Rīga 24°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 1m/s
Piektdiena, 2024. gada 24. maijs 19:27
Vārda dienas: Ilvija, Marlēna, Ziedone
Pārskata periodā LPS Izglītības un kultūras jautājumu komitejā darbojās 50 pašvaldību politiķu un darbinieku.
Komitejas priekšsēdētāja ir Jaunpils pagasta padomes priekšsēdētāja Ligita Gintere, priekšsēdētājas vietnieki – Olaines pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece Inta Purviņa un Gailīšu pagasta padomes priekšsēdētājs Valdis Veips.
Komitejā ar LPS 2005. gada 4. oktobra valdes lēmumu tika nodibināta Bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumu apakškomiteja, ko vada Bauskas pilsētas domes priekšsēdētājas vietniece Māra Bite, un ar LPS 2006. gada 4. aprīļa valdes lēmumu tika nodibināta Sporta apakškomiteja, ko vada Gailīšu pagasta padomes priekšsēdētājs Valdis Veips.
Komitejas sēdēs piedalījušies uzaicinātie ziņotāji no Izglītības un zinātnes un Kultūras ministrijas, Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas, Sporta pārvaldes, Valsts jaunatnes iniciatīvu centra, Latvijas Pašvaldību mācību centra, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Eiropas Sociālā fonda projektu vadītāji, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Bibliotekāru biedrības, Latvijas Jaunatnes padomes, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas un citu ieinteresēto organizāciju un iestāžu pārstāvji.
Izglītības un kultūras jautājumu komiteja sadarbojas ar LPS Finanšu un ekonomikas jautājumu un Veselības un sociālo jautājumu komiteju, Latvijas Pilsētu savienību, Pagastu apvienību un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju.
Aizvadītajā laikposmā notikušas desmit komitejas sēdes un septiņas sarunas ar ministrijām. Darba kārtībā bijuši gan konceptuāli jautājumi, gan arī izskatīti ministriju sagatavotie normatīvo aktu projekti un ieskicēti problēmjautājumi.
Šogad mainījusies struktūra sarunām ar Izglītības un zinātnes ministriju, pirmajā tikšanās reizē sadalot interesējošos jautājumus katra mēneša tēmu blokos. Konceptuāli nesaskaņotie tematiskie jautājumi pēc tam tiks iekļauti protokolā, ko pievienos LPS un MK domstarpību un vienošanās protokolam.
Komitejas locekļi piedalās šādās darba grupās un padomēs:
Muzeju padomē;
Nacionālajā kultūras padomē;
Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas uzraudzības padomē;
Vispārējās izglītības akreditācijas komisijā;
Profesionālās izglītības sadarbības padomē;
Ministru kabineta Bērnu tiesību aizsardzības komisijā;
Pamatizglītības un vispārējās izglītības iestāžu vadītāju valsts atestācijas komisijā;
Profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības mūzikā un mākslā, profesionālās pilnveides un tālākizglītības programmu licencēšanas komisijā;
vadības grupā programmas “Sabiedrības integrācija Latvijā” īstenošanai;
konsultatīvajā padomē “Izglītība visiem”;
Latvijas olimpiādes rīcības komitejā;
Nacionālajā jaunatnes lietu konsultatīvajā komisijā;
valsts programmas “Sabiedrības integrācija Latvijā” pamatnostādņu izstrādes ekspertu darba grupā;
nacionālās programmas starpinstitūciju darba grupā, kas izstrādā audzināšanas darba pamatnostādnes 2007. – 2011. gadam;
Latvijas Jaunatnes sporta padomē;
Profesionālās izglītības akreditācijas un atestācijas komisijā;
Latvijas V sporta kongresa organizēšanas darba grupā;
Latvijas Bibliotēku padomē;
Izglītības un zinātnes ministrijas veidotajā speciālās izglītības atbalsta sistēmas izveides darba grupā;
Vispārējās kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras konsultatīvajā padomē;
Valsts Kultūrkapitāla fonda padomē.
Sadarbība ar Kultūras ministriju
2008. gada sarunām ar KM LPS saskaņojusi šādus jautājumus:
valsts budžeta līdzekļi pašvaldībām 2009. gadā Kultūras ministrijas budžeta projektā;
par reģionālajām koncertzālēm;
kultūrvides organizēšana un sistēma novadu veidošanas gaismā;
iestāžu akreditācija reģionālās pašvaldību reformas ietvaros;
par Dziesmu un Deju svētkiem un Mežaparka estrādes rekonstrukciju;
reģionālās galvenās bibliotēkas statusa piešķiršana novadu centrālajām bibliotēkām;
kultūras centru akreditācija un statusa piešķiršana;
par mūzikas vidusskolu nodošanu pašvaldībām un finansēšanas principi 2009. gadā;
mūzikas skolu nepietiekamais finansējums 2008. gadā;
par investīciju programmu kultūrai;
par bibliotēku datorizēšanu skolās;
par amatierkolektīvu finansiālā atbalsta iespējām;
muzeju tālākais risinājums, īstenojot teritoriālo reformu, likvidējot rajonu padomes.
Vairāki apstiprinātie sarunu jautājumi skar pašreiz notiekošo administratīvi teritoriālās reformas procesu, īpaši rajonu padomju reorganizāciju. KM kopā ar pašvaldībām un RAPLM jādomā, kā saglabāt un galvenais – finansēt rajona pārziņā esošās kultūras iestādes un arī vietējās kultūras institūcijas, kuras saņēmušas atbalstu. Papildus ATR aktualizējusies vēl viena ar rajonu finansējumu saistīta problēma – Dziesmu svētku procesa nepārtrauktības nodrošināšana. Šie ir jautājumi, pie kuriem būs intensīvi jāstrādā nākamajā periodā.
Tomēr vēl aizvien aktuāls paliek jautājums par investīcijām kultūras objektiem pašvaldībās – bibliotēkām un kultūras un tautasnamiem, par valsts un pašvaldību lomu un atbildību kultūrprocesos visā Latvijā. Nav skaidrības par tautas un kultūras namu akreditācijas uzsākšanu, ļoti svarīgi ir nepieļaut šā pasākuma birokratizāciju un lielos “papīru kalnus”, bet panākt iespējamo metodisko atbalstu šīm iestādēm.
Noslēgumam tuvojas pagājušogad uzsāktais vērienīgais bibliotēku informatizācijas projekts “Trešais tēva dēls”, ko finansē Latvijas valsts un Bila&Melindas Geitsu fonds. Pusotra gada laikā šā projekta ietvaros gan datoru iegādē, gan interneta pieslēguma nodrošināšanā un cilvēku apmācībā ieguldīti 18 miljoni latu. Šo projektu īsteno valsts aģentūra “Kultūras informācijas sistēmas”, un pašvaldības ir gan tiešie projekta saņēmēji, gan partneri. LPS kopā ar KM panākusi 2008. gada valsts budžetā mērķdotāciju pašvaldību publiskajām bibliotēkām, lai nodrošinātu tajās interneta pakalpojumu pieejamību visā valstī bez maksas.
Lai gan Kultūras ministrija korekti un profesionāli informējusi LPS un ieinteresētos pašvaldību darbiniekus par iespējām pašvaldībām piedalīties ES strukturālo fondu apgūšanā tieši kultūras jomā, 2007. – 2013. gada periodam vietējai kultūras infrastruktūrai finansējuma praktiski nebūs.
Divus gadus Kultūrkapitāla fonda padomē darbojās LPS pārstāve Izglītības un kultūras jautājumu komitejas priekšsēdētāja Ligita Gintere, šobrīd tajā Pašvaldību savienību pārstāv LPS padomniece Ivita Peipiņa. LPS sadarbojas ar Kultūrkapitāla fondu, meklējot labāko risinājumu naudas iespējamajai nokļūšanai ārpus Rīgas, tuvāk visiem Latvijas iedzīvotājiem. Kā sasniegumu var minēt faktu, ka šogad darbojas četras reģionālās kultūras programmas un uz vietām vērojama liela ieinteresētība visās fonda aktivitātēs.
Vēl aizvien nav atrisināts jautājums par 2005. gadā MK noteiktajiem normatīviem bibliotēkām, kas pašvaldībām ir jāfinansē. Lai gan kopumā valstī tie vidēji tiek izpildīti, tomēr aktuāls ir jautājums par to nodrošinājumu katrā pašvaldībā bez valsts piešķirtiem papildu finanšu līdzekļiem. Šis jautājums kā LPS prasība piešķirt mērķdotāciju normatīvo aktu izpildei aizvien ir spēkā un par to jāpanāk vienošanās sarunās ar KM un FM.
Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts
Šobrīd valstī notiekošie procesi aizvien vairāk liek pašvaldībām strādāt pie savas vietējās pašvaldības “integrācijas” politikas, kuras mērķis – aktīva un pilsoniski atbildīga vietējā sabiedrība. Ministru kabinets pieņēmis valsts programmu “Pilsoniskās sabiedrības stiprināšana. 2005. – 2009. gads”, kā arī politiskās sabiedrības stiprināšanas politikas pamatnostādnes 2005. – 2014. gadam un programmu iecietības veicināšanai 2009. – 2013. gadam. Pašlaik tiek izstrādāts valsts programmas “Sabiedrības integrācija Latvijā” pamatnostādņu projekts. Ļoti aktīvi sekretariāts iesaistās jautājuma izpētē par pašreizējo emigrācijas vilni.
2008. gada sarunu tēmas ar ĪUMSILS ir šādas:
ES fondu izmantošanas aktualitātes integrācijas jautājumu risināšanā reformas periodā;
pedagogu tālākizglītība un sagatavošana darbam multikulturālā sabiedrībā/skolā;
par valsts programmas “Čigāni (romi) Latvijā (2007. – 2009.)” īstenošanas gaitu un par skolotāja palīgu izveidošanu čigānu bērniem;
programma “Atbalsts mazākumtautībām Latvijā”;
pašvaldību atbalsts sabiedrības integrācijas programmu izstrādē un īstenošanā;
sabiedrības integrācijas pamatnostādnes 2008. – 2015. gadam.
LPS dalībnieki aktīvi iesaistās ĪUMSILS aktivitātēs, tiek pārstāvēti arī Sabiedrības integrācijas fonda padomē, Diasporas atbalsta padomē un darba grupās.
Izglītība
2008. gada IZM un LPS sarunas notika 24. aprīlī, kurā abas puses vienojās par tēmu sadali šāgada sarunām.
20. martā abas puses apsprieda šādus jautājumus:
Latvijas Pašvaldību savienības un Izglītības un zinātnes ministrijas sarunu tēmu un laika grafika apstiprināšana 2008. gadam, norādot atbildīgās personas par izskatāmajiem jautājumiem;
Izglītības un zinātnes ministrijas izvirzītās prioritātes 2008. gadā valdības rīcības plāna ietvaros, īstenojot deklarāciju par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību jautājumos, kas skar pašvaldību kompetenci, un pašvaldību līdzdalība šo jautājumu risināšanā;
Izglītības un zinātnes ministrijas izvirzītās jaunās politikas iniciatīvas 2009. – 2011. gadam;
Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbība ar sociālajiem un sadarbības partneriem;
sabiedrības informēšanas pamatprincipi, tajā skaitā darba grupas un padomes.
15. aprīlī –
Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātais izglītības pārvaldības modelis, īstenojot teritoriālo reformu;
izglītības pārvalžu finansēšanas modelis;
pilotprojekta par jauna finansēšanas modeļa aprobāciju pedagogu darba samaksas nodrošināšanā no 2008. gada 1. septembra.
20. maijā –
Eiropas Sociālā fonda aktivitātes, kurās pašvaldības ir potenciālie finansējuma saņēmēji;
Eiropas Reģionālās attīstības fonda aktivitātes, kurās pašvaldības ir potenciālie finansējuma saņēmēji;
grafiks projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju un MK noteikumu par aktivitāšu īstenošanu izstrādei un projektu iesniegumu sagatavošanai;
aktivitāšu ieviešanas nosacījumi:
finansēšanas nosacījumi pašvaldībām;
projektu ieviešana un uzraudzība;
informatīvie semināri potenciālajiem projektu iesniedzējiem.
16.decembrī –
Izglītības un zinātnes ministrijas izvirzītās prioritātes 2009. gadā valdības rīcības plāna ietvaros, īstenojot deklarāciju par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību jautājumos, kas skar pašvaldību kompetenci, un pašvaldību līdzdalība šo jautājumu risināšanā;
Izglītības un zinātnes ministrijas izvirzītās jaunās politikas iniciatīvas 2010. gadam;
Izglītības un zinātnes ministrijas darbības stratēģija 2007. – 2009. gadam un citi politikas dokumenti, tajā skaitā audzināšanas programma 2008. – 2013. gadam.
Katru gadu sarunās izskatāmie jautājumi sāk aptvert aizvien plašāku jautājumu loku, dažreiz tie kļūst jau ļoti specifiski tieši pedagoģijas jomā, bet pietrūkst praktisku risinājumu. Šogad aktuālākie jautājumi bijuši par savstarpējiem norēķiniem, par grozījumiem Izglītības likumā un par vispārējo izglītības iestāžu tīkla attīstību.
Šobrīd likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” paredz dažus LPS ierosinājumus, nosakot vecāku daļēju maksu par profesionālās ievirzes skolām un mērķdotāciju visu pirmsskolas pedagogu darba samaksai u. c. Tomēr ļoti būtiski Pašvaldību savienības priekšlikumi nav ņemti vērā. Tie skar vecāku maksu par pirmsskolas izglītību, likumā nav arī definēts, kas ir izglītība, ko bez maksas nodrošina valsts. LPS uzskata, ka likumā jābūt definētam šim pakalpojumu grozam, paredzot, ka tas saistāms ar Izglītības likuma 4. pantā definēto izglītības obligātumu. Vislielākās bažas un arī viedokļu nesaskaņa ir jautājumā par izglītības iestāžu tīkla attīstību, kā arī to likumprojekta daļu, kurā visas pašreizējās rajona padomes funkcijas izglītībā automātiski pāriet novadiem. RAPLM ar IZM nav veikuši institucionālo un finanšu auditu šīm funkcijām.
IZM darba grupa par izglītības iestāžu tīkla modeļa un izglītības pārvalžu modeļa izveidi administratīvi teritoriālās reformas kontekstā un pedagogu darba samaksas sistēmas iekļaušanu valsts sektorā nodarbināto vienotajā darba samaksas sistēmā nav konceptuāli vienojusies par iespējamo risinājumu ne izglītības pārvalžu funkciju pārņemšanai novados, ne optimālo skolu tīklu. Ziņojumā “Par priekšlikumiem izglītības iestāžu tīkla attīstībai”, ko Izglītības un zinātnes ministrija iesniedza MK, tikai atzīmēti daži iespējamie ceļi, kā uzlabot izglītības sistēmas finanšu efektivitāti, tajā pašā laikā paredzot mazo un vidējo skolu slēgšanu. LPS ir konceptuāli nepieņemama šāda problēmas risinājuma shēma, tāpēc Pašvaldību savienība pret to kategoriski iebilst.
LPS kā savu interešu uzvaru var uzsvērt, ka kopš 2007. gada 1. janvāra arī pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi ir iekļauti pedagogu darba samaksas reformas sarakstā, palielinot arī viņu darba samaksu. Tomēr bāzes finansējums viņu darba algai aizvien ir no pašvaldības budžeta, un tas ir jautājums, ko skaram katrās sarunās.
Šā gada otrajā pusē pašvaldības varēs iesniegt savus pieteikumus ES struktūrfondu projektos, diemžēl to nepietiks visām vajadzībām.
Šogad pastiprināta valdības un sabiedrības uzmanība tika pievērsta pirmsskolas izglītības iestāžu jautājumam. RAPLM organizēja darba grupu, kuras konceptuālais ziņojums neietver daudz uzlabojumu, vienīgi paredz jaunu iestāžu celtniecību ar ES, valsts investīciju un privātās partnerības līdzekļiem. Dažas pašvaldības meklējušas alternatīvas šā jautājuma risināšanai, veidojot, piemēram, aukļu dienestu, taču kopumā tā ir problēma, kas gaida risinājumu.
Citas aktivitātes
Komitejas locekļi piedalījušies normatīvo aktu izskatīšanā Ministru kabineta komitejas sēdēs, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā.
Veiksmīga bijusi sadarbība ar Latvijas Pieaugušo izglītības apvienību, Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrību, Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju un Latvijas Jaunatnes padomi konkrētu jautājumu risināšanā.
Komiteja sniegusi konsultācijas pašvaldību vadītājiem un darbiniekiem, gatavojusi publikācijas žurnālam “Logs”. Notikuši arī informatīvi izbraukumi uz pašvaldībām, piedalīšanās semināros, kā arī aktīva sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām.
Izsakām pateicību visiem komitejas dalībniekiem, kuri atrod laiku piedalīties komitejas sēdēs un arī elektroniski izskatīt normatīvo aktu projektus, sagatavojot savus priekšlikumus normatīvo aktu papildināšanai, un palīdz LPS viedokļa noformulēšanā, kā arī visiem pašvaldību vadītājiem, kuri atbalsta savu darbinieku iesaistīšanos mūsu darbā!
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017