Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 4m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 15:52
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
Īpašums
• Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” nosaka, ka nostiprinājuma lūgumam attiecībā uz zemi jāpievieno zemes robežu plāns, bet attiecībā uz ēkām (būvēm), dzīvokļu īpašumiem un jaunbūvēm jāuzrāda kadastrālās uzmērīšanas lieta vai jāiesniedz Nekustamā īpašuma valsts kadastra izziņa ar grafisko pielikumu par būves novietojumu zemes vienībā. Nedaudz grozīts arī pants par dokumentiem, uz kā pamata ēkas ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vai pašvaldības vārda. Ja bijušais īpašnieks vai viņa mantinieki normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav pieteikušies uz ēkām (būvēm) un ja tās atrodas ministrijas vai pašvaldības valdījumā un bilancē (grāmatvedības pamatlīdzekļu uzskaitē) un ir nepieciešamas valsts vai pašvaldību funkciju veikšanai, tās ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas personā vai uz attiecīgās pašvaldības vārda, pamatojoties uz ministrijas vai pašvaldības izsniegtu izziņu par to, ka ēkas (būves) atrodas tās valdījumā, un pašvaldības izsniegtu izziņu par to, ka uz ēkām normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav pieteikušies to bijušie īpašnieki vai viņu mantinieki.
Būvniecība
• Grozījumi Būvniecības likumā precizē terminu būvētājs – nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai lietotājs, kas pats organizē būvniecības procesu, piedalās tajā un ir par to atbildīgs, un pasūtītājs – nekustamā īpašuma īpašnieks, valdītājs vai lietotājs, kura uzdevumā, pamatojoties uz noslēgto līgumu, tiek veikta būvniecība, kā arī pašvaldība, veicot sagruvušo būvju un kultūras pieminekļu sarakstā esošo būvju savešanu kārtībā vai nojaukšanu vai patvaļīgās būvniecības objektu nojaukšanu. Likums papildināts ar normu, ka par būvprojektēšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu valsts un pašvaldību institūcijās jāmaksā valsts nodeva. Vietējo pašvaldību kompetencē ir arī izsniegt un reģistrēt būvatļaujas, tajā skaitā reģistrēt saskaņā ar šā likuma 6. pantu īpašajā būvniecības procesa kārtībā izsniegtās būvatļaujas, kā arī vismaz reizi mēnesī publicēt savā mājaslapā internetā vai vietējā laikrakstā informāciju par saņemtajiem būvniecības iesniegumiem – uzskaites kartēm un saistībā ar tām pieņemtajiem būvvaldes un pašvaldības lēmumiem. Likums nosaka, ka būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts nav nepieciešams būvētājam, kurš saskaņā ar akceptētu būvprojektu un būvatļauju būvē, arī rekonstruē vai renovē viendzīvokļa māju, dzīvojamo māju palīgēkas vai lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas. Ja būvdarbu izpildei ir nepieciešams akceptēts būvprojekts un būvatļauja, starp būvniecības dalībniekiem, izņemot ģimenes locekļus un radiniekus pirmajā un otrajā radniecības pakāpē, par darba izpildi vai pakalpojumu sniegšanu ir jāslēdz rakstveida darba vai uzņēmuma līgums. Gan būvdarbu uzsākšana, gan veikšana bez būvatļaujas kvalificējama kā patvaļīga būvniecība. Atkāpes no būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu tehniskajām prasībām būvprojektā pēc saskaņošanas ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām iespējamas, ja ar alternatīviem tehniskajiem risinājumiem tiek nodrošināta šā likuma 3. panta trešajā daļā noteikto prasību izpilde (vides arhitektoniskā kvalitāte, vides pieejamība, dabas resursu racionāla izmantošana, kā arī visas būves un tās atsevišķu daļu stiprība un stabilitāte, ugunsdrošība, drošība lietošanā, higiēniskums un nekaitīgums cilvēka veselībai un videi, energoefektivitāti, akustiskās prasības) un, ja, veicot ēku rekonstrukciju vai renovāciju, šīs prasības tehniski nav iespējams ievērot vai to ievērošanas dēļ ēka zaudētu savu kultūrvēsturisko vērtību. Valsts būvinspekcija pārbauda, kā amatpersonas un valsts un pašvaldību institūcijas ievēro likumu un citu normatīvo aktu prasības būvniecības jomā, kontrolē likumu un normatīvo aktu prasību izpildi attiecībā uz būvizstrādājumu kvalitāti, veic būvniecības procesa tiesiskuma pārbaudi pēc savas iniciatīvas, kā arī, pamatojoties uz personas iesniegumu, dod pašvaldību būvvaldēm norādījumus konstatēto pārkāpumu novēršanai un uzrauga to izpildi. Līdz dienai, kad šā likuma 4. panta pirmās daļas 9. punktā paredzētā informatīvā datubāze pilnībā uzsāk darbību, vietējai pašvaldībai jānosūta Ekonomikas ministrijai informācija par izsniegtajām būvatļaujām un ekspluatācijā pieņemtajām būvēm.
• 2008. gada 29. janvāra MK noteikumi nr. 48 “Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 25. februāra noteikumos nr. 92 “Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus”” nosaka, ka būvdarbi, kas rada paaugstinātu risku nodarbināto drošībai un veselībai, ir arī darbi, kuros nodarbinātie pakļauti iegrimšanai nestabilā gruntī, kā arī darbi, kas saistīti ar būvju, būvkonstrukciju, būvelementu vai iekārtu montāžu, demontāžu vai nojaukšanu. Šo noteikumu ievērošanu projekta sagatavošanas posmā kontrolē pašvaldības būvvalde, bet projekta izpildes posmā – Valsts darba inspekcija. Projekta sagatavošanai, izpildei vai izpildes uzraudzībai pasūtītājs norīko projekta vadītāju – fizisku vai juridisku personu, kas rīkojas pasūtītāja vārdā (piemēram, galveno būvuzņēmēju vai darbuzņēmēju). Ja pasūtītājs nenorīko projekta vadītāju, viņš pats uzņemas projekta vadītāja tiesības un pienākumus. Par projekta sagatavošanas koordinatoru drīkst būt persona, kura ir saņēmusi arhitekta prakses vai būvprakses sertifikātu projektēšanas jomā un apguvusi pamatlīmeņa zināšanas darba aizsardzībā 50 stundu apmērā vai ieguvusi augstāko profesionālo izglītību darba aizsardzības jomā, bet par projekta izpildes koordinatoru – persona, kas saņēmusi būvprakses sertifikātu būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības jomā un apguvusi pamatlīmeņa zināšanas darba aizsardzībā 50 stundu apmērā, darba aizsardzības speciālists vai kompetents speciālists, kas ieguvis augstāko profesionālo izglītību darba aizsardzības jomā. Ja būvlaukumā būvdarbus veic vairāki darbuzņēmēji, pasūtītājs (agrāk bija – vai projekta vadītājs) ieceļ vienu vai vairākus projekta sagatavošanas un izpildes koordinatorus. Pasūtītājs nodrošina, lai pirms būvdarbu uzsākšanas tiktu izstrādāts darba aizsardzības plāns, ja būvlaukumā būvdarbus veic vairāki darbuzņēmēji; ja tiek veikts kāds no būvdarbiem, kas rada paaugstinātu risku nodarbināto drošībai un veselībai; ja saskaņā ar šo noteikumu 12. punktu ir nepieciešams nosūtīt iepriekšēju paziņojumu par būvdarbu veikšanu. Pasūtītājam ir pienākums pirms būvdarbu uzsākšanas nosūtīt Valsts darba inspekcijai iepriekšēju paziņojumu par būvdarbu veikšanu, ja paredzētais būvdarbu ilgums pārsniedz 30 darbadienas un būvdarbos vienlaikus tiek nodarbināti vairāk nekā 20 nodarbināto vai ja plānotais būvdarbu apjoms pārsniedz 500 cilvēkdienas. Darba aizsardzības plānu izstrādā līdz būvdarbu uzsākšanai. V nodaļa papildināta ar 28.1, 28.2, 28.3, 28.4, 28.5, 28.6, 28.7 un 28.8 punktu. Darbuzņēmējs, tajā skaitā galvenais būvuzņēmējs, nodrošina, lai būvobjektā atrastos tajā nodarbināto saraksts. Darbuzņēmējam vai galvenajam būvuzņēmējam katram būvobjektā nodarbinātajam pēc personu apliecinoša dokumenta vai transportlīdzekļa vadītāja apliecības uzrādīšanas jāizsniedz nodarbinātā apliecība. Atkarībā no darbības veida, darbu apjoma un darba vides riska jāiekārto viena vai vairākas pirmās palīdzības telpas, kas apgādātas ar pirmās palīdzības līdzekļiem, iekārtām un ierīcēm un kur ir nodrošināta ērta iekļūšana ar nestuvēm.
Ugunsdrošība
• Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā nosaka, ka dzīvojamo ēku, to daļu un dzīvokļu īpašnieku, valdītāju, pārvaldnieku, kā arī īrnieku un nomnieku pienākums ir uzturēt īpašumā (valdījumā, pārvaldīšanā) esošās dzīvojamās ēkas, to daļas un dzīvokļus, kā arī īrētās un nomātās dzīvojamās ēkas, to daļas un dzīvokļus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām ugunsdrošības prasībām un ugunsgrēka gadījumā pildīt ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu amatpersonu norādījumus. Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektoriem ir tiesības jebkurā laikā pārbaudīt ugunsdrošību uzraugāmajos objektos, pieprasīt objektu vadītājiem novērst atklātos pārkāpumus, kā arī atbilstoši savai kompetencei apturēt vai ierobežot būves, tās daļas vai iekārtas ekspluatāciju un būvdarbus. Izdot brīdinājumu vai pieņemt lēmumu par būves, tās daļas vai iekārtas ekspluatācijas un būvdarbu apturēšanu vai ierobežošanu ir tiesīgi galvenais valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektors, viņa vietnieki un inspektori. Pirms pieņem lēmumu par apturēšanu, īpašniekam, valdītājam, pārvaldniekam, īrniekam vai nomniekam izsniedz brīdinājumu, norādot konstatētos ugunsdrošības prasību pārkāpumus un nosakot termiņu to novēršanai: no diviem līdz pieciem gadiem, ja pārkāpuma novēršanai nepieciešami būvdarbi vai rekonstrukcija; no gada līdz diviem, ja pārkāpuma novēršanai nepieciešama ēkas renovācija; pārējos gadījumos var noteikt pārkāpuma novēršanas termiņu no viena līdz sešiem mēnešiem. Ja brīdinājumā norādītie pārkāpumi nav novērsti noteiktajā termiņā, pieņem lēmumu par apturēšanu. Likums papildināts ar 10.1 pantu par meža īpašnieka (valdītāja) pienākumiem ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā. Meža īpašnieka pienākums ir nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu mežā. Viņam pēc Valsts meža dienesta amatpersonas vai VUGD inspektora pieprasījuma jāveic meža ugunsgrēka vietas uzraudzība pēc meža ugunsgrēka likvidācijas.
• 2008. gada 5. februāra MK noteikumi nr. 60 “Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumos nr. 82 “Ugunsdrošības noteikumi”” paredz, ka atbildīgā darbinieka norīkošana neatbrīvo juridiskās personas vadītāju no atbildības par ugunsdrošības prasību ievērošanu. Par objekta ugunsdrošību atbildīgajiem darbiniekiem, personām, kuras izstrādā rīcības plānu ugunsgrēka gadījumam un ugunsdrošības instrukciju, kā arī personām, kuras veic ugunsdrošības instruktāžu, nepieciešama profesionālā izglītība ugunsdrošībā vai atbilstoši VUGD izstrādātai mācību programmai, ja šīs personas strādā objektos, kuros var atrasties no desmit līdz 50 cilvēkiem (izņemot dzīvojamās mājas), vai atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātai licencētai mācību programmai, ja šīs personas strādā objektos, kuros var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem. 10. punkts par darbinieku pienākumiem un rīcību ugunsgrēka gadījumā papildināts ar normu, ka tajos ietilpst arī kārtība, kādā tiek evakuētas personas ar īpašām vajadzībām. Ugunsdrošības instrukcijā jāizdara grozījumi, ja veiktas izmaiņas telpu plānojumā un ugunsaizsardzības risinājumos. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas īpašnieks (valdītājs) ir atbildīgs par ugunsdrošību koplietošanas telpās. Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas pārvaldniekam (apsaimniekotājam) ir pienākums nodrošināt un kontrolēt ugunsdrošības prasību ievērošanu ēkas koplietošanas daļās; nodrošināt ugunsdrošības inženiertehnisko sistēmu un aprīkojuma ekspluatāciju atbilstoši ražotāja tehnisko noteikumu un ugunsdrošību regulējošo normatīvo aktu prasībām; izstrādāt ugunsdrošības instrukciju un izsniegt dzīvokļu īpašniekiem, valdītājiem, pārvaldniekiem, īrniekiem vai nomniekiem. Ja automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas kontroles un signalizācijas pults atrodas ārpus telpas, kurā diennakti dežurē speciāli apmācīts personāls, tad jānodrošina, lai trauksmes signāls par ugunsgrēku, sistēmas un sakaru kanāla bojājumiem tiktu automātiski pārraidīts uz centrālo trauksmes pulti, kura atšķir šos signālus. Juridiskās personas vadītājam jānosaka ugunsgrēka izziņošanas sistēmas iedarbināšanas kārtība un jānorīko darbinieki, kuriem ir tiesības to iedarbināt. Līdz šā gada 31. decembrim par objekta ugunsdrošību atbildīgajiem darbiniekiem, personām, kuras izstrādā rīcības plānu ugunsgrēka gadījumam un ugunsdrošības instrukciju, kā arī personām, kuras veic ugunsdrošības instruktāžu, nepieciešama apmācība ugunsdrošības jomā vismaz atbilstoši VUGD izstrādātai 40 stundu vai Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātai licencētai mācību programmai (ne mazāk par 160 stundām).
Iepirkums
• 2008. gada 29. janvāra MK noteikumi nr. 53 “Grozījumi Ministru kabineta 2004. gada 30. novembra noteikumos nr. 997 “Noteikumi par līgumcenu robežām”” paredz, ka līgumcenu robežas piegāžu un pakalpojumu līgumiem ir 287 331 lats, bet būvdarbu līgumiem – 3 591 633 lati. 2008. gada 29. janvāra MK noteikumi nr. 54 “Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 2. maija noteikumos nr. 364 “Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežām”” nosaka, ka līgumcenu robežas atbilstoši Publisko iepirkumu likumam ir šādas: 6. panta 1. punktā minētajā gadījumā (ja būvdarba līguma izpildi vairāk par 50% no līgumcenas finansē pasūtītājs un paredzamā līgumcena ir vienāda vai lielāka par MK noteiktajām līgumcenu robežām un ja šis līgums attiecas uz inženiertehniskajiem darbiem, kā arī sportam, ārstniecībai un atpūtai paredzēto būvju, slimnīcu, skolu un administratīvo ēku būvniecību) –
3 591 633 lati; 6. panta 2. punktā minētajā gadījumā (ja līgums ir saistīts ar iepriekšminēto būvdarbu līgumu) – 143 665 lati; 9. panta sestajā daļā minētajā gadījumā (ja līguma priekšmetu var sadalīt daļās, vienlaikus slēdzot līgumu par katru) – 697 404 lati būvdarbu līgumiem un 55 792 lati pakalpojumu līgumiem; 9. panta septītajā daļā minētajā gadījumā (ja paredz iepirkt līdzīgas preces, vienlaikus slēdzot vairākus publiskus piegādes līgumus tā, ka tie ir līgumi par daļām) – 55 792 lati; 25. panta pirmās daļas 3. punktā minētajā gadījumā (ja līgumu gatavojas slēgt nākamo 12 mēnešu laikā un tā paredzamā līgumcena ir vienāda vai lielāka par MK noteiktajām līgumcenu robežām) – 3 591 633 lati; 28. panta pirmās daļas trešajā un ceturtajā teikumā, 29. panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā, kā arī 87. panta pirmās daļas 1. punkta “a” un “b” apakšpunktā minētajā gadījumā – 3 591 633 lati būvdarbu līgumiem un
92 755 lati pakalpojumu līgumiem.
• 2008. gada 5. februāra MK noteikumi nr. 65 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem” nosaka iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību, kā arī personas, kuras piemēro šo procedūru, ja līguma izpildi no saviem vai Eiropas Savienības politiku instrumentu un nacionālā līdzfinansējuma līdzekļiem finansē persona, kura ir pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē. Lai noteiktu, vai nepieciešams piemērot šo noteikumu 9. punktā minēto līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (preču vai pakalpojumu iepirkumam, kura paredzamā līgumcena ir 50 000 latu vai lielāka, vai būvdarbu iepirkumam, kura paredzamā līgumcena ir 120 000 latu vai lielāka), finansējuma saņēmējs nosaka preču, pakalpojumu vai būvdarbu iepirkuma paredzamo līgumcenu (bez pievienotās vērtības nodokļa). Finansējuma saņēmējs līdzīgu preču vai pakalpojumu iepirkumu var sadalīt vairākos atsevišķos iepirkumos. Šādā gadījumā katra iepirkuma paredzamo līgumcenu nosaka kā visu atsevišķo iepirkumu paredzamo līgumcenu summu. Finansējuma saņēmējam nav atļauts preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumu nepamatoti sadalīt daļās, lai izvairītos no šo noteikumu 9. punktā minētās līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras piemērošanas. Ja preču vai pakalpojumu iepirkuma paredzamā līgumcena ir mazāka par
50 000 latu vai būvdarbu iepirkumam – mazāka par 120 000 latu, finansējuma saņēmējs nav tiesīgs slēgt iepirkuma līgumu ar saistītu personu šo noteikumu 30. punkta izpratnē (finansējuma saņēmējs nedrīkst būt ar iespējamo piegādātāju saistīta persona – tēvs, māte, vecāmāte, vecaistēvs, bērns, mazbērns, brālis, māsa, pusbrālis, pusmāsa, sastāvēt adopcijas attiecībās vai laulībā). Finansējuma saņēmējs ir tiesīgs nepiemērot šo noteikumu 9. punktā minēto līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru šādos gadījumos: tas saņem pakalpojumu no institūcijas, kas ir pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē un sniedz attiecīgo pakalpojumu, pamatojoties uz normatīvajā aktā noteiktajām izņēmuma tiesībām; tam ir nepieciešams daļēji nomainīt vai papildināt tā rīcībā jau esošās preces, ievērojot tehnisko savietojamību ar jau esošajām precēm, un nepieciešamās preces ir tehniski un ekonomiski pamatoti iegādāties no konkrētā piegādātāja. Nepieciešamo jauno preču iepirkuma līgumcena nedrīkst būt lielāka par finansējuma saņēmēja rīcībā esošo attiecīgo preču tirgus vērtību; tam ir nepieciešami papildu būvdarbi vai pakalpojumi, kuri sākotnēji netika iekļauti līgumā vai būvniecības projektā, bet kuri neparedzamu apstākļu dēļ kļuvuši nepieciešami iepriekš noslēgtā līguma izpildei, tos nevar ekonomiski vai tehniski nodalīt no iepriekš noslēgtā līguma izpildes, un šādus būvdarbus var veikt vai pakalpojumus var sniegt vienīgi sākotnēji noslēgtā līguma izpildītājs. Nepieciešamo papildu būvdarbu vai pakalpojumu iepirkuma līgumcena nedrīkst pārsniegt 20% no iepriekš noslēgtā līguma cenas; tehnisku, māksliniecisku vai ar izņēmuma tiesību aizsardzību saistītu iemeslu dēļ līgumu var noslēgt vienīgi ar konkrēto piegādātāju; tam iepriekš neparedzamu un no finansējuma saņēmēja gribas neatkarīgu ārkārtas apstākļu dēļ radusies situācija, kurā steidzamības dēļ nav iespējams piemērot šo noteikumu 9. punktā minēto līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru. Finansējuma saņēmējam pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras izziņošanas jāsagatavo iepirkuma priekšmeta tehniskā specifikācija un uz noteikta parauga veidlapas (1. pielikums) jānosūta uzaicinājums Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai.
Autortiesības
• Grozījumi Autortiesību likumā nosaka, ka autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas un bez atlīdzības darbs tiek izmantots bibliotēku, arhīvu un muzeju vajadzībām, kā arī, ja muzikāls darbs tiek izmantots publiskā izpildījumā valstisku vai reliģisku ceremoniju laikā un izglītības iestādēs nepastarpinātā mācību procesā. Ikvienai bibliotēkai, arhīvam vai muzejam atļauts reproducēt to krājumā esošu darbu, lai to saglabātu, kā arī lai aizstātu darbu, kas sabojāts vai kļuvis nelietojams. Bez autora atļaujas valsts, pašvaldības vai citas atvasinātas publiskas personas bibliotēkai, arhīvam vai muzejam atļauts bez tieša vai netieša komerciāla nolūka to krājumā esošos darbus, kā arī to kopijas, kas izgatavotas saskaņā ar šā panta pirmo daļu, pēc pieprasījuma izmantošanai zinātniska pētījuma vai pašizglītības nolūkā padarīt pieejamus fiziskajām personām, kurām ir autorizēta pieeja attiecīgās bibliotēkas, arhīva vai muzeja telpās īpaši ierīkotiem datoriem. Šo pakalpojumu bibliotēka, arhīvs vai muzejs nodrošina, izmantojot tikai īpaši aizsargātus iekšējos tīklus. Šā panta otrās daļas noteikums attiecas arī uz valsts vienotajā bibliotēku informācijas sistēmā iekļautajām reģistrētām valsts, pašvaldību un citu atvasinātu publisku personu bibliotēkām, kurām slēgtā tīklā pieejama Latvijas digitālā bibliotēka. Lai nodrošinātu šā panta otrās daļas noteikuma izpildi un atlīdzības maksāšanu atbilstoši likuma 19.1 pantam, valsts un pašvaldību bibliotēkas veic bibliotēku lietotājiem izsniegto darbu uzskaiti.
Administratīvie pārkāpumi
• Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz, ka pie izņēmumiem, kuriem nepiemēro maksimālo sodu 500 latu fiziskām personām un 10 000 latu juridiskām personām, pieder vēl divi – par izvairīšanos no dzīvojamās mājas uzturēšanas un par pamatpakalpojumu nesniegšanu īrniekam, kas var tikt sodīti bargāk. Par izvairīšanos no likumā noteiktā pienākuma uzturēt un apsaimniekot dzīvojamo māju uzliek naudas sodu fiziskām personām līdz 1000, bet juridiskām – līdz 10 000 latiem. Tikpat liels sods paredzēts arī par pamatpakalpojumu nesniegšanu dzīvojamās telpas īrniekam, ja likums nosaka pienākumu sniegt šādus pakalpojumus. Likumā noteikti sodi par vides piesārņošanu un piegružošanu un par medību, zvejas un makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu. Par autortiesību vai blakustiesību objektu izmantošanu publiskā izpildījumā, ja nav saņemta likumā paredzētā licence, kā arī par komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu, ja nav veikta atlīdzības samaksa, uzliek naudas sodu no 50 līdz 100 latiem, bet par tādām pašām darbībām, ja tās atkārtoti izdarītas gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas – no 100 līdz 250 latiem. Par normatīvajos aktos noteiktās sociālo pakalpojumu kvalitātes nenodrošināšanu vai sociālo pakalpojumu sniedzēja neatbilstību normatīvo aktu prasībām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu sociālo pakalpojumu sniedzējam – fiziskajai personai vai amatpersonai līdz 200, bet juridiskajai personai – līdz 400 latiem. Ja pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, sociālo pakalpojumu sniedzējam – fiziskajai personai vai amatpersonai var uzlikt naudas sodu līdz 300, bet juridiskajai personai – līdz 600 latiem. Par sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu bez reģistrēšanās sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējam – fiziskajai personai vai amatpersonai līdz 300, juridiskajai personai – līdz 600 latiem. Par gada laikā atkārtoti izdarītu pārkāpumu uzliek naudas sodu sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējam – fiziskajai personai vai amatpersonai līdz 450, juridiskajai personai – līdz 900 latiem.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017