada.
Rezolūcija par pilsētu novadu iekļaušanu
Latvijas pašvaldību iedalījumā
un Latvijas Republikas
administratīvo teritoriju iedalījumu
Latvijas Pilsētu savienība, uzskatot, ka Latvijas pilsētas, kuras veidojušās vēstures gaitā, neatkarīgi no to lieluma ir neizmērojama un neatkārtojama ekonomiskā, sociālā un kultūras vērtība.
Lai aizsargātu, nostiprinātu un turpmāk attīstītu mūsu pilsētas, mēs stingri atbalstām Latvijas reģionu ilgspējīgas attīstības programmu un apzināmies pilsētu lomu pašvaldību reformu procesā.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka Latvijas pilsētām tāpat kā pilsētām visā Eiropas Savienībā ir unikālas kultūras un arhitektūras īpatnības, spēcīga sociālā integrācija un izcilas ekonomiskās attīstības iespējas, Latvijas Pilsētu savienība izsaka bažas par likuma “Par pašvaldībām” jaunās redakcijas projektā un likumā “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu” noteikto pilsētu statusu, kas var izrādīties nepietiekams Eiropas Savienības kontekstā, lai pilsētām turpmākajos gados būtu pieejami ES struktūrfondu līdzekļi pilsētām specifisko problēmu (infrastruktūras tīklu modernizācija, energoefektivitātes uzlabošana, fiziskās vides uzlabošana, augstas kvalitātes sabiedrisko telpu izveide un nodrošināšana u. c.) risināšanai.
Saskaņā ar spēkā esošā likuma “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu” normām pēc rajonu pašvaldību reorganizācijas un novadu izveides vairums pilsētu (izņemot republikas pilsētas) nebūs administratīvā teritorija šā likuma izpratnē, bet gan novada teritoriālā dalījuma vienība, kas kopumā norāda, ka novads uzskatāms par lauku teritoriju, un ES izpratnē Latvijā pastāvēs tikai deviņas pilsētas.
Tāds pilsētu statuss apdraud ne vien iespējamo ES struktūrfondu līdzekļu piesaisti, bet arī starptautiski sadarboties ar radnieciskām pilsētu teritorijām, kā arī iestāties un darboties starptautiskajās pilsētu organizācijās.
Šādas nostādnes ir pretrunā ar Eiropas hartu par dzīvotspējīgām pilsētām (“European Charter for a Network Vital Cities”) un Leipcigas hartu par ilgspējīgām Eiropas pilsētām.
Lai novērstu minētos draudus, Latvijas Pilsētu savienība ierosina:
1. Likuma “Par pašvaldībām” jaunās redakcijas projektā iekļaut “pilsētas novadu pašvaldību” jēdzienu, izsakot likuma 3. pantu šādā redakcijā:
“3. pants. Pašvaldību nosaukumi un iedalījums.
Latvijā ir šādas pašvaldības:
1) republikas pilsētu pašvaldības;
2) pilsētas novadu pašvaldības;
3) novadu pašvaldības.”
2. Izdarot grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu”, līdztekus administratīvajām teritorijām “republikas pilsētas” (varbūt “pilsētas”) iekļaut kā jēdzienus administratīvās teritorijas – “pilsētas novadi” un “novadi” (“pilsētas novads” – administratīvā teritorija, kas izveidojusies, pilsētai saglabājoties savā pirmsreformas teritorijā vai pilsētai apvienojoties ar pagastiem, un “novads” – administratīvā teritorija, kas izveidojusies, apvienojoties pagastiem).
Latvijas Pilsētu savienības priekšsēdētāja N. Kleinberga
Vakara saviesīgajā daļā Kalnamuižas saimnieki Uldis un Inta Seski pastāstīja par savu lolojumu un iepazīstināja ar kompleksa piedāvātajām iespējām. Te var rīkot gan greznus pasākumus, gan atpūsties pirtiņā vai lauku SPA mājā, kur muižas skaistuma meistaru prasmīgās rokas ļauj izbaudīt ne vien dabaszāļu dziedinošās īpašības, bet arī šokolādes masāžu, gan izmēģināt pazemes akmens pirti, ledus telpu un citas procedūras.
Taču Kalnamuižas piedāvājumā ietilpst ne tikai interesantas un ekskluzīvas atpūtas iespējas, saimnieki nopietni ķērušies arī pie piensaimniecības muzeja atjaunošanas. Pienrūpniecības muzejs te darbojies no 1985. līdz 1991. gadam, kad līdzekļu trūkuma dēļ to slēdza. Daļa eksponātu aizceļojuši uz Kārļa Ulmaņa “Pikšām”, bet daļa noklīduši. Nu jau, pateicoties piensaimnieku veterānu klubam “Vecais Piensaimnieks”, tie atkal sāk atgriezties Kalnamuižā. Inta Seska ir pārliecināta, ka Piena muzejs atsāks darboties jau nākamgad, jo ir saņemts ERAF struktūrfondu atbalsts.
Īpaši suminājumi Andru dienā tika trim vārda dienas gaviļniekiem – Līvānu novada domes priekšsēdētājam Vaivadam (no labās), LPS priekšsēdim Jaunsleinim un Dobeles mēram Elksnītim.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017