Rīga 27°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 6m/s
Piektdiena, 2024. gada 24. maijs 15:00
Vārda dienas: Ilvija, Marlēna, Ziedone
Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības (LPPA) darbības pieredze rāda, ka daudzu sāpīgu jautājumu atrisināšana iespējama tikai ar neatlaidību, neatlaidību un vēlreiz neatlaidību, atkārtoti iekļaujot jautājumus valdes sanāksmju un piekrastes pašvaldību vadītāju sapulču (2007. gadā LPPA sapulces Jūrkalnē un Kaltenē) dienas kārtībā, uz tām aicinot valsts institūciju pārstāvjus ziņot par jautājumu progresu, un sekojoši pieņemot apvienības lēmumus par turpmākajām rīcībām, piedaloties darba grupās un normatīvo aktu izvērtēšanā.
Pateicoties LPPA aktivitātēm, pakāpeniski tiek sakārtota piekrastes pašvaldības interesējošā likumdošana – gan Aizsargjoslu likums, gan normatīvie akti attiecībā uz autoīpašnieka sodīšanu bez vadītāja klātbūtnes par iebraukšanu krasta kāpu zonā vai pludmalē.
Atzinīgi jāvērtē LPPA izvirzīto pārstāvju dalība darba grupās: Tieslietu ministrijas darba grupā koncepcijas “Par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes joslas reģistrēšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda” izstrādei un Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijas izveidotajā darba grupā informatīvā ziņojuma “Informatīvais ziņojums par Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā konstatētajām problēmām, kas kavē pašvaldību attīstību un teritorijas plānošanu” sagatavošanai. Dalība koncepcijas izstrādē deva iespēju panākt reālu izpratni par problēmu būtību un vienošanās projektu, ka piekrastes josla/pludmale ierakstāma zemesgrāmatā uz Vides un Zemkopības ministrijas un pašvaldību vārda. Tāpat tika panākta ļoti svarīga atziņa, ka koncepcijas īstenošanai un piekrastes joslas (pludmales) apsaimniekošanai jebkurā gadījumā nepieciešams valsts finansējums. Pateicoties LPPA pārstāvju dalībai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izveidotajā darba grupā un iesniegtajiem priekšlikumiem, informatīvais ziņojums par Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā konstatētajām problēmām, kas kavē pašvaldību attīstību, un teritorijas plānošanu plašāk atspoguļo ne tikai teritorijas plānošanas problēmas, bet ieguvis arī redzējumu uz piekrastes attīstības problēmām kopumā.
Ļoti būtiski ir izteikt vienotu viedokli. Tā LPPA savā 2007. gada decembra sanāksmē Kaltenes ciemā, izvērtējot apvienības trīs gadu darbību Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes attīstības un aizsardzības problēmu risināšanā, pieņēma Kaltenes memorandu par jūras piekrastes attīstību. Tajā apvienība konstatējusi, ka piekrastes attīstību kavējošās problēmas, lai arī lēnām, tomēr tiek risinātas ministriju un valsts dienestu līmenī, bet vēl joprojām nav atzītas MK prezidenta un Valsts prezidenta padomnieku vidē.
Memorandā norādīts, ka daudzos gadījumos problēmu risinājumi normatīvajos aktos tiek izstrādāti tikai principiālā līmenī, un, mēģinot tos īstenot, atklājas pretrunas ar citiem normatīvajiem dokumentiem un normatīvs nav darbotiesspējīgs. Apvienība memorandā konstatējusi, ka pēc apvienības trīs gadu darbības vēl joprojām aktuālas ir vairākas problēmas:
piekraste Latvijā tiek uzskatīta par nacionālu vērtību, bet tas nav nostiprināts normatīvajos aktos;
piekrastes joslai (pludmalei) nav juridiski nostiprināta īpašnieka;
joprojām nav skaidrs, kā kompetencē ir un būs daudzas darbības jūrā, piemēram, būvniecība jūrā u. c.
LPPA Kaltenes memorandā norādījusi, ka tā gaida, lai Saeima, Ministru kabinets, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides, Tieslietu, Zemkopības, Satiksmes, Finanšu, Ekonomikas, kā arī citas ministrijas un institūcijas katra savas kompetences ietvaros neatliekot risinātu Kaltenes sanāksmē konstatētās problēmas valsts nacionālās bagātības – piekrastes – attīstības labā.
LPPA, pieņemot Kaltenes memorandu, ir nogājusi ceļu no apvienības problēmu neizpratnes valsts institūciju vidū līdz tās uzstādīto problēmu atzīšanai – no formālām ministriju un MK atbildēm uz Piekrastes apvienības vēstulēm līdz kopīgas sadarbības sākumam. Apvienības sarunas ar valsts institūcijām kļuvušas konstruktīvākas ar no tām izrietošām darbībām. Te kā labu piemēru var minēt, ka pagājušā gada rudenī Valsts vides dienests uzaicināja LPPA pārstāvjus uz tikšanos par kāpu aizsardzību no izbraukāšanas, kā rezultātā iezīmētas turpmākās kopīgās rīcības krasta kāpu saglabāšanā – šāgada pavasarī izsludināts konkurss par informatīvu zīmju izgatavošanu un tiek plānota kampaņa masu medijos, lai mazinātu informācijas trūkumu par aizliegumu iebraukt krasta kāpu aizsargjoslā ārpus autoceļiem un pludmalē.
Kontaktus ar apvienību meklējušas gan nevalstiskās organizācijas, gan uzņēmumi, piemēram, pēc SIA “Metrum” ierosinājuma šāgada sākumā tika sarīkota sanāksme, kurā piekrastes pašvaldības tika iepazīstinātas ar uzņēmuma veiktās visas jūras piekrastes aerofotografēšanas rezultātiem un fotoattēlos redzamajiem jūras krasta izmaiņu procesiem. LPPA izveidojusies laba sadarbība ar valsts pētījumu programmas “Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi” un projekta “Jūras aizsargājamās teritorijas Baltijas jūras austrumu daļā” pētniekiem. Svarīgi, ka, pateicoties pētnieku dalībai LPPA sapulcēs, informācija par klimata izmaiņām un sagaidāmajiem pieaugošajiem piekrastes noskalošanos procesiem, kā arī par jaunveidojamām jūras aizsargājamām teritorijām ir sasniegusi pašvaldības jau projektu izstrādes laikā pirms attiecīgu pašvaldībām saistošu lēmumu pieņemšanas.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017