Rīga 22°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Otrdiena, 2024. gada 21. maijs 19:58
Vārda dienas: Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
Iepriekšējā žurnāla numurā iepazīstināju ar harmoniskas Latvijas koncepciju, ko veidoju, lielā mērā balstoties uz Šveices valsts un tās kantonu satversmēm un izvēloties, manuprāt, Latvijai noderīgo. Šoreiz sīkāk par šīs zemes politisko uzbūvi un valdības un iedzīvotāju tiesībām – domāju, tas varētu interesēt arī Latvijas pašvaldību deputātus un darbiniekus.
• Valsts iedzīvotāju skaits – 7 459 128, no tiem ārzemnieki – 20,7% jeb 1 541 912.
• Vācu valodā runā 63,7%, franciski – 20,4%, itāliski – 6,5%, retoromāņu valodā – 0,5% iedzīvotāju. Pārējie 9% iedzīvotāju runā dažādās valodās.
• Kantonu parlamentos ir no 58 līdz 200 deputātiem un pieci, septiņi vai deviņi valdības locekļi. Pagastu kopskaits – 2721. Vidēji vienā pagastā dzīvo 2741 iedzīvotājs. 1/5 pagastu ir savi parlamenti; 4/5 pagastu savas lietas izlemj iedzīvotāju sapulcēs.
• Valsts parlamentu ievēl un tajā var tikt ievēlēti 18 gadu vecumu sasnieguši pilsoņi. Kantonos darbojas lokālās kantonu satversmes un to likumi.
• Visām Satversmes izmaiņām vajadzīgs obligātais referendums. Izmainot likumus vai līgumus, to pieņemšanai pietiekams ir tautas vairākuma balsojums, ja to pieprasa fakultatīvais referendums. 100 000 balsottiesīgo parakstus savāc 18 mēnešu laikā tekstam, kas bez izmaiņām nododams parlamentam un valdībai. Parlamentam un valdībai nav tiesību tekstu mainīt. Iestādes uz iesniegumu var reaģēt ar priekšlikumu. Tautas iniciatīva nenāk no parlamenta vai valdības.
Referenduma tiesības. Tautai ir tiesības parlamenta lēmumu aplūkot pēc tā pieņemšanas. Valsts likumus un valdības lēmumus, kā arī beztermiņa valsts līgumus pārskata fakultatīvā referendumā. Tos nodod tautas nobalsošanai, kurā 50 000 pilsoņu pieprasa balsojumu. Parakstus savāc simts dienās pēc pirmās publikācijas. Veto tiesības par politiskiem procesiem ir bieži izmantotas tautas bremzes.
Petīciju tiesības. Visām spriest spējīgām personām, ne tikai balsstiesīgajiem ir tiesības rakstveidā iesniegt iestādēm lūgumus, ierosinājumus, iniciatīvas. Iestādēm ir jāpieņem petīcijas zināšanai, nav noteikta atbildes veida. Iesnieguma tēma ir katras valsts iestādes izskatīšanas jautājums.
Šveices tauta saskaņā ar suverēnas valsts Satversmi ir augstākā politiskā instance, tā ietver pieaugušos vīriešus un sievietes ar Šveices pilsonību, tas ir, nepilnus 4,8 miljonus pilsoņu jeb 64% no valsts iedzīvotājiem. Jaunākiem par 18 gadiem un valstij nepiederīgajiem iedzīvotājiem nav nekādu politisku tiesību.
Tauta ievēl parlamentu, kas sastāv no divām palātām, ko sauc par Apvienoto savienības sapulci, un tā ir likumdevēja vara. Nacionālo palātu pārstāv 200 deputātu no visas valsts, bet pēc skaita proporcionāli kantonu iedzīvotāju skaitam. Zemju palātu pārstāv 26 zemes ar 46 deputātiem. Abu palātu vēlēšanas notiek tieši pēc kopējiem valsts likumiem. Vēlēšanu apgabali abās vēlēšanās ir kantoni.
Šveices valdība sastāv no septiņiem Savienības padomes locekļiem, kā arī valsts kanclera vai kancleres, kuru uz četriem gadiem ievēl Apvienotā savienības sapulce. Valsts prezidentu ievēl uz vienu gadu, un viņš šajā laikā ir primārais, ko sauc par pirmo starp līdzīgajiem. Valsts prezidents vada valsts domes sēdes un uzņemas sevišķas reprezentatīvas funkcijas.
Šveices valdība
I Savienības padomes kancelejas kompetence:
plānošana un stratēģija;
informācija un komunikācija;
iekšējais dienests:
– Savienības datu aizsardzības pilnvarojums;
– Savienības datu aizsardzības un atklātuma pilnvarojums.
II Savienības Ārlietu departaments:
Ģenerālsekretariāts;
Valsts sekretariāts;
Politiskā direkcija;
Šveices direkcija diplomātiskai un konsulārai pārstāvniecībai ārzemēs;
Resoru un ārējo tīklu direkcija;
Tautas tiesību direkcija;
Attīstības un sadarbības direkcija.
III Savienības Iekšlietu departaments:
Ģenerālsekretariāts;
Valsts vīriešu un sieviešu līdztiesības birojs;
Kultūras pārvalde:
– Šveices nacionālā bibliotēka;
Valsts arhīvs;
Valsts meteoroloģijas un klimata pārvalde;
Valsts iedzīvotāju veselības lietu pārvalde;
Valsts statistikas pārvalde;
Valsts sociālā nodrošinājuma pārvalde;
Izglītības un pētījumu valsts sekretariāts:
– Tehnisko augstskolu daļa;
– Šveices labklājības institūts.
IV Valsts Justīcijas un policijas departaments:
Ģenerālsekretariāts;
Valsts justīcijas pārvalde;
Valsts policijas pārvalde;
Valsts migrācijas pārvalde;
Valsts advokatūra;
Valsts metroloģijas pārvalde:
– Garīgo lietu institūts,
– Tiesiskās vienlīdzības institūts,
– Azartspēļu komisija.
V Savienības Aizsardzības, iedzīvotāju aizsardzības un sporta departaments:
Ģenerālsekretariāts:
– virsauditors;
Zaudējumu atlīdzināšanas centrs;
Valsts padomes drošības komisija:
– Stratēģisko ziņu dienests;
Drošības policijas direkcija;
aizsardzība;
iedzīvotāju drošība;
sports;
kartogrāfija.
VI Savienības Finanšu departaments:
Ģenerālsekretariāts;
Valsts finanšu pārvalde;
Valsts personāla pārvalde;
Valsts nodokļu pārvalde;
Valsts muita;
Informācijas un telekomunikāciju pārvalde;
Nekustamā īpašuma un loģistikas pārvalde;
Privātās apdrošināšanas pārvalde:
– Banku uzraudzības valsts komisija,
– Valsts finanšu kontrole,
– Valsts alkohola pārvalde,
– Valsts pensiju kase.
VII Savienības Tautsaimniecības departaments:
Ģenerālsekretariāts;
Saimnieciskās darbības valsts sekretariāts;
Profesionālās izglītības un tehnoloģiju pārvalde;
Lauksaimniecības pārvalde;
Veterināro lietu pārvalde;
Saimnieciskā teritorijas pārvalde;
Dzīvokļu lietu pārvalde;
Cenu pārbaudes komisija;
Konkurences komisija.
VIII Apkārtējās vides, satiksmes, enerģētikas un komunikāciju departaments:
Ģenerālsekretariāts;
Satiksmes pārvalde;
Privātās gaisa satiksmes pārvalde;
Valsts enerģētikas pārvalde;
Valsts ceļu pārvalde;
Apkārtējās vides pārvalde;
Telpiskās attīstības pārvalde.
Dati par Šveices iedzīvotājiem
Vidējā izpeļņa mēnesī (Fr –%/Ls)
līdz 3000 – 3,1%/1314
3001 – 4000 – 17,9%/1752
4001 – 5000 – 26,6%/2190
5001 – 6000 – 19,2%/2628
6001 – 7000 – 11,5%/3066
7001 – 8000 – 6,9%/3504
virs 8001 – 13,8%/3504,4
Patēriņa izdevumi (%)
Uzturs un alkohols – 8%
Apģērbs un apavi – 2,8%
Dzīvoklis un enerģija – 17%
Satiksme un saziņas līdzekļi – 9,5%
Sadzīve, atpūta, kultūra – 6,7%
Restorānu un viesnīcu pakalpojumi – 6,3%
Sociālais apdrošinājums – 15,4%
Nodokļi un muita – 13,2%
Citi izdevumi – 21,2%
Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes dati
Darbinieku skaita sadalījums pēc samaksas 2007. gada oktobrī (latos)
līdz 200 –24,5%
200,01 – 300,00 – 22,1%
300,01 – 500,00 – 32,1%
500,01 – 600,00 – 7,8%
600,01 – 800,00 – 9%
800,01 – 1000,00 – 4,0%
1000,01 – 1500,00 – 3,1%
1500,01 – 5000,00 – 4,6%
virs 5000,00 – 0,1%
Patēriņa izdevumi vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (%)
Pārtika un alkohols – 31,4%
Apģērbs un apavi – 7,7%
Dzīvoklis un enerģija – 18%
Satiksme un sakari – 19,2%
Sadzīve, atpūta, kultūra – 6,7%
Restorāni un viesnīcu pakalpojumi – 5,9%
Izglītība – 1,4%
Nodokļi – C. st. p. datus nav devusi
Citi izdevumi – 5,2%
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017