Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 02:31
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
• Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām” paredz, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periods ir laikposms no 120. dienas pirms vēlēšanām līdz vēlēšanu dienai. Attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju presē noteikts, ka politiskajai organizācijai, politisko organizāciju apvienībai, vēlētāju apvienībai, atsevišķam deputāta kandidātam vai to pilnvarotajai personai, kā arī ar politiskajām organizācijām un vēlētāju apvienībām nesaistītai personai tieši un nepastarpināti jāslēdz līgums ar preses izdevumu par priekšvēlēšanu aģitācijas materiāla izvietošanu. Savukārt preses izdevumam vismaz 150 dienas pirms vēlēšanām jānosūta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam priekšvēlēšanu aģitācijas materiāla izvietošanas izcenojumi, un preses izdevumam aizliegts izvietot aģitācijas materiālus par augstāku vai zemāku cenu, nekā tas norādīts minētajos izcenojumos, turklāt tos pēc publiskošanas nedrīkst grozīt. Katra preses izdevumā publicētā priekšvēlēšanu aģitācijas materiāla ietvaros jānorāda, kura politiskā organizācija, vēlētāju apvienība vai deputāta kandidāts ir apmaksājis šo priekšvēlēšanu aģitāciju. Preses izdevumam, kas vienojies ar politisko organizāciju, politisko organizāciju apvienību, vēlētāju apvienību, atsevišķu deputāta kandidātu vai ar nesaistītu personu par priekšvēlēšanu aģitācijas materiāla izvietošanu, ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc līguma noslēgšanas vai izmaiņu veikšanas noslēgtajā līgumā jānosūta KNAB paziņojums par paredzamo priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu, kurā jānorāda līguma datums un numurs, prasītās ziņas par līgumslēdzējām pusēm, katra aģitācijas materiāla izvietošanas datums un laukums, līgumsumma, piemērotās atlaides un to pamatojums un līgumsummas samaksas kārtība un termiņš. Likumā reglamentēta arī tā saucamo trešo personu aģitācija. “Trešās personas” ir ar politiskajām partijām un to apvienībām nesaistītas fiziskas vai juridiskas personas, kas savā vārdā veic aģitāciju. Šie cilvēki priekšvēlēšanu aģitācijai var izmantot līdzekļus, kas nepārsniedz 15 minimālās algas līdzšinējo 2700 latu vietā. Likuma grozījumi arī nosaka, ka ir jānorāda, kura politiskā organizācija vai apvienība, vēlētāju apvienība vai kurš deputāta kandidāts ir apmaksājis izvietotos priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus publiskās vietās. Kapitālsabiedrībām, kurās vairāk nekā viens procents kapitāla daļu (akciju) pieder valstij, pašvaldībām vai citām publiskām personām, aizliegts veikt priekšvēlēšanu aģitāciju. Pašvaldības var noteikt publiskās vietas, kurās nedrīkst izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus. Vēlēšanu dienā, kā arī dienu pirms vēlēšanām ir aizliegta priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana gan publiskās vietās, gan pašvaldību iestādēs un kapitālsabiedrībās, kurās vairāk nekā 50% kapitāla daļu (akciju) pieder pašvaldībai. Preses izdevumiem ir jāveic priekšvēlēšanu aģitācijas uzskaite un jāiesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam atskaites. KNAB vēstules pilns teksts un paziņojuma veidlapas par paredzamo priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu pieejamas biroja mājaslapā internetā.
• Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” nosaka, ka gadījumā, ja pašvaldības kapitālsabiedrībai ir izšķiroša ietekme citā kapitālsabiedrībā, jautājumos, kurus neregulē šis likums, piemēro Koncernu likuma noteikumus. Lēmumu par izšķirošās ietekmes iegūšanu privātajā kapitālsabiedrībā pieņem tās kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs, kurā pašvaldībai ir izšķirošā ietekme. Lēmumu par vienas pašvaldības kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes iegūšanu citā šīs pašvaldības kapitālsabiedrībā pieņem pašvaldības dome (padome), bet lēmumu par valsts kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes iegūšanu pašvaldības kapitālsabiedrībā pieņem Ministru kabinets, ja šīs kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētājs ir izteicis šādu lūgumu un attiecīgās pašvaldības dome (padome) devusi piekrišanu. Lēmumu par pašvaldības kapitālsabiedrības izšķirošās ietekmes iegūšanu valsts kapitālsabiedrībā pieņem šīs pašvaldības dome (padome), ja Ministru kabinets ir devis piekrišanu un pieņēmis attiecīgu protokollēmumu. Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības savā starpā drīkst slēgt Koncernu likumā paredzēto pārvaldes līgumu vai pārvaldes un peļņas nodošanas līgumu. Ja pašvaldības dome (padome) ir pieņēmusi lēmumu par to, ka viena šīs pašvaldības kapitālsabiedrība iegūst izšķirošo ietekmi citā šīs pašvaldības kapitālsabiedrībā, atkarīgajā sabiedrībā netiek veidota padome. Pašvaldības dome var pieņemt lēmumu par pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesību nodošanu tās pašvaldības domes struktūrvienības vadītājam, kurai ir uzticēta pašvaldībai piederošo kapitāla daļu pārvaldīšana. Pašvaldības domes priekšsēdētājs var pilnvarot savu vietnieku būt par kapitāla daļu turētāja pārstāvi dalībnieku (akcionāru) sapulcē. Atlīdzību pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvim un atbildīgajam darbiniekam privātajā kapitālsabiedrībā izmaksā attiecīgā pašvaldība gadskārtējā pašvaldības apstiprinātajā budžetā piešķirtās apropriācijas ietvaros, bet pašvaldības kapitālsabiedrībā – no šīs kapitālsabiedrības līdzekļiem. Atlīdzības lielumu pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvim un atbildīgajam darbiniekam nosaka saskaņā ar MK noteikumiem atbilstoši kapitālsabiedrības (koncerna) lielumu raksturojošiem kritērijiem. Pašvaldības kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas pieder rajona pašvaldībai, kļūst par privātu kapitālsabiedrību gadījumā, ja rajona padome vienojusies vai lēmusi rajona pašvaldībai piederošās kapitāla daļas nodot bez atlīdzības vairākām vietējām pašvaldībām vai Ministru kabinets lēmis par rajona pašvaldībai piederošās kapitāla daļas nodošanu bez atlīdzības vairākām vietējām pašvaldībām.
• 2009. gada 27. janvāra MK noteikumi nr. 90 “Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 16. decembra noteikumos nr. 704 “Noteikumi par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa atlīdzību, valsts vai pašvaldību kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību”” paredz, ka kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis reizi gadā var saņemt prēmiju pēc gada pārskata apstiprināšanas, un tā nedrīkst pārsniegt kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa viena mēneša (bija – trīs mēnešu) atlīdzības apmēru. Mēneša atlīdzību pašvaldību kapitāla daļu turētāja pārstāvim nosaka dome (padome) saskaņā ar šo noteikumu pielikumu. Kapitāla daļu turētāja pārstāvis par savu pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā netiek prēmēts. Mainīts arī noteikumu pielikums sadaļās par mēneša atlīdzības maksimālo apmēru kapitāla daļu turētāja pārstāvim un atbildīgajam darbiniekam, kā arī padomes locekļu skaitu.
• 2008. gada 22. decembra MK noteikumi nr. 1092 “Kārtība, kādā valsts un pašvaldību institūcijas sniedz informāciju Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam” nosaka kārtību, kādā pašvaldību institūcijām jāsniedz pieprasītā informācija Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam tā funkciju veikšanai. Dienestam nav jāpamato pieprasītās informācijas nepieciešamība. Informācija pēc dienesta pieprasījuma jāsniedz 14 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.
• Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” pārejas noteikumos nosaka, ka būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrai vai pašvaldības domei (padomei) lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu jāpieņem ne vēlāk kā līdz 2012. gada 31. decembrim (bija – 2008. gada 31. decembrim). Līdz 2009. gada 1. oktobrim pilsētu un pagastu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas, izņemot republikas pilsētu un Jēkabpils pilsētas un Valmieras pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas, reorganizē, izveidojot novadu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas. Jēkabpils un Valmieras dzīvojamo māju privatizācijas komisijas reorganizē, laikā no 2009. gada 1. jūlija līdz 1. oktobrim izveidojot attiecīgas republikas pilsētu dzīvojamo māju privatizācijas komisijas.
• 2009. gada 24. februāra MK noteikumi nr. 188 “Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 21. augusta noteikumos nr. 566 “Kārtība, kādā piešķir, izlieto un uzrauga mērķdotācijas pašvaldību investīcijām infrastruktūras sakārtošanai un attīstībai 2008. – 2010. gadā” nosaka, ka novada domei, lai saņemtu mērķdotāciju no 2010. gada finanšu līdzekļiem, no 2009. gada 1. jūlija līdz 15. augustam jāiesniedz Valsts reģionālās attīstības aģentūrā personiski vai jānosūta pa pastu ierakstītā vēstulē vai elektroniskā veidā novada domes lēmums par dalību projekta īstenošanā, garantējot līdzfinansējuma summu. Finansējumu pašvaldību investīciju projektu īstenošanai piešķir mērķdotācijas saņemšanai no 2008. un 2009. gada finanšu līdzekļiem un no 2010. gada finanšu līdzekļiem – prioritārā secībā pēc projektu pieteikumu vērtēšanā iegūto punktu skaita. Lai pieprasītu 2009. gada un 2010. gada finansējumu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija aģentūras sagatavoto atbalstāmo pašvaldību investīciju projektu sarakstu un pašvaldību plānotās ilgtermiņa saistības iekļauj RAPLM valsts budžeta pieprasījumā kārtējam gadam. Ja diviem vai vairākiem projektiem ir vienāds punktu skaits, prioritāti piešķir tam, ko iesniegusi pašvaldība ar zemāku attīstības indeksu.
• 2009. gada 3. marta MK noteikumi nr. 208 “Kārtība, kādā izlieto mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem” nosaka valsts budžeta programmas 12.00.00 “Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem” izlietošanas kārtību. To izlieto likuma “Par valsts budžetu 2009. gadam” 18. pielikumā “Mērķdotācijas pašvaldību pasākumiem” noteiktajiem pasākumiem. Mērķdotācijas izlietošanas uzraudzību nodrošina Valsts reģionālās attīstības aģentūra, kas ieskaita to attiecīgā pasākuma mērķdotācijas saņēmēja norādītajā kontā Valsts kasē saskaņā ar aģentūrai apstiprināto finansēšanas plānu 2009. gadam pēc tam, kad saņemta attiecīgā pasākuma izdevumus pamatojoša dokumenta (līguma) kopija un pārbaudīta dokumenta atbilstība pasākumā noteiktajam mērķim. Saņēmējam jāiesniedz aģentūrā pasākuma izdevumus pamatojoša dokumenta (līguma) kopija ne vēlāk kā līdz 2009. gada 1. decembrim. Mērķdotācijas izlietošana saņēmējam jāuzsāk 2009. gadā un jāizlieto ne vēlāk kā līdz 2010. gada 31. decembrim. Mēneša laikā pēc saimnieciskā gada beigām saņēmējam jāiesniedz aģentūrā pārskats par pasākumam piešķirtā finansējuma izlietojumu saskaņā ar šo noteikumu pielikumu.
• 2009. gada 20. janvāra MK noteikumi nr. 62 “Kārtība, kādā pieprasa un izlieto Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” apstiprinātos līdzekļus”” nosaka FM pamatbudžeta apakšprogrammā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” apstiprināto līdzekļu pieprasīšanas un pieprasījumu izskatīšanas kārtību, līdzekļu piešķiršanas kritērijus, piešķirto līdzekļu izlietojuma, uzskaites, kontroles un pārskatu sniegšanas kārtību, kā arī īpašus nosacījumus pašvaldībām līdzekļu piešķiršanai. Pašvaldībām līdzekļus piešķir valsts pamatbudžeta apropriācijās neparedzētiem izdevumiem katastrofu, dabas stihiju un ugunsgrēku seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajiem neparedzētiem gadījumiem. Pašvaldībai pieprasījumā jānorāda šo noteikumu 5. punktā minētā informācija un jāiesniedz pieprasījums Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā. Pašvaldībai ir pienākums nodrošināt līdzfinansējumu ne mazāk kā 30% apmērā no objektam radīto zaudējumu apmēra, izņemot gadījumu, ja objekts ir sociālās aprūpes centrs, dienas aprūpes centrs, sociālā māja vai internātskola. Ja objekts ir apdrošināts, pašvaldības līdzfinansējumā ietilpst objekta apdrošināšanas prēmija attiecīgajam gadam. Lielu stihisku nelaimju gadījumā, ja radīto zaudējumu apmērs pārsniedz 2% no pašvaldības plānotajiem budžeta izdevumiem kārtējā gadā, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par citiem līdzekļu piešķiršanas nosacījumiem. Pašvaldību iesniegtos pieprasījumus par finanšu līdzekļu piešķiršanu īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem izskata tikai tad, ja radīto zaudējumu kompensēšanai nepieciešamā kopējā summa ir lielāka par 1000 latiem. RAPLM divu nedēļu laikā pēc visu nepieciešamo un precizēto dokumentu saņemšanas izvērtē pašvaldības iesniegtos dokumentus un pieņem lēmumu par pieprasījuma turpmāko virzību.
• 2009. gada 27. janvāra MK noteikumi nr. 75 “Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 9. oktobra noteikumos nr. 686 “Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību” nosaka, ka aizsargājamās teritorijas novērtējumam jāsniedz informācija arī par ainavisko novērtējumu (estētiskajā, ekoloģiskajā, sociālekonomiskajā aspektā, kā arī pozitīvo un negatīvo ietekmju analīze aizsargājamā teritorijā esošai ainavai kopumā). Jaunu plānu neizstrādā, ja nav īstenoti plānā paredzētie apsaimniekošanas pasākumi un tādēļ nepieciešams pagarināt plāna darbības termiņu uz šo pasākumu īstenošanas laiku, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem. Iesniegums par plāna darbības termiņa pagarināšanu jāiesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē gada laikā pēc plāna darbības termiņa beigām.
• 2009. gada 13. janvāra MK noteikumi nr. 40 “Noteikumi par ēku energosertifikāciju” nosaka energoefektivitātes minimālās prasības rekonstruējamām ēkām, kuru kopējā platība ir lielāka par 1000 kvadrātmetriem un kopējās rekonstrukcijas izmaksas pārsniedz 25% no attiecīgo ēku kadastrālās vērtības vai kuru rekonstrukcijas darbi aptver 25% no ēku būvapjoma, kā arī jaunbūvēm. Noteikumos paredzēta kārtība, kādā veicama ēku energosertifikācija, ēkas energoefektivitātes sertifikāta veidu, paraugu, saturu, izsniegšanas un reģistrācijas kārtība, energosertifikācijas pārraudzības kārtība, kā arī kārtība, kādā apkopo, aktualizē un izmanto informāciju par izsniegtajiem ēku energoefektivitātes sertifikātiem, un pārbaudes kārtība apkures katliem, kuru nominālā jauda ir lielāka par 20 kilovatiem, un gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru nominālā jauda ir lielāka par 12 kilovatiem. Ēkas energoefektivitātes minimālās prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos būvniecības jomā un attiecīgajos standartos, piemēro rekonstruējamo ēku un jaunbūvju ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu kopējiem siltumtehniskajiem parametriem un rekonstruējamo ēku un jaunbūvju tehniskajām sistēmām (piemēram, apkures, dzesēšanas, ūdensapgādes, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas, apgaismošanas sistēmām). Esošo ēku energosertifikāciju veic saskaņā ar ēku energoefektivitātes aprēķina metodi, novērtējot aprēķināto un izmērīto energoefektivitāti, bet projektējamo ēku (jaunbūvju un rekonstruējamo ēku) energosertifikāciju veic, novērtējot aprēķināto energoefektivitāti. Attiecību regulējumu starp energoauditoru un energoaudita pasūtītāju nosaka savstarpēja vienošanās. Lai energoauditors varētu novērtēt ēkas energoefektivitāti, ēkas energoaudita pasūtītājs nodrošina pieeju nepieciešamajiem dokumentiem un informācijai par ēku. Ēkas energoefektivitātes sertifikātu sagatavo esošām ēkām saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu, bet ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu projektējamām ēkām (jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām) – saskaņā ar 2. pielikumu. Šo noteikumu V nodaļa par apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudi stājās spēkā šāgada 1. martā, bet 19. punkts par būvniecības informācijas sistēmā apkopoto ēku energosertifikācijas pārraudzībai nepieciešamajiem datiem – 2009. gada 1. oktobrī.
• 2009. gada 6. janvāra MK instrukcija nr. 1 “Kārtība, kādā valsts budžeta iestādes sagatavo budžeta izpildes pārskatu, naudas plūsmas pārskatu un pārskatu par darbības finansiālajiem rezultātiem” izdota saskaņā ar MK 2007. gada 13. novembra noteikumiem nr. 749 “Noteikumi par valsts budžeta iestāžu un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas kārtību” un nosaka kārtību, kādā valsts budžeta iestādes sagatavo gada pārskatu par budžeta izpildi, naudas plūsmas pārskatu un pārskatu par darbības finansiālajiem rezultātiem. Sagatavojot gada pārskatu par budžeta izpildi, budžeta iestādēm jāaizpilda noteikumu 18. pielikumā ietvertā veidlapa nr. 2 “Pārskats par budžeta izpildi”.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017