Rīga 22°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Otrdiena, 2024. gada 21. maijs 19:18
Vārda dienas: Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
Pašvaldību saistošo noteikumu publiskošana un pieejamība
Pašvaldību saistošie noteikumi ir ārējie normatīvie akti, kas ieņem zemāko vietu ārējo normatīvo aktu hierarhijā. Lai gan to darbība ir ierobežota noteiktā teritorijā, tie satur iedzīvotāju tiesības un pienākumus. Pašvaldību saistošajiem noteikumiem ir vairākas īpatnības, salīdzinot ar citiem ārējiem normatīvajiem aktiem, to pieņemšanas un publiskošanas procedūru. Tā, piemēram, saistošo noteikumu regulēšanas priekšmets līdzīgi kā Ministru kabineta noteikumiem var būt atbilstošs deleģējuma apjomam, kas noteikts likumā un MK noteikumos, tajā pašā laikā autonomās kompetences jomā, ja tas nenonāk pretrunā ar likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, vietējās pašvaldības ir tiesīgas pieņemt saistošos noteikumus, arī ja šāda deleģējuma nav.
Atšķirībā no likumiem un Ministru kabineta noteikumiem pašvaldību saistošo noteikumu pieņemšanas procedūra likumos nav noregulēta. Pašvaldības to var regulēt pašvaldību nolikumos, taču parasti šo prasību noteikšana aprobežojas ar regulējumu lēmumprojektu iesniegšanas un pieņemšanas procedūrai pašvaldības domes (padomes) sēdēs kopumā. Tāpat no prasībām likumu un MK noteikumu publicēšanai un no to spēkā stāšanās atšķiras arī likumos noteiktās prasības saistošo noteikumu publicēšanai un spēkā stāšanās dienas noteikšanai. Likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” noregulēts jautājums par likumu un Ministru kabineta noteikumu oficiālo publikāciju, attiecīgi saistot to ar minēto ārējo normatīvo aktu spēkā stāšanos, bet saistošo noteikumu publicēšanas un spēkā stāšanās prasības noregulētas vairākos likumos dažādi – gan atkarībā no saistošo noteikumu satura, gan arī attiecībā uz viena satura saistošajiem noteikumiem atkarībā no pašvaldību veida.
Šā raksta mērķis ir sniegt ieskatu jautājumā par pašvaldību saistošo noteikumu publicēšanu un pieejamību iedzīvotājiem, to saturisko un piemērošanas problemātiku, kā arī piedāvāt risinājumus priekšnosacījumu radīšanai, lai iedzīvotājiem no saistošajiem noteikumiem izrietošās tiesības un pienākumi būtu pēc iespējas zināmi.
Prasības publicēšanai atkarībā no saistošo noteikumu veida
Prasības pašvaldību saistošo noteikumu publicēšanai ir atkarīgas no saistošo noteikumu veida. Šajā sakarā var nodalīt vismaz divu veidu saistošos noteikumus jeb nosacītas saistošo noteikumu grupas.
I Viena grupa ir tādi saistošie noteikumi, kuru spēkā stāšanās nav atkarīga no publicēšanas jeb likums nenosaka pienākumu tos publicēt. Šādi saistošie noteikumi, piemēram, ir pašvaldības nolikums un pašvaldības budžets. Attiecībā uz minēto saistošo noteikumu spēkā stāšanos un publiskošanu likums vienīgi nosaka to, ka tie var stāties spēkā nākamajā dienā pēc to parakstīšanas, ja vien saistošajos noteikumos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks, un tiem jābūt brīvi pieejamiem pašvaldības domes (padomes) ēkā un pakalpojumu centros (likuma “Par pašvaldībām” 24. un 46. pants).
II Otrajā grupā savukārt nosacīti var iekļaut pašvaldību saistošos noteikumus, kuru publicēšanas un spēkā stāšanās prasības ir atkarīgas no saistošo noteikumu regulēšanas priekšmeta. Tā, piemēram, administratīvās atbildības saistošajiem noteikumiem, ko pašvaldības izdod saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 43. pantu, noteiktas prasības saistošo noteikumu publicēšanai saskaņā ar šā likuma 45. pantu. Jāatzīmē, ka minētās prasības attiecas arī uz citiem saistošajiem noteikumiem, ja speciālie likumi nenosaka citādi, piemēram, tās attiecas uz sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu saistošajiem noteikumiem, ko pašvaldības izdod, pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta ceturto daļu. Savukārt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 12. panta trešajā un ceturtajā daļā noteikta atšķirīga pašvaldību nodevu saistošo noteikumu spēkā stāšanās kārtība. Arī pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas ir teritorijas plānojumi, saskaņā ar Teritorijas plānošanas likumu noteiktas atšķirīgas spēkā stāšanās un publicēšanas prasības.
Prasības saistošo noteikumu publicēšanai atkarībā no pašvaldības veida
Prasības pašvaldību saistošo noteikumu publicēšanai ir atkarīgas arī no pašvaldības veida. Lai gan saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 2. pantu Latvijā ir divu veidu pašvaldības: vietējās – pilsētu, novadu un pagastu pašvaldības – un rajonu pašvaldības, savukārt pēc vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pēc 2009. gada vietējo domju vēlēšanām būs vietējās pašvaldības – novadu un republikas pilsētu pašvaldības, tomēr likumi nosaka ne tikai atšķirīgas prasības saistošo noteikumu publicēšanai atkarībā no pašvaldības veida, bet atšķirīgas prasības noteiktas arī viena veida pašvaldību ietvaros. Proti, atšķiras prasības saistošo noteikumu publicēšanai republikas pilsētām un pārējām vietējām pašvaldībām vai republikas pilsētām un rajonu pašvaldībām, un pārējām pašvaldībām.
Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 45. panta otro un trešo daļu republikas pilsētu domju izdotie saistošie noteikumi jāpublicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, savukārt rajonu padomju, pilsētu domju, novadu domju un pagastu padomju izdotie saistošie noteikumi publicējami vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā, kā arī izliekami redzamā vietā pašvaldības domes (padomes) ēkā un pakalpojumu centros, bet laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicējama tikai informācija par saistošo noteikumu pieņemšanu, norādot to nosaukumu, pieņemšanas datumu un numuru, informāciju par iespēju iepazīties ar pilnu saistošo noteikumu tekstu, papildus var norādīt citu informāciju, lai nodrošinātu saistošo noteikumu publisko pieejamību.
Savukārt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 12. panta ceturtajā un piektajā daļā noteikts, ka republikas pilsētu domju un rajonu padomju pieņemtie saistošie noteikumi par pašvaldību nodevām jāpublicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, un tie stājas spēkā ne ātrāk kā nākamajā dienā pēc to publicēšanas. Bet attiecībā uz rajona pilsētu domju, novadu domju un pagastu padomju pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem par pašvaldību nodevām noteikts, ka to publiskošanai ir pietiekami, ja pēc reģistrācijas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā tos izliek redzamā vietā domes (padomes) ēkā vai pie domes (padomes) ēkas. Šie saistošie noteikumi var stāties spēkā nākamajā dienā pēc to izlikšanas redzamā vietā.
Attiecībā uz visu pašvaldību teritorijas plānojumu saistošajiem noteikumiem paredzēts, ka lēmums par attiecīgo saistošo noteikumu izdošanu (rajona pašvaldības teritorijas plānojums, vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un detālplānojums) jāpublicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un tie var stāties spēkā nākamajā dienā pēc attiecīgā lēmuma publicēšanas (rakstā kopumā analizētais par saistošo noteikumu spēkā stāšanos, publicēšanu un pieejamību iedzīvotājiem neattiecas uz pašvaldību teritoriju plānojumiem – autores piezīme).
Kāpēc atšķirīgs regulējums un tā konsekvences
Saistībā ar minēto tiesisko regulējumu rodas vairāki jautājumi. Pirmkārt, vai tiesiskais regulējums, kas paredz atšķirīgas prasības saistošo noteikumu publicēšanai atkarībā no saistošo noteikumu veida, ir noteikts ar leģitīmu mērķi. Otrkārt, šāds jautājums arī attiecināms uz atšķirīgām prasībām saistošo noteikumu publicēšanai atkarībā no pašvaldības veida. Un, treškārt, vai noteiktā kārtība pašvaldību saistošo noteikumu publicēšanai neierobežo iedzīvotāju tiesības būt informētiem par savām tiesībām un pienākumiem.
Par pirmo jautājumu – visvienkāršākais risinājums būtu paust viedokli, ka prasības visu veidu saistošo noteikumu publicēšanai jānovienādo jeb attiecībā uz visu veidu saistošajiem noteikumiem jānosaka vienādas prasības to publicēšanai un spēkā stāšanās noteikšanai. No vienas puses, šādu viedokli skaidrības labad varētu atbalstīt, taču, no otras puses, jāņem vērā atsevišķu pašvaldību saistošo noteikumu veidu īpatnības. Tā, piemēram, pašvaldības nolikums tikai pēc pēdējiem grozījumiem likumā “Par pašvaldībām”, kas tika pieņemti 2005. gada 17. februārī, ir noteikts par ārēju normatīvo aktu. Lai gan pašvaldības nolikums regulē arī iedzīvotāju tiesības iesaistīties pašvaldības darbā, tajā lielākoties regulēti iekšēji pašvaldības darba organizācijas jautājumi, kā arī jautājumi, kas īstenībā tiešā veidā izriet no ārējiem normatīvajiem aktiem – gan vispārsaistošiem, gan arī individuāliem. Tāpat arī pašvaldības budžets tikai pēc jau pieminētajiem pēdējiem grozījumiem likumā “Par pašvaldībām” ir noteikts kā saistošie noteikumi. Attiecībā uz minēto saistošo noteikumu veidiem šobrīd nav noteiktas prasības to publicēšanai, bet tikai ir paredzēts pienākums pašvaldības domei (padomei) nodrošināt to brīvu pieejamību iedzīvotājiem. Līdz ar to, pēc autores ieskatiem, attiecībā uz atsevišķiem saistošo noteikumu veidiem var būt paredzēti izņēmumi no vispārējās prasības publicēt saistošos noteikumus likumā noteiktā kārtībā. Taču šim izņēmumam ir jābūt pamatotam. Tā, piemēram, nav saprotams, kāpēc rajona pilsētu domju, novadu domju un pagastu padomju pieņemtie saistošie noteikumi par pašvaldību nodevām nav jāpublicē un tie var stāties spēkā pēc izlikšanas redzamā vietā domes (padomes) ēkā vai pie domes (padomes) ēkas. Pēc autores domām, šāds regulējums nenodrošina iedzīvotāju tiesības būt informētiem par viņu tiesībām un pienākumiem.
Otrkārt, jautājumā par atšķirīgām prasībām saistošo noteikumu publicēšanai atkarībā no pašvaldības veida jāatzīmē, ka autorei objektīvi ir grūti izsecināt šāda regulējuma noteikšanas leģitīmo mērķi. Taču atšķirīgais regulējums praksē rada un elektroniskās oficiālās publikācijas sakarā radīs vēl lielākas problēmas. Republikas pilsētām visi saistošie noteikumi jāpublicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, bet pārējās pašvaldības saistošos noteikumus (rajonu padomju, pilsētu domju, novadu domju un pagastu padomju izdotie saistošie noteikumi) publicē vietējos laikrakstos vai bezmaksas izdevumos. Vispārsaistošo ārējo normatīvo aktu spēkā stāšanos saista ar oficiālo publikāciju, bet pašvaldību gadījumā jāatzīmē, ka tikai republikas pilsētu saistošajiem noteikumiem ir oficiālās publikācijas.
Saskaņā ar likuma “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 2. panta trešo daļu vienīgi publikācija “Latvijas Vēstnesī” un “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā” ir oficiāla. Kaut gan pašreizējām elektroniskajām normatīvo aktu informācijas sistēmām un datubāzēm šobrīd nav oficiāla statusa, arī šobrīd saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 13. aprīļa noteikumu nr. 279 “Noteikumi par normatīvo aktu sistematizāciju” 4.6. apakšpunktu datorizētā informācijas sistēmā ievada tikai tos pieņemtos normatīvos aktus un to grozījumus, kuri publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” (turklāt šobrīd šo normatīvo aktu informatizācijas sistēmu izmanto pamatā tikai Rīgas pilsētas pašvaldība). Autore prognozē, ka vietējiem laikrakstiem vai bezmaksas izdevumiem, kur rajonu padomes, pilsētu domes, novadu domes un pagastu padomes publicē savus izdotos saistošos noteikumus, oficiālās publikācijas statusu nekad nepiešķirs.
Savukārt jautājums par visu pašvaldību saistošo noteikumu publicēšanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un atbilstoša tiesiskā regulējuma noteikšanu apstājas pie jautājuma par finansējumu. Kamēr oficiālā publikācija nav nodrošināta bez maksas vai valsts to nefinansē, šādi grozījumi attiecīgajos likumos būs neiespējami. Šajā jautājumā viennozīmīgi ir skaidrs, ka pašvaldību saistošo noteikumu publicēšanas prasībām atkarībā no pašvaldību veida nav leģitīma mērķa un objektīva pamatojuma, taču ir zināmi faktiskie apstākļi un apsvērumi, kas līdz šim nav ļāvuši noteikt vienādas prasības visām pašvaldībām.
Neskaidra saistošo noteikumu spēkā stāšanās procedūra
Neskaidra saistošo noteikumu spēkā stāšanās procedūra ir vēl viens jautājums, kas ierobežo personu tiesības būt informētiem par savām tiesībām un pienākumiem, precīzāk – šajā jautājuma aspektā būt pārliecinātiem, ka saistošie noteikumi likumīgā kārtā stājušies spēkā. Pēc pēdējiem grozījumiem likumā “Par pašvaldībām” 2005. gada 17. februārī ir noteikts neskaidrs un dažādi interpretējams regulējums to saistošo noteikumu publicēšanai un spēkā stāšanās kārtībai, kas publicējami un stājas spēkā saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 45. pantu.
Pirmām kārtām tas objektīvi ir neskaidrs un dažādi interpretējams attiecībā uz rajonu padomju, pilsētu domju, novadu domju un pagastu padomju izdoto saistošo noteikumu spēkā stāšanos. Minētās normas ceturtajā daļā noteikts, ka saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas, ja šajos noteikumos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks. Taču tās pašas normas trešā daļa paredz gan saistošo noteikumu publicēšanu vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā, gan arī informācijas publicēšanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” par konkrēto saistošo noteikumu pieņemšanu. Tādējādi ir prasība publicēt gan pilnu saistošo noteikumu tekstu, gan informāciju par to pieņemšanu, taču nav noteikts, kura publikācija ir noteicošā.
No tā, ka informācijā, kas publicējama laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, jānorāda arī informācija par iespēju iepazīties ar pilnu saistošo noteikumu tekstu, varētu secināt, ka šī publikācija vienmēr laikrakstā tiks ievietota vēlāk, jo publikācijā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” tiks norādīta arī informācija par to, kur ir publicēts pilns saistošo noteikumu teksts. Taču tikpat labi informācijā par iespēju iepazīties ar pilnu saistošo noteikumu tekstu var būt norādītas pašvaldības domes (padomes) ēkas un pakalpojumu centru adreses, kur iedzīvotājiem iespējams iepazīties ar pilnu saistošo noteikumu tekstu. Neatkarīgi no tā, kura publikācija ir pirmā, tomēr nav skaidrības, no kuras ir atkarīga saistošo noteikumu spēkā stāšanās jeb pēc kuras var uzskatīt, ka ir iestājusies nākamā diena, kad saistošos noteikumus var uzskatīt par spēkā esošiem.
Loģiski būtu, ja saistošie noteikumi stātos spēkā pēc pilna saistošo noteikumu teksta publicēšanas, tas ir, pēc publikācijas vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā, taču tas tieši neizriet no likuma teksta. Ja saistošo noteikumu spēkā stāšanos saista ar oficiālo publikāciju, kas šajā gadījumā ir minētās informācijas publicēšana laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” par saistošo noteikumu pieņemšanu, tad saistošie noteikumi var stāties spēkā ne ātrāk kā nākamajā dienā pēc šīs publikācijas.
Rodas arī jautājums par to, vai saistošie noteikumi uzskatāmi par spēkā esošiem arī tad, ja nav ievērota visa spēkā stāšanās procedūra, teiksim, vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā ir publicēts pilns saistošo noteikumu teksts, bet pienākums publicēt informāciju par saistošo noteikumu pieņemšanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” nav izpildīts. Pēc autores domām, šādus saistošos noteikumus nevar uzskatīt par spēkā esošiem, jo pilnībā nav izpildīts likumā noteiktais sabiedrības informēšanas pienākums par ārējā normatīvajā aktā noteikto.
Neskaidro regulējumu daļēji piedāvāts uzlabot, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai Saeimā uz otro lasījumu iesniedzot priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””, kur piedāvāts noteikt, ka saistošie noteikumi stājas spēkā pēc pilna saistošo noteikumu teksta publicēšanas. Taču jautājumu par informācijas publicēšanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” par saistošo noteikumu pieņemšanu var atrisināt tikai ar šādu publikāciju ievietošanu minētajā laikrakstā, lai nodrošinātu saistošo noteikumu likumīgu spēkā stāšanos. Pēc autores rīcībā esošās informācijas, daudzos gadījumos pašvaldības šo prasību šobrīd neievēro, uzskatot, ka ir pietiekami ar saistošo noteikumu publicēšanu vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā. Neviens arī neveic uzskaiti par to, cik saistošo noteikumu likumīgā kārtā ir publicēts, attiecīgi uzskatot tos par spēkā esošiem un piemērojamiem. Patiesībā jautājums ir arī par to, vai jābūt kādai uzraugošai institūcijai, kas bez tā, ka vērtē saistošo noteikumu tiesiskumu, arī uzraudzītu, vai saistošie noteikumi likumīgā kārtā tiek publicēti. Autores ieskatā šāds pienākums pašvaldībām izriet no likuma un nav nepieciešama kāda valsts institūcija, kas vēl sistemātiski uzraudzītu šo likumu prasību ievērošanu. Ja kāda pašvaldība nespēj ievērot šīs likuma prasības, tad rodas jautājums, vai tā vispār spēj ievērot kādas likuma prasības.
Otrkārt, regulējums ir subjektīvi neskaidrs, jo to iespējams ieinteresēti interpretēt, paredzot saistošo noteikumu ātrāku spēkā stāšanos, nekā tas ir paredzēts likumā. Likuma “Par pašvaldībām” 45. panta ceturtajā daļā noteikts, ka saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas, ja šajos noteikumos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks. Tās pašas normas otrajā un trešajā daļā noteikts, ka saistošie noteikumi publicējami ne agrāk kā četras un ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc to pieņemšanas. 45. panta ceturtajā daļā noteikto “ja šajos noteikumos nav noteikts cits spēkā stāšanās laiks” interpretē tādējādi, ka saistošajos noteikumos var būt noteikts arī ātrāks spēkā stāšanās laiks, nekā tas ir likumā, it kā ar saistošajiem noteikumiem varētu grozīt likumā noteikto. Šāda interpretācija neatbilst likumam.
Saistošo noteikumu elektroniskās publikācijas un sistematizācijas trūkums
Kā jau minēts, normatīvo aktu informatizācijas sistēmā ievada tikai tos pieņemtos normatīvos aktus un to grozījumus, kas publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Tātad elektroniski publicēti un sistematizēti atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam tiek tikai republikas pilsētu saistošie noteikumi. Pārējo pašvaldību saistošie noteikumi normatīvo aktu informatizācijas sistēmā netiek publicēti. Tāpat arī pārējo pašvaldību saistošie noteikumi netiek sistematizēti, kā rezultātā iedzīvotājiem un jebkurai citai publiskai personai ir grūti gūt pārliecību par esošās saistošo noteikumu redakcijas aktualitāti, proti – vai konkrētie saistošie noteikumi nav grozīti, vai tie ir spēkā esoši, nav pieņemti jauni saistošie noteikumi, kā rezultātā rīcībā esošie zaudējuši spēku, un tamlīdzīgi.
Jāatzīmē gan, ka saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 45. panta piekto daļu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai noteikts pienākums nodrošināt saistošo noteikumu reģistrēšanu un publicēšanu internetā. Lai gan RAPLM cenšas pildīt šo pienākumu, tomēr gan normā ieliktā ideja, gan tās piemērošana izrādījusies neveiksmīga. Pirmkārt, kaut gan norma paredz visu saistošo noteikumu publicēšanu internetā, RAPLM publicē tikai tos saistošos noteikumus, kurus atzinusi par tiesiskiem. Otrkārt, ir problemātiski konstatēt, kuras no iesūtītajām saistošo noteikumu redakcijām ir pēdējās redakcijas, jo savstarpējā sarakstē ar pašvaldību saistošie noteikumi tiek vairākkārt uzlaboti un redakcija ir mainīta, taču ministrijas rīcībā nav saistošo noteikumu publikācijas. Treškārt, pašvaldības saistošos noteikumus nereti iesūta tikai rakstveidā. Ceturtkārt, šādam reģistram Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas interneta mājaslapā nav nekāda statusa.
Līdz ar to no minētā izriet tikai viens secinājums, proti – iedzīvotājs un jebkura publiska persona var būt pārliecināta par konkrēto saistošo noteikumu saturu un aktualitāti tikai tad, ja šos saistošos noteikumus ar grozījumiem, ja tādi ir, pieprasa no pašas pašvaldības. Jāatzīmē arī, ka, lai atvieglotu iedzīvotāju tiesības būt informētiem par saistošajos noteikumos noteiktajām tiesībām un pienākumiem, Tieslietu ministrijai, izstrādājot vienotus normatīvo aktu izstrādes (juridiskās tehnikas) noteikumus, radās ideja noteikt, ka jebkuri grozījumi pašvaldību saistošajos noteikumos iestrādājami kā jauni saistošie noteikumi kopumā. Proti, ja saistošajos noteikumos izdara grozījumus, tad nevis kā atsevišķus saistošos noteikumus par grozījumiem saistošajos noteikumos, bet pieņem jaunus saistošos noteikumus kopumā. Taču šāda ideja, visticamāk, negūs atbalstu, jo regulēšanas priekšmets nav Ministru kabineta jautājums, bet var tikt noteikts tikai likumā.
Secinājumi
• Izņēmumam no vispārējās prasības publicēt saistošos noteikumus, lai tie varētu stāties spēkā, jābūt pamatotam (piemēram, attiecībā uz pašvaldības budžeta un pašvaldības nolikuma saistošajiem noteikumiem to varētu uzskatīt par pamatotu). Pienākums izlikt saistošos noteikumus redzamā vietā domes (padomes) ēkā vai pie domes (padomes) ēkas ir atbalstāms, raugoties no iedzīvotāju papildu informēšanas viedokļa par pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem. Taču no šādas iedzīvotāju informēšanas nevar būt atkarīga saistošo noteikumu spēkā stāšanās, un tā nenodrošina efektīvu iespēju iedzīvotājiem būt informētiem par savām tiesībām un pienākumiem. Līdz ar to steidzami nepieciešami grozījumi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 12. pantā, kas šobrīd nosaka, ka pašvaldību nodevu saistošie noteikumi var stāties spēkā pēc to izlikšanas redzamā vietā domes (padomes) ēkā vai pie domes (padomes) ēkas.
• Lai rajonu padomju, pilsētu domju, novadu domju un pagastu padomju izdotos saistošos noteikumus varētu uzskatīt par pieņemtiem un tādiem, kas likumīgi stājušies spēkā, neraugoties uz to, ka pilns saistošo noteikumu teksts ir publicēts vietējā laikrakstā vai bezmaksas izdevumā, informācija par saistošo noteikumu pieņemšanu ir jāpublicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
• Autores ieskatā šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums pašvaldību saistošo noteikumu publicēšanai neveicina iedzīvotāju tiesības būt informētiem par savām tiesībām un pienākumiem.
• Vispārsaistošo ārējo normatīvo aktu spēkā stāšanos saista ar oficiālo publikāciju, bet pašvaldību gadījumā šobrīd tikai republikas pilsētu saistošajiem noteikumiem ir oficiālā publikācija. Pēc autores domām, visu pašvaldību saistošie noteikumi ir jāpublicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, lai tiem būtu piešķirts oficiālās publikācijas statuss un kopējā jautājumā par oficiālo elektronisko publikāciju varētu tikt risināts jautājums arī par pašvaldību saistošo noteikumu oficiālo elektronisko publikāciju. Taču jāņem vērā, ka tā īstenošanai ir vismaz divi priekšnosacījumi. Pirmkārt, oficiālo publikāciju apmaksā no valsts budžeta. Otrkārt, šā jautājuma saprātīga risināšana var būt tikai pēc 2009. gada vietējo domju vēlēšanās ievēlēto pašvaldību domju darbības uzsākšanas, kad ievērojami būs samazinājies vietējo pašvaldību skaits.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017