Rīga 12°C, skaidrs, bez nokrišņiem, R vējš 0m/s
Sestdiena, 2024. gada 18. maijs 05:03
Vārda dienas: Ēriks, Inese, Inesis
RAPLM aicina 34 pašvaldības līdz oktobrim pabeigt teritorijas plānojumu izstrādes procesu
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija augusta sākumā nosūtījusi vēstules 34 pašvaldībām, kurām nav spēkā esoša teritorijas plānojuma, aicinot tās līdz šāgada 1. oktobrim pabeigt plānojumu izstrādes procesu.
Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma būtība ir nodrošināt konkrētās pašvaldības teritorijas racionālu izmantošanu, lai veicinātu ekonomisko attīstību, saglabātu dabas un kultūrvēsturisko vidi, nodrošinātu kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī garantētu tiesības izmantot un attīstīt nekustamos īpašumus saskaņā ar teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos izvirzītajām prasībām.
Nepieciešamību izstrādāt pašvaldības teritorijas plānojumu nosaka likums “Par pašvaldībām”, kurā uzsvērts, ka pašvaldības teritorijas plānojuma izstrāde ir pašvaldības pienākums, lai izpildītu savas autonomās funkcijas. Šī prasība likumā tika ietverta jau 1994. gadā, kad spēkā stājās likums “Par pašvaldībām”.
Teritorijas plānojumu izstrādi reglamentējošajos normatīvajos aktos tika noteikts arī termiņš, līdz kuram jābūt izstrādātam un apstiprinātam pašvaldības teritorijas plānojumam. Sākotnējais termiņš – 1997. gada 31. decembris – vairākkārt tika pagarināts, un patlaban spēkā esošā Teritorijas plānošanas likuma redakcija nosaka, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumiem jābūt izstrādātiem un apstiprinātiem līdz 2007. gada 31. decembrim.
RAPLM ne reizi vien aicinājusi pašvaldības aktīvi strādāt pie teritorijas plānojumiem un informēt par paveikto un paredzamo plānojumu izstrādes gala termiņu. Atkārtotajā vēstulē ministrija lūdza pašvaldības divu nedēļu laikā ziņot par plānojuma izstrādes virzību, norādot iespējamo termiņu, kad plānojums varētu tikt apstiprināts un tā teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa pieņemti kā pašvaldības saistošie noteikumi.
RAPLM norāda, ka gadījumā, ja līdz 2008. gada 1. oktobrim teritorijas plānojuma galīgā redakcija nebūs iesniegta attiecīgajā plānošanas reģionā atzinuma sniegšanai, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs izvērtēs iespēju izmantot likuma “Par pašvaldībām” 93. pantā doto pilnvarojumu atlaist domes (padomes) priekšsēdētāju.
Ministrijas vēstules nosūtītas Balvu rajona Susāju pagastam, Cēsu rajona Kaives, Nītaures un Vecpiebalgas pagastam, Daugavpils rajona Nīcgales pagastam, Gulbenes rajona Druvienas un Litenes pagastam, Jēkabpils rajona Elkšņu, Sēlpils un Vīpes pagastam, Krāslavas rajona Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Aulejas, Dagdas, Grāveru, Ķepovas, Piedrujas, Skaistas un Šķaunes pagastam, Liepājas rajona Priekules pagastam, Ludzas rajona Rundēnu pagastam, Madonas rajona Bērzaunes un Murmastienes pagastam, Preiļu rajona Rudzātu un Sutru pagastam un Riebiņu novadam, Rēzeknes rajona Rikavas pagastam, Rīgas rajona Siguldas novadam, Tukuma rajona Lapmežciema novadam, Valkas rajona Zvārtavas pagastam un Ventspils rajona Ugāles, Usmas un Puzes pagastam.
Pašvaldībām piešķirs mērķdotācijas bezmaksas datoru un interneta izmantošanai
RAPLM sagatavojusi rīkojumu par mērķdotāciju piešķiršanu no valsts budžeta 940 900 latu apmērā, lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem pašvaldību bibliotēkās bez maksas izmantot internetu un datorus.
Bibliotēku likums nosaka, ka valsts un pašvaldību bibliotēku lietotājiem ir tiesības bez maksas izmantot publiski pieejamos datorus, internetu un vispārpieejamos elektroniskās informācijas resursus.
Ar pašvaldībām, kurām tiks piešķirtas mērķdotācijas bezmaksas interneta un datoru izmantošanas nodrošināšanai pašvaldību bibliotēkās, iespējams iepazīties ministrijas mājaslapā www.raplm.gov.lv, sadaļā Informācija.
Novadus veidojošās pašvaldības šogad saņēmušas 55,55 miljonus latu infrastruktūras attīstībai
Šogad no valsts budžeta pašvaldībām, kuras vienojušās par novadu izveidi, ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra E. Zalāna rīkojumu tika piešķirts atbalsts infrastruktūras attīstībai par 55,55 miljoniem latu. Kopumā kopš 2005. gada novadus veidojošās pašvaldības dažādu infrastruktūras objektu sakārtošanai saņēmušas valsts finansējumu 97,15 miljonu latu apmērā.
Pašvaldības iecerējušas valsts atbalstu izmantot dažādu nozīmīgu objektu attīstībai – tiks remontētas skolas un bērnudārzi, sakārtotas bibliotēkas un kultūras nami, attīstīti pakalpojumu centri, pašvaldību ielas un autoceļi, iegādāti autobusi skolēnu pārvadāšanai, īstenoti ūdenssaimniecības un siltumapgādes projekti.
RAPLM turpina izvērtēt pašvaldību iesniegtos priekšlikumus valsts atbalsta saņemšanai. Nākamgad pašvaldībām, kas vienojušās par novadu izveidi, valsts budžetā būs jāparedz atbalsts infrastruktūras attīstībai par aptuveni 17 miljoniem latu. Atbalstot pašvaldību infrastruktūras attīstību, tiek veicināta kvalitatīvu un mūsdienīgu pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem.
Uz dotāciju infrastruktūras attīstībai var pretendēt gan jau līdz šim izveidoti novadi, gan tādi novadi, par kuru izveidi pašvaldības vienojušās, tomēr tie savu darbību paredzējuši uzsākt pēc 2009. gada vietējo pašvaldību vēlēšanām. Piešķiramās dotācijas apjoms par katru novada pašvaldības pagastu, pilsētu un līdz jauno noteikumu spēkā stāšanās dienai izveidotu novadu vai novada teritoriālo vienību nedrīkst pārsniegt 200 000 latu.
Bērnudārzu attīstībai reģionos būs pieejami vairāk nekā 24 miljoni latu
Lai attīstītu pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūru un tādējādi veicinātu vienlīdzīgas nodarbinātības iespējas, pilsētām ES struktūrfondu aktivitātē būs pieejami vairāk nekā 24 miljoni latu. Augusta beigās nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem tika nosūtīti uzaicinājumi iesniegt projektu pieteikumus.
Piesaistot ES fondu finansējumu, pašvaldības varēs būvēt jaunus bērnudārzus vai renovēt esošos, tajā skaitā īstenot energoefektivitātes pasākumus, labiekārtot pirmsskolas izglītības iestāžu teritoriju, modernizēt aprīkojumu un nodrošināt vides pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem un vecākiem ar bērniem. Kopējais aktivitātei pieejamais finansējums ir 24,74 miljoni latu, tajā skaitā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda – 21,03 miljoni un nacionālais publiskais finansējums – 3,71 miljons. Tiek plānots, ka par šiem līdzekļiem līdz 2013. gadam varēs uzbūvēt vai paplašināt vairāk nekā desmit bērnudārzus, tādējādi par 11% samazinot rindas uz vietām bērnudārzos.
Projekta iesniedzēji var būt nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru – Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rēzeknes, Saldus, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils un Rīgas – pašvaldības dome vai tās izveidota iestāde, kas ir reģistrēta nodokļu maksātāju reģistrā.
Lai veicinātu valsts teritoriju līdzsvarotu attīstību, noteiktas kvotas plānošanas reģioniem un Rīgas pilsētai, pamatojoties uz statistikas datiem par sociāli ekonomiskajiem rādītājiem. Zemgales plānošanas reģiona kvota ir 3,37 miljoni latu, Latgales plānošanas reģionam – 3,5 miljoni, Kurzemes plānošanas reģionam – 4,48 miljoni, Vidzemes plānošanas reģionam – 2,72 miljoni, Rīgas plānošanas reģionam – 4,85 miljoni un Rīgas pilsētai – 2,1 miljons latu.
Aktivitātes īstenošanu nodrošinās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija kā atbildīgā iestāde un Valsts reģionālās attīstības aģentūra kā sadarbības iestāde.
Projektu iesniegumi pirmās atlases kārtas ietvaros jāiesniedz līdz šāgada 13. novembrim. Otrā atlases kārta tiks izsludināta, ja līdz 2009. gada 31. augustam nebūs noslēgtas vienošanās par visu aktivitātei pieejamo ERAF finansējuma apjomu. Projekta īstenošanas ilgums nedrīkst pārsniegt trīs gadus.
Ministri E. Zalāns un M. Segliņš apspriež priekšlikumus par VUGD sadarbību ar pašvaldībām
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, tiekoties ar iekšlietu ministru Mareku Segliņu, vienojās par priekšlikumiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sadarbībai ar pašvaldībām, lai nodrošinātu ugunsdzēsības pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā.
Pašvaldības paudušas neapmierinātību par VUGD sniegto pakalpojumu pieejamību, jo daudzviet attālums no tuvākā ugunsdzēsības depo līdz apkalpes zonas attālākajam punktam ir pārāk liels (vairāk nekā 30 kilometru), kā rezultātā ugunsdzēsības vienības nespēj savlaicīgi ierasties ugunsnelaimes vietā un to ātri likvidēt. Tikšanās laikā VUGD priekšnieks Ainars Pencis informēja, ka patlaban jau 75% valsts teritorijas ugunsdzēsības brigādes var ierasties MK noteikumos paredzētajā laikā.
Iekšlietu ministrs un VUGD priekšnieks kā risinājumu ugunsdzēsības pakalpojumu pieejamības uzlabošanai piedāvāja dienesta sadarbību ar pašvaldībām, attīstot brīvprātīgās brigādes, kas nepieciešamības gadījumā varētu palīdzēt ugunsnelaimju likvidēšanā un cilvēku glābšanā. A. Pencis atzina, ka VUGD ir gatavs apmācīt brīvprātīgos un sniegt atbalstu materiāltehniskā aprīkojuma nodrošināšanā. Vienlaikus nepieciešams risināt jautājumu par brīvprātīgo ugunsdzēsēju sociālo garantiju sistēmu, lai tās būtu vienlīdzīgas ar VUGD darbiniekiem.
Gan E. Zalāns, gan M. Segliņš bija vienisprātis, ka VUGD sadarbība ar pašvaldībām veicinās ugunsdzēsības pakalpojumu pieejamību, jo patlaban valsts budžetā nav pietiekama finansējuma jaunu ugunsdzēsības depo būvniecībai. Pēc iekšlietu ministra sniegtās informācijas, tuvāko gadu laikā paredzēt būvēt tikai divus jaunus depo – Cēsīs un Mārupē, tāpēc ir svarīgi atjaunot esošo depo infrastruktūru, kas lielākajā daļā ir novecojusi un mūsdienu prasībām neatbilstoša. VUGD priekšnieks informēja, ka nākamā gada valsts budžetā prasīs ap 700 000 latu pašvaldību brīvprātīgo ugunsdzēsības brigāžu atbalstam. Šo finansējumu varētu izmantot gan degvielas iegādei, gan depo uzturēšanai un atalgojumu izmaksai.
Tāpat ministri E. Zalāns un M. Segliņš pārrunāja priekšlikumu nodot pašvaldību pārziņā atskurbšanas telpu uzturēšanu. RAPLM neatbalsta Iekšlietu ministrijas izstrādātās koncepcijas projektu, jo nevienā normatīvajā aktā ne pašvaldībām, ne pašvaldības policijai nav noteikts pienākums iekārtot un uzturēt speciāli iekārtotas telpas atskurbšanai. Turklāt pašvaldībām būtu nepieciešami ievērojami līdzekļi šādu telpu izveidei. Apkopojot 23 pilsētu un piecu novadu pašvaldību informāciju par nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem atskurbšanas telpu izveidošanai, uzturēšanai un apsaimniekošanai, šiem mērķiem orientējoši nepieciešami vairāk nekā desmit miljoni latu.
Ministri vienojās, ka būtu atbalstāms priekšlikums ierīkot atskurbšanas telpas ārstniecības iestādēs, paredzot šim mērķim atbilstošu finansējumu. Vienlaikus Valsts policijai būtu jānodrošina telpu apsardze. Ministrs M. Segliņš solīja, ka Iekšlietu ministrija pilnveidos koncepciju, savukārt ministrs E. Zalāns tuvākajā laikā tiksies ar veselības ministru Ivaru Eglīti, lai pārrunātu atskurbšanas telpu ierīkošanas iespējas ārstniecības iestādēs.
Valdība apstiprina atbildes rakstus Satversmes tiesai par administratīvi teritoriālās reformas norisi
Ministru kabinets 18. augustā atbalstījis Tieslietu ministrijas sagatavotos atbildes rakstus Satversmes tiesai, kas tapuši sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, saistībā ar 31 pašvaldības iesniegtajiem pieteikumiem, apstrīdot administratīvi teritoriālās reformas norisi.
Pieteikuma iesniedzējas Satversmes tiesā ir Brīvzemnieku, Jersikas un Vaidavas pagasta, Baložu pilsētas un Siguldas, Lapmežciema, Valgundes, Inčukalna un Amatas novada pašvaldība. Valdības sēdē tika apstiprināts raksts arī 22 pašvaldību apvienotajam pieteikumam, ko Satversmes tiesā iesniedza Allažu, Ances, Baltinavas, Bēnes, Codes, Gailīšu, Glūdas, Ģibuļu, Īslīces, Kauguru, Kocēnu, Lībagu, Līvbērzes, Maltas, Mežotnes, Priekuļu, Pūres, Raunas, Skrīveru, Strazdes, Tārgales un Vecsaules pagasta padome.
Visi pieteikuma iesniedzēji apstrīd Ministru kabineta 2007. gada 4. septembra noteikumu par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu normas, kas paredz attiecīgā pagasta, pilsētas vai novada iekļaušanu novadā, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, Eiropas Vietējo pašvaldību hartai un Administratīvi teritoriālās reformas likumam. Iesniedzot konstitucionālās sūdzības, pašvaldību argumenti galvenokārt saistīti ar konsultācijām par novadu veidošanu, norādot, ka tās neesot bijušas pietiekamas, tāpat atzīmēts, ka pašvaldībām nav bijusi iespēja tikt uzklausītām reformas jautājumā attiecībā uz konkrētā novada veidošanu. Pašvaldības arī norāda, ka tās vislabāk zina, kas notiek to teritorijā un kas ir vajadzīgs iedzīvotājiem, tādējādi Ministru kabinets neesot ievērojis subsidiaritātes principu.
Līdz ar to, pēc pašvaldību ieskata, esot pārkāpts Satversmes 1. pants, kas nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, kā arī Eiropas Vietējo pašvaldību hartas normas, kas nosaka: pamatā valsts pienākumus pēc iespējas realizē tā vara, kas atrodas vistuvāk pilsoņiem; uzdodot kāda pienākuma izpildi citai varai, ņem vērā uzdevuma apjomu un būtību, kā arī efektivitātes un ekonomijas nosacījumus; plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesā par jautājumiem, kas tieši attiecas uz vietējo varu, ar tām nepieciešams konsultēties, cik iespējams savlaicīgi un atbilstošā veidā; vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts.
Ministru kabinets atbildes rakstā Satversmes tiesai norāda, ka administratīvi teritoriālā reforma notiek no 1992. gada un to nevar skatīt atrauti tikai kā Ministru kabineta un pašvaldību darbības reformas īstenošanu 2007. gadā. Valdība uzsver reformas mērķi izveidot ekonomiski attīstītiesspējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Galvenā problēma, kas reformai jārisina – valsts administratīvi teritoriālā iedalījuma vājums, proti, teritorijas apmēra korelācija ar reālu spēju pildīt vietējām pašvaldībām uzticētās funkcijas, ievērojot vietējo iedzīvotāju intereses. Izstrādājot administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu un administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumus, Ministru kabinets Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas personā ir konsultējies ar vietējām pašvaldībām. Vidēji ar katru pašvaldību notikušas 25 konsultācijas. Izstrādājot administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu un administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumus, ir ievērota Administratīvi teritoriālās reformas likumā noteiktā procedūra.
Savukārt 25. augustā Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotos atbildes rakstus Satversmes tiesai saistībā ar deviņu pašvaldību iedzīvotāju iesniegtajiem pieteikumiem, apstrīdot administratīvi teritoriālās reformas norisi.
Baložu pilsētas, Amatas novada, Jersikas pagasta, Lapmežciema novada, Brīvzemnieku pagasta, Inčukalna novada, Siguldas novada, Skrīveru pagasta un Valgundes novada iedzīvotāji iesnieguši konstitucionālo sūdzību par MK 2007. gada 4. septembra noteikumu par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu attiecīgo punktu, ar ko noteikta pagasta, pilsētas vai novada iekļaušana novadā atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka Ministru kabinets, nosakot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu, nav konsultējies ar vietējiem iedzīvotājiem un noskaidrojis viņu viedokļus, līdz ar to nav izpildīts Eiropas Vietējo pašvaldību hartā un Satversmē noteiktais valsts pārvaldes pienākums sabiedrībai svarīgos jautājumos konsultēties ar iedzīvotājiem.
Uz pieteikumā Satversmes tiesai minēto Ministru kabinets skaidro gan administratīvi teritoriālās reformas procesu, gan arī administratīvi teritoriālās reformas gaitā notikušo konsultāciju ar pašvaldībām saturu. Ministru kabinets uzsver to, ka dažādos reformas posmos konsultācijas ir notikušas gan ar vietējiem iedzīvotājiem, gan vietējo pašvaldību pārstāvjiem. Tāpat atbildes rakstos akcentēts, ka no Satversmes 101. panta izriet tiesības iedzīvotājiem piedalīties pašvaldību darbā likumā noteiktajā veidā un administratīvi teritoriālās reformas gaitā šis veids pamatā ir noteikts Administratīvi teritoriālās reformas likumā. Valdībai ir pienākums konsultēties ar vietējām varām, savukārt vietējām varām ir pienākums konsultēties ar vietējiem iedzīvotājiem, nosakot konkrētās pašvaldības vietu un statusu kopējā valsts administratīvi teritoriālajā iedalījumā.
Ministru kabinets arī norāda, ka, vērtējot vietējo iedzīvotāju patiesas līdzdalības un iedzīvotāju viedokļu patiesas izvērtēšanas iespējas, jāņem vērā, ka valstī notiek vienota administratīvi teritoriālā reforma. Ministru kabineta rīcībā nav informācijas, vai konstitucionālo sūdzību iesniedzēji līdz sūdzības iesniegšanas dienai Satversmes tiesā ir izmantojuši savas jau likumos nostiprinātās tiesības paust viedokli par konkrēto pašvaldību apvienošanu un iekļaušanu novados.
RAPLM Atvērto durvju dienā aicinās kopīgi veidot Latvijas nākotni
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija šā gada 19. septembrī Latvijas Republikas 90 gadu jubilejas ietvaros rīkos Atvērto durvju dienu. Visas dienas garumā ikvienam interesentam būs iespēja iepazīties ar ministrijas darbības jomām un tikties ar ministrijas speciālistiem.
Ņemot vērā, ka RAPLM jau vairāk nekā gadu strādā pie Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, Atvērto durvju dienas ietvaros notiks konkurss “Zīmējam Latviju” un kopā tiks veidota filma “Kādā Latvijā es dzīvošu pēc 30 gadiem”. Konkursā saņemtos darbus un filmu prezentēs nacionālajā forumā “Latvija 2030. Vīzija. Iespējas. Risinājumi” šāgada 10. oktobrī starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, kas ievadīs Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas pirmās redakcijas sabiedrisko apspriešanu.
Pieteikties Atvērto durvju dienai var līdz 10. septembrim pie komunikācijas nodaļas vadītāja vietnieces Ilzes Dišleres pa tālruni 67770388 vai rakstot uz e–pastu: [email protected].
Valsts pārvaldes Atvērto durvju diena tiek rīkota sadarbībā ar Valsts kanceleju un citām valsts pārvaldes iestādēm. Atvērto durvju dienas informatīvais atbalstītājs ir interneta portāls DELFI.
Ja jums ir jautājumi ministram E. Zalānam vai ministrijas speciālistiem, lūdzu, rakstiet: [email protected].
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017