Rīga 26°C, mākoņains, iespējams lietus, DA vējš 4m/s
Sestdiena, 2024. gada 25. maijs 12:10
Vārda dienas: Anšlavs, Junora
Www.lps.lv
Sarunas ar ministrijām
Ar Aizsardzības ministriju
• 14. maijā LPS un Aizsardzības ministrijas sarunās tika diskutēts par iespējamo līdzfinansējuma piešķiršanu pašvaldību sporta un publiskajām būvēm, īstenojot valsts programmu “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO”, kā arī izskatīja jautājumu par kvalitatīva kartogrāfiskā materiāla sagatavošanu pašvaldību teritoriālo plānojumu izstrādes vajadzībām. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras pārstāvji informēja, ka pašlaik top likumprojekts “Par kartogrāfisko materiālu” un tiks veidota pieprasījumu atlases gradācija, vadoties pēc teritorijas attīstības indeksa. Sarunu dalībnieki vienojās, ka jāplāno kopīgas sarunas ar Vides ministriju un RAPLM, lai risinātu jautājumu par ES struktūrfondu un valsts finansējuma piesaisti šā jautājuma risināšanā. Vēl sarunās izskatīja jautājumu par pilsētu un rajonu ārkārtējo situāciju (civilās aizsardzības) komisiju sadarbību ar nacionālajiem bruņotajiem spēkiem avāriju seku likvidācijas, ugunsdzēšanas un glābšanas darbu organizēšanā, un apmainījās viedokļiem par Aizsardzības ministrijas un pašvaldību sadarbību, palīdzot starptautisko operāciju rajonos dienējošo karavīru ģimenēm.
• 15. maijā notika LPS un Ekonomikas ministrijas sarunu trešā kārta, kurā izskatīja jautājumus par atklāto projektu konkursiem “Centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšana” un “Atjaunojamo energoresursu izmantojošo koģenerāciju attīstība”, par Latvijas Republikas pirmā energoefektivitātes plāna 2008. – 2010. gadam ieviešanu un Ekonomikas ministrijas lēmumu attiecībā uz likumprojekta “Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums” turpmāko virzību.
Ar Izglītības un zinātnes ministriju
• 20. maijā LPS un Izglītības un zinātnes ministrijas sarunu trešajā kārtā IZM pārstāvji informēja par ES struktūrfondu atbalstu izglītībai un zinātnei 2007. – 2013. gadā. ERAF aktivitātes, kurās pašvaldības paredzētas kā potenciālās finansējuma saņēmējas, ir četras: kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana, vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana izglītojamajiem ar funkcionāliem traucējumiem, speciālās izglītības iestāžu infrastruktūras un aprīkojuma uzlabošana un atbalsts vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijai. Savukārt pašvaldībām kā potenciālajām finansējuma saņēmējām vai sadarbības partnerēm pieejamās aktivitātes no ESF ir šādas: atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos, atbalsts mūžizglītības politikas pamatnostādņu īstenošanai, atbalsta pasākumu īstenošana sociālās atstumtības riska mazināšanai un jauniešu ar funkcionāliem traucējumiem integrācijai izglītībā, profesionālās orientācijas un karjeras izglītības pieejamības palielināšana jauniešiem un profesionāli orientētas izglītības attīstība, kā arī motivācijas veicināšana zinātniskajai darbībai. Plašāku informāciju skatiet: http://esfondi.izm.gov.lv/ vai sazinieties ar Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfondu departamentu: [email protected]; tālrunis: 67047937.
• 21. maijā notika LPS un Iekšlietu ministrijas sarunas, kurās iekšlietu ministrs Mareks Segliņš apsolīja, ka ministrija pieprasīs valsts budžeta dotāciju pašvaldību ugunsdzēsības komandām. LPS un IeM izskatīja arī rīcības plānu kūlas dedzināšanas apkarošanai un vienojās, ka aktīvāk jāuzliek normatīvajos aktos jau paredzētie sodi par vecās zāles nenopļaušanu. Apspriežot jautājumu par pašvaldību mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu vietu un lomu valsts civilās aizsardzības sistēmā un par šo formējumu finansējumu, puses vienojās izvērtēt civilās aizsardzības mobilizējamo formējumu nepieciešamību. LPS aicināja ministriju Nacionālā drošības likuma grozījumos atbalstīt pašvaldību tiesības izsludināt ārkārtas situāciju savā teritorijā. Jautājumā par Valsts policijas un pašvaldību policijas sadarbību un Valsts policijas iecirkņu inspektoru tehnisko nodrošinājumu lauku teritorijās Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis informēja, ka likumdošana atļauj pašvaldībām palīdzēt Valsts policijai ar materiāli tehnisko nodrošinājumu, bet neļauj palīdzēt finansiāli. Puses vienojās sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā koncepciju par šo jautājumu. Savukārt par medicīnisko atskurbtuvju uzturēšanu un finansēšanu M. Segliņš paskaidroja, ka šajā jautājumā IeM gatavos koncepciju. Jautājumā par kompetento iestāžu rīcību pēc personas nāves konstatēšanas IeM atgādināja, ka šo kārtību paredz 2007. gada 27. martā pieņemtie MK noteikumi, taču pašvaldību pārstāvji norādīja, ka Veselības un Labklājības ministrija nepilda tajos paredzētos pienākumus. Puses vienojās, ka IeM deleģēs savu pārstāvi uz LPS sarunām ar Veselības ministriju. A. Lieljuksis arī aicināja pašvaldības sekot līdzi, lai masu pasākumu rīkotāji tos saskaņotu ar pašvaldībām un pieteiktu Valsts policijai drošības nodrošināšanai.
• 29. maijā notika LPS un Veselības ministrijas sarunas ar veselības ministra Ivara Eglīša un LPS priekšsēža Andra Jaunsleiņa piedalīšanos. Darba kārtībā bija ļoti daudz jautājumu – par struktūrplāna atjaunošanu un pilnveidošanu 2010. gadā; par situāciju cilvēkresursu programmas realizācijā; par primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību laukos; par mazo slimnīcu restrukturizāciju; par slimnīcu funkcionēšanu un apkalpes zonām pēc administratīvi teritoriālās reformas; par veselības veicināšanu kā valsts un pašvaldību kopīgi īstenojamu funkciju u. c.
• Šajā dienā notika arī LPS un Bērnu un ģimenes lietu ministrijas sarunas, kurās tika izskatīti šādi jautājumi: valsts ģimenes politikas īstenošanas prioritātes; ģimenes atbalsta un krīzes centru attīstība saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu; dotāciju piešķiršana pašvaldībām sākumskolas skolēnu ēdināšanai; bērnudārzu problēmas risinājumi; aizbildnības reforma un tās tiesiskais regulējums; ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošana, nodrošinot iespējas bērniem ārpusģimenes aprūpes iestādē iegūt dzīvei nepieciešamās prasmes un iemaņas; bāriņtiesu attīstība saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu; jaunatnes valsts politika, normatīvie akti saistībā ar Jaunatnes likumu un jaunatnes organizāciju finansiālā atbalsta kārtība; starptautiskās sadarbības attīstīšana jaunatnes politikas jomā.
Ar RAPLM
• 5. jūnijā LPS un RAPLM sarunu otrajā kārtā tika izskatīta 2007. gada sarunu protokola izpilde par ES dalībvalstu reģionālās attīstības ministru konferenču un citu starptautisku deklarāciju tulkošanu un publicēšanu un par Latvijas reģionālās attīstības monitoringu. Sarunās apsprieda reģionālās attīstības politikas jautājumus – Latvijas ilgtermiņa ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, Latvijas apdzīvojuma sistēmas pamatnostādnes, Latvijas problēmreģionu (piekraste, pierobeža, lauku teritorijas, mežainība/zaļais tīklojums) attīstības politiku, ilgtermiņa pilsētu attīstības politiku (urban policy) un valsts investīciju programmas sakārtošanu un to izdevumu segšanu pašvaldību attīstībai no Latvijas valsts budžeta, kurus nesedz ES struktūrfondi un citi finanšu mehānismi. Puses arī diskutēja par reģionu attīstības politikas instrumentiem: Eiropas struktūrfondu apguvi, mērķdotāciju infrastruktūras sakārtošanai, dotāciju novadu infrastruktūras attīstībai, mērķdotāciju pašvaldību pasākumiem, reģionālo un vietējo ceļu uzturēšanas programmu, pārrobežu sadarbības veicināšanu un Latvijas kā ES dalībvalsts palīdzību kandidātvalstīm.
Ar Labklājības ministriju
• Šajā dienā LPS un Labklājības ministrijas sarunās izskatīja sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības, sociālās iekļaušanas un nodarbinātības jautājumus.
Ar ĪUMSIL
• 5. jūnijā notika arī LPS un Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta gadskārtējās sarunas, kuras vadīja Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns. Sarunās tika izskatīti vairāki jautājumi, kuros puses panāca vienošanos par sabiedrības integrācijas pamatnostādnēm 2008. – 2015. gadam, atbalstu pašvaldībām sabiedrības integrācijas programmu izstrādē un īstenošanā un programmu “Atbalsts mazākumtautībām Latvijā”. Diskutējot par pedagogu tālākizglītību, sagatavošanu darbam multikulturālā sabiedrībā/skolā un valsts programmas “Čigāni (romi) Latvijā” (2007. – 2009.) īstenošanas gaitu, tika secināts, ka daudzas aktivitātes ir gan ĪUMSILS, gan IZM uzdevumi. Pašvaldību pārstāvji pauda bažas, ka, programmai noslēdzoties, šis finansējums tiks pieprasīts no pašvaldībām, tāpēc nolēma kopā ar IZM meklēt tālāku risinājumu šajā jautājumā. O. Kastēns informēja par Tautiešu mēnesi, kas risināsies no 2. līdz 18. jūlijam. Ar visām aktivitātēm var iepazīties ĪUMSIL mājaslapā.
• 11. jūnijā notika LPS ikgadējās sarunas ar Tieslietu ministriju, kuras vadīja Dobeles pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Elksnītis un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. No Tieslietu ministrijas izvirzītajiem jautājumiem aktuālākie ir lēmums par zemes lietošanas tiesību izbeigšanu, nomas līgums, kā arī lēmuma iesniegšana Valsts zemes dienestā par pašvaldībām lietošanā piešķirto zemju izvērtēšanu. Par dzimtsarakstu nodaļu darbības nepārtrauktības un dokumentu saglabāšanas nodrošināšanu administratīvi teritoriālās reformas gaitā TM pārstāvji uzsvēra, cik būtiski ir nodrošināt normatīvajiem aktiem atbilstošu informācijas nodošanu jaunajiem novadiem. Sarunās tika izskatīts arī jautājums par vienotu pieeju informācijas apmaiņā starp Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu un pašvaldībām informācijas nodrošināšanai par nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem. TM izstrādājusi koncepcijas projektu par nekustamā īpašuma tiesību reģistrācijas procedūru vienkāršošanu. LPS izvirzītajā jautājumā par Eiropas Vietējo pašvaldību hartu un pašvaldību tiesībām tām likumā noteiktās tiesības aizstāvēt tiesā Pašvaldību savienības pārstāvji ieteica ministrijai iepazīties, izvērtēt un pārņemt Lietuvas pieredzi, kur normatīvajos aktos precīzi noteikta procedūra, kā pašvaldības saņem kādai jaunai funkcijai neiedalītos līdzekļus no valsts budžeta. Vēl sarunās tika izskatīts Liepājas pilsētas domes izvirzītais jautājums par problēmām, kas saistītas ar administratīvā akta izpildi par Būvniecības likuma 31. panta pirmajā daļā paredzēto būvju nojaukšanu. TM neatbalstīja LPS viedokli par iespējamiem likuma grozījumiem.
LPS Valdē
• 3. jūnijā LPS Valdes sēdē apsprieda LPS Valdes un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas sadarbību un vienojās par viedokļu regulāru saskaņošanu un lielo pilsētu pārstāvniecības nodrošināšanu sarunās ar ministrijām. LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis informēja par grozījumiem pašvaldību likumā, kur izdevies panākt novadu politiskās atbildības paplašināšanu, kopīgu aģentūru un iestāžu veidošanu, kā arī funkciju deleģēšanu nevalstiskajām organizācijām un privātstruktūrām. Valde bija vienisprātis ar Rīgas domes vadību par nepieciešamību atsevišķā likumā risināt galvaspilsētas jautājumu. Vēl Valde iepazinās ar jaunāko informāciju par vietējo pašvaldību jauno finanšu izlīdzināšanas likumprojektu un vienojās, kopīgo viedokli paužot, ievērot LPS 18. kongresa rezolūciju par pašvaldību funkciju finansējuma un atbildības par to izpildi samērojamību.
LPS komitejās
Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejā
• 27. maijā LPS Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejas sēdes darba kārtība bija saistīta ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanu – likumprojektu “Vietējo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums”, LPS 18. kongresa rezolūciju “Par pašvaldību funkciju finansējuma un atbildības par to izpildi samērojamību” un diskusiju, kurš finanšu izlīdzināšanas modelis pašvaldībām būtu labāks – jaunais, kas tiek piedāvāts, vai labots esošais modelis. Komitejas vadītājs Andris Jaunsleinis norādīja, ka LPS vērtējums jaunajam likumprojektam atspoguļojas kongresa rezolūcijā. Valkas pilsētas domes priekšsēdētāja Unda Ozoliņa uzsvēra, ka, viņasprāt, izlīdzināšanas modelī būtu jāiekļauj pašvaldības teritorijas platības kritērijs, kā arī kritērijs par attālumu no pašvaldības centra līdz Rīgai, bet Talsu pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus pauda bažas, vai valsts palielinās budžeta dotāciju izlīdzināšanas fondam, ja pašvaldības jauno likumprojektu noraidīs.
• 17. jūnijā Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejas sēdē izskatīja jautājumu par kadastrālo vērtību maiņu rūpniecības apbūves nekustamo īpašumu grupai un to ietekmi uz nodokļa ieņēmumiem un Valsts zemes dienesta vēstuli par kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveidošanu, kā arī minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi.
Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā
• 10. jūnijā notika Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde, kurā Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors pētījuma vadītājs Roberts Ķīlis ziņoja par pētījumu “Latvija 2030. gadā”, bet par jauno attīstības plānošanas sistēmas likumu un tā ietekmi uz pašvaldībām informēja likumprojekta izstrādes darba grupas vadītājs Saeimas deputāts Māris Kučinskis. Par aktualitātēm likumdošanā pastāstīja LPS padomnieki Māris Pūķis, Vineta Reitere un Jānis Piešiņš.
Izglītības un kultūras jautājumu komitejā
• 17. jūnijā LPS Izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēdē izskatīja jautājumu par pedagogu darba un izglītības procesa kvalitāti (izglītības iestāžu licencēšanas un akreditācijas procesu), izglītības saturu, pasākumiem, lai vispārējā izglītībā samazinātu skolēnu skaitu ar zemiem mācību sasniegumiem, vispārējo izglītību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem un atbalstu talantīgiem skolēniem. Kā ziņotāji no Izglītības un zinātnes ministrijas piedalījās Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūras direktore Evija Papule, Vispārējās izglītības departamenta direktors Artūrs Skrastiņš un Izglītības satura un eksaminācijas centra vadītāja Agrita Groza.
Sporta apakškomitejā
• 3. jūnijā notika LPS Sporta apakškomitejas sēde, kurā sprieda par jauniešu fiziskās sagatavotības novērtēšanas sistēmas ieviešanas projektu, par ko informēja Raimonds Bergmanis no Aizsardzības ministrijas, un par LPS un Izglītības un zinātnes ministrijas sarunu jautājumiem, kā arī apsprieda Latvijas pašvaldību darbinieku sporta spēļu nolikumu.
Rajonu apvienībā
• 13. maijā rajonu pašvaldību vadītāju sanāksmē izskatīja likumprojektu “Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums” un akceptēja LPS 18. kongresa rezolūcijas projektu “Par rajonu pašvaldību reorganizāciju”.
Piekrastes pašvaldību apvienībā
• 13. jūnijā Jūrmalas pilsētas domē notika Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības sapulce, kurā apsprieda piekrastes zvejniecības problēmas, jūras vēju parku attīstības iespējas, piekrastes pašvaldību teritorijas plānojumu savienojamību un citus jautājumus.
Briseles jaunumi
• 17. un 18. jūnijā Briselē norisinājās 3. starpinstitucionālais komunikācijas forums “Communicating Europe: Going Local!” (Veidojot saziņu Eiropā – vietējā mērogā), kura mērķis bija noskaidrot, kā sniegt vairāk ES informācijas vietējā mērogā un kā var palīdzēt sadarbība starp dažādām ES un vietējām iestādēm. Forumā notika arī nacionālās apaļā galda diskusijas. Latvijas diskusijā piedalījās RK priekšsēdētāja vietnieks un Latvijas delegācijas RK vadītājs Edvīns Bartkevičs, RK loceklis Tālis Puķītis, LR Pastāvīgās pārstāvniecības ES padomniece un preses sekretāre Inese Allika, LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dace Zvirbule, Latvijas nacionālās delegācijas RK koordinatore Evita Gržibovska, RK Ilgtspējīgas attīstības komisijas administrators Jens Zvirgzdgrauds un žurnālisti – Emīlija Kozule (LETA), Inga Karlinska (“Zemgales Ziņas”), Gunta Jākobsone (Liepājas domes avīze) u. c.
• 18. un 19. jūnijā Briselē notika ES Reģionu komitejas 75. plenārsēde, kurā piedalījās Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, Dobeles pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Elksnītis, Siguldas novada domes priekšsēdētājs Tālis Puķītis, Mālpils pagasta padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, Liepājas pilsētas domes deputāts Guntars Krieviņš un Rīgas pilsētas domes deputāts Edmunds Krastiņš. Plenārsēdes ietvaros norisinājās arī strukturālais dialogs ar EK reģionālās politikas komisāri Danutu Hībneri, kura iepazīstināja ar EK piekto progresa ziņojumu par kohēziju. Atbildīgais komisārs Špidlas kungs ziņoja par nodarbinātību, sociālajiem jautājumiem un līdztiesīgām iespējām. Tika pieņemti 12 RK atzinumi.
• LPS pārstāvniecība Briselē pašvaldībām piedāvā un regulāri rīko mācību braucienus uz Briseli. Atbalstu vizīšu rīkošanā sniedz arī Eiropas Komisijas Jaunatnes, sporta un pilsonības ģenerāldirektorāta komisijas apmeklējumu nodaļa. Vizītes tiek rīkotas gan vienkāršām iedzīvotāju grupām (general public), gan speciālistiem, politiķiem (multipliers) u. c. Grupā jābūt vismaz 15 dalībniekiem (politiķu delegācijās var būt mazāks cilvēku skaits). Par speciālistu un pašvaldību politiķu vizītēm jāsazinās ar Kristīni Askeru pa tālruni +322992293 vai epastu: [email protected] vai arī ar LPS pārstāvniecību Briselē (tālrunis: +3225501262; epasts: [email protected]). Ja plānojat kādas pašvaldības iedzīvotāju grupas vizīti, rakstiet: [email protected], fakss: +3222994577. Papildu informācija: http://ec.europa.eu/visits. EK dienests Briselē sniedz organizatorisko atbalstu, bet finansiālo atbalstu šādām vizītēm var iegūt vienīgi ar EK nacionālo pārstāvniecību palīdzību. Neaizmirstiet, ka, viesojoties Briselē, vienmēr esat laipni gaidīti LPS pārstāvniecībā Square de Meeus 1 – piecu minūšu attālumā no Parlamenta!
Citi notikumi
• 21. – 23. maijā Veru pilsētā Igaunijā notika Igaunijas, Somijas un Latvijas sadraudzības pilsētu konference, kas bija veltīta demogrāfijas izmaiņām. Skatot trīs valstu piemērus, tika meklēti risinājumi tālākai attīstībai demogrāfijas izmaiņu jomā, nodrošinot dzīvošanai pievilcīgu vidi un pieejamo pakalpojumu kvalitāti, un pievērsta uzmanība šo valstu pašvaldību sadarbībai, kā arī diskutēts par pašvaldību reformu plāniem un ES fondu lomu, lai uzlabotu dzīvojamās un darba vides pievilcību, saglabātu vietējo kultūras mantojumu un veicinātu tūrismu. Konferences dalībnieku vidū bija Igaunijas, Latvijas un Somijas vēstnieki, ministriju, pašvaldību asociāciju un pašvaldību pārstāvji. Latviju šajā konferencē pārstāvēja pašvaldību vadītāji un darbinieki no Alūksnes, Cesvaines, Kandavas, Laucienes, Ogres, Siguldas, Skrundas, Tārgales, Vangažiem, kā arī Rīgas domes un LPS. Vairāki no viņiem uzstājās ar ziņojumiem – Rīgas domes ārlietu pārvaldes direktors Igors Graurs, Alūksnes rajona padomes izpilddirektore Gunta Ļuļe, LPS pārstāvniecības vadītāja Briselē Evita Gržibovska un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Riekstiņš, bet LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis vadīja vienas plenārsēdes darbu. Konferences dalībniekiem tika piedāvāta iespēja iepazīties ar vairākām Veru apriņķa iestādēm un organizācijām – profesionālās izglītības centru, Rouges enerģijas parku, Lasvas amatniecības centru un firmu “GM Panels”.
• Par godu Latvijas 90. gadadienai Latvijas Institūts sadarbībā ar Valsts jaunatnes un iniciatīvu centru un Valsts prezidenta kanceleju īsteno projektu “Latvija. Nākamie 90”. No 15. maija līdz 15. septembrim visā Latvijā tiek meklēti 90 izcilākie, talantīgākie un radošākie skolēni, kuriem ir savas domas un priekšstati par Latvijas nākotnes attīstību. 17. novembrī uz Nacionālā teātra skatuves šie 90 jaunieši simboliski proklamēs neatkarīgu Latviju, kādu viņi to redz pēc desmit gadiem. Projekta īstenotāji aicina pašvaldības pieteikt skolēnus konkursam “Meklējam nākamos 90”. Sīkāku informāciju varat iegūt no Ineses Loces (tālrunis: 67503666, 29994708; epasts: [email protected]) vai Latvijas Institūta ārējo sakaru nodaļas projektu vadītājas Ievas Leimanes (tālrunis: 67503665; epasts: [email protected]); kā arī mājaslapā www.lv90.lv.
• Šā gada 4. jūnijā sākās projektu pieteikumu pieņemšana programmai “Atbalsts kopienu centru darbībai Latvijas reģionos”, kas turpināsies līdz 1. augustam. Šoreiz tiek atbalstītas tās Vidzemes nevalstiskās organizācijas, kuras darbojas kā kopienu centri un veicina ģimeņu un jauniešu iesaistīšanos vietējās aktivitātēs un darba tirgū. Papildu informācijai, lūdzu, sazinieties ar Kopienu iniciatīvu centra direktori Intu Paeglīti (tālrunis: 67316963, 26820775; epasts: [email protected]) vai “Sabiedrisko attiecību aģentūras PRStils” projektu vadītāju Elīnu Zēni (tālrunis: 7282472, 28680275; epasts: [email protected]).
APSVEICAM!
Jau otro gadu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ar Gada balvu un naudas prēmiju 250 latu apmērā apbalvo pašvaldību darbiniekus par ieguldījumu pašvaldību un līdz ar to visas valsts attīstībā. Ministrijas apbalvojums nodibināts, lai izteiktu atzinību pašvaldību darbiniekiem par būtisku ieguldījumu valsts stratēģisko mērķu īstenošanā, politiskās un ekonomiskās sistēmas pilnveidē, sociālo un kultūras jautājumu risināšanā, iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes paaugstināšanā, kā arī citiem nozīmīgiem darbiem. Šogad RAPLM Gada balva piešķirta 16 laureātiem.
Izvērtējot iesniegtos pieteikumus, nominācijā “Par veiksmīgu partnerības principa piemērošanu investīciju piesaistē un apguvē pašvaldības teritorijas attīstībai” ministrijas Gada balva piešķirta Jēkabpils rajona Dignājas pagasta padomes priekšsēdētājai Aijai Raginskai un Kuldīgas pilsētas domes izpilddirektoram Viktoram Gotfridsonam. Nominācijā “Par atbalstu uzņēmējdarbībai un aktīvu rīcību jaunu darba vietu izveidē” apbalvojums piešķirts Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmajam vietniekam Jānim Vītoliņam, bet nominācijā “Par radošu darbību pašvaldības vienotās informācijas sistēmas attīstībā, nozīmīgiem sasniegumiem informācijas tehnoloģiju ieviešanā” – Cēsu pilsētas domes informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājam Gintam Gāršam. Nominācijā “Par daudzveidīgas un kvalitatīvas dzīves, izglītības un kultūras vides attīstības nodrošināšanu” un “Par veiksmīgu sadarbību ar ārvalstu pašvaldībām un to pozitīvās pieredzes ieviešanu” ar RAPLM Gada balvu var lepoties Daugavpils rajona Naujenes mūzikas skolas direktors Spodris Kačāns. Nominācijā “Par nozīmīgu ieguldījumu pašvaldības sniegto pakalpojumu kvalitātes un to pieejamības nodrošināšanā, pašvaldības izveidoto pakalpojumu centru darbības efektivitātes paaugstināšanā” ministrijas balvas piešķirtas Balvu rajona padomes un Balvu pagasta padomes priekšsēdētājai Regīnai Kuļšai, Valdemārpils pilsētas domes galvenajai grāmatvedei Daigai Heldei, Saldus rajona veco ļaužu pansionāta “Atpūtas” direktorei Valdai Beinarovičai un Rīgas rajona Mārupes pagasta padomes būvvaldes vadītājai Aidai Lismanei. Nominācijā “Par daudzveidīgas un kvalitatīvas dzīves, izglītības un kultūras vides attīstības nodrošināšanu” ar RAPLM Gada balvu apbalvots Balvu rajona Šķilbēnu pagasta padomes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs, Cēsu rajona Stalbes pagasta Rozulas pamatskolas direktore Ilze Krivašonoka, Jēkabpils rajona Kūku pagasta sieviešu vokālā ansambļa “Minima” vadītāja Maija Kondrāte, Kuldīgas pašvaldības aģentūras “Kuldīgas kultūras centrs” direktore Inta Burnevica, Saldus rajona Kursīšu pagasta bibliotēkas – informācijas centra vadītājs Mārtiņš Lagzdons, Rīgas rajona Ķekavas pagasta kultūras nama direktore Vēsma Ozoliņa un Rīgas rajona Mārupes vidusskolas direktors Jānis Lagzdkalns.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017