Rīga 22°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Otrdiena, 2024. gada 21. maijs 18:33
Vārda dienas: Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs
10. septembrī Rīgā, Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijā, notika Latvijas pašvaldību izpilddirektoru sanāksme, kas bija veltīta bērnu un ģimenes jautājumiem. Ar labi sagatavotiem un saturīgiem ziņojumiem uzstājās bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Meldere, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas Bāriņtiesu uzraudzības un metodiskās vadības departamenta vecākā referente Dace Āķe un Jaunatnes lietu departamenta direktors Andris Grafs un Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila RiekstaRiekstiņa. Publicējam viņu uzstāšanās galvenās tēzes.
Ministrijas prioritātes:
nodrošināt visiem bērniem aprūpi ģimenē (aizbildniecība un adopcija, bērnunamu pārveidošana par pakalpojumu centriem, piemēram, pusceļa mājām bāro jauniešu patstāvības attīstīšanai, vientuļo jauno māmiņu izvietošanai u. tml.);
alimentu jeb uzturlīdzekļu piedziņas īstenošana (negodīgo vecāku uzskaite, savienojot šo datubāzi ar dažādiem reģistriem, lai gūtu pilnīgu uzskaiti par viņu patieso mantas stāvokli un ienākumiem);
vardarbības mazināšana pret bērniem (apdraudējumi bērniem interneta vidē – jāapmāca darbinieki, lai viņi zinātu, kā savlaicīgi konstatēt un risināt radušās problēmas);
palīdzība bāriņtiesu reorganizācijas procesā, kas saistīta ar pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu (paredzams, ka darba apjoms bāriņtiesām jūtami pieaugs, jo pasliktinās iedzīvotāju ekonomiskais stāvoklis, tāpēc pašvaldības tiek lūgtas atbalstīt bāriņtiesu un sociālo dienestu darbu);
jaunatnes lietu politika (šogad var izmantot ap 26 miljoniem latu bērnudārzu problēmas risināšanai; viens no risinājumiem ir aukļu dienestu izveide);
valsts apmaksātas brīvpusdienas skolēniem (pašreiz tās ir tikai pirmajām klasēm, vajadzētu katru gadu šo sarakstu paplašināt ar vismaz vienu klasi);
dzimstības veicināšana (atkarīga arī no valsts finansiālā atbalsta ģimenēm).
Valsts un pašvaldību pienākumi bērnu tiesību aizsardzībā
Par bērna tiesību aizsardzību atbild bērna dzīvesvietas pašvaldība.
Bērna dzīvesvieta
Par bērna dzīvesvietu Bērnu tiesību aizsardzības likuma izpratnē uzskatāma viņa vecāku deklarētā dzīvesvieta.
Ja vecāku deklarētās dzīvesvietas atrodas dažādās administratīvajās teritorijās, par bērna dzīvesvietu uzskatāma tā vecāka dzīvesvieta, pie kura bērns dzīvo.
Laikā, kad bērns atrodas ārpusģimenes aprūpē, viņa dzīvesvieta saglabājas tās pašvaldības teritorijā, kura pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi.
Bērns dzīvībai vai veselībai bīstamos apstākļos –drošas pajumtes, siltuma, apģērba un atbilstoša uztura trūkums – šajos gadījumos palīdzību sniedz valsts un pašpārvaldes iestādes pēc bērna atrašanās vietas.
Bērna drošība
Bērnam līdz 16 gadu vecumam aizliegts mācību laikā un nakts laikā atrasties interneta zālēs, datorzālēs, internetkafejnīcās u. c. (Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50. panta 7. daļa). Par nakts laiku uzskata laiku no plkst. 22 līdz 6 rītā, ja pašvaldība nav noteikusi stingrākus ierobežojumus.
Policijas iestādēs nogādā bērnu, kurš nav sasniedzis 16 gadu vecumu un atrodas sabiedriskā vietā bez vecāku, aizbildņa, audžuģimenes vai viņu pilnvarotas pilngadīgas personas uzraudzības nakts laikā (Bērnu tiesību aizsardzības likuma 59. panta 1. daļas 5. punkts).
Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēja pienākums – gādāt par bērnu drošību:
nodrošināt pietiekamu uzraugošā personāla skaitu;
nodrošināt, lai uzraugošajam personālam būtu nepieciešamās iemaņas;
reģistrēt bērna saņemšanu un atdošanu, norādot laiku un bērna atstājošās personas kontaktinformāciju;
nodrošināt pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanu (jābūt pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņai) (Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.3 pants).
Bērnam nedrīkst būt pieejami materiāli, kuros propagandēta cietsirdīga uzvedība, vardarbība, erotika, pornogrāfija un kas rada draudus bērna garīgajai attīstībai neatkarīgi no to izpausmes veida, pārraidīšanas ierīces un atrašanās vietas (Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50. panta 2. punkts).
Skolas neapmeklēšanas cēloņi:
problēmas izglītības iestādē (konflikts ar pedagogu (pedagogiem), vienaudžu vardarbība);
bērna individuālā situācija (veselības problēmas, mācīšanās grūtības, uzvedības traucējumi);
problēmas ģimenē (sociālās problēmas (trūkums, šķiršanās, sociālo prasmju trūkums), vardarbība (fiziska, emocionāla, seksuāla, atstāšana novārtā)).
Institūciju kompetence, risinot skolas neapmeklēšanas problēmas
Skola – noskaidro skolas neapmeklēšanas cēloni; risina problēmas izglītības iestādē; iesaista citas pašvaldības un valsts institūcijas.
Sociālais dienests – sniedz atbalstu ģimenei (materiālo palīdzību, veic sociālo darbu).
Bāriņtiesa – iesaistās vardarbības gadījumu risināšanā.
Bāriņtiesu loma un kompetence
Bāriņtiesas galvenais uzdevums – bāriņtiesa kā pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde nodrošina bērnu un citu rīcībnespējīgo personu personisko un mantisko interešu aizsardzību, izvirzot kā vienu no pamatuzdevumiem nodrošināt bez vecāku gādības palikušiem bērniem drošu un stabilu ģimenisku vidi.
Šobrīd Latvijā darbojas 514 bāriņtiesas; pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā to skaits mainīsies un varētu būt ap 200.
Bāriņtiesu kompetencē ir nodrošināt:
bērna personisko interešu aizstāvību attiecībās ar vecākiem, aizbildņiem un citām personām, domstarpību izšķiršanu, piekrišanu paternitātes atzīšanai, bērna mantisko interešu aizsardzību, bērna aprūpes un aizgādnības tiesību atņemšanu un atjaunošanu, aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu, kā arī atlaišanu no aizbildņa pienākumu pildīšanas, jautājumu risināšanu saistībā ar adopciju, aizgādņa iecelšanu un atbrīvošanu no aizgādņa pienākumu pildīšanas.
Ģimeniskas vides nodrošināšana – bāriņtiesu pamatuzdevums
Latvijas Republikas likumdošana paredz, ka katram bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē, un ģimene ir vienīgā dabiskā bērna attīstības un augšanas vide. Līdz ar to vecākiem ir tiesības un pienākums rūpēties par bērnu. Tas, kā ģimene funkcionē, atkarīgs no dažādiem iekšējiem un ārējiem faktoriem, kuri jāņem vērā pašvaldības speciālistiem, tajā skaitā bāriņtiesas darbiniekiem, strādājot ar ģimeni.
Lai veiksmīgi un efektīvi īstenotu sociālpedagoģisko darbu pašvaldībā un dotu iespēju katram bērnam saņemt kvalitatīvu speciālistu palīdzību, tiek veidotas atbalsta profesionālās sadarbības komandas, kuru darbības pamatā ir kompleksa pieeja problēmai, lai bērnu varētu skatīt veselumā. Bērns ir centrā, bet vecāki, sociālie un bāriņtiesas darbinieki ir līdzvērtīgi komandas darbā.
Starpinstitucionālā pieeja bāriņtiesas darbībā nozīmē vairāku institūciju sadarbību un koordinētu darbu. Šajā pieejā liels uzsvars tiek likts uz koordinētām pūlēm, nevis vienas institūcijas vienpusēju darbību vai dažādu institūciju nekoordinētu darbību.
Starpprofesionāļu komanda ir grupa, kurā katrs tās dalībnieks ieguvis profesionālas prasmes kādā specialitātē, bet visi koordinēti sadarbojas, lai sasniegtu kopīgu mērķi.
Bāriņtiesu darbība pēc administratīvi teritoriālās reformas
Pašvaldības kompetence
Pašvaldību autonomā funkcija – gādāt par aizgādnību, aizbildnību, adopciju un bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzību (likuma “Par pašvaldībām” 15. panta 1. daļas 8. punkts).
Pašvaldība:
sniedz palīdzību un atbalstu ģimenēm, kurās ir bērni, garantējot ikvienam pašvaldības teritorijā dzīvojošam bērnam pajumti, siltumu, apģērbu un vecumam un veselības stāvoklim atbilstošu uzturu;
nodrošina ārpusģimenes aprūpi tiem bērniem, kuriem uz laiku vai pastāvīgi nav savas ģimenes vai kurus viņu pašu interesēs nedrīkst atstāt šajā ģimenē (Bērnu tiesību aizsardzības likuma 66. panta 2. daļas 1. un 2. punkts).
Bāriņtiesa ir novada, pilsētas vai pagasta pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde.
Vienā novadā, pilsētā vai pagastā ar attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmumu var izveidot vairākas bāriņtiesas. Šādā gadījumā pašvaldība nosaka katras bāriņtiesas darbības teritoriju (Bāriņtiesu likuma 2. panta 1. un 4. daļa).
Bāriņtiesas darbības principi
Bāriņtiesa savā darbībā pamatojas uz normatīvajiem aktiem un publisko tiesību principiem.
Bāriņtiesa prioritāri nodrošina bērna vai citas rīcībnespējīgas personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību (Bāriņtiesu likuma 4. pants).
Pašvaldība atbild par tās izveidoto institūciju darbību (likuma “Par pašvaldībām” 5. panta 2. daļa).
Pašvaldības kompetence pēc reformas
Aizgādnības, aizbildnības, adopcijas un bērnu personisko un mantisko tiesību un interešu aizsardzības jautājumu risināšana (likuma “Vietējo pašvaldību likums” projekts).
Pašvaldības kompetence noteikt bāriņtiesu skaitu savā administratīvajā teritorijā saglabāsies.
Plānots normatīvajos aktos iekļaut regulējumu, ka bāriņtiesā ievēlējamo locekļu skaits ir pakārtots pašvaldības iedzīvotāju skaitam.
No kā atkarīgs bāriņtiesu skaits novadā:
novada teritorija – novadā ietilpstošo pagastu un pilsētu skaits;
novada iedzīvotāju skaits;
novadā apvienoto pagastu un pilsētu ģeogrāfiskais novietojums;
bāriņtiesu skaits pirms novada izveides;
apvienošanās projekta izstrādes laikā izdarītie secinājumi;
novada domes lēmums.
Vēlamā bāriņtiesas darba organizācija pēc reformas – lai novada iedzīvotājiem būtu ērti pieejami bāriņtiesas pakalpojumi, katrā novada pagastā vai pilsētā, kas nav novada administratīvais centrs, strādā un divreiz nedēļā pieņem apmeklētājus vismaz viens bāriņtiesas loceklis.
Vēlamā bāriņtiesas struktūra
Bāriņtiesas nosaukums
Vienā novadā, pilsētā vai pagastā ar attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmumu var izveidot vairākas bāriņtiesas. Šādā gadījumā pašvaldība nosaka katras bāriņtiesas darbības teritoriju. Ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir vairākas bāriņtiesas, tad bāriņtiesas nosaukumā iekļauj arī tās apdzīvotās vietas nosaukumu, kurā atrodas attiecīgā bāriņtiesa (Bāriņtiesu likuma 2. panta 4. un 7. daļa).
Pašvaldība, izveidojot vairākas bāriņtiesas, precīzi nosaka katras bāriņtiesas darbības teritoriju.
Kas jāspēj katram bāriņtiesas loceklim:
konsultēt iedzīvotājus par bāriņtiesas kompetencē esošajiem jautājumiem;
sagatavot bāriņtiesas sēdei lietas par sava pagasta iedzīvotājiem;
piedalīties lietu izskatīšanā bāriņtiesas sēdēs;
pieņemt vienpersoniskus lēmumus;
veikt dzīves apstākļu pārbaudes;
noskaidrot personu, tajā skaitā bērnu viedokļus;
sastādīt sarunu protokolus un dzīves apstākļu pārbaudes aktus;
pieņemt norēķinus;
sadarboties ar bāriņtiesu (gan savas teritorijas, gan citu) locekļiem, darbiniekiem, speciālistiem, iestādēm;
veikt notariālās darbības;
citas normatīvajos aktos noteiktās darbības;
būt atbildīgam par savu darbu.
Bāriņtiesu lietu nodošana un pieņemšana
Lietu nodošana un pieņemšana veicama pēc bāriņtiesas izveidošanas.
Par lietu pieņemšanu un nodošanu sastādāms akts.
Lietas pieņem jaunizveidotās bāriņtiesas priekšsēdētājs.
Lietas nodod bijušie pagastu bāriņtiesu priekšsēdētāji.
Ja jaunizveidotās bāriņtiesas priekšsēdētājs ir bijis kāda pagasta bāriņtiesas priekšsēdētājs, šīs lietas pieņem jaunizveidotās bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks.
Visas lietas glabā bāriņtiesas juridiskās adreses vietā.
Iespējamie ieguvumi pēc reformas:
bāriņtiesu locekļi iegūst pieredzi dažādu kategoriju lietu veidošanā un izskatīšanā;
iespēja optimizēt administratīvās darbības;
bāriņtiesu locekļi vairāk uzmanības var veltīt lietu sagatavošanai, jo samazinās lietvedības sakārtošanai nepieciešamais laiks;
iespēja piesaistīt speciālistus – juristu, psihologu u. c.;
lietderīgāk izmantojams finansējums.
Jaunatnes politika
Atbalsts jaunatnes politikas izstrādei un īstenošanai pašvaldībās:
jaunatnes iniciatīvu centru izveide, kā arī esošo centru koordinācijas nodrošināšana un materiāli tehniskās bāzes uzlabošana;
izstrādāt vispārējos rādītājus jaunatnes politikas izstrādei un izvērtēšanai pašvaldībās un veikt pašvaldību jaunatnes politikas analīzi atbilstoši vispārējiem rādītājiem;
atbalsts pašvaldību pasākumiem darbam ar sociālā riska grupu jauniešiem;
vides pielāgošana jauniešu fizisko aktivitāšu un aktīvās atpūtas nodrošināšanai;
pašvaldību jaunatnes lietu koordinatoru un jaunatnes lietu speciālistu apmācību nodrošināšana.
Pašreiz Latvijā ir 83 personas, kuras uzskatāmas par pašvaldību jaunatnes lietu koordinatoriem, un darbojas 81 jaunatnes iniciatīvu centrs.
Finansējuma piešķiršana
– Valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni, piešķir atklātā konkursā.
– Tiesības saņemt valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts projektiem, kuru mērķis ir veicināt jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī projektiem darbam ar jaunatni, ir jaunatnes organizācijām.
– Valsts budžeta finansējuma saņēmējs var būt arī pašvaldība un biedrība vai nodibinājums, kura projekts ir orientēts uz darbu ar jaunatni.
– Jaunatnes organizācijām ir tiesības saņemt valsts budžeta finansējumu arī šo organizāciju darbības atbalsta projektiem (kritēriji minēti Jaunatnes likuma 12. panta 4. apakšpunktā).
– Kārtību, kādā piešķir valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbā ar jaunatni, nosaka Ministru kabinets.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017