Rīga 12°C, skaidrs, bez nokrišņiem, R vējš 0m/s
Sestdiena, 2024. gada 18. maijs 05:06
Vārda dienas: Ēriks, Inese, Inesis
Paveiktais 2007. gadā
Aizvadītajā gadā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija turpināja sekmīgi īstenot normatīvajos aktos noteiktās funkcijas valsts attīstības un reģionālās attīstības plānošanas un koordinācijas jomā un pašvaldību attīstības, telpiskās plānošanas, valsts investīciju un zemes politikas jomā. Vienlaikus tika uzsākta vairāku nozīmīgu jaunu uzdevumu izpilde, tajā skaitā norisinājās darbs pie Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādes, valsts investīciju politikas un pašvaldību finansēšanas sistēmas pilnveidošanas.
RAPLM darbību var iedalīt četros virzienos.
1. Valsts attīstības plānošana
Saņemot Nacionālās attīstības padomes uzdevumu, RAPLM uzsākusi darbu pie Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādes – vienota valsts sociāli ekonomiskās un telpiskās attīstības dokumenta 25 gadiem, lai nodrošinātu politiku plānošanas un īstenošanas pēctecību un valsts līdzsvarotu attīstību. Stratēģijas izstrāde balstās uz augstas kompetences ekspertu, zinātnieku un praktiķu iesaistīšanu un aktīvu sadarbību ar valsts iestāžu un nevalstisko organizāciju speciālistiem. 2007. gadā stratēģijas izstrādes procesā noslēdzās ekspertu viedokļu apzināšanas posms – sagatavots ekonomikas pamatziņojums, notikušas desmit ekspertu diskusijas jeb “prāta vētras” par konkurētspējas, resursu, ilgtspējas, sabiedrības un telpiskās attīstības jautājumiem. Īpaša diskusija bija veltīta vērtībām Latvijas sabiedrībā. Paredzēts, ka stratēģijas izstrāde noslēgsies šogad.
Kā atbildīgā institūcija par Nacionālā attīstības plāna 2007. – 2013. gadam (NAP) ieviešanas uzraudzību RAPLM pērn izstrādāja, un Ministru kabinets atbalstīja vairākus priekšlikumus sekmīgai NAP izvirzīto prioritāšu īstenošanai. Ministru prezidenta vadībā izveidota Nacionālā attīstības padome, kuras uzdevums ir uzraudzīt un vadīt valsts attīstības plānošanas sistēmas darbību, darbu uzsācis NAP ekspertu forums. Atbilstoši NAP prioritātēm un stratēģiskajiem uzstādījumiem NAP ekspertu foruma ietvaros izveidotas sešas darba grupas. Tās analizē attīstības procesus dažādos sektoros, sadarbībā ar RAPLM un atbildīgo ministriju un nozaru speciālistiem diskutē un sniegušas priekšlikumus par pasākumiem, lai mērķtiecīgi virzītu NAP stratēģijas īstenošanu.
2. Reģionālās attīstības politikas izstrāde un īstenošana
Saskaņā ar Reģionālās attīstības likumu Latvijā izveidoti pieci plānošanas reģioni – Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģions. 2007. gadā RAPLM turpināja darbu pie plānošanas reģionu statusa un lomas nostiprināšanas, piemēram, attīstības plānošanas un Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas un apguves procesā ar mērķi nodrošināt ES fondu līdzekļu vienmērīgu ieguldījumu visā valsts teritorijā.
ES struktūrfondu programmēšanas periodā 2007. – 2013. gadam plānošanas reģionu attīstības padomes, apkopojot un izvērtējot pašvaldību vajadzības un ņemot vērā attīstības prioritātes, pieņēma lēmumus par katrā reģionā īstenojamajiem projektiem atvēlēto ES struktūrfondu līdzekļu ietvaros.
Lai nodrošinātu ES struktūrfondu līdzekļu ieguldījumu tieši tajās teritorijās, kur tas visvairāk ir nepieciešams, panākta vienošanās par vairākām ES struktūrfondu līdzfinansētām aktivitātēm, kuru ietvaros tiks sagatavoti un ieviesti reģionāla mēroga projekti – plānošanas reģioni sagatavos un īstenos projektus partnerībā ar reģiona pašvaldībām, tādējādi nodrošinot vietējo pašvaldību vienmērīgu attīstību.
Katrā plānošanas reģionā izveidots ES struktūrfondu informācijas centrs, lai nodrošinātu pašvaldības, uzņēmējus, nevalstiskās organizācijas, kā arī ikvienu iedzīvotāju ar aktuālāko informāciju par ES struktūrfondiem un bezmaksas konsultācijas par struktūrfondu projektu sagatavošanu.
Viens no lielākajiem RAPLM sasniegumiem reģionālās politikas jomā ir paveiktais, plānojot atbalstu pilsētu attīstībai. Tas tiks sniegts no ES struktūrfondu līdzekļiem 263 miljonu eiro (184,84 miljonu latu) apmērā. Lai pilsētas, kas noteiktas kā finansējuma saņēmējas (Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Liepāja, Rēzekne, Valmiera, Ventspils, Aizkraukle, Cēsis, Gulbene, Kuldīga, Līvāni, Madona, Rīga, Saldus, Smiltene un Talsi), varētu šos līdzekļus apgūt, tām ir jāizstrādā attīstības programmas, izvirzot teritorijas attīstības prioritātes un sasniedzamos mērķus, kā arī nosakot konkrētas rīcības prioritāšu un mērķu sasniegšanai. RAPLM ieguldījusi lielu darbu, diskutējot ar pilsētu pašvaldībām par to attīstības prioritātēm un mērķiem, par projektiem, ko pilsētas vēlas īstenot, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, kā arī par labumu, ko gūs šīs pašvaldības un tai apkārtesošo pašvaldību iedzīvotāji, uzņēmēji un citi ieinteresētie.
RAPLM ir nacionālā atbildīgā iestāde Eiropas teritoriālās sadarbības programmu īstenošanai, kur kopējais piešķirtais Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums Latvijai ir 90 miljoni eiro (63,25 miljoni latu).
RAPLM 2007. gadā aktīvi turpinājusi darbu pie nepieciešamās dokumentācijas izstrādes un saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, lai nākamajā gadā varētu sākt finansējuma apguvi. Izstrādātas septiņas Eiropas teritoriālās sadarbības programmas:
• Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programma;
• Latvijas un Igaunijas pārrobežu sadarbības programma;
• Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma;
• Baltijas jūras reģiona transnacionālā sadarbības programma;
• starpreģionu sadarbības programma INTERREG IVC;
• pilsētvides attīstības programma URBACT II;
• labas teritoriālās sadarbības programmu pārvaldības programma INTERACT II.
3. Pašvaldību attīstība un pārraudzība
3.1. Administratīvi teritoriālās reformas īstenošana
Pašvaldību attīstības jomā pagājušais gads bija nozīmīgs ar panākto vienošanos par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu. Saskaņā ar valdībā apstiprinātajiem noteikumiem pēc 2009. gada vietējo pašvaldību vēlēšanām Latvijā paredzēti 103 novadi un deviņas republikas pilsētas.
Lai sekmīgi noslēgtu pirms vairāk nekā desmit gadiem uzsākto novadu veidošanas procesu, RAPLM 2007. gada laikā veica aktīvas konsultācijas ar visu Latvijas rajonu pašvaldību vadītājiem, apkopoja un izvērtēja izteiktos priekšlikumus.
Vienlaikus RAPLM rīkoja diskusijas ar visām nozaru ministrijām par 2009. gadā plānoto rajonu pašvaldību reorganizāciju, lai ministrijas savlaicīgi uzsāktu darbu pie nepieciešamo grozījumu sagatavošanas tiesību aktos un ministriju esošo reģionālo struktūrvienību skaita un izvietojuma precizēšanas pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas.
3.2. Investīcijas pašvaldībām un nozaru attīstībai
Lai veicinātu pašvaldību attīstību un spēju nodrošināt iedzīvotājus ar mūsdienīgiem un kvalitatīviem pakalpojumiem, pagājušajā gadā ar dažādu nacionālo atbalsta instrumentu starpniecību pašvaldībām kopumā piešķirti 56,5 miljoni latu, tajā skaitā 21,12 miljoni – dažādiem pašvaldību investīciju projektiem, bet 32,9 miljoni latu – novadu infrastruktūras attīstībai. 2008. gada valsts budžetā valsts atbalsts pašvaldībām paredzēts par 27,6 miljoniem latu lielāks nekā pērn – galvenokārt novadu infrastruktūras attīstībai.
Pašvaldību investīciju projektu īstenošanai 2008. gadā piešķirts finansējums 18,78 miljonu latu apmērā. Atbilstoši likumam par valsts budžetu šim gadam pieejamā finansējuma ietvaros atbalstīti 156 investīciju projekti:
• izglītības iestāžu infrastruktūras sakārtošanai un attīstībai piešķirtas mērķdotācijas 112 projektu īstenošanai 14,82 miljonu latu apmērā;
• kultūras iestāžu infrastruktūras sakārtošanai un attīstībai piešķirtas mērķdotācijas 23 projektu īstenošanai 2,93 miljonu latu apmērā;
• sociālās un veselības aprūpes iestāžu infrastruktūras sakārtošanai un attīstībai piešķirtas mērķdotācijas 15 projektu īstenošanai 770 349 latu apmērā;
• ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas, attīrīšanas un novadīšanas, siltumapgādes, ceļu un ielu infrastruktūras atjaunošanai/attīstībai piešķirtas mērķdotācijas sešu projektu īstenošanai 256 000 latu apmērā.
2007. gadā RAPLM uzsāka darbu pie valsts investīciju jomas sakārtošanas Latvijā, lai nodrošinātu nozaru investīciju plānošanu atbilstoši valsts attīstības prioritātēm, katras teritorijas attīstības potenciālam un izaugsmes vajadzībām. RAPLM piedāvā ieviest vienotus nozaru investīciju plānošanas principus, tādā veidā iegūstot kopējo ainu par valstī veiktajām investīcijām. Lai pilnveidotu valsts investīciju piešķiršanu un panāktu koordināciju ar investīcijām pašvaldībās un ārvalstu finanšu instrumentiem, ministrija izstrādājusi koncepciju, kurā piedāvātos risinājumus plānots ieviest šogad.
3.3. Pašvaldību informatizācija
2007. gadā tika veikta pašvaldību vienotās informācijas sistēmas (PVIS) programmatūras modernizācija. Sadarbībā ar Valsts zemes dienestu pašvaldībām nodrošināta tiešsaistes pieeja kadastra kartei un ortofoto datu ielāde kadastra kartē. Sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju pašvaldībām tika nodrošināta tiešsaistes pieeja CSDD transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistram.
Pērn tika pabeigts Eiropas Reģionālā attīstības fonda projekts “Pašvaldību epārvaldes bāzes izveide”. Viens no būtiskākajiem projekta rezultātiem ir desmit pašvaldību kompetenču centru izveide visā Latvijas teritorijā ar pamatuzdevumu sniegt pašvaldībām atbalstu informācijas tehnoloģiju izmantošanā un epārvaldes risinājumu ieviešanā.
4. Telpiskās plānošanas un zemes politikas izstrāde
Teritorijas plānošanas likums paredz, ka līdz 2007. gada beigām visām pašvaldībām jābūt spēkā esošam teritorijas plānojumam. Šā gada sākumā spēkā esoši ir 413 (78,7%) vietējo pašvaldību teritorijas plānojumi, 24 rajonu un četru reģionu teritorijas plānojumi (Kurzemes reģionam ir apstiprināts, bet nav vēl publikācijas “Latvijas Vēstnesī”).
Spēkā esošu teritorijas plānojumu nav 112 vietējām pašvaldībām (daļa ir tāda, kas nepaspēja publicēt “Latvijas Vēstnesī”) un divām rajona pašvaldībām. 2007. gadā RAPLM sniegusi atzinumus par 185 saistošajiem noteikumiem un par 199 teritorijas plānojumu galīgajām redakcijām. Deviņām piekrastes pašvaldībām ir apstiprinātas ciemu robežas (kopā – 29 ciemiem). Ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojumu teritorijas plānojumi apturēti daļā Jūrmalas pilsētas un Kolkas pagastam.
Lai veicinātu reģionu iesaisti un aktīvāku līdzdalību attīstības plānošanas procesos, šogad, veicot grozījumus attiecīgos normatīvajos aktos, vietējo pašvaldības teritorijas plānojumu izvērtēšanu veiks plānošanas reģioni.
RAPLM izstrādājusi zemes politikas pamatnostādņu 2008. – 2014. gadam projektu, kura mērķis ir definēt valsts politiku zemes izmantošanā un radīt apstākļus zemes iespējami labākai izmantošanai un tās ilgtspējībai, kā arī nodrošināt dažādu ar zemes izmantošanu saistīto nozaru attīstības koordināciju un sadarbspēju. Pamatnostādnēs zeme galvenokārt tiek apskatīta kā resurss tās izmantošanai, plānošanai un attīstībai, bet, ievērojot to, ka zemes izmantošanu būtiski ietekmē tiesiskie un ekonomiskie aspekti, tā tiek skatīta arī kā tiesību objekts un nodokļu vai vērtības objekts.
Prioritātes 2008. gadam
2008. gadā RAPLM darbība būs vērsta uz līdzsvarotas un ilgtspējīgas visas Latvijas attīstības nodrošināšanu, veicinot pašvaldību pakalpojumu pieejamību un to kvalitātes izaugsmi visā Latvijā un iedzīvotāju līdzdalību savas teritorijas attīstībā.
Valsts attīstības plānošanas jomā RAPLM šogad turpinās darbu pie Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādes, īpašu uzmanību veltot sabiedrības līdzdalības pasākumiem. To ietvaros martā un aprīlī notiks aktīvas diskusijas visos Latvijas reģionos, informācija būs pieejama ministrijas mājaslapā un citos medijos, kā arī sadarbībā ar nevalstiskajām jauniešu organizācijām tiks apzināts jauniešu un viņu ģimenes locekļu redzējums par Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģiju. Šā gada maijā ministrija rīkos ikgadējo forumu, kas būs veltīts ilgtspējīgas attīstības mērķiem un virzieniem un noslēgs stratēģijas pirmās redakcijas izstrādes un sabiedriskās apspriešanas procesu. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2008. gada otrajā pusē tiks iesniegta apstiprināšanai gan Ministru kabinetam, gan Saeimai. Vienlaikus RAPLM aktīvi strādās pie NAP ieviešanas, koordinējot ekspertu foruma darbu un veicinot ekspertu sniegto priekšlikumu īstenošanu.
Reģionālās politikas jomā ministrija šogad paredzējusi izstrādāt pilsētu politiku, nosakot pasākumus pievilcīgas vides radīšanai pilsētās un konkurētspējas celšanai, vienlaikus radot labvēlīgus priekšnosacījumus uzņēmējdarbībai un nodrošinot dažādu pakalpojumu pieejamību un sasniedzamību, tajā skaitā apkārtesošo pašvaldību iedzīvotājiem. Tāpat paredzēts veicināt plānošanas reģionu aktīvu līdzdalību valsts attīstības plānošanas procesā.
Turpinot darbu pie pašvaldību attīstības jautājumiem, RAPLM paredzējusi veicināt valsts atbalsta novirzīšanu pašvaldību infrastruktūras sakārtošanai ar mērķi nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.
2008. gada valsts budžeta atbalsts pašvaldību attīstībai:
• programmā “Atbalsts novadiem” – 55,55 miljoni latu;
• mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām – 18,78 miljoni latu;
• īpaši atbalstāmo reģionu attīstībai – 3,35 miljoni latu;
• mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem – 2,16 miljoni latu;
• pašvaldību vienotās informācijas sistēmas attīstībai – 1,52 miljoni latu.
Šogad būtiski pieaudzis valsts atbalsts pašvaldību attīstībai:
Vienlaikus tiks turpinātas konsultācijas un viedokļu apmaiņa par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pilnveides iespējām. Administratīvi teritoriālās reformas sekmīgai pabeigšanai RAPLM 2008. gadā jāizstrādā virkne normatīvo aktu, tajā skaitā priekšlikumi par rajonu pašvaldību reorganizāciju.
2008. gadā plānots turpināt pašvaldību vienotās informācijas sistēmas attīstību, paplašinot tās funkcionalitāti un nodrošinot pašvaldības ar darbam nepieciešamajām aplikācijām. Paredzēts sagatavot projektu pieteikumus un uzsākt projektu realizāciju no Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējuma epakalpojumu infrastruktūras attīstībai pašvaldībās.
Teritorijas plānošanas jomā šogad paredzēta novadu teritorijas plānojumu koncepcijas un vispārīgo apbūves noteikumu izstrāde. Tāpat tiks izstrādāta piekrastes ilgtspējīgas attīstības stratēģija, iecerēts darbs pie pašvaldību teritorijas plānojuma reģistra izveides.
Cienījamie pašvaldību vadītāji un darbinieki!
Ja jums ir jautājumi ministrijas vadībai,
lūdzu, rakstiet uz epastu: [email protected].
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017