Rīga 16°C, apmācies, bez nokrišņiem, ZR vējš 3m/s
Svētdiena, 2024. gada 05. maijs 10:37
Vārda dienas: Ģederts, Ģirts
Jēkabpils vienmēr bijusi novadu krustceles, kur satiekas Zemgales, Latgales, Vidzemes un Sēlijas novads. Nemainīga palikusi tikai senču likteņupe Daugava, kuras loki vijas cauri pilsētai un rajona teritorijai 93 kilometru garumā. Jēkabpils platība ir 2553,5 ha, no tiem 448,7 ha aizņem ūdeņi.
Ar 26 tūkstošiem iedzīvotāju Jēkabpils ir astotā lielākā pilsēta Latvijā. Jēkabpilī dzīvo 15 152 latvieši, 7758 krievi, 906 baltkrievi, 820 poļi, 517 ukraiņi, 247 lietuvieši, 253 čigāni, 63 tatāri, 55 vācieši, 52 ebreji, 22 armēņi, 20 moldāvi, 14 igauņi, deviņi čuvaši, seši uzbeki, pa pieciem bulgāriem un karēļiem, pa četriem udmurtiem un baškīriem, pa trim gruzīniem un azerbaidžāņiem, pa diviem grieķiem un zviedriem, viens irānis un kazahs, pieciem tautība nav zināma. Iedzīvotāju skaits ar katru gadu nedaudz samazinās, taču bērnu dzimst arvien vairāk, tāpēc pilsētas dome gādā, lai mazajiem jēkabpiliešiem būtu skaisti rotaļlaukumi.
Jēkabpils ir sena plostnieku un strūdzinieku pilsēta, kura tūkstošgades mijā svinēja 330 gadu jubileju. Jēkabpils izveidojās Daugavas kreisajā krastā 17. gs. sākumā kā Krievijas vajāto vecticībnieku apmetne, t. s. sloboda. Pilsētas uzplaukšanu sekmēja garāmbraucošie strūdzinieki, kas Daugavas krāču dēļ bija spiesti preces pārkraut vezumos. 1670. gadā apmetnei piešķīra pilsētas tiesības un par godu tās dibinātājam Kurzemes hercogam nosauca par Jēkabpili jeb Jakobštadti. Par sākumpunktu uzskatītā vieta – pilsētas vēsturiskais centrs Brīvības ielā, kur uzstādīts Jēkabpils 330 gadu piemiņas akmens.
Jēkabpils ir pilsēta abos Daugavas krastos, kurai likteņupe palu laikā dara lielas raizes. Pilsētas tagadējās robežas izveidotas 1962. gadā, kad Jēkabpilij pievienoja kaimiņpilsētu Krustpili.
Plūdi jēkabpiliešiem sagādā uztraukumus katru pavasari, bet visaugstāko atzīmi Daugavas līmenis sasniedza 1981. gadā.
Aizsargdambis gar Daugavas kreiso krastu ir jēkabpiliešu iecienīta pastaigu vieta un plūdu barjera, kas jau vairāk nekā 20 gadus sargā pilsētu no dabas dusmām.
Industriālais piemineklis – Strūves meridiāna loka punkts, kurš 2006. gadā tika iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojumu sarakstā. Strūves meridiāna loks sniedzas no Ziemeļu ledus okeāna līdz pat Melnās jūras piekrastei un šķērso desmit valstis. Tas tika mērīts no 1816. līdz 1855. gadam, lai noteiktu zemeslodes izmēru un formu, un zinātnieks Strūve savas vairāk nekā 2800 kilometru garās sistēmas pētījumā pārliecinājās, ka zeme no poliem ir nedaudz saspiesta. Agrākajā Kroņa dārzā, tagadējā Strūves parkā uzstādīta gan piemiņas zīme, gan granīta monolīts par godu ģeodēziskajam loka punktam “Jēkabpils”.
Jēkabpils sirds ir Vecpilsētas laukums, kur tagad pilsētas laiku skaita centrālais pulkstenis, bet pirms vairākiem gadsimtiem, kā vēstī nostāsti, hercogs Jēkabs esot nošāvis lūsi, kas iekļuvis Jēkabpils ģerbonī, un 1670. gada 12. februārī pasludinājis pilsētu Jakobštadti par nodibinātu.
Krustpils vēstures avotos pirmoreiz minēta 1237. gadā, kad Rīgas bīskaps Nikolajs de Magdeburgs kā nocietinājumu ceļā no Rīgas uz Daugavpili uzcēlis šeit Kreicburgas (Kreutzburg) pili. 1585. gadā poļu karalis Stefans Batorijs to atdāvinājis Korfu dzimtai mūžīgā lietošanā. Pils īpašnieku vienīgā pēctece Jutta fon Korfa no Vācijas regulāri uztur sakarus ar pils tagadējiem saimniekiem un brauc ciemos uz Krustpils pili.
Viena no retajām veselām palikušajām viduslaiku pilīm – Krustpils pils komplekss – pērn nosvinēja 770. jubileju. Te izvietots Jēkabpils vēstures muzejs, kurā ir gan viduslaiku pils pagrabi, gan padomju armijas istaba, bet tornī tiek rīkotas izstādes.
Jēkabpilī ir septiņu konfesiju dievnami, tajā skaitā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi Svētā Gara pareizticīgo baznīca un Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca ar vīriešu klosteri, Jēkabpils Sv. Miķeļa luterāņu un Krustpils luterāņu baznīca, bet visjaunākais ir katoļu dievnams Krustpilī.
Piemineklis “Kritušajiem par Tēviju 1918. – 1920.” jēkabpiliešiem ir kā brīvības simbols. Tas celts pēc A. Birznieka meta 1925. gadā, padomju gados nopostīts, bet 1992. gadā atkal atjaunots un lepni stāv Daugavas krastā iepretim Krustpils pilij.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017