Rīga 15°C, skaidrs, bez nokrišņiem, D vējš 1m/s
Pirmdiena, 2024. gada 20. maijs 01:27
Vārda dienas: Salvis, Selva, Venta
Aizvadītajos gados “sakoptības” pasākumu ir bijis daudz. Gluži neviļus atmiņa tos pati sākusi grupēt pēc dažnedažādām pazīmēm – cits bijis priecējoši īss, cits nogurdinoši garš; dažreiz viesi pulcināti brīvdabas estrādē, bet lielākoties – kultūras namos; zāles tur bijušas gan pietiekami plašas, gan pasākums aizritējis šaurībā un pārpildītības bezgaisā; reizēm laureātus godināt sabraucis teju viss Ministru kabinets, citkārt tikai viens ministrs; dažkārt dāvanu aizsaiņi un aploksnes bija dižākas, citreiz – pieticīgākas; pasākumu vadījuši gan aktieri, gan citi slaveni publisko saietu virtuozi, gan vietējie ļaudis. 2008. gada Vidzemes sakoptākā – Lizuma pagasta – godināšana daudziem atmiņā paliks kā vakara vadītājas Žagaru Mades benefice. Kad vakara noslēgumā Madi titulēja kā šāgada Vidzemes “odziņu”, aplausi bija skaļāki, nekā ierasts, jo katrs zālē sēdošais noslēguma pasākuma gaitā iepazina un novērtēja šīs odziņas īstumu (citkārt jau “odziņas nobauda” tikai vietējie un žūrija). Uh, kas lizumniešiem par odziņu! Pareizāk sakot, īsts ogu kokteilis – spilgta un pamanāma kā zemene, brīžam saldenskāba kā avene, dažbrīd intonācijā ieskanas pīlādžogas spīvums, ikdienā jau droši vien netrūkst ij dzērvenes skābuma, ij mellenes melnuma. Tomēr ar Žagaru Mades dvēseles mērogu īsti sacensties var vienīgi Latvijas oguoga – ķirbis, turklāt ne jau kurš katrs mazītis, bet kāds no rekordistiem.
Plašumplaša ir Žagaru Mades dzīve ārpus rampas ugunīm. Ierakstot interneta viszinī Google “odziņas” pseidonīmu, nav grūti noskaidrot, ka Lizuma aptiekas vadītāja Laima Klimona ir Latvijas Farmaceitu biedrības aktīviste, kura nu jau vairākus gadus “izdaiļo” katru nozīmīgu pasākumu savā pagastā, uzstājusies radio un televīzijā. Laima ir lizumniete jau ceturtajā paaudzē, viņas rados bijusi teicēja Žagaru Made, ar kuru abas šķir tieši 100 gadu, laikam no senās sencenes arī Laimai tikusi dižā runāšana. Mazliet piedomājot, Laima spēj runāt arī lizumniski, ko viņu pusē vairs pieprot tikai daži cilvēki. Viņa apbrīnojami sulīgā un tēliem bagātinātā valodā rakstījusi gan savām “Lizuma Vēstīm”, gan žurnālam “Doctus”. Ak, ja katram literātam Dievs būtu devis tik izcilu vārdu meistarību! Arī pati Laima nespēj izprast, kālab farmaceitei tik dziļa interese par valodniecību! No kurienes tas viss “zāļu sievai”? Dažreiz “sakoptāko pagastu” godos vakara vadītājiem priekšā bijis perfekts scenārijs, kurā izslīpēts katrs dialogs, taču norišu negaidītība tad viegli var izsist no sliedēm. Laima Klimona vakaru novadīja ar apbrīnojamu virtuozitāti, iztiekot vien ar programmas secīguma skeletu, pat nejaušību brīžos vārdu neaptrūkās, liekot skatītājiem smieties līdz asarām. Vai gan kāds brīnums, ka samīļot un nobučot vitālo sievišķi vēlējās vai visi kungi neatkarīgi no vecuma un ieņemamā amata.
Bet nu gan esmu aizrunājusies tāpat, kā tas brīžam gadījās Žagaru Madei. Krietnu ļaužu un darbu, ko pieminēt, 12. septembrī Lizuma kultūras namā bija daudz. Īpašu pacilātību ciemiņi guva jau pirms noslēguma pasākuma, noklausoties koncertu izcilajā Velēnas baznīcā un apmeklējot Lizuma vidusskolu un muzeju barona Volfa pilī. Ne mazāku emocionālo saviļņojumu klātesošie izjuta, kad vakara ceremonijas ievadā viņus no ekrāna uzrunāja pats varenākais lizumnietis Kārlis Sebris. Varbūt tāpat kā dižo aktieri pēc gadiem visā Latvijā daudzinās un mīlēs arī Žagaru Madi (netālu kaimiņos taču ir līdzīgs precedents – nenogurdināmā Dzidra Kuzmane, kurā iemiesojies Piebalgas Ķencis).
“Nākot šodien uz kultūras namu, noskatījos Lizuma ozolos, kuru saknes dziļi ieaugušas zemē. Mēs kopjam savas saknes. Bet vien tas ir spējīgs kopt savas saknes, kuram ir kāds, kuru mudināt paskatīties galotnē. Caur saknēm uz galotni, uz mūsu bērniem. Mums, vilcēju paaudzei, ir jāmāk ieraudzīt, ka tas latviešu zelts ir glabāts zem saknēm, bet atrodams galotnē,” dziļi izjusti, tēlaini piesātināti un precīzi formulēti Žagaru Made noformulēja savu, bet vienlaikus arī visas cilvēces attīstības moto.
Atbraukuši tiešām bija tie, kas, Madesprāt, nav tukšo salmu kūlēji, tāpēc tovakar neskanēja pārgudras un neinteresantas garrunas, bet visi centās dzirkstīt Madei līdzi. Vidzemes vērtēšanas komisijas vadītāja Līvija Plavinska, kura arī šovasar tāpat kā daudzus iepriekšējos gadus vasaras bula laikā pameta ierastos neatliekamos darbus savā Nautrēnu pagastā un devās raudzīt vidzemnieku sniegumu, ievaduzrunā pauda komisijas secinājumus: latviešu tautas labākā daļa dzīvo laukos; redzot pagastu sasniegumus un dzīvotspēju, komisija ir vēl lielākā neziņā par to, kāpēc vajadzīga novadu reforma!
Cēsu rajona Raiskuma pagasts atrodas pie pašas pilsētas, bet kādi tur zemnieki! Komisija pārsteigta uzzināja, ka raiskumieši vizītei sagatavojušies pāris nedēļās. Viņi necentušies īpaši “spīdēt”, pļaut grāvmalas gar ceļu, pa kuru brauks augstie viesi, bet bijuši gatavi arī jebkurai atkāpei no maršruta, jo sakoptība nav un nedrīkst būt viendienīte. Vitālo pagastu “bremzē” gan Gaujas Nacionālā parka uzliktie ierobežojumi, gan Cēsu tuvums, kas, no otras puses, mudina censties interesantumā pārspēt rajona centru. Dižu sakopēju Raiskuma pusē diezgan – zemniekus komisijai pārstāvēja Didzis Grīnbergs un Liepiņu ģimene; uzņēmību demonstrēja Juris Leimanis, kurš iekārto kempingu; Gunai un Jānim Rukšāniem padodas ne tikai izcili ziedi, bet arī rakstīti vārdi. Mēbeļu ražotne, teiksmainā Ungurmuiža, kūdras purvs, pamatskola, kapsēta – tik raiba bija komisijas locekļu ceļojuma iespaidu virtene. Izrādās, ka komisijas vizīte spēj pavirzīt kāda samezglojuma šķetināšanu, īpaši jau tādas komisijas, kurā rosīgi līdzdarbojas LR Saeimas deputāte. Jācer, ka ar Zemnieku savienības pārstāves Baibas Rivžas atbalstu Straupes “zaļais tirdziņš” būs iemantojis pastāvēšanas tiesības. Katrs šāvakara apbalvotais saņēma ne tikai Atzinības rakstu, bet arī konkursa ilggadējā labdara – a/s “Latvijas Valsts meži” dāvināto stādu un firmas “321” kompaktdisku, kurā iemūžināts komisijas ceļojums cauri Vidzemes pieciem sakoptākajiem pagastiem. Šo fotoattēlu projekcijas vakara gaitā arī pārējiem skatītājiem ļāva iepazīt pagastus tādus, kādus tos skatīja vērtēšanas komisija.
Žurnāla “Logs” galvenā redaktore Gunta Klismeta izteica gandarījumu, ka pirmoreiz uzvarētāju nominācijā “Dialoga meistari” noslēguma ceremonijā apbalvo pašā sākumā. To godam nopelnījusi Raiskuma pagasta (un arī visa Cēsu rajona) sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Velvele (attēla labajā pusē), kura čakli sadarbojas arī ar žurnāla redakciju. Nākamgad Raiskuma pagastā žurnālu “Logs” varēs lasīt bez maksas, savukārt Janas darbu atvieglos dāvinātais diktofons. Īpaša būs “Dialoga meistaru” labvēļa Eiroparlamenta deputāta Ģirta Valda Kristovska velte – brauciens uz Briseli. Pats deputāts atzina, ka sakoptākajos pagastos vajag gan cilvēkus ar sastrādātām rokām, gan tos, kas prot veidot dialogu ar ļaudīm, rūpējoties par viņu dvēselēm. “Latvijas Avīzes” žurnālists Toms Ancītis, kurš komisijas sastāvā iepazina Raiskuma pagastu tuvāk, atzina, ka sastapis vismaz 27 sabiedrisko attiecību speciālistus (viņus 2009. gadā priecēs visi “Latvijas Avīzes” izdevumi). Tomēr ne mazāk svarīgi, ka daudziem latviešiem Jāņi un Raiskums kļuvuši par nedalāmu duetu.
Jaunā uzņēmēja SIA “Mebekom” valdes locekļa Andra Dāboliņa veikumu īpaši godināja gan Jauno zemnieku kluba pārstāve, gan Toms Ancītis. Pasniedzot Latvijas karikatūristu “kopotos rakstus”, viņš slavēja Andra autentiskumu neparastā jomā – skolnieces vairs nesaplēš zeķbikses gar tradicionāli atskabargainajiem krēsliem, kopš tie top pašu pagastā. Baiba Rivža Zemnieku savienības balvai bija ieteikusi Liepiņu ģimeni ne vien gardā piena dēļ, ko baudīja komisijas locekļi, bet tāpēc, ka čaklajā ģimenē no lauku darbiem nav aizbēguši arī meita un dēls, ka Liepiņi prasmīgi izmanto Eiropas fondu iespējas. A/s “Laima”, šogad pirmoreiz startējot konkursa atbalstītāju pulkā, nolēma iepriecināt tos Latvijas bērnus, kas sava pagastu vārdu nesuši tālu Latvijā un pasaulē. Komisijasprāt, tādu sevišķi daudz ir Raiskuma pagastā. 20 no viņiem būs laime mieloties “Šokolādes istabā”. Cēsu rajona padomes priekšsēdētājam Laimim Šāvējam Made liktu runāt pat tad, ja scenārijā nebūtu šāda punkta, jo “dialogs starp pagastu un rajona padomi” ir nebeidzams. L. Šāvējs no īsās runas naski pārgāja pie darbiem un pasniedza Raiskuma pagasta padomes priekšsēdētājam Hardijam Ventam aploksni, kuras saturs ļaus pabeigt bērnu rotaļlaukuma iekārtošanu. Pagasta galva pateicības runā vispirms vērsās pie saviem atsaucīgajiem ļaudīm, kas nekurnot atbalstījuši viņu, kad rajona padome “pametusi zem tanka”, liekot startēt konkursā.
Alūksnes rajona Jaunlaicenes pagastu Līvija Plavinska raksturoja kā “maziņu pagastu ar lielu sirdi, kur sievas ņēmušas varu savās rokās”. Panākumi konkursā liecina, ka tas ir labi! Zemniecības pagasts, kam īpašu šarmu piešķir kalnainais reljefs. Neizdzēšamu iespaidu komisijas vadītājai sagādājuši mirkļi muzejā, kad pirmoreiz mūžā jauns puisis viņai vilcis kājās zābaciņu, kādu valkājusi baronese fon Volfa, kad nācies apgūt izsmalcinātas tējas dzeršanas prasmi, atstiepjot mazo pirkstiņu un virpinot salona cienīgas sarunas starp kungu un dāmu. Muzeju asociāciju derētu turp aizvest!
Jaunlaicenieši augstāko izcilību, pārspējot citus konkurentus, šovasar demonstrēja nominācijā “Kultūrvides veidošana pašvaldībā”. Pasniedzot Kultūras ministrijas balvas (iespēju apmeklēt teātra izrādi un KM Atzinības rakstu Jaunlaicenes muzejam), Alūksnes rajona kultūras eksperte Astrīda Bētere uzsvēra, ka ne jau velti viņa stāv pagasta ļaužu priekšā blakus rajona padomes priekšsēdētājam Laimonim Sīpolam, jo Kultūras ministrija ir viena no tām, kuras darbinieki strādā uz vietām, rajonos. Viņa Jaunlaicenes pagastu vienmēr uzskatījusi par sakoptas kultūrvides pašvaldību. Konkurss patiesībā ir kultūras konkurss. Ja šoferis joņo pa ceļu, neko un nevienu sev apkārt neievērodams, viņš nebūs kultūras cilvēks. Ja zemnieks ies pļavā, neprotot aiz sevis atstāt skaistu vālu, viņš nebūs kultūras cilvēks. Katrā darbā ir vajadzīga kultūras klātbūtne, tāpēc “Sakoptāko pagastu konkursā” visas ir “dvēseles kultūras nominācijas”. Abi sveicēji pauda apbrīnu par mazā pagasta drosmīgo uzdrīkstēšanos. 482 iedzīvotāji apsaimnieko tikai 50 km2, bet visi pārējie Vidzemes laureātpagasti ir trīsreiz lielāki gan teritorijas, gan iedzīvotāju skaita ziņā. L. Sīpols uzsvēra Jaunlaicenes prasmi pierādīt, ka “mazs pagasts spēj pastāvēt un darboties, ja ir čakli iedzīvotāji, kārtīgs vadītājs, uzņēmēji, ar kuriem var lepoties, un bagātīga vēsture, ko rūpīgi saglabā”.
“Varbūt pagasts nemaz nav tik mazs, tikai aplami izmērīts,” uzsprēgāja Žagaru Made, mudinot klātesošo vides ministru Raimondu Vējoni sākt pārmērīšanu – kur kalni, tur mērīt līdz pat virsotnei un atkal lejup, kur ezeri, tur mērīt līdz dziļumam. Tad būšot pareizi! Toties nākamās sveicējas – Ekonomikas ministrijas Ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas departamenta tūrisma nodaļas vadītājas Airas Andriksones garumgaro amata nosaukumu Made laika taupīšanas nolūkā apsolījās nolasīt, kamēr sveicēja tuvojās skatuvei. EM atzinību izpelnījies SIA “Ozoli AZ” īpašnieks Andis Zariņš. Uzņēmums ir labs piemērs tam, kā čaklas rokas, gudras galvas, degsmes pilnas sirdis, prātīgi ieguldīta pašu un Eiropas nauda ļauj 19 gados izaugt par konkurētspējīgu uzņēmumu. Tāpat kā raiskumieši arī Jaunlaicenes pagasta “nākotne” saņēma balvu no a/s “Laima”, Labklājības ministrijas un Satiksmes ministrijas (“Mazā pagastā ceļu ir mazāk, tāpēc vieglāk sakopt!”). Interesanti, ka līdzīgi domā arī paši jaunlaicenieši, jo konkursam iesūtītajā esejā rakstīts: “Mazā pagastā cilvēkam ir lielākas iespējas sevi izpaust, parādīt savus talantus.” Neparastu sveicienu no Jaunpils pagasta bija atvedusi Ligita Gintere, jo, par spīti grūtajiem laikiem, dažus gadus kopā pulcējas tie, kas “ir mūžam jauni” savā nosaukumā. Čaklas rokas tovakar “godināmo” ierindā ļāva nostāties arī Kaktiņu, Gustu un Stafecku ģimenēm, muzeja vadītājai Sandrai Jankovskai un, protams, Jaunlaicenes pagasta padomes priekšsēdētājai Daigai Rēdelei. Viņa gan atzinās, ka sākumā pati nobijusies no rajona padomes piedāvājuma startēt konkursā ar tik “lieliem” konkurentiem, bet tad apdomājusies – kāpēc ne? Precīzs bija viņas novēlējums cīņubiedriem: vienmēr lepoties katram ar savu pagastu!
Valkas rajona Palsmanes pagasta raksturojumam vērtēšanas komisijas vadītāja Līvija Plavinska izvēlējās šādus vārdus: “Mūsu jaukais Palsmanes pagasts ar stipru pilsonisku sabiedrību, kurā mīl bērnus un kur labi attiecas pret ģimenēm. Pagasts, kur pa labiem ceļiem staigā ļoti labi cilvēki. Pagasts, kuram ir sava dzejniece. Pagasts, kur visi prot strādāt un atpūsties, kur dejo visi, bet pagasta priekšniece pirmā un visiem pa priekšu.” Komisijas locekļus īpaši priecēja ziņa, ka gardais dzēriens, ko kādreiz pazinām kā “Dzirkstošo Palsu”, nav grimis nebūtībā, bet cauri grūtajiem gadiem noturējies, vien pamainījis nosaukumu. Palsmaniešu tagadējie nopelni balstīti pagasta ilggadējās vadītājas Mirdzas Apsītes veikumā. Viņa uzstādīja Ginesa grāmatas cienīgu rekordu, jo pagasta padomes priekšsēdētājas amatā bija gandrīz pusgadsimtu! “Viņa dažādos laikos tikai ar lepnumu balsī likusi skanēt vārdiem “es esmu no Palsmanes!”. Viņas vadībā pagasts iemantojis sakoptas, izglītotas, aktīvas un gaišas vietas slavu. Palsmanieši priekšsēdētājas darba gadus mēro ar padarīto darbu – uzceltā internāta ēka, bērnudārzs, pēc ugunsgrēka atjaunotais kultūras nams, sakoptie kapi. Ar viņas iniciatīvu pie baznīcas izveidotas svētvietas – otrajā pasaules karā kritušajiem un okupācijas varas represētajiem,” atgādina konkursa eseja. M. Apsītes mūža darbus jaunā lokā tagad virza pagasta padomes priekšsēdētāja Tigna Podniece, kuras vadībā šogad palsmanieši triumfēja četrās nominācijās.
Kaut arī Žagaru Mades prātam bija grūti izprast nomināciju “E–pārvaldes ieviešana Latvijas pagastos”, ko vērtē virtuāli, tomēr viņa izteica cerību, ka balva būs īsta. Diemžēl Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta vadītājs Viesturs Krievāns sagādāja Madei vilšanos, jo balva nebija taustāma – iespēja kā īpašajiem partneriem iesaistīties ES projektā par bērnu drošību internetā. Integrācijas lietu sekretariāta balva apliecināja uzvaru nominācijā “Stipra pilsoniskā sabiedrība lauku apvidos” – dāvanu karte biroja tehnikas iegādei nodrošinās to, lai labie vārdi nesapinas vados vai nepazūd sliktas tehnikas dēļ. Pilsoniski aktīvus ļaudis Palsmanē palīdz audzināt nevalstiskās organizācijas – sieviešu klubiņš “Spēkavots”, mednieku klubs, pieaugušo tālākizglītības centrs, arī luterāņu draudze. “Bērnam un ģimenei draudzīgs pagasts” kļūs vēl draudzīgāks, kad BĢLM dāvinātos 500 latus pārvērtīs precēs, kas papildinās bērnu attīstības centra materiāli tehnisko bāzi. Priecīgu un bēdīgu ziņu reizē pavēstīja Satiksmes ministrijas pārstāvis: palsmanieši šogad pierādījuši, ka viņu pagasta “ceļus un ielas” Vidzemē nevienam konkurentam nav izdevies pārspēt, tikai iepriekšējo gadu konkursu gardais “burkāns” – 20 tūkstoši latu – plānošanas pārpratumu dēļ viņu kontā iebirs vien nākamgad. LLKC lauku attīstības nodaļas vadītāja un Valsts Lauku tīkla sekretariāta vadītāja Liene Feldmane ar papildbalvu vēlējās stimulēt nelielo saimniecību pārstāvi, šoreiz – piemājas saimniecības “Kalnagrīvas” īpašnieci Sarmīti Mašinu.
Interesants un pamanāms bija Valkas rajona daiļo dāmu trio uznāciens. Viņām pat Žagaru Mades žiperīgo prātu izdevās uz brīdi saputrot. Rajona padomes “spices” vīri bijuši aizņemti kur nu kurš, tāpēc palsmaniešus sveikt ieradās 2007. gada Vidzemes sakoptākā pagasta – Trikātas vadītāja Cilda Purgale un sakoptības “stikla kalna” pretendente 2004. un 2006. gadā no Blomes pagasta – Zigeta Vīķele. Valkas rajona konkursa vērtēšanas komisijas sekretāre Mārīte Magone zināja teikt, ka palsmaniešu lauri ir arī blomēniešu nopelnīti, jo pagasts kaimiņiem atdevis savas tiesības pārstāvēt rajonu Vidzemē. Kas pēc visiem cildinājumiem atlika Palsmanes pagasta padomes priekšsēdētājai Tignai Podniecei kā vien visiem, arī blomēniešiem, teikt paldies. Šīs mantas palsmaniešu vadītājai netrūkstot, tāpēc to viņa no sirds un diendienā dāļā pa labi un pa kreisi.
Valmieras rajona Naukšēnu pagastu komisija apciemoja pēdējo, tātad – iespaidu un pārbraucienu nogurdināta. Tomēr Līvija Plavinska uzsvēra, ka itin drīz visi sasparojušies, jo tik sportiskā pagastā citādi būtu kauns. Turklāt viņa publiski atzinās īpašās jūtās pret šo pagastu – gan “Nautrēni – Naukšēni” skaniskās līdzības dēļ, gan tāpēc, ka pagasta vadītājs Jānis Zuments tāpat kā Līvija ir dzimis Lauvas zvaigznājā. Jauns pagasts, kuram tomēr ir pašiem sava pils. Līdzīgi Palsmanes pagastam arī Naukšēnu pusē nozīmīgas pēdas atstājis ilggadējais līderis un prasmīgais saimnieks Visvaldis Skujiņš. 2008. gada konkursā naukšēnieši saņēma VUGD balvu (sertifikātu ugunsdzēšamā aparāta bezmaksas apkalpošanai) par “civilo aizsardzību un ugunsdrošību pagastā”. Izrādās, ka naukšēnieši esot kā traki uz ugunsdzēsības sportu, turklāt viņiem ir pašiem savs krogs, kurā pažarniekiem pienākas atlaide pusdienu rēķinam! Gana mežģījusi mēli, nosaucot apsveicēju sarežģītos amatus, Žagaru Made ar prieku pieteica pašu īsāko titulu – vides ministrs Raimonds Vējonis un saprotamāko nomināciju “Vides aizsardzība”. Pirms pasniegt naudīgo balvu (20 tūkstoši latu), ministrs speciāli sveica Jēču dzirnavu saimnieku, to atjaunotāju un dabas izziņas taku veidotāju, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ģeologu, īstu dabas entuziastu Daini Ozolu, kurš vada arī Naukšēnu vidusskolas vides pulciņu “Terra vita”. R. Vējonis uzsvēra, ka parasti pagasta atrašanās dabas aizsardzības teritorijā rada daudz problēmu, turpretim naukšēniešiem Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā attīstība sadzīvo ar dabas aizsardzību. Naukšēnu vārds saistās arī ar videi draudzīgās biodīzeļdegvielas ražošanu. Videi tuva nominācija ir “Mežs un sabiedrība”. Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Jānis Kinna ar uzvaru sveica naukšēniešus, jo mežs te draudzīgi sadzīvo ar sabiedrību. Ar “Sakoptāko pagastu” konkursa idejiskā tēva un ilggadēja novērotāja tiesībām J. Kinna atļāvās izteikt kādu visai kodīgu vakara gaitā gūtu atziņu – gluži kā senāk pat konkursa likteņus joprojām bīda “zvans no augšas”. Meži klāj 53% Naukšēnu pagasta teritorijas, te plaši izmanto koku kā videi draudzīgu materiālu, ar malku kurina pagasta pārziņā esošās ēkas utt. Balva, kā vienmēr, orientēta uz jauno paaudzi, kuriem nākotnē jāpārņem meža saudzēšanas stafete – pagasta jaunieši dosies divu dienu ekskursijā uz meža saimniecībām, iepazīsies ar Ogres meža tehnikumu, kur piedalīsies saviesīgā vakarā, bet otrā dienā apciemos Zoodārzu un mielosies “Lido”. Interesanti, ka šī netradicionālā balva pēdējos gados ievērojami uzlabojusi tehnikuma audzēkņu komplektāciju.
Baiba Rivža Zemnieku savienības balvu nolēma piešķirt pagasta unikālajam “Cilvēkmuzejam” un tā izdomā nenogurdināmajam vadītājam Arnim Ozoliņam. Viņam arī Kultūras ministrijas Atzinības raksts līdz ar ministrijas pārstāves viedo novērojumu, ka Palsmanes “epizodē” gozējās tikai dāmas, turpretim Naukšēnu pagastā apbalvo kungus vien, kungus vien. Varbūt “Cilvēkmuzejā” slēpjas kādas īpašas rezerves stiprā dzimuma saglabāšanai. Tā kā tieši naukšēniešiem tika balva no Pašvaldību darba devēju asociācijas par... attiecību veicināšanu, tad tik pikanti, kaut nedomāti, zemteksti un sakritības publikas sajūsmībai ļāva sasniegt augstāko virsotni, bet Madei atlika vien noplātīt rokas un atzīt, ka scenārijs ir “galīgās auzās”.
Valmieras rajona padomes priekšsēdētājs Vitauts Staņa lūdza vārdu, lai apliecinātu, ka viņu rajonā “zvana no augšas” nav bijis, jo naukšēnieši konkursam pieteikušies paši. Toties viņi droši varētu triumfēt nominācijā “pagasta astrologs”, jo, iepriekšējoreiz startējot, tikuši pie Satiksmes ministrijas lielās naudas balvas, bet šoreiz tikpat nemaldīgi pagastam sagādājuši dāsno Vides ministrijas naudu. V. Staņa klātesošos uzjautrināja ar atmiņu stāstu. Kādam no iepriekšējiem RAPLM vadītājiem jautāts, vai tiešām tik varošam pagastam kā Naukšēni reformas gaitā būtu ar kādu jāapvienojas. “Naukšēnus jau gan nevajadzētu izputināt!” skanējusi atbilde, ko savukārt pārtrauca sajūsminātās publikas smiekli, kas, “Cilvēkmuzeja” brīnumos aizsākušies, turpinājās līdz pagasta foto brīdim (tajā Madei par prieku Naukšēnu pagasta vīrišķo ierindu dažādoja komisijas daiļās dāmas). Gluži “pliks” rajona padomes sveiciens vis nebija, kaut arī V. Staņa piebilda, ka “naukšēniešiem jau viss ir”, tomēr atļāva pagasta ļaudīm izdomāt kādu nepieciešamību un tad rakstīt iesniegumu rajona padomei dāvanas saņemšanai.
Naukšēniešu vārdā pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Zuments pateicās konkursa radītājiem un virzītājiem, konkurentiem, īpaši uzsverot savu radniecību ar laureātiem Lizuma pagastu – gan abu pagastu līderu sportiskās izglītības dēļ, gan atceroties vienu kartupeļu talkas mēnesi Lizumā studiju gados.
Made dažkārt runā ne to, ko domā, dara ne to, ko vajag, bet, vakara izskaņai tuvojoties, viņa vēl sadomāja atņemt vārdu Līvijai Plavinskai. Pirmoreiz sakoptāko pagastu vēsturē nominācijas tika piešķirtas arī vērtētājiem, tās noteica dalībpagasti, bet publiskoja vakara vadītāja savā madiskajā izcilībā, klāt dāvinot kliņģerīšu pušķi tējai, savas mīļās kazas Šarlotes piena pudeli un mīlestības vitamīnus 30 dienām. Tā, piemēram, Baiba Rivža tika atzīta gan par “atraktīvāko un smaidīgāko”, gan “vīriešu bildinājumiem Kāzu muzejā visatvērtāko” komisijas locekli. SM pārstāvi Aivaru Gusāru uzteica “par gājēju pāreju pareizu novērtēšanu un lietošanu”. Citam tika “nopietnākās un dziļdomīgākās”, citam “saulainākās” vērtētājas tituls. Latvijas Pašvaldību savienības vārdā pateicoties komisijai par grūto darbu, priekšsēdis Andris Jaunsleinis pieminēja Vidzemes vērtēšanas komisijas īpašo zīmolu – tajā darbojās pat Saeimas deputāte, kura paklausīgi izpildīja komisijas vadītājas rīkojumus. Kas notiks, ja šis bacilis caur Baibas kundzi iekļūs Saeimā un deputāti pēkšņi sāks klausīt un izpildīt to, ko tauta vēlas? Respektējot vērtētāju mūžīgās raizes par pagastos izbaudīto laipno uzņemšanu, pēc kuras diemžēl uz galdiem paliek daudz neapēstu labumu, LPS katram komisijas loceklim dāvināja visai ietilpīgu zaļganas krāsas somu “Dzīvo zaļi!” – kā radītu bagātību uzkrāšanai.
Gulbenes rajona Lizuma pagasta godināšana sākās ar brīnišķīgu un asprātības pārpilnu videofilmu “Patiess stāsts par to, kā Rīgas kungi brauca Lizuma pagastu lūkoties”. Lieliski virknētie kadri, asprātīgais teksts un atbilstošs muzikālais fons daudziem lika smieties līdz asarām, bet pārsteigumu nesagādāja vienīgi tiem, kas zināja, ka lizumniešiem uz to ir nags, jo pagasta mājaslapā katrs ciemiņš var noskatīties citu videoprezentāciju – “Lizuma pagasta dvēseli meklējot”. Reizē ar komisijas vasaras gaitu retrospekciju šķietami jokpilnā manierē zālē sēdošie guva arī vērtīgu informāciju par lizumniešu dzīvi, iepazīstot svarīgākos pieturas punktus – cauri gadsimtiem saudzēto un loloto barona Volfa pili, zemnieku saimniecību “Dimdiņi”, kurā skābēto kāpostu spainīši (pēc satura notiesāšanas) atrodami vai katrā mājā, arī viņu ražotās gardās konfektes “Gotiņa” baudījis katrs kārumnieks. Pats saimnieks Normunds Audzišs šogad kļuvis par Triju zvaigžņu ordeņa kavalieri, ko uzskata arī par sievas Ivetas nopelnītu. Komisijai dienas ritējumā nācies soļot ij uz avotu, ij izvicināt roku golfa laukumā, ij uzklausīt bildinājumus Latvijā vienīgajā Kāzu muzejā, ij nožēlot izdarītos un nākotnē varbūt sastrādājamos grēkus Velēnas baznīcā utt. Beidzot Žagaru Made runusievas uzurpētās tiesības tomēr atdeva vērtēšanas komisijas vadītājai Līvijai Plavinskai, kura priecājās par šo pagastupagastu, par dižā lizumnieša Kārļa Sebra tēlaino raksturojumu “Gaujas ūdeņu krustītie ļaudis”, par “Dimdiņiem”, Kāzu muzeju un par aptieku, kurā pat indi spētu iedot ar smaidu...
Atzinības rakstu kalns uzvarētājpagasta ļaudīm bija divtik liels nekā konkurentiem, bet uzvarētājus netiesā, tāpēc nebūtu godīgi iebilst viņu vēlmei cildināt iespējami daudz lizumniešu – zemniekus un uzņēmējus, pedagogus un kultūras darbiniekus. Arī aptiekas vadītāju Laimu Klimonu, kurai Žagaru Made apņēmās nodot dāvanas pie pirmās iespējas. Pasniedzot balvu nominācijā “Par veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanu pagasta iedzīvotājiem”, Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Rinalds Muciņš apkopoja nule dzirdētos faktus, ka komisija vasarā aptiekā izpirkusi visu korvalolu un ka šajā aptiekā prot pat indi iebarot, un gandarīts paziņoja, ka kopš septembra vismaz par vienu indi tajā būs mazāk, jo korvalols kļuvis par recepšu medikamentu. Tomēr diezin vai pagasta iedzīvotājiem tas sagādās galvassāpes, jo viņu veselības aprūpi vēl augstākā līmenī palīdzēs celt VM dāvātie 1000 latu. Ekonomikas ministrijas balvu par “sakoptāko uzņēmējdarbības vidi” Aiga Andriksone pasniedza ar īpašām jūtām, jo šis ir viņas dzimtais pagasts. Te radīti teicami apstākļi, lai cilvēki spētu būt uzņēmīgi visās jomās. Kaut arī labklājības ministre Iveta Purne rampas uguņu lokā tovakar bija stāvējusi jau četrreiz, lai godinātu katra pagasta krietnākos sociālā darba veicējus, tomēr dižbalva nominācijā “Sociālais darbs pašvaldībā” pienācās lizumniešiem. Viņiem paldies par to, ka spējuši maksimāli izmantot pēdējo iespēju, kas palīdz grūtībās nonākušajiem šajā valstij finansiāli sarežģītajā laikā – cilvēcisko atbalstu. IZM parlamentārais sekretārs Rolands Broks sveica lizumniešus par uzvaru nominācijā “Izglītība un sports”, jo sports un izglītība ir investīcijas nākotnē, bet Lizuma vidusskolas direktore Irēna Ābeltiņa saņēma Atzinības rakstu.
ZM parlamentārā sekretāre Ligita Silaraupa bija deleģēta cildināt “zemkopības un lauku vides” labākos kopējus šajos “augļu plūkšanas svētkos”, ticot, ka balvā saņemtā nauda palīdzēs vērst šo grūto vidi vēl sakoptāku. Ar Latvijas Lauku konsultāciju un informācijas centra dāvināto ādas portfeli turpmāk staigās Lizuma pagasta lauku attīstības speciāliste Inta Serģe, lai tajā varētu nest labās ziņas pagasta zemniekiem. RAPLM pārstāve Dzintra Muzikante pasniedza balvu par sekmīgāko “pagasta attīstības iespēju izmantošanu”. Ministrija vēl neesot iemācījusies dalīt aploksnītes, tāpēc Lizuma pagastam tika taustāmas darbam vajadzīgas vērtības. Latvijas Pagastu apvienības balva no priekšsēdētāja vietnieces Ligitas Ginteres rokām ceļoja pie lizumniešu “galvas” – pagasta padomes priekšsēdētāja Alda Strada. Viņš ir arī Gulbenes rajona pārstāvis PAV. Savukārt Gulbenes rajona kolēģi, kas šajos rudens pasākumos allaž spīdējuši ar neparastu izdomu, Aldi Stradu sumināja arī kā rajona padomes priekšsēdētāju. Par tik dižu veikumu ar dzejoli būtu par maz, vajagot kaut ko eposam līdzīgu: “Jūs, varoņi, jūs mūsu godu nesat/Un tāpēc arī vinnētāji esat!” Kaut arī nominācijā par pilsoniski aktīvu sabiedrību uzvarēja palsmanieši, tomēr ĪUMSILS pārstāve atzina, ka punktu skaitīšana reizēm darbojas pati pēc savas loģikas. Lai apliecinātu to, ka lizumnieši šajā jomā ir līdzvērtīgi, viņi saņēma dāvanu – pulksteni. Nevalstisko organizāciju ļaudis gan nemēdz skaitīt stundas, tomēr varbūt vērts mainīt tradīciju, lai reizumis spētu skaidri pateikt, cik “liels” bijis NVO ieguldījums valsts dzīvē.
Scenārijā gluži nejauši izdevās ievērot “gredzena principu”, jo Ģ. V. Kristovska dāvāto balvu labākajai dialoga meistarei pasniedza pašu pirmo, bet otra Briseles braucēja, kuru ciemos gaidīs Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere, būs “pagasta odziņa” Laima Klimona. Šo nomināciju tradicionāli godina pašu pēdējo. “Latvijas Avīzes” žurnālists Toms Ancītis bija apkopojis informāciju par Laimu Klimonu un atzina, ka to var iedalīt trīs grupās: lauku aptieku likteņi, valodniecība un Žagaru Made. Grāmatu “100 Latvijas personību” Laimai Klimonai un/vai/jeb Žagaru Madei pasniedza ar negrozāmu pārliecību, ka nākotnē arī viņa iekļūs lieliskajā simtniekā. Inese Vaidere bija atsūtījusi vēstuli vakara dalībniekiem un īpaši L. Klimonai: “Lieliski, ka Latvijā ir tik daudz cilvēku, kuriem viņa ir visskaistākā!” Briselē bieži līst, tāpēc uzvarētājai laikus tika nosūtīts noderīgs aksesuārs – lietussargs, jo ticējums vēsta, ka lietus bīstas līdzpaņemta lietussarga un, jo lielāks lietussargs, jo vairāk lietus bīstas. Reizē ar lietussargu Žagaru Made drīkst paņemt līdzi arī Ilmāru Klimonu, kuru laureāte teicās pazīstam. Pat tad, ja “MADE in Latvia” neordinaritāte Briseles darboņu strikto funkcionēšanas grafiku “ievedīs auzās”, toties pēc šīs vizītes viņu lēmumi būs daudz tuvāki dzīvei un cilvēkiem.
Apsveikumi un pateicību birums vēl turpinājās, jo Aldis Strads atzinās, ka sāpošu sirdi īsinājis pagasta apbalvojamo ļaužu sarakstu līdz 20, kas jau tā bijusi orgkomitejas īpaša labvēlība. Nu atlika vien sagaidīt brīdi, kad Baiba Rivža Zemnieku savienības vārdā “Sakoptāko pagastu” plāksni nodos Aldim Stradam un visam Lizuma pagastam mūžīgā glabāšanā. Vitauts Staņa novēlēja lizumniešiem veiksmīgi turpināt attīstību arī pēc reformas, jo viņi iekļausies Gulbenes novadā. Runātājs izteica cerību, ka šī izvēle bijusi atšķirīga no padomju laika tradīcijas, kad visi bija “pret”, taču balsoja “par”. LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis “sakoptākajiem pagastiem” šogad dāvināmās aploksnes milzu izmērus skaidroja ar inflāciju. Jācer, ka par 1000 latiem skrūvēm sanāks, lai pašvaldības vadītājam plāksne nebūtu visu laiku jātur rokās. Un, kad Lizuma pagasta līderim rokas būs brīvas un prāts atguvies pēc noslēguma vakara cildinājumiem, varbūt viņam vērts padomāt par Žagaru Mades fanu kluba organizēšanu. Šo rindu autore un droši vien daudzi zālē sēdošie jau tagad gatavi tajā pieteikties.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017