Rīga 9°C, skaidrs, bez nokrišņiem, Z vējš 1m/s
Pirmdiena, 2024. gada 13. maijs 23:11
Vārda dienas: Ira, Iraīda, Irēna, Irīna
Rīdzinieki aizvien biežāk vēršas Rīgas domē ar jautājumiem par iespējamo pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmumu – tā saucamo namu pārvalžu – nodošanu privatizācijā. Iedzīvotājus uztrauc gaidāmās privatizācijas gaita, bažas rada iespējamais apsaimniekošanas maksas cenu kāpums, ir sūdzības par informācijas trūkumu un neizpratne, kādēļ jāmaina pašreizējā kārtība. Atbildes uz šiem jautājumiem sniedzis Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks JĀNIS DINEVIČS. Viņš vada darba grupu, kas sagatavojusi priekšlikumu pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmumu kapitāldaļu pārdošanai.
Kādēļ nevar palikt tā, kā ir?
Pirmkārt, spēkā esošā likumdošana Rīgas domei neļauj atteikt privatizāciju, otrkārt – apsaimniekošana nav pašvaldības funkcija. Rīgas domē iesniegti vairāki pieteikumi par pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmumu privatizēšanu. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu Rīgas domei līdz šā gada beigām ir jāizskata privatizācijas pieteikumi. Likums pieļauj privatizācijas atteikumu gadījumā, ja privatizējamais objekts nepieciešams pašvaldības funkciju veikšanai. No likuma “Par pašvaldībām” izriet, ka dzīvokļu apsaimniekošana nav pašvaldības funkcija. To apstiprina arī vēstule no LR Ekonomikas ministrijas. Tomēr likums “Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” paredz apsaimniekošanu kā pagaidu funkciju līdz brīdim, kad māju savā bilancē pārņēmusi dzīvokļu īpašnieku sabiedrība. Šajā pašā likumā arī noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku sabiedrība jāizveido ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par attiecīgās mājas privatizācijas uzsākšanu.
Kā noritēs privatizācija, ja dome atbalstīs priekšlikumu par pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmumu kapitāldaļu pārdošanu, izmantojot privātā kapitāla piesaisti?
Privatizācija paredzēta kā vienots process divos posmos. Pirmajā posmā pēc privātā kapitāla piesaistīšanas izsoles veidā 51 procents no uzņēmuma pamatkapitāla piederēs Rīgas domei, 49 procenti – privātajam investoram. Šajā laikā Rīgas dome saglabās pārraudzības funkciju uzņēmuma padomē, savukārt menedžments tiks nodots investora rokās. Tad, kad vismaz 75 procenti no apsaimniekoto namu dzīvokļu īpašniekiem būs izveidojuši dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, tiks pārdotas atlikušās 51 procenta kapitāldaļas.
Ko īsti privatizēs? Iedzīvotāji nobažījušies, vai netiks privatizētas viņu mājas.
Nav iespējams privatizēt ne dzīvokļus, ne mājas – dzīvokļi pieder dzīvokļu īpašniekiem, un mājas pieder vai pēc dzīvokļu īpašnieku sabiedrību izveidošanas piederēs dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām. Privatizēti tiks pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmumu pamatkapitāli. Tā, piemēram, SIA “Kurzemes namu apsaimniekotājs” pamatkapitāls ir 168 997 lati – šī summa ir salīdzinoši neliela. Tāpēc, lai nerastos pārmetumi, ka Rīgas dome pārdevusi apsaimniekošanas uzņēmumus par neadekvāti zemu cenu, tiek piedāvāts organizēt izsoli, kur sākumcena būtu iepriekšējā gada apgrozījums. “KNA” 2007. gada neto apgrozījums bija ap 5,7 miljoniem latu. Katrs nākamais izsoles solis būtu 100 000 latu. Līdz ar to prognozējamā cena, par kādu tiktu pārdotas 49 procenti “KNA” kapitāldaļu, ir aptuveni seši miljoni latu.
Vai būs pircēji?
Interesi izrādījuši gan vietējie, gan ārvalstu investori, kas ir pieredzējuši apsaimniekošanas tirgus dalībnieki, arī komercbankas, kas spēj nodrošināt pietiekami lielus līdzekļus. Investori rēķinās ar to, ka ātra peļņa, strādājot apsaimniekošanas sfērā, nav gaidāma. Tomēr ieguldījums ir tā vērts, jo namu apsaimniekošana ir ilgtermiņa bizness.
Kā šis process ietekmēs konkurenci apsaimniekošanas tirgū?
Rīgas dome lūdza Konkurences padomi izteikt priekšlikumus vai atzinumu par iespējamās privatizācijas ietekmi uz konkurenci dzīvojamo māju apsaimniekošanas tirgū. Konkurences padomes ieteikums bija, ka katra kapitālsabiedrība privatizējama atsevišķi un visas 15 kapitālsabiedrības nododamas privatizācijā vienlaicīgi. Ja tirgus dalībnieki vēlas apvienot uzņēmumus, tad viņiem jāvēršas Konkurences padomē pēc atļaujas.
Kāds ieguvums no tā būs iedzīvotājiem?
Piedāvātā risinājuma īstenošanas gaitā tiks iegūti salīdzinoši lieli finanšu līdzekļi – aptuveni 25 miljoni latu, kas netiks ieskaitīti Rīgas domes budžetā, bet gan apsaimniekošanas fondos (kopumā to būs 15), ko savukārt dzīvokļu īpašnieku sabiedrības varēs izmantot māju renovēšanas, siltināšanas vai labiekārtošanas darbiem. Piešķiramo līdzekļu apjoms tiks aprēķināts, balstoties uz mājas dzīvokļu īpašumu kopējo platību, ņemot vērā koeficientu, kas noteikts pēc dzīvojamo māju iedalījuma tehniskā raksturojuma, vidējā kalpošanas ilguma un celšanas gada. Tā, piemēram, mājā, kurā ir 60 dzīvokļu, šī summa būtu ap desmit tūkstošiem latu. Šajā procesā visi iesaistītie būs ieguvēji – pašvaldība būs izpildījusi likumdošanā paredzēto, iedzīvotāji iegūs papildu līdzekļus māju renovācijai, bet apsaimniekotāji – ilgtermiņa biznesu. Piedāvātais modelis ir izdevīgs arī iedzīvotājiem. Rīgas dome tikpat labi varētu neveidot šādus apsaimniekošanas fondus un nepiešķirt dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām līdzekļus, kas iegūti kapitāldaļu pārdošanas rezultātā, un likums nebūtu pārkāpts.
Kas iedzīvotājiem jādara, lai iegūtu šos līdzekļus?
Tiem, kas savā daudzdzīvokļu mājā vēl nav izveidojuši dzīvokļu īpašnieku biedrības, būs tādas jāizveido vai jāpilnvaro atbildīgā persona, kura turpmāk vadīs sarunas ar apsaimniekotāju un Rīgas domi. Informāciju, kā izveidot dzīvokļu īpašnieku sabiedrību, un citus ar īpašumu apsaimniekošanu saistītus jautājumus var uzzināt aģentūrā “Rīgas mājoklis” R. Vāgnera ielā 5 vai zvanot pa bezmaksas tālruni 80009988, kā arī mājaslapā www.rigasmajoklis.lv. Pēc tam, kad būs izveidota dzīvokļu īpašnieku sabiedrība, sekos līguma slēgšana ar apsaimniekotāju. Tad dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vērsīsies apsaimniekošanas fondā, lai izvēlētos, kā izmantot līdzekļus, kas aprēķināti konkrētajai mājai. Līdzekļu izlietojums atkarīgs no mājas tehniskā stāvokļa, tāpēc vispirms ir jāveic ēkas tehniskā stāvokļa novērtējums, un pēc tam fonds finansēs konkrētos darbus, kas minēti tehniskajā novērtējumā, protams, mājai aprēķināto līdzekļu robežās.
Vai apsaimniekošanas maksa mainīsies?
Iedzīvotāji, protams, satraucas, vai apsaimniekošanas maksas cenas kāps. Sagatavotais projekts paredz, ka metodika, pēc kuras aprēķina apsaimniekošanas maksu pašlaik, saglabāsies turpmākos trīs gadus. Apsaimniekošanas maksu regulē MK noteikumi nr. 135 “Kārtība, kādā nosakāma maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu”. Iedzīvotājiem ir tiesības nepiekrist apsaimniekotāja noteiktajai maksai, ja tā aprēķināta lielāka nekā šajos noteikumos. Ja apsaimniekotāja sagatavotā tāme iedzīvotājus neapmierina, viņiem ir iespēja vienoties ar apsaimniekotāju par atsevišķu pakalpojumu izslēgšanu, piemēram, pašiem veikt pieguļošās teritorijas, kāpņutelpu uzkopšanu vai citu darbu veikšanu. Dzīvokļu īpašniekiem ir jāsaprot, ka īpašums dod ne tikai tiesības, bet nosaka arī pienākumus. Iniciatīva ir pašu dzīvokļu īpašnieku rokās, un viņu viedoklis nav mazsvarīgs. Dzīvokļu īpašniekiem ir jāapvienojas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībās, lai kļūtu par līdzvērtīgu sarunu partneri un lemtu, ar kuru apsaimniekotāju sadarboties, kādus pakalpojumus un par kādu cenu saņemt.
Vai un kāds būs atbalsts maznodrošinātajiem rīdziniekiem?
Maznodrošinātie iedzīvotāji arī turpmāk varēs vērsties Rīgas domē pēc dotācijām. Arī šajā jomā notikušas pozitīvas izmaiņas – kopš šā gada 1. janvāra Rīgas pilsētā vairākām iedzīvotāju grupām ir paaugstināti pabalsti garantētā minimālā ienākuma nodrošināšanai jeb GMI. Invalīdiem un vecuma pensionāriem GMI ir 90 latu. Tas nozīmē: ja, nomaksājot par dzīvokli, “uz rokas” paliek mazāk nekā 90 latu, var griezties savas priekšpilsētas (rajona) sociālajā dienestā, kurš nomaksās attiecīgo daļu komunālo maksājumu, lai iedzīvotājam “uz rokas” paliktu 90 latu. Atsevišķām iedzīvotāju grupām, kuras par sevi spēj parūpēties labāk nekā vecuma pensionāri vai invalīdi, GMI ir 48 lati. Sīkāku informāciju par iespēju saņemt sociālo palīdzību var iegūt Rīgas domes Sociālo jautājumu centrā Baznīcas ielā 19/23, 27. kabinetā, vai zvanot pa bezmaksas tālruni 80005055, kā arī Labklājības departamenta mājaslapā www.ld.riga.lv.
Dzirdēti arī citi varianti – koncesija, optimizācija…
Īsi pēc lēmumprojekta sagatavošanas izskanēja jauni priekšlikumi, tostarp – optimizācija un koncesija. Jāatzīst, ka koncesija šajā konkrētajā gadījumā, kas skar pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmumus, nav izmantojama principā, jo nav koncesijas priekšmeta. Parasti koncesijā tiek nodota vai nu pakalpojumu sniegšana, vai īpašums. Abi šie gadījumi šobrīd nav iespējami. Atbilstoši pašreizējai likumdošanai dzīvokļu īpašnieks izvēlas pakalpojuma sniedzēju. Līdz ar to piespiest saņemt pakalpojumu no viena konkrēta sniedzēja ir neiespējami. Otrs aspekts – īpašums nepieder Rīgas domei, līdz ar to nav iespējams to nodot koncesijā. Arī mājas, kas ir Rīgas domes bilancē un kurās ir privatizētie dzīvokļi, nav domes īpašums. Piedāvājot jautājumu risināt ar Koncesijas likuma palīdzību, koncesionārs tiktu maldināts, jo praktiski nav koncesijas priekšmeta. Likums “Par Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanu” ir prioritārs Koncesiju likumam. Optimizācija jeb apvienošana ar nolūku mazināt izdevumus arī neliekas iespējama, jo ir pieteikumi uz konkrētās kapitālsabiedrības privatizāciju. Apvienojot šos uzņēmumus, tiktu izmainīts potenciālais privatizācijas priekšmets. Ja gadījumā dome noraidīs pašvaldības apsaimniekošanas uzņēmumu nodošanu privatizācijā, iespējams skatīt arī citus risinājumus, taču tad jārēķinās ar iespējamiem tiesu darbiem, kas varētu sekot nepamatotai privatizācijas atteikšanai.
Sagatavojusi Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļa
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017