Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 11:53
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
Nodokļi
• Kopš šā gada 1. janvāra ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais ienākumu minimums palielināts līdz 50 latiem, bet nodokļa atvieglojums par apgādībā esošām personām – līdz 35 latiem mēnesī par katru personu (bija 32 un 22 lati).
• Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” nosaka, ka konkrētā nodokļa likumā pašvaldībām var dot tiesības piemērot atvieglojumus tiem maksājumiem, kuri ieskaitāmi pašvaldību budžetos, kā arī paredz nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi, kas gan stāsies spēkā tikai 2011. gadā.
• Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” nosaka, ka ar šo nodokli neapliek arī nacionālās sporta bāzes un zemi to uzturēšanai; kapsētu teritoriju zemi, sēru ceremoniju ēkas, krematorijas un zemi to uzturēšanai; ēkas vai to daļas (telpu grupas), kuras izmanto izglītības, veselības, sociālās aprūpes vajadzībām; ēkas vai telpu grupas, kuras pastāvīgi izmanto akreditēti muzeji, akreditētas bibliotēkas un teātri, kā arī ēkas, kuras pastāvīgi izmanto koncertorganizācijas, kas veic valsts deleģētas funkcijas kultūras jomā, vai Kultūras ministrijā reģistrētas profesionālas radošās organizācijas mākslas galeriju vajadzībām. Nekustamā īpašuma nodokļa likme līdz 2010. gada 31. decembrim ir 1 procents no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, bet no 2011. gada 1. janvāra – 0,4 procenti (bija – 1,5%). Atvieglojumus atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām pašvaldības var noteikt 90, 70, 50 vai 25 procentu apmērā no nodokļa summas. To nodokļa maksātāju kategorijām, kuri ir saimnieciskās darbības veicēji, pašvaldības var piešķirt nodokļa atvieglojumus kā de minimis atbalstu, ievērojot Eiropas Komisijas 2006. gada 15. decembra regulas nr. 1998/2006 par līguma 87. un 88. panta piemērošanu nosacījumus. Likuma 9. pantā par nekustamā īpašuma nodokļa maksātāja atbildību noteikts: ja īpašums tiek atsavināts vai dāvināts, zemesgrāmatā īpašnieka maiņu var reģistrēt tikai pēc tam, kad nomaksāts nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda, kā arī veikts nodokļa maksājums par mēnesi, kurā notiek īpašnieka maiņa. Nekustamā īpašuma nodokļa un ar to saistīto nodokļa maksājumu parādu neesamību apliecina pašvaldības izziņa, kas adresēta attiecīgajai Zemesgrāmatas nodaļai. Pārejas noteikumi papildināti ar vairākiem jauniem punktiem, kas nosaka, ka pēc nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizācijas nodokļa apmērs, ja nemainās īpašuma lietošanas mērķis, atsevišķi par katru zemes vienību un katru ēku 2008., 2009. un 2010. gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto nodokļa apmēru ne vairāk kā par 25 procentiem. Nekustamā īpašuma nodokļa apmēra pieauguma ierobežojums tiek piemērots arī tādiem nodokļa objektiem daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, kuri sastāv no vienas telpu grupas un zemes domājamām daļām un kuri no jauna izveidoti privatizācijas rezultātā. 2008. gadā pašvaldībām par nekustamā īpašuma nodokļa apmēru taksācijas (kalendārajam) gadam jāpaziņo maksātājam vai daudzdzīvokļu mājas apsaimniekotājam līdz šā gada 1. martam, nosūtot maksāšanas paziņojumu viņam vai viņa pilnvarniekam.
• 2007. gada 18. decembra MK noteikumi nr. 887 “Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumos nr. 495 “Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”” nosaka, kā piemērojamas konkrētas likuma normas par nodokļa neuzlikšanu publiskajiem ūdeņiem un zemei zem koplietošanas šosejām, ceļiem, pazemes ceļiem, tuneļiem, ielām, dzelzceļa un pilsētas sliežu ceļiem, tiltiem un estakādēm, valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem un zemei to uzturēšanai, akreditētiem muzejiem, bibliotēkām un teātriem, kā arī ēkām, kuras pastāvīgi izmanto koncertorganizācijas vai profesionālas radošās organizācijas. Ar nekustamā īpašuma nodokli vienu gadu neapliek arī saimnieciskās darbības veikšanai paredzētās uzceltās vai rekonstruētās ēkas.
Zeme
• Grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” saistīts ar pārejas noteikumu 7. punktu, kas nosaka, ka atbilstoši šā likuma 12. panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajai kārtībai noteiktā zemes nomas maksa 2008., 2009. un 2010. gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam gadam aprēķināto nomas maksas apmēru ne vairāk kā par 25 procentiem. Tas nozīmē, ka tiem bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuriem atjauno īpašuma tiesības uz viņiem agrāk piederējušiem zemesgabaliem, ja uz viņu zemes atrodas valsts īpaši aizsargājami dabas vai ar likumu noteikti valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objekti, nacionālās sporta bāzes, kā arī valsts vai pilsētas nozīmes inženiertehniskās un transporta infrastruktūras objekti – ielas, tilti, tuneļi, ceļu pārvadi, dzelzceļa līnijas un ostas, tad īpašuma tiesības uz zemi nostiprināmas valstij vai attiecīgajai pašvaldībai pēc tam, kad bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki atbilstoši savai izvēlei un likumā noteiktajā kārtībā saņēmuši kompensāciju vai līdzvērtīgu zemesgabalu citā vietā no tām zemēm, kas paliek pašvaldību rīcībā un izmantojamas zemes reformas pabeigšanai. Ja bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras atrodas iepriekšminētie objekti, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, valstij vai pašvaldībām piederoši ūdensapgādes, siltumapgādes un energoapgādes objekti, nomas maksa gadā nedrīkst pārsniegt piecus procentus no zemes kadastrālās vērtības.
• Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos” izslēdz no terminiem līdzvērtīgus zemesgabalus, bet papildina ar jaunu terminu zemes atpirkšana – tāda aizsargājamā teritorijā esoša zemesgabala vai tā daļas atpirkšana, uz kura neatrodas būves (ēkas). Kompensāciju par atpērkamo zemesgabalu nosaka naudā. No kompensācijas veidiem izslēgta norma, ka par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās piešķiramo kompensāciju var būt šajā teritorijā esoša zemesgabala maiņa pret līdzvērtīgu valsts vai pašvaldības zemesgabalu un zemes atpirkšana. Par zaudējumiem, kas radušies lauksaimnieciskās vai mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu dēļ Eiropas Kopienas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (Natura 2000), var piešķirt atbalsta maksājumus no ES fondu līdzekļiem. Tiesības prasīt kompensāciju ir zemes īpašniekam, kura īpašuma tiesības uz zemi nostiprinātas zemesgrāmatā, ja zemes robežas starp vairāku īpašnieku vai tiesisko valdītāju īpašumiem ierīkotas atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un Civillikumā noteiktajām prasībām. Zemes īpašniekam attiecībā uz konkrētu zemesgabalu, kuram noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, var piešķirt tikai vienu no šajā likumā noteiktajiem kompensācijas veidiem – atlīdzību vai zemes atpirkšanu (bija – maiņu). Zemes īpašnieks var prasīt tādas zemes atpirkšanu, uz kuras neatrodas būves (ēkas), ja stājies spēkā lēmums vai tiesas nolēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura pirms lēmuma vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanās iekļauta dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā. Ja atpērk nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošo zemesgabala daļu, būvju (ēku) īpašnieki var saglabāt īpašumā zemi platībā, kas nepieciešama būvju (ēku) uzturēšanai saskaņā ar pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto apbūves platību. Uz zemes atpirkšanu neattiecas noteiktais aizliegums sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par desmit hektāriem. Likums papildināts ar V nodaļu par zemes atpirkšanu, ja tiesības uz to saskaņā ar šo likumu piešķir valsts, pašvaldība vai tās noteikta atbildīgā institūcija. Šogad un nākamgad atpērkama zeme, kura pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas iekļauta dabas rezervātā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā. No 2010. līdz 2015. gadam atpērkama zeme, kura pēc zemes īpašuma tiesību iegūšanas iekļauta dabas liegumos vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas lieguma zonā, bet, sākot ar 2016. gadu, tā zeme, kas iekļauta dabas rezervātā, dabas liegumā vai citu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma vai regulējamā režīma zonā, ja uz to ir atjaunotas īpašuma tiesības. Zemes atpirkšanas procedūras uzsākšanas pamats ir zemes īpašnieka iesniegums atbildīgajai institūcijai.
Teritorijas plānošana
• Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā nosaka publisko institūciju – Nacionālās reģionālās attīstības padomes, plānošanas reģionu padomju un atbildīgās ministrijas – kompetenci teritorijas plānošanā. Kopš šā gada 1. janvāra Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija izvērtē to vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu atbilstību nacionālajam plānojumam un normatīvajiem aktiem, par kuru galīgo redakciju ministrija ir sniegusi atzinumu.
• 2007. gada 4. decembra MK noteikumi nr. 830 “Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 14. februāra noteikumos nr. 121 “Kārtība, kādā piešķir mērķdotāciju plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un to grozījumu izstrādei”” nosaka, ka mērķdotāciju piešķir ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktora (bija – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra) rīkojumu izveidota komisija. Mērķdotācijas pieprasītājs var būt arī plānošanas reģions. No noteikumiem svītrots punkts par priekšroku mērķdotācijas saņemšanai.
Infrastruktūra
• 2007. gada 11. decembra MK noteikumi nr. 871 “Grozījums Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumos nr. 671 “Noteikumi par finanšu līdzekļu sadalījumu pašvaldībām novadu infrastruktūras attīstībai un kārtību, kādā piešķir valsts budžeta dotāciju novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai”” papildināti ar punktu, kas nosaka, ka piešķirto dotāciju izlieto un tās izmantošanu uzrauga saskaņā ar šo noteikumu 4., 15. un 16. punktu – dotācija izlietojama 24 mēnešu laikā pēc tās piešķiršanas; pēc dotācijas piešķiršanas attiecīgās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs līdz nākamā gada 1. februārim iesniedz aģentūrā pārskatu par piešķirtās dotācijas izlietojumu; iesniegtā pārskata atbilstību piešķirtās dotācijas izlietojumam pārbauda aģentūra.
• 2007. gada 4. decembra MK noteikumi nr. 836 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” 3.5.1.1. aktivitāti “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000”” nosaka kārtību, kādā īsteno šo aktivitāti, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projektu iesniedzējiem, atbildīgo un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību, kā arī atbildīgās iestādes funkcionālās padotības formu. Aktivitātes mērķis ir ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas kvalitātes uzlabošana un ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamības paplašināšana. Šīs aktivitātes ietvaros īstenotie projekti tiek finansēti no ES Kohēzijas fonda līdzekļiem, un pieejamais publiskais finansējums sastāv no Kohēzijas fonda un valsts un pašvaldību budžeta finansējuma. Aktivitātes ietvaros tiek atbalstīta kvalitatīva dzeramā ūdens piegādes nodrošināšana un ūdens resursu aizsardzība, ar komunālajiem notekūdeņiem vidē novadītā piesārņojuma apjoma samazināšana un normatīvajos aktos noteiktajiem ūdenssaimniecības pakalpojumu kvalitātes rādītājiem atbilstošu ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamības nodrošināšana. Kohēzijas fonda projekta iesniedzējs – finansējuma saņēmējs – var būt tikai ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kas saskaņā ar pārvaldes lēmumu, pārvaldes līgumu vai pašvaldības un kapitālsabiedrības līgumu sniedz ūdenssaimniecības pakalpojumus Kohēzijas fonda projekta teritorijā. Ja pakalpojumu sniedz kapitālsabiedrība, tā ar pašvaldību noslēdz līgumu par ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, bet, ja pakalpojuma sniedzēja ir pašvaldība vai tās iestāde, jābūt pieņemtam pārvaldes lēmumam. Ja ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniedz pašvaldības aģentūra, jābūt noslēgtam pārvaldes līgumam. Aktivitāti īsteno, piemērojot ierobežotu projektu iesniegumu atlasi, ko veic divās kārtās. Atbildīgā iestāde nosūta uzaicinājumu iesniegt Kohēzijas fonda projekta iesniegumu ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem – pašvaldībām, pašvaldību iestādēm un aģentūrām, kā arī kapitālsabiedrībām, kas sniedz ūdenssaimniecības pakalpojumus. Ja uzaicinātais pakalpojumu sniedzējs neiesniedz Kohēzijas fonda projekta iesniegumu noteiktajā termiņā, atbildīgā iestāde uzaicinājumu nosūta nākamajā gadā.
• 2007. gada 18. decembra MK noteikumi nr. 912 “Ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būvju būvniecības kārtība” nosaka ūdensapgādes, notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas būvju būvniecības kārtību, ja tās pilnīgi vai daļēji paredzēts būvēt par starptautisko finanšu institūciju, Eiropas Savienības vai tās dalībvalstu finanšu līdzekļiem. Projekta pieteicējam jāiesniedz Vides ministrijā iesniegums par sākotnējo projekta ieceri, ko komisija izvērtē un sniedz rakstisku atzinumu. Pēc tam komisija sniedz ieteikumus par tehniski ekonomiskā pamatojuma saturu un detalizāciju. Projekta pieteicējs izstrādāto un apstiprināto tehniski ekonomisko pamatojumu iesniedz Vides ministrijā. Ja pieteicējs nav pašvaldība, tehniski ekonomiskajam pamatojumam pievieno pašvaldības lēmumu par tā saskaņošanu. Izvērtējot tehniski ekonomisko pamatojumu, komisija ņem vērā plānoto ūdenssaimniecības būvju būvniecības (projekta pasākumu un komponentu) pamatotību, komponentu fizisko apjomu pamatotību, to samazināšanas iespējas, indikatīvo izmaksu pamatotību, finanšu un ekonomiskajā analīzē izmantoto pieņēmumu un iegūto rezultātu pamatotību, projekta finansēšanas iespējas, tajā skaitā projekta pieteicēja kredītspēju, tehnisko risinājumu pamatotību, izvēlēto alternatīvu un prioritāšu pamatotību, izvēlētās iepirkuma līguma formas pamatotību, ja tehniski ekonomiskajā pamatojumā ir atzīta par lietderīgu apvienotā būvprojektēšanas un būvdarbu veikšanas iepirkuma rīkošana, prioritārās investīciju programmas īstenošanas periodu. Komisija, pamatojoties uz tehniski ekonomiskajā pamatojumā iekļauto informāciju, pārliecinās par projekta finansiālo ilgtspējību. Ja tehniski ekonomiskajā pamatojumā pierādīts, ka ir lietderīgi rīkot apvienoto būvprojektēšanas un būvdarbu iepirkumu, komisijas akceptētais tehniski ekonomiskais pamatojums ir pamats šāda iepirkuma rīkošanai un būvprojekta izstrādei. Lai saņemtu plānošanas un arhitektūras uzdevumu, projekta pieteicējam pašvaldības būvvaldē jāiesniedz komisijas akceptētais tehniski ekonomiskais pamatojums.
Autoceļi
• 2007. gada 27. novembra MK noteikumi nr. 809 “Valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu saraksts” nosaka valsts galveno autoceļu (1. pielikums), 1. šķiras autoceļu (2. pielikums), 2. šķiras autoceļu (3. pielikums) un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstus.
• 2008. gada 8. janvāra MK noteikumi nr. 10 “Kārtība, kādā tiek pārraudzīta pašvaldību ceļu, komersantu ceļu un māju ceļu būvniecība, rekonstrukcija un uzturēšana” nosaka pašvaldību, komersantu un māju ceļu būvniecības, rekonstrukcijas un uzturēšanas pārraudzības kārtību. Autoceļu darbus pārrauga valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts ceļi”, veicot tehnisko revīziju un sastādot aktu, ko iesniedz attiecīgajam pašvaldību, komersantu vai māju ceļu īpašniekam, komersantam, kas veic autoceļu darbus, un Valsts būvinspekcijai. Pašvaldību ceļu, komersantu ceļu un māju ceļu īpašnieka pienākums ir pēc VAS “Latvijas Valsts ceļi” pieprasījuma uzrādīt nepieciešamos dokumentus, kas saistīti ar autoceļu darbiem; pēc akta saņemšanas novērst norādītos tehnisko noteikumu, standartu un būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus aktā noteiktajos termiņos, kā arī pārtraukt autoceļu darbus attiecīgajā objektā, ja to nosaka “Latvijas Valsts ceļu” lēmums.
Sociālā joma
• Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā precizē terminus profesionālā rehabilitācija, sociālā darba speciālists un sociālo pakalpojumu sniedzējs. Likuma 9. pantā par pašvaldības pienākumiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanā noteikts: ja personai nepieciešami sociālie pakalpojumi naktspatversmē vai krīzes centrā, tai jāvēršas tieši pie pakalpojuma sniedzēja, kurš lemj par pakalpojuma nodrošināšanu. Ja nepieciešams, personu, kuras dzīvesvieta nav konstatējama, ar naktspatversmi vai patversmi, informāciju un konsultācijām nodrošina pašvaldība, kuras teritorijā šī persona atrodas. Savukārt valstij papildu pienākums ir nodrošināt atbalstu profesionāla sociālā darba ieviešanai un attīstībai pašvaldībās.
• 2007. gada 4. decembra MK noteikumi nr. 829 “Noteikumi par dienas centru, grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un uzturēšanas izdevumu līdzfinansēšanu” nosaka kritērijus dienas centru (kas paredzēti personām ar garīga rakstura traucējumiem) un grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un uzturēšanas izdevumu noteikšanai, kā arī valsts līdzfinansējuma piešķiršanas un līdzfinansēšanas kārtību; grupu dzīvokļa un pusceļa mājas pakalpojuma apjomu; pakalpojuma saņēmēja maksājumus par pusceļa mājas un grupu mājas pakalpojumu, kārtību, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no valsts vai pašvaldības budžeta, kā arī valsts budžeta līdzfinansējumu ar uzturēšanos grupu dzīvoklī saistīto izdevumu segšanā un tā piešķiršanas kārtību. Pārvalde ar sociālā pakalpojuma sniedzēju un pašvaldību slēdz trīspusēju līgumu par valsts līdzfinansējuma saņemšanu, vienojoties par norēķinu kārtību. Lai saņemtu valsts līdzfinansējumu dienas centra izveidošanai un uzturēšanai vai grupu dzīvokļu un pusceļa māju izveidošanai un aprīkošanai, ir noteikti šādi kritēriji: pakalpojuma sniedzējs ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā vai ir pašvaldības iestāde; viens no pakalpojuma sniedzēja darbības veidiem ir sociālo pakalpojumu sniegšana; pašvaldība nodrošina līdzfinansējumu dienas centra izveidei un uzturēšanai vai grupu dzīvokļa vai pusceļa mājas izveidošanai, aprīkošanai un uzturēšanai; ir izstrādāts dienas centra vai grupu dzīvokļa vai pusceļa mājas izveidošanas un pakalpojumu sniegšanas apraksts; ēkas vai telpas ir piemērotas vai piemērojamas dienas centra vai grupu dzīvokļa vai pusceļa mājas pakalpojuma sniegšanai; paredzamais dienas centra klientu skaits nav mazāks par 12 klientiem. Izdevumus par grupu dzīvokļa pakalpojumu sedz no pašvaldības budžeta. Lai saņemtu valsts līdzfinansējumu, kas saistīts ar klienta uzturēšanos grupu dzīvoklī, sociālā pakalpojuma sniedzējam pārvaldē jāiesniedz līguma kopija, kas noslēgts ar klientu par grupu dzīvokļa pakalpojuma saņemšanu. Ja sociālo pakalpojumu sniedzējs, kurš personām ar garīga rakstura traucējumiem sniedz grupu dzīvokļa vai pusceļa mājas pakalpojumu, nesaņem valsts līdzfinansējumu, šo pakalpojumu saņemšanas kārtību un to samaksas kārtību nosaka pašvaldība, kura nodrošina pakalpojumu.
• 2008. gada 15. janvāra MK noteikumi nr. 28 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.2. aktivitāti “Sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”” nosaka kārtību, kādā īsteno sociālo dzīvojamo māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumus; Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus; prasības projekta iesniedzējam; atbildīgo un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību, kā arī atbildīgās iestādes funkcionālās padotības formu. Aktivitātes mērķis ir palielināt pašvaldības sociālā dzīvojamā fonda energoefektivitāti, uzlabojot tā kvalitāti un ilgtspēju un nodrošinot sociālās atstumtības riskam pakļautās iedzīvotāju grupas ar atbilstošu mājokli. Aktivitātes īstenošanas veids ir ierobežota projektu iesniegumu atlase. Šīs aktivitātes ietvaros projekta iesniedzējs ir pašvaldība, ja tajā ir dzīvojamā māja, kurai līdz 2007. gada 1. jūlijam ar pašvaldības lēmumu noteikts sociālās dzīvojamās mājas statuss; projekta iesniegumā iekļautās sociālās dzīvojamās mājas vajadzībām laikposmā no 2002. gada nav piešķirts valsts atbalsts Valsts investīciju programmas ietvaros; projekta iesniegumā iekļautās sociālās dzīvojamās mājas vajadzībām nav piešķirts atbalsts šo noteikumu ietvaros; sociālajā dzīvojamā mājā vismaz 90% no kopējā dzīvokļu skaita ir izīrēti personām, kas reģistrējušās attiecīgajā pašvaldībā, lai saņemtu palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā; sociālajai dzīvojamai mājai ir veikts energoaudits un sniegts ēkas energoaudita pārskats; tā apliecina, ka pēc projekta īstenošanas turpmāko triju gadu laikā katru gadu iesniegs pārskatu par energoresursu patēriņu attiecīgajā mājā; tā apliecina, ka projekta iesniegumā iekļautajai sociālajai dzīvojamai mājai vai mājas sekcijai nav piešķirtas valsts mērķdotācijas renovācijai vai rekonstrukcijai. Finansējumu piešķir projekta dokumentācijas sagatavošanai un projekta uzraudzībai, ēkas energoresursu patēriņa samazināšanai, ēkas renovācijai vai rekonstrukcijai, ja tiek nodrošināta vismaz divu ēkas energoaudita pārskatā norādīto pasākumu īstenošana. Maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte ir 75% no kopējām attiecināmajām izmaksām. Vienam projektam aktivitātes ietvaros maksimāli pieļaujamais ERAF finansējuma apmērs ir 140 000 latu. Projektu iesniegumu pieņemšana notiek uzaicinājuma kārtās. Projekta iesniegumu var iesniegt tikai tās pašvaldības, kuras saņēmušas uzaicinājumu no sadarbības iestādes.
• Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” nosaka, ka laikposmā no 2008. līdz 2010. gadam valsts palīdzība energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamā mājā tiek sniegta dzīvokļu īpašniekiem, ja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopējā platība ir lielāka par 300 kvadrātmetriem, bet tajā esošo neapdzīvojamo telpu platība nepārsniedz 25 procentus no mājas kopējās platības; daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai izveidota dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai noslēgts savstarpējs līgums par mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu; vienai personai pieder ne vairāk kā puse no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļa īpašumiem. Kārtību, kādā sniedz šo palīdzību pašvaldība, un tās apmēru nosaka pašvaldība savos saistošajos noteikumos.
Regulators
• Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” nosaka, ka pašvaldība ar savu lēmumu var atcelt no amata regulatora priekšsēdētāju vai locekli pirms noteiktā pilnvaru termiņa beigām arī gadījumā, ja pašvaldība nolemj noslēgt līgumu ar komisiju par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu savā administratīvajā teritorijā vai veikt pašvaldības regulatora likvidāciju vai reorganizāciju. 21. pantā par tarifu atklātumu noteikts, ka pašvaldību regulējamās nozarēs sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji informāciju par aprēķināto tarifu projektiem publicē vismaz vienā attiecīgās pašvaldības vietējā laikrakstā un savā mājaslapā internetā, ja tāda ir, desmit dienu laikā pēc to iesniegšanas regulatoram.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017