Rīga 20°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 1m/s
Svētdiena, 2024. gada 19. maijs 22:26
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika
Sievietes – līderes svin svētkus Rucavā
Turpinot sieviešu solidaritātes tradīcijas, Sieviešu tiesību institūts katru gadu organizē skaistus pavasara svētkus Latvijas sievietēm jeb gada balvas pasniegšanu sievietei – līderei. Šogad tie noritēja Kurzemē, kur 7. martā Liepājas rajona Rucavas Saieta namā tika gaidītas visas 2008. gada balvai izvirzītās 20 pretendentes: mājiniece Sandra Aigare, Ausma Dzintare un Anna Mūrēna no Nīcas pagasta, Anna Viņķele no Grobiņas pagasta, liepājnieces Ausma Lēmane un Austra Pumpure, ventspilniece Līga Reitere, Dina Bērziņa no Laucienes pagasta, Ilze Anita Bērziņa no Sabiles novada, Lidija Legzdiņa un Irēna Pavloviča no Tumes pagasta, jēkabpiliete Natālija Čehova, jelgavniece Baiba Rivža, Agita Hauka no Iecavas novada, siguldiete Zane Lokucijevska, alojiete Guna Krūmiņa, Jausma Paula un Skaidrīte Svara no Ziemeru pagasta, Staņislava Poče no Varakļāniem un rīdziniece Marina Staneviča. Katra nominētā saņēma gan atzinību un ziedus, gan skaistu muzikālu veltījumu no Liepājas muzikālās apvienības “Millenium”. Svētkus ar saviem darbiem bagātināja fotomākslinieks Pēteris Jaunzems, gleznotāja Gunta Krastiņa, stikla apstrādes meistares Bārbala Gulbe un Kristīna Sunepa–Celmiņa un linu apģērbu darinātāja Iveta Purmale. Pati galvenā – gada balva 300 latu vērtībā – šoreiz piešķirta Iecavas novada sieviešu organizācijas “Liepas” valdes priekšsēdētājai Agitai Haukai. Sieviešu tiesību institūts vasarā Nīcas pagasta Bernātos rīkos arī sieviešu vasaras nometni.
Priekulē atklāta daudzfunkcionāla sporta halle
7. martā Priekulē līdzās vidusskolai svinīgi tika atklāta daudzfunkcionālā sporta halle. Tās būvniecība izmaksājusi 2 343 486 latus. Konkursā par Priekules vidusskolas daudzfunkcionālās sporta halles būvniecību uzvarēja vienīgais pretendents – akciju sabiedrība “UPB”, bet finansējums projektam tika iegūts no valsts investīcijām, Priekules pašvaldības un Aizsardzības ministrijas līdzekļiem. Atklāšanas pasākumā piedalījās NBS jūras spēku pūtēju orķestris, jauktais koris “Laiks”, deju grupa “Rotaļa” un Liepājas ceļojošā leļļu teātra “Maska” aktieri. Pirmie jaunajā sporta zālē tikās Baltijas handbola līgas dalībkomandu “HK LSPA” (Latvija) un “SKA Minsk” (Baltkrievija) spēlētāji. Halles sporta zāle atbilst starptautisko sporta veidu federāciju prasībām.
Liepājas domē pasniegtas “poļu kartes”
6. martā Liepājas pilsētas domē notika vēsturisks pasākums, kurā Polijas vēstniecības konsuls Latvijā Bartošs Jablonskis pasniedza 24 Liepājā dzīvojošajiem poļiem tā saucamo poļu karti jeb “kartu poļaka”. Tā ir apliecība, kādu Polijas valdība var piešķirt jebkuram bijušās Padomju Savienības teritorijā dzīvojošam polim. Šādas kartes Kurzemes novadā dzīvojošajiem poļiem tika pasniegtas pirmoreiz. “Poļu kartes” īpašniekam Polijā pienākas priekšrocības, apmeklējot valsts iestādes, muzejus, kā arī saņemot atvieglojumus izglītības jomā un izmantojot transporta pakalpojumus. Lai gan “poļu karte” neaizstāj šīs valsts pasi, tomēr tā norāda uz piederību Polijai. Starp Liepāju un Polijas pilsētām izveidojusies laba sadarbība, jo Gdiņa un Elblonga ir Liepājas sadraudzības pilsētas. Latvijas Poļu savienības Liepājas nodaļas vadītāja Rita Rozentāle atzīmēja, ka šobrīd Liepājā dzīvo apmēram 800 poļu tautības izcelsmes cilvēku. Poļu biedrībā Liepājā darbojas ap 30 biedru, un īpašs lepnums ir tās sieviešu ansamblis “Bursztynki” (“Dzintariņi”).
Mazie liepājnieki piedalās starptautiskā zīmējumu konkursā ASV
No 9. marta Liepājas pilsētas domes vestibilā apskatāmi Liepājas skolu jauniešu zīmējumi un fotogrāfijas, kas iesniegti starptautiskajam jauno mākslinieku konkursam “Tavs ceļš uz mieru”, ko katru gadu rīko ASV Starptautiskā māsu pilsētu asociācija. Konkursam savus darbus pieteikuši skolēni no Liepājas internātpamatskolas, Karostas pamatskolas, 1. ģimnāzijas un 8. un 11. vidusskolas. Šāgada konkursa tēma ir “Tavs ceļš uz mieru”, kuras ietvaros jaunieši vecumā no 13 līdz 18 gadiem aicināti paust savu personīgo vīziju par mieru. Viens no iesniegtajiem darbiem tiks izraudzīts nosūtīšanai uz Liepājas sadraudzības pilsētu Belvjū, bet pēc tam uz konkursa finālu Vašingtonā. Desmit labākie fināla darbi veidos kopīgu ceļojošu izstādi un cīnīsies par naudas balvu 300 ASV dolāru apmērā, kas tiks piešķirta vienam ASV un vienam ārvalstu autoram. Liepājas skolu audzēkņi konkursā piedalās jau vairākus gadus. Pērn Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5. vidusskolas audzēknes Trīnes Sammas darbs ierindojās konkursa 20 labāko zīmējumu vidū un kopīgā izstādē apceļoja vairākas ASV pilsētas.
Ventspilnieki domā vārdu jaunajam tiltam
Vasaras sākumā Ventspilī tiks nodots ekspluatācijā jaunais tilts pār Ventu. Tas būs 174 metrus garš un 12 metrus plats un savienos Rūpniecības ielu Ventas kreisajā krastā ar Fabrikas ielu Pārventā. Jauna tilta atklāšana ir vēsturisks notikums katras pilsētas dzīvē, tādēļ ikviens Ventspils iedzīvotājs līdz 10. martam tika aicināts izteikt priekšlikumus par jaunā tilta nosaukumu, ierakstot tos komentāros portālā www.ventspils.lv vai zvanot uz iedzīvotāju informācijas centru. Izteiktie priekšlikumi patlaban tiek apkopoti, un pēc tam portālā notiks aptauja par vispiemērotāko tilta nosaukumu. Pēc jaunā tilta nodošanas ekspluatācijā pāris mēnešus ventspilnieki varēs izmanot abus autotransporta tiltus, bet jau augustā plānots veco Ventas tiltu slēgt un uzsākt tā rekonstrukciju, izveidojot to platāku un braukšanai atvēlot četras joslas, kā arī ierīkojot ietves un veloceliņu. Rekonstruētais tilts iecerēts kā paceļams.
Projekta “Viens atvaļinājums – divas valstis” ietvaros labiekārtos Ventspils pludmali
Saskaņā ar Igaunijas un Latvijas pārrobežu sadarbības programmas uzraudzības komitejas 20. februāra lēmumu atbalstīts Ventspils domes iesniegtais projekts “Viens atvaļinājums – divas valstis”, kas paredz paaugstināt Sāmsalas un Ziemeļkurzemes reģiona konkurētspēju tūrisma jomā. Projekta ietvaros Ventspilī tiks pilnveidots pludmales labiekārtojums, organizētas mārketinga aktivitātes, izstrādājot kopīgus tūrisma maršrutus un piedaloties starptautiskos tūrisma gadatirgos, kā arī notiks dažādi izglītojoši un informatīvi pasākumi, kas nepieciešami, lai katra pašvaldība atbilstu zilā karoga prasībām. Tā kā Ventspils pludmalei zilais karogs piešķirts jau desmit gadus pēc kārtas, pašvaldība šā projekta ietvaros dalīsies pieredzē ar Rojas un Kuresāres pašvaldību par zilā karoga sertifikāta iegūšanas prasībām. Projekta rezultāti Ventspils pludmalē būs redzami jau šogad, jo šeit tiks izvietotas jaunas laipas, septiņas pārģērbšanās kabīnes ar oriģinālu dizaina risinājumu, pieci jauni glābšanas aprīkojuma un trīs informācijas stendi, kā arī automātiskā tualete pie centrālās ieejas pludmalē. Projekta vadošais partneris un iesniedzējs ir Rojas pašvaldība, savukārt Ventspils pilsētas dome un Kuresāres pilsētas pašvaldība piedalās tajā kā sadarbības partneres. Projekta ietvaros Ventspils pilsētas domes aktivitāšu īstenošanai tiks atvēlēti vairāk nekā 240 tūkstoši latu, no kuriem 85% sedz Eiropas Reģionālās attīstības fonds.
“Drošā interneta pavasaris” Ventspilī
4. martā ar publisku pasākumu bērniem un jauniešiem “Internets drošās krāsās” Ventspils Digitālajā centrā tika atklāts drošā interneta mēnesis. Kā katrā publiskā vietā, kur pulcējas daudz cilvēku, arī internetā nepieciešami savi kārtības noteikumi un uzvedības modelis, kas ļauj virtuālajā vidē justies droši un ērti pašam un neapdraud citus interneta lietotājus. Tāpēc Ventspils Digitālais centrs uzsācis pasākumu ciklu “Drošā interneta pavasaris” un no marta līdz maija beigām rīkos regulārus pasākumus, lai aicinātu bērnus un jauniešus aizsargāt sevi un savus tuviniekus no draudiem, ar kādiem iespējams saskarties, lietojot internetu. Trīs mēnešu laikā centra speciālisti organizēs pasākumus, lasīs lekcijas, demonstrēs filmas un iepazīstinās ar atraktīvām spēlēm un citiem resursiem droša interneta lietošanā. Dalībnieki varēs piedalīties dažādos konkursos un pārbaudīt savas zināšanas par uzvedību internetā. Tiks arī rādītas filmas un piedāvāta iespēja veidot mākslas darbus par drošu interneta vidi. Pasākumu cikla noslēgumā aktīvākie un radošākie dalībnieki saņems pārsteiguma balvas un gardumus no projekta organizatoriem un atbalstītājiem, kā arī tiks aicināti kļūt par droša interneta vēstnešiem, bet pašus “drošākos” gaida ekskursijas uz interesantākajām Latvijas portālu redakcijām un datu centriem.
Talsu rajona delegācija vizītē Itālijā
Aizvadītā gada jūlijā Talsu rajona padome saņēma piedāvājumu no Itālijas pilsētas Galatones pašvaldības kļūt par dalībniekiem pilsētu sadraudzības projektā “Jaunie ceļi konkurētspējai Eiropā”, kura mērķis balstīts uz lokālās teritorijas attīstību un inovācijām ar domu nostiprināt projekta sadraudzības pilsētu Galatoni Lečes rajonā Itālijā un Talsu rajona uzņēmējdarbības, tūrisma un kultūras jomas attīstību. Izpildot Eiropas Komisijas prasību organizēt Talsu rajona un Polijas Elkas pilsētas pārstāvju apmaiņas braucienu uz Itāliju un grupu veidot no 25 cilvēkiem, Talsu delegācijas sastāvā tika iekļauti astoņi rajona uzņēmēji, seši studenti no augstskolu Talsu filiālēm, septiņi dalībnieki no rajona pašvaldībām un rajona padomes, kā arī pa pārstāvim no tūrisma, kultūras un izglītības sfēras. Talsu rajona delegācija 23 cilvēku sastāvā uz Itāliju devās 31. janvārī, lai līdz 9. februārim piedalītos dažādās konferencēs, semināros un parakstītu sadarbības līgumu starp Talsu rajona padomi un Galatones pašvaldību. Uzturēšanos Itālijā nodrošināja projektā paredzētais finansējums. Itālijā talsenieki uzstājās ar prezentācijām par Latviju un savu rajonu. Talsu rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Lācarus savās uzrunās uzsvēra arī Lisabonas stratēģijas lomu, piedalījās apaļā galda diskusijās, kur tika pārrunāta pilsētu sadraudzību internacionalizācija un teritoriju attīstība, aktīvā pilsonība un Eiropas identitāte. Talsu rajona tūrisma centra vadītāja Inese Roze konferencē, kurā piedalījās arī Eiropas Parlamenta deputāti no Lečes un Bari pilsētas, informēja par tūrisma iespējām Latvijā. Vizītes laikā Talsu delegācija Bari pilsētas Zinātņu universitātē piedalījās seminārā par izglītošanas lomu jaunajā Eiropā, un mūsu studenti prezentēja savas augstskolas, kā arī apmeklēja vietējos ražošanas uzņēmumus. Pamatojoties uz ES finansētās programmas “Eiropa pilsoņiem 2007. – 2013.” prasību, 5. februārī svinīgi tika parakstīts pilsētu sadraudzības zvērests starp Talsu rajona padomi un Galatones pašvaldību Itālijā. Līgumu parakstīja Talsu rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Lācarus un Galatones pilsētas mērs Franko Miceli, piedaloties Galatones vicemēram Luidži Filoni un citām oficiālām personām. Līgums paredz saglabāt un uzturēt pastāvīgu saikni starp abām pašvaldībām, sekmēt dažādu nozaru apmaiņu starp mūsu pilsētu iedzīvotājiem un caur dziļāku abpusēju sapratni stiprināt patiesas Eiropas tautu brālīgās attiecības, apvienojot spēkus un iespējas miera un labklājības veicināšanai Eiropas kopienā. Turklāt tika parakstīts vēl viens līgums, kas paredz sadarbību starp Talsu rajona un Itālijas sadarbības partneru uzņēmējiem, kas attīsta tūrismu, tirdzniecību un būvniecību, vēršot uzmanību uz celtniecību un atjaunošanas darbiem.
“Mēs tikāmies martā” Lubē
Talsu rajona padomes kultūras nodaļa sadarbībā ar Lubes pagasta padomi 7. martā pagasta tautasnamā rīkoja Talsu rajona vokālo ansambļu konkursu “Mēs tikāmies martā”, kas tika organizēts kā koncerts. Pasākums iesākās ar kopīgu dziesmu “Mēs tikāmies martā”. Pēc tam konkursa dalībniekus un klātesošos uzrunāja Lubes pagasta padome priekšsēdētājs Emīls Tālbergs, kurš sveica visu ansambļu vadītājus un arī zālē esošās sievietes tuvajos pavasara svētkos. Pasākumā piedalījās ap 200 dalībnieku no 18 vokālajiem ansambļiem – Talsu rajona Vandzenes, Laucienes, Spāres, Pastendes, Īves, Sabiles, Talsiem, Dižstendes, Valdemārpils, Lībagiem, Stendes un, protams, vietējie – lubenieki. Ansambļi izpildīja divus brīvas izvēles skaņdarbus, kas patīk pašiem un ko novērtēja arī klausītāji. Pirmie uzstājās mājinieki – “Mijkrēslis” no Lubes, kas saņēma atzinīgus aplausus. Tā kā pasākums tika veidots arī kā konkurss, žūrija, kuras sastāvā bija cilvēki no mūziķu aprindām, analizēja vokālo ansambļu sniegumu un novērtēja labākos. Par tādiem senioru grupā tika atzīts Jura Lasenberga vadītais ansamblis “Irbenājs” no Pastendes, sieviešu grupā par veiksmīgāko atzina Stendes “Varavīksni”, ko vada Valida Veidele, un uzteica “Lubes trio” Daigas Lakšmanes vadībā, bet jaukto ansambļu grupā apbalvoja “Albu” un “Trubadūrus” no Dižstendes, ko arī vada V. Veidele. Par sev tīkamāko ansambli varēja balsot arī skatītāji un paši dalībnieki. Šoreiz simpātiju balvu saņēma Valdemārpils ansamblis “Kaprīze”. Vēl ilgi tovakar turpinājās ansambļu un klausītāju kopīga sadziedāšanās, un konkursskates dalībnieki sprieda, ka šādam pasākumam jābūt katru gadu.
Talsu ūdenssaimniecībā ieguldīs vairāk nekā sešus miljonus latu
Turpmāko divu gadu laikā tiks maksimāli sakārtota Talsu pilsētas ūdenssaimniecība, pazemes komunikācijās ieguldot 6,2 miljonus latu. Jau parakstīti dokumenti par SIA “Talsu namu pārvalde” iesniegtā projekta “Ūdenssaimniecības un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un izbūve Talsu pašvaldībā” ieviešanu, un pēc iepirkuma procedūras veikšanas jūnijā tika uzsākta būvniecība. Visi darbi jāveic 24 mēnešu laikā. Talsos plānots rekonstruēt vairāk nekā 11 km un no jauna izbūvēt gandrīz 18 kilometru ūdensvada tīklu, kā arī rekonstruēt 2,5 km un no jauna izbūvēt 17 km kanalizācijas tīklu. Pēc šā projekta īstenošanas gandrīz 90% talsenieku būs pieejami centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumi. Projekta kopējais budžets ir 6,2 miljoni latu. 4,9 miljoni tiek piesaistīti no ES Kohēzijas fonda, 0,4 miljoni ir valsts finansējums, bet 0,9 miljoni ir pašu līdzfinansējums, tātad SIA “Talsu namu pārvalde” kredīts.
Nodota ekspluatācijā Durbes pils Tukumā
Tukumā pēc 12 gadu ilgas restaurācijas ekspluatācijā nodota Durbes pils. Tās remonta un restaurācijas darbu projekts tika izstrādāts jau 1996. gadā arhitektes Ināras Caunītes vadībā, bet darbi sākās 1997. gadā. Vispirms veica jumta konstrukciju un seguma maiņu, kā arī visu tehnisko tīklu nomaiņu. 2000. gadā tika nodota ekspluatācijā pils pirmā kārta un tikai tad varēja ķerties pie restaurācijas. Visi darbi veikti par Tukuma rajona padomes līdzekļiem bez valsts investīciju un Eiropas struktūrfondu atbalsta. Ar atsevišķiem piešķīrumiem pils restaurāciju vien atbalstījusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Valsts Kultūrkapitāla fonds. Lai nodrošinātu restaurācijas procesu, Tukuma rajona pašvaldība 1998. gadā ņēma 386 tūkstošu latu lielu kredītu Valsts kasē, kas tolaik likās milzu summa. Saskaņā ar noslēgto aizdevuma līgumu Tukuma rajona padomei tā bija jāatdod desmit gadu laikā un jānomaksā arī kredītprocenti. Pērn tika pabeigti restaurācijas darbi un atmaksāts arī kredīts. Celtniecības darbi pavisam izmaksāja tikai 715 tūkstošus latu. Pierēķinot izmaksas, kas bija nepieciešamas eksponātu iegādei un restaurācijai, kā arī vēsturiskā interjera izveidei, iztērēti nedaudz vairāk par 0,8 miljoniem latu. Durbes pils ir Tukuma muzeja struktūrvienība. Muzejs pilī ienāca 1991. gada augustā, kad likvidēja Durbes rehabilitācijas slimnīcu. 70 gadus ēka bija kalpojusi slimnīcas un sanatorijas vajadzībām, tāpēc lielā mērā tikusi pārbūvēta, iznīcinot ne vien vēsturisko krāsojumu, bet arī lielu daļa parketa un interjera detaļu, tādēļ restaurācijas process bija ilgs un sarežģīts. Pils pirmajā stāvā atjaunots vēsturiskais interjers, bet otrajā apskatāmas dažādas izstādes, kas atspoguļo lauku kultūrvides savdabību, akcentējot vācbaltu un latviešu kultūras savstarpējās ietekmes. Viskrāšņākās ir pils pirmā stāva telpas, kur atrodas rakstāmistaba, bibliotēka, zāle, saloni, ēdamistaba un guļamistaba. Pamazām top arī garderobe, tualete, vannasistaba un bērnistaba. Durbes pils šobrīd ir vienīgā pils Latvijā, kur apskatāmas gan Kurzemes lauku muižas kungu mājai raksturīgās prezentācijas telpas, gan lietišķās, gan arī intīmās telpas. Pils atvērta apmeklētājiem katru dienu, izņemot pirmdienas. Sestdienās te valda īpaša gaisotne, jo apmeklētājus sagaida dāmas vēsturiskos kostīmos, kas piedāvā vairākas 19. gadsimta gaisotnei atbilstošas izklaides.
Jūrmalas dome nodrošina pensionāriem aktīvu dzīvesveidu
Jūrmalas pašvaldības aģentūra “Jūrmalas sociālās aprūpes centrs” īsteno veselības aprūpes pieejamības palielināšanas projektu “Laba veselība veido labu pasauli”, kura mērķis ir veicināt pensijas vecuma cilvēku atveseļošanās un veselības uzlabošanas iespējas. Balstoties uz 2007. gadā pašvaldības līdzfinansētā sabiedrības integrācijas projekta “Mani gadi – mana bagātība” ietvaros veikto izpēti, tapušas perspektīvas iestrādes tālākai sadarbībai ar pilsētas pensijas vecuma ļaudīm. Pērnā gada beigās Kauguros tika atvērts dienas centrs pensionāriem. Tas īsā laikā kļuvis ļoti populārs, tāpēc jūrmalnieki meklē iespējas atvēlēt papildu telpas, daļēji šai vajadzībai izmantojot arī sociālās jomas nevalstisko organizāciju centru, kas atrodas tajā pašā ēkā Nometņu ielā 2a. Bet pats aprūpes centrs veidojas par īstu pensionāru pulcēšanās vietu pilsētas centrālajā daļā. Pateicoties Jūrmalas domes iniciatīvai un finansiālajam atbalstam, pagājušā gada novembrī aģentūra sāka īstenot projektu “Laba veselība veido labu pasauli”, kas vērsts uz vecāka gadagājuma jūrmalnieku fiziskās aktivitātes veicināšanu. Projekta mērķgrupa ir aptuveni piektā daļa Jūrmalas iedzīvotāju, kas beiguši aktīvās darba gaitas un devušies pelnītā atpūtā. Projekta ietvaros aģentūras telpās Strēlnieku prospektā 38 iekārtota ārstnieciskās fizkultūras zāle. Veselības aprūpes komandā, kas strādā šajā zālē, ietilpst sertificēts fizioterapeits, ergoterapeits un fizioterapeita asistents. Kopš novembra jau novadītas 570 individuālās un 36 grupu fizioterapijas nodarbības, izveidotas vingrošanas grupas sirmgalvjiem, kam ir muguras, jostas un kakla daļas, kā arī ar sirdsdarbību saistītas veselības problēmas, uzsāktas nūjošanas nodarbības. Fizkultūras zālē ir trenažieri sirdsdarbības stiprināšanai, kā arī īpašs trenažieris cilvēkiem ar kustību traucējumiem, zviedru siena vingrinājumiem, lielās bumbas un daudz cita inventāra ārstnieciskai vingrošanai un ergonomisku kustību ierādīšanai. Personāls ne tikai vada fizisko aktivitāšu nodarbības, bet arī izglīto apmeklētājus par to, kā vingrot mājas apstākļos un kādus palīglīdzekļus un dzīvokļa aprīkojumu izvēlēties, lai veicinātu veca cilvēka patstāvību un spēju pašam sevi aprūpēt. Nodarbības centrā var izmantot pensijas vecuma jūrmalnieki, kuriem ir ģimenes ārsta nosūtījums saņemt šo pašvaldības apmaksāto pakalpojumu.
Jūrmalas ugunsdzēsēji saņēmuši jaunu tehniku
Pateicoties Jūrmalas pilsētas domes līdzfinansējumam ugunsdzēsēju transporta novietņu rekonstrukcijai, ko pašvaldība 30 tūkstošu latu apmērā šogad piešķīrusi no sava budžeta, VUGD Jūrmalas brigādei bijusi iespēja iegādāties jaunu ugunsdzēsības tehniku – vienu no piecām valsts iepirktajām firmas “Scania” mežu un kūlas ugunsdzēšanas automašīnām un auto ar 37 metrus augstām kāpnēm un īpašu monitoringa sistēmu, kas dos iespēju sniegt nepieciešamo palīdzību pat 9. un 10. stāva iedzīvotājiem. 12. martā, tiekoties ar Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektoru Gati Truksni, kurš bija uzaicināts iepazīties ar tikko saņemtajām ugunsdzēsības mašīnām, VUGD Jūrmalas brigādes komandieris Aleksandrs Šipačovs ne bez lepnuma izrādīja brigādes atjaunoto autoparku un iepazīstināja ar darbiniekiem, viešot pārliecību, ka nelaimes brīdī ir uz ko paļauties. “Man un visiem jūrmalniekiem gan gribētos, lai šīs ugunsdzēšanas automašīnas pēc iespējas retāk atstātu depo teritoriju, ja nu vienīgi, lai veiktu ikgadējo tehnisko apkopi un apskati,” sacīja G. Truksnis. Saņemtā tehnika ir moderna un aprīkota ar dažādām papildu funkcijām, lai nepieciešamības reizē varētu palīdzēt arī daudzstāvu namos.
“Sievietes... sievietes!!!”
Jūrmalā, Aspazijas mājā atklāta fotogrāfu Ojāra Martinsona (viņš ir arī “Loga” fotomākslinieks) un Jāņa Kreicberga izstāde “Sievietes... sievietes!!!”. Fotomeistari savus darbus veltījuši pavasarim un Starptautiskajai sieviešu dienai. Tajos skatāmas Jūrmalas kultūras un sabiedriskās darbinieces, domes deputātes, mākslinieces, modeles. Izstāde būs atvērta līdz 2. maijam.
Olainē uzbūvēts peldbaseins
Marta sākumā Olaines pilsētas peldbaseina personāls ar prieku uzņēma pirmos apmeklētājus. Ņemot vērā iedzīvotāju vēlmi rūpēties par savu bērnu un pašu veselību un lai veicinātu iedzīvotājiem veselīgu dzīvesveidu un dažādotu aktīvās atpūtas un brīvā laika pavadīšanas iespējas Olainē, kā arī mazinātu veselības problēmas cilvēkiem ar mazkustīgu dzīvesveidu un uzlabotu pilsētas skolēnu fizisko sagatavotību, Olaines dome pieņēma lēmumu būvēt pilsētas peldbaseinu. Līgums par celtniecības darbu veikšanu tika noslēgts pērnā gada maijā ar atklātā konkursa uzvarētāju – energobūvmontāžas SIA “Remus”. Būvniecība tika veikta paredzētajā termiņā, un peldbaseina celtniecība izmaksāja 1 161 180 latu. Jaunais peldbaseins atrodas līdzās Olaines 2. vidusskolai. Tā ēkā atrodas ne tikai baseins ar četriem celiņiem, ģērbtuvēm un dušām, bet paredzētas arī brīvas iznomājamas telpas, lai paplašinātu ar veselību un skaistumu saistītu pakalpojumu klāstu. Blakus 1. vidusskolai savukārt iekārtota mākslīgā ledus slidotava.
Zemgalē Eiropas naudas apguvējiem – sava rokasgrāmata
Zemgalē, sākoties aktīvai ES struktūrfondu projektu sagatavošanai un ieviešanai, ikvienam interesentam pieejams kļuvis jauns bezmaksas izdevums – “Rokasgrāmata projektu iesniedzējiem un īstenotājiem”. Tas tapis pērnā gada nogalē ar tehniskās palīdzības projekta “Zemgales plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centra darbības īstenošana” finansējuma atbalstu, centra darbiniekiem sadarbojoties ar reģiona projektu speciālistiem. Rokasgrāmatas izveides mērķis ir rosināt projektu iesniedzējus nenobīties no stingrajām fondu ieviešanas prasībām un sarežģītiem terminiem, bet aktīvi meklēt atbalstu plašajā Eiropas fondu piedāvājuma klāstā, tādējādi risinot Latvijas tautsaimniecībai būtiskas problēmas. Grāmatas veidotāji cer, ka praktiskie ieteikumi visvairāk palīdzēs tieši jaunajiem projektu iesniedzējiem jau pirmajā reizē izveidot konkurētspējīgu projekta iesniegumu un pēc tā apstiprināšanas projekta ieviešanas procesā novērsīs vienu otru citkārt nepatīkamu pārpratumu. Izdevumā apkopotā informācija būs noderīga pašvaldību un to iestāžu speciālistiem, komercsabiedrību un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kā arī studentiem, kuri apgūst projektu vadības kursu, kā arī citiem interesentiem, jo rokasgrāmatā skaidroti ar fondu apguvi saistīti termini un to saturiskā jēga, tulkojot Ministru kabineta noteikumus vieglākā, ierindas cilvēkam saprotamākā valodā. Liela daļa materiāla veltīta tieši praktiskiem ieteikumiem projektu izveidē un ieviešanā, piedāvājot dažādu dokumentu paraugus, piemēram, par jau veiksmīgi ieviestiem Eiropas Sociālā fonda finansētiem projektiem. Jauno rokasgrāmatu interesenti bez maksas var saņemt Zemgales plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centrā Jelgavā un tā filiālē Jēkabpilī. Rokasgrāmatas elektroniskā versija pieejama arī informācijas centra vietnē internetā www.esfondi.zemgale.lv, sadaļā E – konsultants.
Jelgavas rajona padomei kopīgs projekts ar moldāviem
Pagājušā gada 30. decembrī Jelgavas rajona padome noslēdza finansējuma līgumu ar Eiropas Komisijas delegāciju Moldovā un uzsāka EK finansēto projektu “Zināšanu un iespēju veicināšana Moldovas Kahulas reģionā”. Tā ietvaros pašvaldības eksperti kopā ar Jelgavas rajona padomes sadarbības partneriem no Daunpatrikas Lielbritānijā veiks Kahulas reģiona pašvaldību politiķu, darbinieku un nevalstisko organizāciju pārstāvju apmācību dažādās jomās – pašvaldību finanšu sistēmā, decentralizācijā un demokratizācijā, vides jautājumos, ilgtspējīgā attīstībā, vietējo iniciatīvu grupu darbības aktivizēšanā. Tiks rīkots arī bērnu zīmējumu konkurss visās trijās projektā iesaistītajās valstīs un forums jauniešiem, lai sāktu dialogu, sadarbību un pieredzes apmaiņu starp iesaistīto valstu jauniešiem – nākamajiem lēmumu pieņēmējiem un politikas veidotājiem. Šā projekta ietvaros izstrādās arī koncepciju jaunam projektam starp eiroreģionu “Saule”, kura biedrs ir Jelgavas rajona padome, un eiroreģionu “Donava”, kas aptver vairākus reģionus Moldovā, Ukrainā un Rumānijā. Attīstības sadarbības mērķis ir sniegt palīdzību trūcīgām un mazāk attīstītām valstīm (jaunās demokrātijas valstīm vai jaunattīstības valstīm), veicinot to ilgtermiņa sociālo un ekonomisko tautas attīstību, nodrošinot mieru un drošību pasaulē. Kaut arī attīstības sadarbības politika Latvijā ir salīdzinoši jauns politikas virziens, no saņēmējvalsts esam kļuvuši par donorvalsti, un jau vairākus gadus Latvija sniedz palīdzību citām valstīm, tajā skaitā Moldovai, Gruzijai un Ukrainai. Šā projekta kopējās izmaksas ir 73 411 eiro, no kurām 75% sedz Eiropas Komisija. Projekts tiek īstenots divu gadu laikā.
Jelgavas rūpnīca noslēgusi līgumu ar holandiešu firmu
20. februārī akciju sabiedrība “AMO PLANT”, kuras akcionāri ir Jelgavas pašvaldība, Maskavas valdība un a/s “Ferrus”, noslēdza sadarbības līgumu ar holandiešu firmu “VDL” par autobusu “Ambassador” ražošanu Jelgavā un “VDL” autobusu izplatīšanu Baltijas valstīs un Maskavā. Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš atzīst, ka parakstītais līgums ir vēl viens solis, kas tuvina pilsētu atjaunotās Latvijas autobūves nozares līdera nosaukumam. Pirmos autobusus komplektēs no ievestajām detaļām, taču nākotnē plānots, ka daļa detaļu tiks ražotas Latvijā. Pirmie autobusi būšot gatavi gada otrajā pusē.
Par godu jubilejai – Ogrei sava valūta
25. februāra pēcpusdienā Ogres Vēstures un mākslas muzejā notika pilsētas 81. dzimšanas dienas svinību ieskaņas pasākums – izstādes “Ogre – ne tikai kūrorts” atklāšana, naudas kalšana, bērnu veidoto īpašo maisiņu apzīmogošana un liela tirgošanās. Muzejā todien bija sapulcējusies vesela komanda mazo ogrēniešu, pārsvarā no Ogres novada ģimenes atbalsta dienas centra. Viņi labprāt apmeklē nodarbības muzejā un ķeras arī pie līmes un papīra, lai veidotu īpašus papīra maisiņus, ko vēlāk saņem muzeja viesi. Svētku dienā bērnu izgatavotie maisiņi tika apzīmogoti ar īpašu pastmarku – zīmi, kas liecina, ka tas ir ģimenes atbalsta dienas centra audzēkņu darbs. Savukārt izstādē “Ogre – ne tikai kūrorts”, ko veidojuši muzeja darbinieki Arno un Evija Smiltnieki un kas būs apskatāma līdz maija beigām, piedāvā nelielu ieskatu ogrēniešu ikdienā – te aplūkojami dažādi darbarīki, sadzīves priekšmeti, afišas un fotogrāfijas no 20. gadsimta 30. gadiem, kad Ogre ieguva pilsētas tiesības. Muzeja direktore Iveta Ruskule atklāja, ka dažādas sadzīviskas raizes mudinājušas ķerties klāt jaunām, radošām idejām un izlemts papildināt pilsētas budžetu ar jauna veida Ogres nacionālo valūtu – klipi. Visi izstādes apmeklētāji griezās pie kalēja Valda Štrāla, lai varētu saņemt šo īpašo valūtu un doties uz tirgu pēc vietējās produkcijas, jo pilsētas jubilejas dienā zemnieki bija īpaši devīgi un piemēroja pat 100% lielas atlaides – tirgus apmeklētāji saņēma ne tikai burkānus, ķiplokus, bietes un kartupeļus, bet varēja nobaudīt īpaši garšīgu maltīti – marinētus kāpostus, tikko vārītus kartupeļus un sieru. Pilsētas svētkus ogrēnieši atzīmēja arī 28. februārī Ogres kultūras centrā, kur koncertu sniedza jauktais koris “Grīva”, tautiskā deju grupa “Raksti”, Ķeguma lauku kapela un Dailes teātra aktieris Artis Robežnieks.
Kokneses sporta kompleksā var arī peldēt un plunčāties
7. martā Aizkraukles rajona Kokneses sporta kompleksā notika jaunā peldbaseina atklāšanas pasākums. Ar tā nodošanu lietošanā nu pabeigta pagasta sporta kompleksa senāko objektu rekonstrukcija un jaunu celtniecība, kas tagad atrodas pašvaldības aģentūras “Kokneses sporta centrs” apsaimniekošanā. Pēdējo astoņu gadu laikā šajā kompleksā uzbūvēta jauna sporta halle, pilnībā rekonstruēts vieglatlētikas stadions, ierīkots skeitparks, un līdzās vidusskolas ēkai salīdzinoši īsā termiņā tapis arī peldbaseins, kura celtniecību uzsāka tikai pērn. Kopš pagājušā gada sākuma Koknesē sporta infrastruktūras attīstībā pavisam ieguldīti aptuveni 2,3 miljoni latu. Jaunākajā būvē ir 25 metru peldbaseins ar četriem celiņiem, 5x10 metru baseins bērniem ar ūdens kaskādi, slidkalniņu un aprīkojumu hidrogaisa masāžai. Līdzās abiem baseiniem atrodas hidromasāžas vanna un sauna. Ikdienā apmeklētāji varēs izmantot arī ūdensaerobikas un peldēšanas apmācību nodarbības. Peldbaseina atklāšanas pasākumā muzicēja Kokneses pūtēju orķestris, un priekšnesumus sniedza vidusskolas audzēkņi.
Daugavpilieši piedalās pārrobežu projektā par kultūras iestāžu vadību
Projekta “Pārrobežu teritorijas atraktivitātes veicināšana, paaugstinot kultūras iestāžu vadības efektivitāti” mērķis ir uzlabot pārrobežu reģiona pievilcību, veicinot sadarbību starp Daugavpils un Lietuvas Rokišķu pilsētu. Projekts uzlabos kultūras saiknes starp Rokišķiem un Daugavpili, stimulēs māksliniecisko kolektīvu darbu, palīdzēs šo kolektīvu dalībniekiem labāk iepazīt tuvāko kaimiņu tradīcijas un iepazīties ar vēstures un kultūras vērtībām. Projekta mērķi ir kultūras infrastruktūras kvalitātes uzlabošana, investējot kultūras centros, kultūras darbinieku kvalifikācijas celšana, ieviešot efektīvu menedžmenta sistēmu abos kultūras centros, vienotas platformas izveide kultūras dialoga attīstībai pārrobežu reģionā, veidojot kopīgus kultūras pasākumus, kuru rīkošanā aktīvi piedalītos projekta partneru eksperti un mākslinieki. Projekta gaitā tiks veikti renovācijas darbi Daugavpils kultūras pils un Rokišķu kultūras centra telpās, pielāgotas koncertzāles apmeklētājiem ar īpašām vajadzībām, organizēti kopīgi cirka un teātra festivāli, izveidotas modernas menedžmenta sistēmas, un notiks padziļinātas apmācības Daugavpils kultūras pils un Rokišķu kultūras centra darbiniekiem, uzlabota pārrobežu sadarbība un dzīves vides kvalitāte, paplašinātas reģiona iedzīvotāju iespējas, tādējādi padarot to pievilcīgāku iedzīvotājiem un tūristiem, tiks uzlabota pieeja pakalpojumiem un informācijai. Daugavpils un Rokišķu kultūras darbinieku sadarbība kalpos kā labs pamats turpmākajai sadarbībai starp abām projektā iesaistītajām pusēm. Projekta kopējā summa ir 2 080 866 eiro.
Alūksnē īsts tautas slēpojums
1. martā Alūksnes rajona ziemas sporta centrā “Mežinieki” sadarbībā ar SIA “SportLat” notika tautas slēpojums “Alūksne 2009”, kas ir viens no pasākumiem Igaunijas un Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektā “Aktīvas un veselīgas sabiedrības veicināšana, sekmējot ziemas sporta veidu attīstību Alūksnes un Hānjas augstienēs”. Tas pulcēja rekordskaitu – gandrīz pustūkstoti dalībnieku. Tautas slēpojumā “Alūksne 2009” piedalījās gan rajona sportisti, gan slēpotāji no Gulbenes, Daugavpils, Madonas, Talsiem un daudzām citām Latvijas vietām, kā arī daži lietuvieši. Absolūtajā vērtējumā vīriešiem par uzvarētāju kļuva Latvijas izlases slēpotājs Jānis Paipals no Gulbenes, bet dāmu konkurencē pārākā bija Latvijas izlases biatloniste Līga Glāzere.
Gulbenes dzimšanas dienā sveic gada cilvēku
27. februārī pasākumā “Ar mīlestību”, kurā koncertu sniedza pašdarbības kolektīvi un tika godināti konkursu “Gulbenes gada cilvēks 2008” un “Sirsnīgākais priekšnieks 2008” uzvarētāji, gulbenieši svinēja pilsētas 81. dzimšanas dienu. Pasākumu kultūras centrā atklāja Normunda Mazūra un Daigas Kalinkas dziesma “Manai pilsētai”. Pērnā gadā pilsētas 80 gadu jubilejā aizsākās divas jaunas tradīcijas – konkurss “Gulbenes sirsnīgākais priekšnieks” un “Gulbenes gada cilvēks”. Pērn sirsnīgā priekšnieka titulu ieguva Džaneta Priedeslaipa, bet par gada cilvēku tika nominēts Kārlis Vents. Šogad kā “Gulbenes gada cilvēku” sumināja sporta veterānu Gunāru Rubeni, kuram pērn apritēja 70 gadu, no kuriem vairāk nekā 50 veltīti aktīvam sportam. Viņam pasniedza Rēzeknes metālmākslinieka gatavoto balvu “Kāpnes”. Savukārt lelli “Smuidris”, ko darinājusi māksliniece Evita Zālīte, saņēma titula “Sirsnīgākais priekšnieks 2008” ieguvējs uzņēmuma “Kaupēns” direktors Edvīns Pumpurs.
Valkas “Ziemeļvalsis” – jubilejas valša ritmos
Valkas rajona bērnu un jauniešu interešu centrs šogad atzīmēs savu 40. dzimšanas dienu. Ejot pretī svētkiem, savā veikumā viņi ieskatās paši un ļauj to darīt arī citiem. Pirmā šāda “pietura”, ar ko sākās ceļš uz namiņa jubileju, bija Ziemassvētki, kad uz 15 darbības gadiem atskatījās bērnu folkloras kopa “Vainadziņš”. Sarīkojumu deju pulciņš bija viens no pirmajiem Valkas rajona pionieru nama kolektīviem, kas sāka darboties tālajā 1969. gadā skolotājas Inas Mednes vadībā. Šajos 40 gados to vadījuši tikai trīs pedagogi: viņa un Aija Liedaga un Dainis Liepiņš. 90. gados pulciņš kļuva par deju klubu ar pirmās skolotājas izloloto jauko nosaukumu “Ziemeļvalsis”. Pirms dažiem gadiem Valkā tika atjaunota tradīcija organizēt tikšanos, lai deju draugi no tuvienes un tālienes rādītu savu dejotprasmi un baudītu sacensību prieku. Sarīkojums un mūsdienu deju festivāls “Ziemeļvalsis” atbilstoši nosaukumam tiek rīkots ziemā. Arī šogad 21. februārī Valkas pamatskolā notika tradicionālais starptautiskais sarīkojumu un mūsdienu deju festivāls “Ziemeļvalsis 2009”, kas sākās ar dejotāju parādi un kopīgu valsi. Rādot saglabāto interesi par sarīkojumu dejām un savu šodienas meistarību, festivāla dalībniekiem ar savu uzstāšanos aizraujošus mirkļus dāvāja viens no pirmajiem deju pulciņa dalībniekiem, tagad cēsnieks Guntars Mazkalns ar savu deju partneri Agitu Bernardi. Dejisku sveicienu bija sagatavojuši arī Valkas senioru pāris Līga Elsteina un Alberts Smilga. Jubilejas sacensībās piedalījās vairāk nekā 200 dejotāju no 14 sarīkojumu deju klubiem, pulciņiem un grupām. Festivāla saimniekam – Valkas rajona bērnu un jaunatnes interešu centra deju klubam “Ziemeļvalsis” – pievienojās dejotāji no Valkas rajona Kārķu pamatskolas, Smiltenes pilsētas BJIC, Valkas pamatskolas un Valkas ģimnāzijas. Ceļu uz Valku bija mērojuši jaunie dejotāji no Alūksnes un Cēsīm, Ogres rajona Ķeguma, Ķeipenes un Lauberes, Cēsu rajona Zaubes un Madonas rajona Lauteres, kā arī kaimiņi – igauņi no Antslas, Valgas deju kluba “Cris” un Pērnavas deju kluba “Minifox”. Individuālie dejotāji sacentās desmit dažādās vecuma un meistarības grupās. Startēja arī trīs mūsdienu deju grupas no Kārķiem un Cēsīm. 14. martā daļa no festivāla dalībniekiem tikās Vidzemes skolēnu sporta deju sacensībās “Zvaigznītes 2009” Cēsu rajona Priekuļos. Bet nākamajam svētku iznācienam namiņā – vokālā ansambļa “Brīnums” desmitgades koncertam 3. aprīlī – gatavojas Ineses Lečmanes vadītie vokālie ansambļi “Brīnums” un “Brīnumiņš”.
Valkas jaunieši saka paldies sievietēm
No 1. līdz 23. februārim Valkā norisinājās pilsētas jauniešu domes organizētā akcija – aptauja “Sievietes Valkai”, lai 8. marta ieskaņās izvēlētu sievietes, kuras ir svarīgas Valkas pilsētai ar to, ka viņas IR! Aptaujas laikā tika izdalīts vairāk nekā 300 anketu, un balsošanai dažādās vietās pilsētā bija izvietotas sešas aptaujas kastītes. Apkopojot iesniegtās anketas, jaunieši secināja, ka vissīvākā cīņa bija nominācijā “Biznesa lēdija”, “Dzelzs lēdija” un “Sieviete sports”. Pārliecinošu uzvaru nominācijā “Sabiedrības dvēsele” ieguva Aija Sallu un Unda Ozoliņa nominācijā “Pilsētas seja”. Starptautiskajā sieviešu dienā notika akcijas noslēguma pasākums, kurā jaunieši sveica, godināja un paldies vārdus teica gan Aijai Sallu un Undai Ozoliņai, gan Marutai Stabulniecei kā pilsētas mūzai, Albīnei Kārkliņai kā biznesa lēdijai, Intai Laganovskai kā dzelzs lēdijai, Ievai Cīrulei kā mātei, Ingunai Ošānei kā sievietei smaidam, Vēsmai Selgai kā sievietei sportam, Skaidrai Smelterei kā sievietei dejai un Vitālijai Voliņai kā sievietei spēkam. “Viņas ir mūsu pilsētas skaistums! Paldies, ka esat ar mums!” uzskata jaunieši. “Svinēt 8. martu nozīmē cildināt sievieti un būt priecīgiem par viņu. 8. martā mēs nesakām: “Paldies par to, ko tu esi izdarījusi, pateikusi vai sasniegusi.” Mēs sakām: “Paldies par to, ka esi piedzimusi un atrodies starp mums.” Ja nebūtu sievietes – ielās nebūtu skaistuma, ziedi nesmaržotu, šampanietis nedzirkstītu un neviens necenstos izaudzēt zilu rozi,” bija teikts aptaujas anketās.
Valmieras rajonā viesojas delegācija no Vācijas Giterslo apriņķa
6. martā Valmieras rajonā ieradās 17 sieviešu delegācija no Giterslo apriņķa Vācijā, lai piedalītos vācu mākslinieču izstādes “Sieviete – pasaule – māksla” atklāšanā Valmieras novadpētniecības muzejā, Starptautiskās sieviešu solidaritātes dienas sarīkojumā un konferencē “Sieviete. Līdztiesība. Līdzdalība” Burtnieku pagastā. Konferencē ar lasījumiem par dažādām aktualitātēm sieviešu līdztiesības jomā uzstājās dalībnieces no Latvijas, Zviedrijas un Vācijas. Klātesošie iepazinās ar Latvijas Zonta klubu aktivitātēm un sasniegumiem sieviešu līdztiesībā Zviedrijā un Vācijā un sveica Valmieras uzņēmēju Ivetu Bošu par ieguldījumu rajona iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā. Pasākumā piedalījās 60 Zonta klubu pārstāves no Valmieras, Rīgas, Jelgavas un Bauskas, kā arī Valmieras rajona sieviešu apvienības pārstāves no Bērzaines, Sēļu un Vilpulkas pagasta. Dalībnieču vidū bija arī 17 uzņēmējas un dažādu iestāžu vadītājas no Giterslo apriņķa, kuras dalījās pieredzē un turpināja dialogu par sieviešu līdztiesību, kas pirms diviem gadiem tika iesākts konferencē Vācijā. Burtniekos tika atklāta arī radošās apvienības “32,5” fotoizstāde “Sieviete”. Konferenci organizēja Valmieras Zonta klubs sadarbībā ar Valmieras rajona un Burtnieku pagasta padomi, Eiropas Komisijas informācijas punktu “Europe Direct” Valmierā un Giterslo apriņķi Vācijā. Vācu sieviešu delegācija, iepazīstoties ar Valmieras rajonu, apmeklēja Vidzemes reģionālo atbalsta centru “Dardedze”, Valmieras 5. vidusskolu, mākslinieku darbnīcu “Akmeņkalni” Skaņkalnes pagastā, zemnieku saimniecību “Adzelvieši” Burtnieku pagastā un Dikļu pili. Valmieras rajona un Giterslo apriņķa sadarbības līgums parakstīts 1994. gadā, bet abu rajonu sistemātiska sadarbība turpinās jau 17 gadus, un tas ir viens no pozitīvajiem piemēriem Latvijā ilglaicīgai divu valstu rajonu sadarbībai. Tās ietvaros draudzīgas attiecības ir Valmierai un Hallei, Mazsalacai un Harzevinkelai un Rūjienai un Šteinhāgenai. Ar Giterslo apriņķa palīdzību Valmieras rajonā īstenoti daudzi nozīmīgi projekti sociālajā, veselības aprūpes, izglītības, kultūras un drošības jomā.
Absolventi vada stundu Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā
Šogad marts Pārgaujas ģimnāzijā sācies īpaši – ne tikai ar tradicionālo žetonvakaru, bet arī jaunas tradīcijas sākumu. Lai skolas darbam būtu ciešāka saikne ar darba tirgu un dzīvi pēc skolas absolvēšanas, uz skolu vadīt stundas aicināti absolventi. Valmierieši cer, ka tas motivēs skolēnus labāk apgūt atsevišķus mācību priekšmetus un viņi ieinteresēsies par dažādām profesijām. Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas bijušie audzēkņi ir sabiedrībā zināmi cilvēki – tiesnesis Ervīns Kušķis, politiķis Māris Kučinskis, rakstnieks Gundars Ignats, ārsts Ventis Beķeris, uzņēmējs Guntars Indriksons, aktieris Normunds Bērzs, sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Vējiņa, kosmetoloģe Inese Vagare u.c. “Pārgaujas ģimnāzija vienmēr ir atvērta tiem, kas šo skolu sauc par savējo. Gribam, lai šīs stundas kļūtu par neatņemamu skolas tradīciju, tādēļ šogad un turpmāk aicinām absolventus pieteikties vadīt absolventu stundu,” saka mācību iestādes direktore Agita Zariņa.
Cēsīs par septiņiem miljoniem uzlabos ūdenssaimniecības pakalpojumus
26. februārī Cēsu pilsētas SIA “Vinda” parakstījusi pirmos divus līgumus ES Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta ietvaros, kas paredz nodrošināt kvalitatīvus ūdenssaimniecības pakalpojumus 95% pilsētas iedzīvotāju. Projektēšanas un būvdarbu līgums par Krasta ielas kanalizācijas sūkņu stacijas rekonstrukciju, kura kopējā summa ir 1 070 148 latu, noslēgts ar pilnsabiedrību “BKT”. Savukārt pakalpojumu līgums par Cēsu ūdenssaimniecības attīstības projekta inženiertehnisko būvuzraudzību noslēgts ar SIA “Lakalme” par kopējo summu 163 374 latu. Cēsu ūdenssaimniecības attīstības projekta III kārtu īstenos ar ES Kohēzijas fonda atbalstu, un tā kopējās izmaksas ir gandrīz septiņi miljoni latu. Projekta ietvaros paredzēta Krasta ielas kanalizācijas sūkņu stacijas rekonstrukcija un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija, kas ietver gandrīz 16 km kanalizācijas gravitācijas tīklu, 735 m gara jauna kanalizācijas spiedvada un vairāk nekā 12 km jaunu ūdensvada tīklu izbūvi, kā arī 6301 m kanalizācijas tīklu un 2333 m ūdensvada tīklu rekonstrukciju.
Aprīlī atkal būs izstāde “Cēsu uzņēmējs 2009”
Cēsu rajona padome jau 15 gadus un šogad pēdējoreiz a/s CATA kultūras namā 24. un 25. aprīlī rīko uzņēmējdarbības izstādi “Cēsu uzņēmējs 2009”. Dalībnieki tai var pieteikties līdz 1. aprīlim. Izstāde ir plaši pazīstama ne tikai Vidzemes reģionā, bet arī citos novados. Šogad pirmo reizi izstādes vēsturē rīkotāji ar īpašām atlaidēm veicina Vidzemes amatnieku un ekoloģisko produktu ražotāju dalību, piedāvājot 70% atlaidi no dalības maksas. Informācija par izstādi pieejama mājaslapā www.cesurajons.lv, sadaļā “Cēsu uzņēmējs 2009” vai pa tālruni 29110165.
Viļķeniešiem jauna sporta halle
6. februārī Viļķenes pagastā jaunās sporta halles atklāšanas pasākumā piedalījās gan pagasta un Limbažu rajona padomes vadība, kaimiņpašvaldību un celtniecības firmu pārstāvji, gan viesi, kuru vidū bija arī leģendārā basketboliste Uļjana Semjonova. Atklājot halli, Viļķenes pagasta padomes priekšsēdētājs Ilmārs Dzenis teica siltus pateicības vārdus sadarbības partneriem un celtniekiem – SIA “AK celtniecība” un “RRKP būvniecība”, projektētājiem no SIA “Agroprojekts”, būvuzraugam Valdim Andersonam un Tautas partijai Māra Kučinska personā par atbalstu finansējuma piesaistē. Pēc svinīgajām uzrunām skolēni izspēlēja pirmo basketbola spēli Uļjanas Semjonovas vadībā. Viļķenes pamatskolai jau vairākus gadus izveidojusies sadarbība ar Latvijas Olimpiešu sociālo fondu un tā priekšsēdētāju U. Semjonovu.
Salacgrīvā uzstādītas lampas bērnu rotaļu laukumā
Lai top gaisma! Tā droši var teikt, jo nupat lampas iedegušās arī bērnu rotaļu laukumā pie Salacgrīvas pilsētas bibliotēkas. Tās gan nav parastas lampas. Jau pagājušā gada nogalē Salacgrīvas dome izsludināja iepirkumu par trīs vēja un saules enerģijas apgaismes stabu piegādi. Atsaucās SIA “AET” no Aizkraukles, kas piegādāja un uzstādīja trīs alternatīvās enerģijas lampas, kuras sastāv no masta, saules baterijas, vēja ģeneratora, akumulatora un apgaismes ķermeņa ar diožu lampām. Dienas laikā vēja un saules saražotā enerģija uzkrājas akumulatorā, kas dod gaismu lampām naktī. Šī ir jauna un perspektīva tehnoloģija, kas nodrošina apgaismojumu neatkarīgi no laika apstākļiem un elektropiegādātājiem. Pēc tehniskiem aprēķiniem, šādas ierīces uzstādīšana atmaksājas trīs gadu laikā. Alternatīvās enerģijas izmantošana pasaulē kļūst arvien populārāka un izdevīgāka, jo elektroapgāde sadārdzinās un pasaulē tās sāk pietrūkt. Šī ir iespēja izmantot enerģiju, kas ir mums blakus.
Inčukalnā risina krustvārdu mīklas
Domā, meklē, risini! Ar tādu devīzi februārī Inčukalna bibliotēkā notika krustvārdu mīklu minētāju konkurss sadarbībā ar žurnālu “Mezgls”. Konkursā piedalījās ne tikai pieaugušie, bet arī jaunieši – trīs puiši no 8. klases un trīs sākumskolas meitenes. Pašas mazākās risinātājas bija 2. klases skolnieces Ance Miķelsone un Marta Balode. Sevišķi jāuzteic Ance par iegūto 1. vietu. Liels prieks par 8. klases zēniem, kuri atrada laiku un kuriem ir interese minēt krustvārdu mīklas – šajā vecuma grupā 1. vieta Robertam Rasumam. Sīva cīņa izvērtās pieaugušo konkurencē: atslēgas vārdus visātrāk atrada Pēteris Veidemanis, toties visus vārdus visprecīzāk atminēja Mārīte Ošiņa – viņai 1. vieta. Orientēties grāmatu plauktos un ātri sameklēt atbildi uz jautājumu vieglāk bija pastāvīgajiem bibliotēkas apmeklētājiem. Jānis Čakšs ne tikai risina, bet arī pats sastāda mīklas. Ilggadējā lasītāja cienījamos gados Elza Folkmane bieži nāk uz bibliotēku un risina mīklas – tajos brīžos gan viņa nevienu ne redz, ne dzird, bet prātu un atmiņu trenē, nedodot smadzenēm “aizsērēt”. Inčukalna novadā krustvārdu mīklu risināšana ir iecienīta nodarbe.
Vangažu mūzikas un mākslas skolai – 10
Vangažu pilsētas mūzikas un mākslas skola ar plašu koncertu nosvinējusi desmit gadu jubileju. Skolas vadība ir gandarīta par paveikto un ar optimismu lūkojas nākotnē. Šo gadu laikā ne tikai paplašināta skola Vangažu pilsētā, bet atvērti vēl divi mācību punkti Garkalnē un Berģos. Vangažu mūzikas un mākslas skola ir akreditēta profesionālās ievirzes pamatizglītības iestāde, kas īsteno dažādas programmas: klavierspēli, vijoļspēli, kokles, ģitāras, trompetes, trombona, mežraga, flautas, eifonija, saksofona, tenora, alta un sitaminstrumentu spēli, kā arī vizuāli plastisko mākslu. Mācību punkts Berģos izveidots pērn, un šeit skolai būs iespējas paplašināties, jo dāvanā no Berģu pamatskolas saņemti 1000 latu sitamo instrumentu klases izveidei. Patlaban Vangažu mūzikas un mākslas skolā strādā 25 pedagogi un mācās 163 audzēkņi. Garkalnes pamatskolas mācību punktā darbojas 32 audzēkņi, bet Berģos – 26 bērni. Skola noslēgusi sadarbības līgumus ar Lietuvas Krekenavas un Igaunijas Saues mūzikas skolu. Audzēkņi aktīvi piedalās konkursos, festivālos, koncertos, mākslas izstādēs gan Vangažos, gan citur Latvijā un kaimiņvalstīs. Kopš skolas darbības sākuma plašajā pasaulē ar apliecību par profesionālās ievirzes izglītību devušies 28 jaunieši. Daudzi no viņiem turpina darbību orķestros, koros un citos pašdarbības kolektīvos.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017