Rīga 6°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Svētdiena, 2024. gada 12. maijs 05:39
Vārda dienas: Ina, Ināra, Inārs, Valija
2008. gada Latvijas sakoptāko pagastu godināšanas stafeti Zemgale nodeva Pierīgai, un 3. oktobrī Mālpilī konkursa noslēguma pasākumā tika suminātas šāgada sakoptākās Pierīgas pašvaldības – Limbažu rajona Vidrižu, Tukuma rajona Pūres un Rīgas rajona Mālpils pagasts – un to iedzīvotāji.
Mālpils saimnieks Aleksandrs Lielmežs vēra durvis un laipni aicināja ciemiņus vienā no lielākajiem lauku kultūras namiem, kur ir gan plaši vestibili, apaļa diskozāle un skatītāju zāle ar 600 vietām, gan jau 20 gadus rosīgi darbojas pašdarbnieki un viesojas profesionāli mākslinieki, gan mājvietu radusi bibliotēka un pagasta padome.
Šis gads Mālpilij ir īpašs – vasaras beigās nosvinēta astoņsimtgade un iegūts Pierīgas sakoptākā pagasta nosaukums. Tāpēc sarīkojumu atklāja visas astoņas Mālpils Māras, simbolizējot astoņus gadsimtus, kuros ticība viņas stipras darījusi, cerība iedrošinājusi un mīlestība nemirstībā vadījusi.
Pasākumu ar savu klātbūtni un svarīgiem komentāriem kuplināja “VIP personas” jeb Čaukstenes – Mālpils kultūras nama direktore Edīte Priekule (no labās) un dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Viktorija Kalniņa. Viņām asistēja cits simbols – Govs, no kuras māsu ražojuma top gardais Mālpils siers.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis ikreiz priecājas, cik bagāti esam, jo pagastos ir ne par kādu naudu nenopērkama vērtība un bagātība – lauku cilvēki. Viņi apzinās, ka mums ir dota ne vien zeme, kas jākopj, bet arī valsts, ko savām rokām esam atjaunojuši, un arī tā ir jākopj.
Pierīgas vērtēšanas komisijas vadītājs Aivars Raščevskis jeb lielais Aivars, kurš gan dzīvo Daugavpils rajona Kalupes pagastā un ir īstens latgalietis, atzīmēja, ka vērtēšana bijusi izcili taisnīga, tāpēc komisija godam nopelnījusi nelielas dāvaniņas – zaļo somu “iespaidu un citu noderīgu lietu ievietošanai” no konkursa rīcības komitejas un “Latvijas Valsts mežu” sarūpētos stādus.
Komisijas locekles Linda Rumka (“Latvijas Avīze”; no labās) un Māra Mīkule (Zemkopības ministrijas Meža politikas departaments) atklāja savus spilgtākos iespaidus par Pūri. Lai gan Lindai tie saistās ar uzņēmumu “Pure food”, kur zapti varot nopirkt tikai tonnās, bet Māra “uzlikusi aci” pūrenieku izveidotajām meža takām, vienlīdz sajūsminātas abas ir par ekskluzīvo Pūres šokolādi.
Pūrē ir divas bankas – zaļie meži un zemes banka jeb Vītolu grants karjers. Taču uz dabas doto vien viņi nepaļaujas, tālab pūrenieki seko devīzei “Kas grib strādāt, tas meklē iespējas, kas negrib – iemeslus”. Pūres pagastam ir izveidota sava sapņu karte ar iezīmētajiem darbiem, kas nākotnē jāizdara, lai ceļmalā varētu likt uzrakstu – pagasts, kur piepildās sapņi.
Pūrei un Mālpilij ir līdzīgas teikas par baznīcas celšanu. Senos laikos gan Pūrē, gan Mālpilī nolemts celt baznīcu, taču, cik pa dienu uzcēluši, tik pa nakti sabrucis. Abi kungi par tādu burvestību bija ļoti dusmīgi, bet rīkojušies atšķirīgi. Mālpilietis licis mūrī iemūrēt jaunu meiteni – Māru. Pūres kungs bijis humānāks – apburto gabalu atstājis kapiem, un baznīcu uzcēluši citā vietā.
Pūres pašvaldība konkursa sešās nominācijās pierādījusi, ka labāk par pārējām prot gādāt par pagasta attīstību, mežu un sabiedrību, vides aizsardzību, ceļiem un ielām, uzņēmējdarbības vidi un dialogu ar sabiedrību. Vislielākais prieks, protams, par uzvaru vides jomā, kurai balvā līdzi nāk 20 tūkstoši latu, un tādu pašu atzinību no Satiksmes ministrijas. Pūrenieki dzīvo Rīgas–Ventspils šosejas malā, tādēļ drošībai izmanto dažādus “papildspēkus” un veido gājēju pārejas arī ar Pepijas palīdzību.
Vides ministrs Raimonds Vējonis ir pārliecināts, ka ļoti nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības audzināšanā un izglītošanā veic pedagogi, tāpēc viņa īpašā uzmanība Skolotāju dienas priekšvakarā tika skolotājai Dinai Melnei, kura gādā, lai Pūres bērni domātu “zaļi”. Mazie pūrenieki bija to Latvijas bērnu pulkā, kuri septembrī tikās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru un iesniedza viņam dokumentu “Skolēnu priekšlikumi zaļam dzīvesveidam”.
Ekonomikas ministrijas Ārējo ekonomisko attiecību un tirdzniecības politikas departamenta direktors Gatis Ābele, kurš pūreniekus apbalvoja par sakoptāko uzņēmējdarbības vidi, atzina, ka pagastam ir ievērojami resursi – ja visa Latvija būtu tik ražotspējīga un eksportētvarena, tad nevajadzētu lauzīt galvu ap dažādiem stabilizācijas un inflācijas plāniem. Arī Pūres pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Volfs piekrīt, ka pūreniekiem ir paveicies ar uzņēmējiem, un saka viņiem lielu paldies par atbalstu pagastam.
Nominācijas “Dialoga meistari” uzvarētājiem balvā tradicionāli ir “Latvijas Avīzes” un žurnāla “Logs” gada abonements, turklāt pūrenieki jau otro gadu pēc kārtas apliecinājuši, ka ir prasmīgākie sabiedrisko attiecību veidotāji Pierīgā. Pērn Eiroparlamenta deputāta Ģirta Valda Kristovska balva tika piešķirta Pūres bibliotēkas – informācijas un novada izpētes centra vadītājai Valdai Dzelzkalējai, bet šogad ciemos uz Briseli Kristovska kungs aicina Pierīgas labāko dialoga meistari – Pūres pamatskolas direktori Daci Strazdiņu.
Pūrē smaržo gan pavasarī, kad daba mostas, plaukst un zied, gan vasarā, kad ienākas zemenes, jāņogas, upenes un avenes, gan rudenī, kad no ražas līkst ābeles un bumbieres, bet ziemā smaržo ievārījumi un sulas. Šīs smaržas un garšas palīdz radīt SIA “Pure food” kolektīvs, kas pērn bija lielākais nodokļu maksātājs valstī, Pūres dārzkopības pētījumu centrs ar Jāni Lepsi priekšgalā un jaunais uzņēmums “Pure chocolate”. Līdz ar viņiem konkursa Atzinības raksti arī citiem Pūres uzņēmējiem: SIA “Veismaņi” kolektīvam un Pāvelam Kazjonovam, zemnieku saimniecības “Upītes” un “Rumpji” īpašniekiem Jānim un Andrim Prančiem ar ģimenēm, Dinai Melnei, Zintim Bitem un Dainim Vanuškam, gan arī pašvaldības ceļu meistaram Sergejam Gavrilovam, nevalstiskajai organizācijai “Pūres dzirnas” un biedrības prezidentei Līgai Lepsei un pagasta padomes sekretārītei Santai Heimanei.
Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere jau otro gadu sveic īpašās nominācijas “Pagasta odziņa” ieguvējus un dāvina viņiem iespēju apmeklēt Eiropas Parlamentu un Briseli, kur ļoti bieži līst, tādēļ lietus aizbaidīšanai noderēšot lietussargs.
Par Pierīgas “odziņu” šogad atzīta uzņēmuma “Pure chocolate” vadītāja Liene Tomsone, un Vaideres kundze ir pārliecināta, ka Pūres trifeles droši var konkurēt ar slaveno Briseles šokolādi.
Pūres saimnieks Aivars Volfs gan mēģināja atrunāties, ka viens nav karotājs un visi pagasta nopelni pieder komandai, tomēr nespēja pretoties savu “cīņubiedru” paustajai pateicībai, kas ir abpusēja. Ne velti esejā par pagastu teikts: ja cilvēka sirds siltums un labas domas ieliktas darbā, tad to pamana kaimiņš, garāmbraucējs un ciemiņš.
Mālpilieši ir lieli pašdarbnieki – pirms vairāk nekā 135 gadiem dibinātais koris piedalījies gan pirmajos Dziesmu svētkos, gan šovasar, labi skan arī vokālā ansambļa “Rezēdas” un Sidgundas sievu balsis, un daudzos svētkos iepriecina amatierteātra aktieru sniegums. Šoreiz pa šerpam vārdam un draudzīgam sapurinājumam tika gan konkursa vērtētājiem, gan pūreniekiem un vidrižniekiem, gan arī savējiem.
Vidriži ir vieta ar īpašu auru. Te precas un laulājas, pašķiras un atkal samīlas un precas no jauna. Pagastā ir divas pilis – Bīriņu un Igates, un katrā mīt savs spoks. Igates pilī tā ir baltā Marija, kas šad tad mēdzot parādīties, taču redzējis vai domājis redzam to ir retais.
Gan vērtēšanas komisiju, gan Vidrižu ciemiņus pārsteidz mājīgā un glīti iekārtotā skola senajā muižas ēkā. Turpat netālu ir arī pirmsskolas izglītības iestāde, kas uzcelta gandrīz no jauna, un sporta komplekss. Par jauno paaudzi vidrižnieki ļoti gādā – ne velti viņi ir uzvarētāji nominācijā “Bērnam un ģimenei draudzīgs pagasts”. Pasniegdams ministrijas balvu, Bērnu un ģimenes lietu ministrijas parlamentārais sekretārs Pēteris Simsons izteica cerību sagaidīt brīdi, kad varēsim teikt, ka mums ir ne tikai bērnam un ģimenei draudzīgi pagasti, bet arī valsts.
Jauna, taču jau populāra kļuvusi “Emīla pasaule” – pilna servisa atpūtas un sporta komplekss ar zāli banketu rīkošanai, pirts ēku, solāriju, SPA vannu, garšīgu ēdināšanu, ērtām nakšņošanas un jo īpaši sporta iespējām – peintbolu, kvadracikliem, dažādām sporta ierīcēm.
Saņemt konkursa Atzinības rakstus tika aicināta zemnieku saimniecības “Sautlāči” īpašniece Kristīne Gulbe, kura nodarbojas ar mazo kažokādu zvēriņu šinšillu audzēšanu, z/s “Kalnbudes” īpašnieks Dzintars Jaundžeikars, kura saimniecībā audzē graudaugus un nodarbojas ar piena lopkopību, SIA “Emīla pasaule” īpašnieks Kristaps Ābelis, Igates pils vadītāja Guna Preimane, SIA “Saule” īpašnieki Biruta Vimba, Solvita Muižniece un Jānis Vimba, Vidrižu pamatskolas direktore Ligita Gūtmane, Vidrižu doktorāta īpašniece Edīte Vītola, Sandra un Aigars Bluķi, Sandra un Pēteris Jansoni un sabiedriskā centra “Bīriņi” vadītāja Līga Jelniece.
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Linards Muciņš, pasniegdams Vidrižu pagastam balvu par veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanu pagasta iedzīvotājiem, vēlējās to nodot tieši ģimenes ārstei Edītei Vītolai, atzīmēdams, ka viņa ir ne tikai pagasta, bet viena no visas Latvijas bagātībām. Vidrižu doktorātā iedzīvotāji var saņemt gan ģimenes ārsta, gan zobārstniecības, gan masāžas pakalpojumus, bet zīdainīšiem piedāvā arī daudzviet vēl svešo bobota vingrošanu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Intars Zitāns atzīmēja, ka visos Pierīgas vērtētajos pagastos ar ugunsdrošību viss ir kārtībā, taču par nominācijas “Civilā aizsardzība un ugunsdrošība pagastā” uzvarētājiem pasludināja vidrižniekus.
Lai arī šīs partneres nav ne no Vidrižu folkloras kopas “Delve”, ne modes deju grupas “Spieķītis”, Limbažu rajona Vidrižu pagasta vadītājam Jānim Ļevšinam ir pa spēkam pierādīt, ka viņš māk sadancoties arī ar Mālpils daiļā dzimuma pārstāvēm.
Mālpils vēsture un kultūra veidojusies astoņu gadsimtu garumā, pietuvojoties ideālajam lauku pašvaldības variantam – te ir attīstīta infrastruktūra, plašas uzņēmējdarbības, kultūras un izglītības iespējas, pilsētu tuvums, tomēr saglabāta laukiem raksturīgā harmonija un miers. Mālpils ir arī bagāta ar izciliem, radošiem un ideju pārpilniem cilvēkiem, interesantiem notikumiem, savu vēsturi, folkloru un tradīcijām. Mālpils ir skaista – tā saka paši mālpilieši. Kas ir tas īpašais Mālpilij? Zeme un zemes īpašumi. Turklāt tas ir viens no diviem Rīgas rajona pagastiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu. Tādēļ likumsakarīga ir arī uzvara nominācijā par zemkopību un lauku vidi.
Saņemt Valsts jaunatnes iniciatīvu centra direktores Agras Bērziņas pasniegto balvu par uzvaru nominācijā “Izglītība un sports” Mālpils pašvaldības vadītājs aicināja pagasta izglītības iestāžu vadītājus. Mālpilī tiek piedāvātas daudzveidīgas iespējas visu vecumu iedzīvotājiem – šeit darbojas vidusskola, Sidgundas pamatskola, Mālpils profesionālā vidusskola, pirmsskolas izglītības iestāde “Māllēpīte”, mūzikas un mākslas skola un Mālpils tautskola. Nākamgad Mālpilī īstenosies lielais sapnis par sporta halli. Tajā paredzēta ne tikai moderna sporta zāle, bet arī baseins. Pagastam šis projekts izmaksājis trīsarpus miljonus latu.
“Kultūras meitenēm” vislielākie nopelni pie tā, ka Mālpils pagasts ir pārāks nominācijā “Kultūrvides veidošana pašvaldībā”. Kā atzīmēja vērtēšanas komisija – te ir īpaša kultūrvide, kur valda ainavu un krāsu ekspresija, šeit viss ir kultūra, un arī sabiedrība izglītota un kultūru pieprasoša.
Mālpils pašvaldībā prasmīgi organizēts darbs sociālajā jomā, tāpēc Labklājības ministrijas atzinība pirmām kārtām pienākas četrām pagasta sociālā dienesta darbiniecēm, no kurām balvas saņemšanā piedalījās gan tikai divas, bet īpaša pateicība pašvaldības aģentūras “Mālpils sociālais dienests” direktorei Olgai Volosatovai. Aģentūras paspārnē izveidota arī ģimeņu atbalsta grupa, kas meklē resursus un sniedz atbalstu ģimenēm izglītības, kultūras, sporta un brīvā laika pavadīšanas iespējās.
Mālpils pašvaldības izpilddirektors Vladislavs Komarovs mālpiliešiem līdzējis tikt pie uzvaras nominācijā par e–pārvaldes ieviešanu, turklāt, izrādās, tās vērtējums bija izšķirošais, kas uzvaras kausus nosvēra par labu Mālpilij. Taču LPS padomnieks Bruno Otersons, sveicot kolēģi, bija atcerējies Komarova kunga vaļasprieku un darbošanos makšķernieku biedrībā “Mālpils zivīm”.
Par pilsonisko sabiedrību liecina aktīvās nevalstiskās organizācijas, taču visvairāk mālpilieši lepojas ar saviem zemniekiem un piensaimniekiem: Igoru Šabohu, Veltu Bukovsku, Zani Dreimani, Jāni Strautnieku, Maritu un Jāni Pīķiem, Edvīnu Ģērmani, Gintu un Andri Apsīšiem, Māru un Jāni Živām, Gunāru Lūkinu, vācu aitu suņu audzētavas “Lehmburga” īpašnieku Jāni Zilbertu, SIA “Laiko” un direktoru Edgaru Neifeldu, “Mālpils piensaimnieku” un direktoru Rolandu Jomertu un citiem.
Zemnieku savienības pārstāvji Uldis Augulis un Kārlis Albergs, pasniegdami Mālpilij konkursa galveno balvu – Goda plāksni, vēlēja būt uzvarētāju godā arī citos konkursos.
“Mālpils Vēstīs” uz jautājumu, kas tad mālpiliešiem ir Mālpils, rasta atbilde – piederības izjūta. Ka esi te piedzimis, uzaudzis, ka katrs pretimnācējs ir, ja ne gluži pazīstams, tad redzēts gan. Tā ir piederības izjūta vēsturei, jo arī mālpiliešu dzīve ir mazs posmiņš pagasta 800 gadu garajā ritumā. Gandrīz 250 gadu pagājuši, kopš uzcelta muižas kungu māja, un 21. gadsimts Mālpils muižas vēsturē ienācis ar grandiozu restaurāciju pilī un apkārtnes sakārtošanu. Tas ir apliecinājums Mālpils pagasta padomes priekšsēdētāja Aleksandra Lielmeža atziņai, ka visa pamatā ir mīlestība pret to, ko darām.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017