Rīga 12°C, skaidrs, bez nokrišņiem, R vējš 0m/s
Sestdiena, 2024. gada 18. maijs 03:05
Vārda dienas: Ēriks, Inese, Inesis
Sagatavots ziņojums par skolēnu pārvadājumu nodrošināšanu pašvaldībās
Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums nosaka, ka, veidojot maršrutu tīklu ārpus pilsētām, vispirms jānodrošina iespējas skolēniem apmeklēt izglītības iestādes. Ministrijas izveidotās darba grupas uzdevums bija pētīt situāciju valstī skolēnu pārvadājumu nodrošināšanā, kā arī apzināt radušās problēmas. Darba grupā bija pārstāvji no Satiksmes, Izglītības un zinātnes un Bērnu un ģimenes lietu ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, VSIA “Autotransporta direkcija” un RAPLM.
Darba grupa secinājusi, ka sabiedriskais transports nevar nodrošināt visu skolēnu pārvadājumus, jo sabiedriskā pakalpojuma sniedzējiem netiek piešķirtas valsts dotācijas nepieciešamajā apmērā zaudējumu segšanai un izdevumu kompensācijai, kas rodas, veicot skolēnu pārvadājumus reģionālajos vietējās nozīmes un reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos. Tā rezultātā šogad tika samazināts pašvaldību un VSIA “Autotransporta direkcija” saskaņotais maršrutu tīkla apjoms un palielināti sabiedriskā transporta tarifi.
Ja trūks atbilstoša valsts finansējuma, arī nākamgad var tikt samazināta valsts garantēto zaudējumu apmaksas kompensācija pārvadātājiem, kas sniedz pakalpojumus reģionālajos vietējās nozīmes un reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos, un, iespējams, atkārtoti samazinās šo maršrutu tīkla apjomu. Tādējādi tiek ievērojami apgrūtināta sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība skolēniem, lai viņi nokļūtu mācību iestādēs un atpakaļ mājup. Darba grupa uzskata, ka viens no risinājumiem pašreizējā situācijā, kad sabiedriskais transports nenodrošina visu skolēnu pārvadājumus, ir skolēnu pašpārvadājumu paplašināšana. Šādi pārvadājumi jau notiek ar pašvaldību iegādātajiem vai nomātajiem autobusiem.
Pašvaldībām ir iespēja iegādāties autobusus no vienreizējās dotācijas 200 000 latu apmērā, kas tiek piešķirta novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībai atbilstoši Administratīvi teritoriālās reformas likumam. Pērn pašvaldības iegādājās 26 autobusus un šogad paredzēts iegādāties vismaz 58 autobusus, izmantojot vienreizējo dotāciju. Finanšu līdzekļi autobusu iegādei saskaņā ar likuma nosacījumiem no vienreizējās dotācijas pašvaldībām tiks piešķirti arī 2009. gadā.
Lai veicinātu skolēnu pārvadājumu nodrošināšanu, RAPLM kompetencē ir Latvijas – Šveices programmas īstenošana, kā rezultātā tiks pilnveidota skolēnu pārvadājumu transporta sistēma, kā arī nodrošināta skolu pieejamība un skolēnu drošība. Atbilstoši Latvijas – Šveices programmā paredzētajam finansējumam 9,4 miljonu latu apmērā plānots iegādāties ap 65 autobusiem. Paredzēts, ka skolēnu pārvadājumu transporta sistēmas uzlabošanas projekta īstenošana tiks sākta 2009. gada pirmajā pusē, bet otrajā pusgadā plānota autobusu piegāde pašvaldībām.
Darba grupa uzskata, ka valsts finansējums šogad nav pietiekams, un prognozes liecina, ka arī nākamgad nebūs nepieciešamajā apjomā. Lai racionāli sadalītu valsts dotācijas zaudējumu segšanai un izdevumu kompensācijai, kas rodas, veicot pasažieru pārvadājumus reģionālajos vietējās nozīmes un reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos, Satiksmes ministrijai turpmāk ik gadu būs jāsagatavo informatīvais ziņojums iesniegšanai valdībā. Ziņojumā jāiekļauj informācija par pasažieru pārvadājumu apjomiem reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos un reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos, par skolēnu pārvadājumiem šajos maršrutos ar sabiedrisko transportu un par pašvaldību organizētajiem skolēnu pašpārvadājumiem, kā arī par nepieciešamajām zaudējumu un izdevumu kompensācijām pārvadātājiem šajos maršrutos.
Gulbenei, Aknīstei un Sakas novadam piešķirts finansējums vētras radīto zaudējumu novēršanai
Oktobrī valdība apstiprināja finansējuma piešķiršanu Gulbenes pilsētas kultūras centra garāžu jumta seguma, kapličas tualetes jumta koka konstrukciju un jumta seguma, ielas apgaismojuma stabu, kā arī vienas dzīvojamās mājas saimniecības ēkas – malkas šķūņa jumta koka konstrukciju un jumta seguma atjaunošanai 6984 latu apmērā. Pamatojoties uz Gulbenes pilsētas domes iesniegto informāciju, lai pilnībā novērstu vētras radītos zaudējumus, atjaunojot pašvaldības īpašumā esošos objektus, nepieciešami 11 639 lati. Gulbenes pilsētas dome nodrošinās finansējumu 4656 latu apmērā.
Finansējums 1808 latu apmērā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirts Aknīstes pilsētai ar lauku teritoriju ūdens sildāmā katla remontam katlumājā Aknīstē, kas tika bojāts šāgada februārī vētras laikā pārtrauktās elektroenerģijas padeves dēļ. Pamatojoties uz domes iesniegto tāmi, ūdens sildāmā katla remontam, lai pilnībā novērstu vētras radītos zaudējumus, nepieciešami 2583 lati. Aknīstes pilsētas ar lauku teritoriju dome nodrošinās finansējumu 775 latu apmērā.
Savukārt Liepājas rajona Sakas novada domei vētras radīto zaudējumu novēršanai, atjaunojot rotaļu nojumi pirmsskolas izglītības iestādē “Dzintariņš” Pāvilostā, piešķirts finansējums 2672 latu apmērā. Šāgada februārī vētras laikā pirmsskolas izglītības iestādē tika pilnībā nopostīts rotaļu nojumes jumts un tā koka konstrukcijas, kā rezultātā neskartas palika tikai rotaļu nojumes ķieģeļu sienas. Pamatojoties uz pašvaldības iesniegto tāmi, pilnīgai vētras radīto zaudējumu novēršanai, atjaunojot rotaļu nojumi, nepieciešami 3818 lati. Sakas novada dome atjaunošanas darbiem paredz finansējumu 1145,55 latu apmērā, līdz ar to papildus no valsts budžeta tiek piešķirti 2672 lati.
Bērnudārzu būvniecībai un apsaimniekošanai Tukuma, Ogres, Mārupes un Ķekavas pašvaldība slēgs apvienoto iepirkuma līgumu
Rīkojuma projekts sagatavots, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likumu, kas nosaka, ka publisku pakalpojumu līgumu slēdz uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem, bet pakalpojumu līgumus publiskās un privātās partnerības (PPP) gadījumos var slēgt uz laiku līdz 30 gadiem, ja noteiktais termiņš būtiski nepieciešams līguma pastāvēšanai un ja par to katrā konkrētā gadījumā lēmis Ministru kabinets.
Pašvaldības izteikušas lūgumu atļaut tām veikt vienoto iepirkuma procedūru projekta “Jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecība un apsaimniekošana četrās pašvaldībās” ietvaros. Iepirkuma procedūrā izvēlētajam pretendentam tiks nodota jauna bērnudārza būvniecība, finansēšana un apsaimniekošana uz pašvaldības ilgtermiņa nomā esošā un privātajam partnerim apakšnomā ar apbūves tiesībām nodotā zemesgabala Kuldīgas ielā 67 Tukumā, Meža prospektā 19a Ogrē, Gaujas ielā 41 Mārupē, kā arī Ķekavas pagasta “Sportiņos”. Apvienoto iepirkuma līgumu starp pašvaldībām un iepirkuma procedūrā izvēlēto pretendentu paredzēts slēgt uz 20 gadiem, no kuriem vienu gadu notiks bērnudārzu būvniecība un 19 gadus – to apsaimniekošana. Pašvaldības kā pasūtītājas ir atbildīgas par projekta īstenošanas shēmu un publiskā iepirkuma veikšanu, savukārt MK dod atļauju iepirkuma līguma pakalpojuma daļas termiņam.
Pašreizējā situācija un prognozētās izmaiņas turpmāko trīs gadu laikā pirmsskolas izglītībā liecina, ka šajās četrās pašvaldībās ir liels esošo un prognozēto pirmsskolas vecuma bērnu skaits un pašvaldību nodrošinājums ar bērnudārziem ir nepietiekams. Pēc pašvaldību datiem, Ķekavas pagastā bērnu skaits, kas gaida rindā uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs, ir 582 bērni, Mārupes pagastā – 768 bērni, Ogres novadā – 600 bērnu un Tukuma pilsētā – 316 bērni, kas kopā ir 2266 bērni. Ņemot vērā, ka pirmsskolas izglītības infrastruktūra nav pieejama arī tuvākajās pašvaldībās, šīm četrām pašvaldībām vienīgais risinājums ir pašām būvēt jaunas pirmsskolas izglītības iestādes savā teritorijā.
Pamatojoties uz Latvijas valsts un privātās partnerības veicināšanas pamatnostādnēm, kuru galvenais mērķis ir panākt, lai PPP kļūst par nozīmīgu sadarbības pieeju publiskās infrastruktūras izveidei un uzturēšanai un publisko pakalpojumu sniegšanai, akciju sabiedrība “Latvijas Hipotēku un zemes banka” sadarbībā ar pašvaldībām veica pētījumu “Publiskās un privātās partnerības modeļa analīze jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai un apsaimniekošanai četrās pašvaldībās”. Tajā secināts, ka pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecība kļūst finansiāli izdevīgāka, ja vienā iepirkumā apvienos četras pašvaldības, jo, veicot vienotu iepirkumu, iespējams iegūt zemākas izmaksas pie lielāka būvniecības un pakalpojuma apjoma. Pieaugot projektā iekļauto pirmsskolas izglītības iestāžu skaitam, privātajam partnerim būs lielāki ieguvumi no iesaistīšanās projektā un tādējādi aptuvenais izmaksu ietaupījums varētu veidot ap desmit procentiem no kopējām investīciju izmaksām.
Iepirkuma dokumentācijas izstrādes procesā tiks izveidoti publiskā iepirkuma līguma punkti, kas paredzēs, ka pašvaldības kopā ar projekta finansētāju varētu uzņemties noteiktas saistības nākotnē – piemēram, ja privātais partneris, kas nodrošina pirmsskolas izglītības iestāžu pakalpojumus, nonāk finanšu grūtībās un sabiedrības interešu vārdā ir nepieciešams nodrošināt pirmsskolas izglītības iestāžu pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktību u.tml.
Pētījums – mēs esam par mazu, lai nesadarbotos
Pēc Valsts reģionālās attīstības aģentūras pasūtījuma, kas līdztekus citām funkcijām veic analītisko un koordinē tematiskās pētniecības darbu reģionālās attīstības tematikā, tika veikts pētījums, kura ietvaros analizēti Latvijas pilsētu dzīves kvalitātes, ekonomiskās aktivitātes, cilvēkresursu un radošuma, atvērtības un administratīvās kapacitātes aspekti, kā arī pilsētu “ekoloģiskā pēda”.
Pētījuma rezultātā secināts, ka Latvijas pilsētu iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības darbu ir visai zemā līmenī – tikai dažās pilsētās apmierināti ar pilsētas domes darbu bijuši vairāk nekā puse iedzīvotāju, bet atsevišķās pilsētās apmierinātība ir kritiski zema – Rīgā 8%, Jūrmalā 10%, Rēzeknē 12%.
Attiecībā uz pilsētu ekonomisko aktivitāti pētījuma rezultāti liecina, ka ekonomiski pilsētu attīstību raksturo ļoti izteikta koncentrācija Rīgā. No Latvijas iekšzemes kopprodukta Rīga dod vairāk nekā 50%. Citi – zemākas nozīmes attīstības centri ir Liepāja, Ventspils, Jelgava, Daugavpils, Rēzekne un Valmiera, tomēr šo centru ietekme ir ierobežota rajona un/vai reģiona līmenī.
Veselības aprūpes pieejamību, kas ievērojami ietekmē dzīves kvalitātes novērtējumu, iedzīvotāji vērtē kā nepietiekamu, vienlaikus norādot, ka galvenie šķēršļi rūpēm par savu veselību ir līdzekļu trūkums.
Attiecībā uz sabiedrības atvērtības aspektiem secināts, ka pilsētu iedzīvotājiem ir raksturīgs ļoti zems tolerances līmenis – vairāk nekā puse pilsētu iedzīvotāju nevēlētos dzīvot kaimiņos ar čigāniem, homoseksuāli orientētiem cilvēkiem, kā arī musulmaņiem. Augsta ir arī neiecietība pret viesstrādniekiem un citas rases cilvēkiem.
Savukārt lielākās daļas pētījumā analizēto pilsētu “ekoloģiskās pēdas” nospiedums ir ievērojami lielāks par valsts vidējo. Latvijas un tās pilsētu iedzīvotāju “ekoloģiskā pēda” ievērojami pārsniedz globāli pieejamo “ekoloģiskās pēdas” daļu. Tas nozīmē: ja visi pasaules iedzīvotāji dzīvotu (patērētu tik daudz resursu un radītu tik daudz emisiju) tā kā vidēji Latvijā, būtu nepieciešamas divas planētas Zeme. Savukārt, ja visi dzīvotu tā kā Liepājā, Ventspilī vai Rīgā, visu vajadzību nodrošināšanai būtu nepieciešamas 2,6 planētas Zeme.
Kā attīstības iespēja pētījumā tiek minēta sadarbības tīklu veidošana, apvienojot pilsētu resursus – attīstot transporta un informāciju tehnoloģiju infrastruktūras. Pētījuma veicēji uzsver, ka pilsētām būtu jāsadarbojas, jāpapildina citai cita, nevis jākonkurē un jādublē dažādas funkcijas. Prioritāri pilsētu tīklojumā būtu jāiekļauj lielākās pilsētas ar augstāko radošuma, ekonomiskās aktivitātes un eksporta potenciālu.
Parakstīts nodomu protokols par sadarbību ar Vācijas Saksijas–Anhaltes zemi
Ministrs Edgars Zalāns parakstījis nodomu protokolu par sadarbību ar Saksijas–Anhaltes zemi. Noslēgtā vienošanās paredz padziļināt abu pušu sadarbību vairākās jomās: administratīvi teritoriālajā reformā Latvijā un Saksijā–Anhaltē, sabiedrisko pakalpojumu attīstībā vietējā līmenī, kapacitātes stiprināšanā un pilnveidošanā Eiropas Savienības jautājumos, kopējās iniciatīvās reģionālās politikas novērtēšanai, diskusijās par Eiropas struktūrfondu reformu laikposmam pēc 2013. gada u.c. Latvija un Saksija–Anhalte reģionālās attīstības jomā sadarbojas jau kopš 2006. gada, un parakstītā vienošanās ļaus nostiprināt izveidojušos kontaktus un veicinās pieredzes apmaiņu. Īpaši abas puses interesē sadarbība ES jautājumos, diskutējot par kohēzijas politikas nākotni un ES fondiem nākamajā plānošanas periodā.
20. novembrī, atklājot Valsts reģionālās attīstības aģentūras rīkoto konferenci “ES fondi pašvaldību pakalpojumu uzlabošanai”, ministrs E. Zalāns akcentēja Eiropas reģionālās politikas nozīmi, mazinot pastāvošās atšķirības un veicinot mazākattīstīto Eiropas reģionu tuvināšanos ES vidējam līmenim. Viņš atzīmēja, ka ES atvēl nozīmīgu finansējumu kohēzijas politikas īstenošanai. Tā Latvijai 2007.–2013. gadā būs pieejami vairāk nekā četri miljardi eiro, ko paredzēts ieguldīt cilvēkresursu, uzņēmējdarbības un inovāciju un infrastruktūras attīstībā ar mērķi sekmēt Latvijas ekonomisko izaugsmi. Vienlaikus ministrs norādīja uz nepieciešamību mazināt administratīvos šķēršļus, lai veicinātu ES fondu apguvi un ieguldīšanu tautsaimniecības attīstībā.
Konferencē Latvijas un Saksijas–Anhaltes pārstāvji iepazīstināja ar reģionālās attīstības tendencēm, kā arī tika apspriesti jautājumi par demogrāfisko izmaiņu izaicinājumiem, attīstības centru lomu, energoefektivitātes jautājumiem pašvaldībās un e–pakalpojumu ieviešanu. Kā lektori konferencē uzstājās RAPLM parlamentārais sekretārs Māris Krastiņš, Saksijas–Anhaltes Valsts kancelejas Eiropas lietu un administratīvās reformas departamenta direktors Burkhards Fībers, Saksijas–Anhaltes un Latvijas Pašvaldību savienības speciālisti, Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes profesori, kā arī lektori no citām institūcijām.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017