Rīga 12°C, skaidrs, bez nokrišņiem, R vējš 0m/s
Sestdiena, 2024. gada 18. maijs 05:55
Vārda dienas: Ēriks, Inese, Inesis
Pilsētu attīstībai piešķirti vairāk nekā 53 miljoni latu
Ministru kabinets apstiprinājis līdzekļu piešķiršanu ERAF aktivitātei “Nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai attīstībai” projektu finansēšanai, kas ļaus jau tuvākajā nākotnē noslēgt līgumus ar projektu īstenotājiem. No piešķirtajiem līdzekļiem veiks avansa maksājumus 40 procentu apmērā projektu īstenošanas uzsākšanai. Noslēdzoties pirmajam ES struktūrfondu 3.6.1.1. aktivitātes “Nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai attīstībai” projektu iesniegumu atlases konkursam, RAPLM atbalstīja 19 projektus par kopējo summu 53 687 700 latu apmērā. Pirmajā atlases kārtā tika iesniegti 23 projektu pieteikumi no visām 16 uzaicinātajām pilsētām par kopējo summu 62 189 323 lati. Prioritātes “Policentriska attīstība” ietvaros ielu rekonstrukcijai, uzņēmējdarbības stimulēšanai un teritoriju pieejamības nodrošināšanai pilsētām tiks novirzīti 39 062 185 lati, pašvaldību īpašumā esošu kultūras un tūrisma reģionālās un valsts nozīmes objektu rekonstrukcijai – 10 616 875 lati un bērnu un jauniešu izglītības un brīvā laika pavadīšanas infrastruktūras attīstībai – 4 008 640 latu. Piesaistot ES atbalstu, pilsētām tiek dota iespēja piedāvāt inovatīvus risinājumus to konkurētspējas un izaugsmes sekmēšanai, kā arī pašām izvēlēties projektus, kas būtu nozīmīgi pilsētu attīstībai. Kopumā pilsētām šajā aktivitātē ir pieejami 209,2 miljoni latu, tajā skaitā ERAF finansējums 177,8 miljonu latu apmērā un nacionālais publiskais finansējums 31,4 miljonu latu apmērā.
Apstiprinātas Līvānu, Aizkraukles un Ventspils attīstības projektu idejas
Koordinācijas padomes sēdē apstiprinātas Līvānu un Aizkraukles novada, kā arī Ventspils pilsētas projektu idejas, kas izstrādātas ERAF prioritātes “Policentriska attīstība” 3.6.1.1. aktivitātes “Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai” ietvaros. Izstrādājot projekta ideju par cilvēka dzīvesvides kvalitātes uzlabošanu, Līvānos plāno īstenot četrus projektus. Viena no attīstības idejām ir risināt kultūrvides attīstības jautājumus pilsētā, ko paredz projekts “Līvānu novada kultūras centra ēkas rekonstrukcija un aprīkojuma iegāde”. Ar projekta “Līvānu pilsētas ielu un daudzdzīvokļu māju kvartālu infrastruktūras uzlabošana” divu kārtu palīdzību plānots risināt dzīves kvalitātes jautājumus. Ceturtā projekta attīstības ideja ir Līvānu novada pašvaldības ēku energoefektivitātes uzlabošana. Savukārt Aizkrauklē plānots sakārtot un pilnveidot kultūras un izglītības iestāžu infrastruktūru un energoefektivitāti, veicinot jaunu, kvalitatīvu izglītības, kultūras un informācijas pakalpojumu pieejamību pilsētā. Aizkraukles novada kultūras nama rekonstrukcijas un energoefektivitātes pasākumu aktualitāti nosaka iedzīvotāju pieaugošais pieprasījums pēc kvalitatīviem mūsdienīgiem kultūras pakalpojumiem, kā arī tas, ka Aizkraukle veidojas par nozīmīgu reģionālās nozīmes attīstības centru. Jau šobrīd pakalpojumus Aizkraukles kultūras namā saņem ne tikai Aizkraukles novada, bet vēl 19 rajona pašvaldību iedzīvotāji. Plānots, ka projekta izmaksas būs 1,98 miljoni latu, no kuriem Aizkraukles 1. vidusskolas energoefektivitātes pasākumiem tiks izlietoti 300 tūkstošu latu, pilsētas kultūras namam – 200 tūkstošu latu un Aizkraukles novada ģimnāzijas renovācijai un energoefektivitātei – 1,48 miljoni latu. Ventspils pilsēta plāno attīstīt ielu infrastruktūru, rekonstruējot un labiekārtojot 15 ielu posmus, tādējādi sekmējot uzņēmējdarbības attīstību. Projekta ideja paredz radīt drošu un estētiski pievilcīgu pilsētvidi.
Igaunijas–Latvijas pārrobežu programmā tiks īstenoti 10 miljonu eiro vērti projekti
Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros tuvākajā laikā tiks uzsākta desmit sadarbības projektu ieviešana par kopējo summu vairāk nekā desmit miljonu eiro apmērā. Programmas uzraudzības komiteja atbalstījusi iesniegtos projektus no Ziemeļvidzemes un Dienvidigaunijas, kā arī Kuresāres, Rojas, Ventspils, Talsiem, Ogres, Baldones, Jūrmalas un Ķemeriem. Uzraudzības komitejas sēde atbalstīts vērienīgais projekts “Apceļo Dienvidigauniju ar velosipēdu” jeb “ViSoEst by Bike”, lai iedzīvotājiem sniegtu iespēju vienā reizē ar velosipēdu apceļot Vidzemi un Dienvidigauniju. Projektā “Atpakaļ pie dabas” apvienosies piecas pieredzējušas dabas aizsardzības iestādes, lai kopīgiem spēkiem uzlabotu aizsargājamo dabas teritoriju pārraudzību un izglītotu sabiedrību par vides aizsardzības jautājumiem. Karksu–Nuias–Ķoņu ceļa atjaunošanas projektā paredzēts atjaunot ceļu no Karksiem–Nuias Igaunijā līdz Rūjienai. Projekts “Viens atvaļinājums – divas valstis” popularizēs Ziemeļkurzemes un Sāremā salas pievilcību un cels konkurētspēju, izmantojot piekrastes dabas dotās priekšrocības un uzlabojot tūrisma iespējas un piedāvājumus. Ieviešot projektu, tiks veicināta Zilā karoga sertifikāta iegūšana Rojas, Ventspils un Kuresāres pludmalē. Projektu “Dziesmu un deju svētki”, kura mērķis ir aktivizēt kultūras dzīvi un kultūras apmaiņu pierobežā, koordinēs eiroreģions “Pleskava – Livonija”, un tas aptvers Alūksnes un Valkas rajonu Latvijā un Valgas, Viru un Pelvas pagastu Igaunijā. Projekta īstenošanas laikā tiks organizēti 20 kultūras pasākumi dažādu veidu kolektīviem no visas apkārtnes, liekot pamatu jaunai kopīgu latviešu un igauņu pierobežas dziesmu un deju svētku tradīcijai. Savukārt projektu “Dziedošie kaimiņi” īstenos Viru pagasta pašvaldība sadarbībā ar Ogres novada, Jūrmalas un Baldones domi. Projekts stiprinās vietējās kultūras identitāti, kormūzikas tradīcijas un abu valstu bērnu un jauniešu koru sadarbību. Projekts “Kultūras mantojums” atklās īpašas nozīmes dabas un kultūras objektus, kuri tiks iezīmēti kartē, un nodrošinās to aizsardzību – to uzņēmušies ieviest Igaunijas Valsts mežu vadības centrs, Latvijas Valsts meža dienests un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācija. Projekts “Ugunsdrošs” atbalstīs brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustību. Tā ietvaros plānots paaugstināt kopējo ugunsdrošību sabiedrībā, īpašu uzmanību pievēršot bērnu un jauniešu izglītošanai abās valstīs. Projekts “Aktīvais tūrisms kā pievilcīgs faktors Madonai un Polvai” piedāvās modernas tūrisma pakalpojumu alternatīvas laikā, kad klimata izmaiņas radījušas problēmas tradicionālajiem ziemas atpūtas pakalpojumiem. “Pārrobežu bumbas” mērķis ir popularizēt bumbu sporta veidus pierobežā. Projekta īstenošanā sadarbosies Annas, Liepnas, Ilzenes, Alsviķu, Zeltiņu, Apes, Viru un Lasvas pašvaldība, kā arī Lasvas rekreatīvā sporta apvienība. Kopējais Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmā pieejamais finansējums ir 51 083 917 eiro.
Izstrādāti grozījumi teritorijas plānošanas noteikumos
Lai atvieglotu teritorijas plānojuma, detālplānojuma un to grozījumu izstrādes procedūru, mazinot administratīvo slogu vietējo pašvaldību attīstībai, RAPLM izstrādājusi grozījumus noteikumos par vietējo pašvaldību teritorijas plānojumiem. Šobrīd pašvaldībai, izstrādājot teritorijas plānojumu vai tā grozījumus, obligāti ir jāsaņem nosacījumi un atzinumi no visām noteikumos minētajām institūcijām. Praksē bieži nākas sastapties ar gadījumiem, kad institūcijas nesniedz nosacījumus vai atzinumu par plānojumu, kas būtiski aizkavē teritorijas plānojuma izstrādi. Jaunie noteikumi paredz, ka institūcijām nosacījumi un atzinumi ir jāsniedz noteiktā termiņā. Ja šajā termiņā institūcija nesniedz nosacījumus vai atzinumu, tiek uzskatīts, ka institūcijai nav interešu attiecīgajā administratīvajā teritorijā un pašvaldība turpina izstrādāt teritorijas plānojumu vai tā grozījumus atbilstoši noteikumos paredzētajai procedūrai. Tāpat noteikumos precizētas prasības teritorijas plānojuma un tā grozījumu sabiedriskās apspriešanas pārskatā pievienojamajiem materiāliem. Turpmāk pārskatā jāpievieno tikai saņemtie priekšlikumi, kuri ir vai nav ņemti vērā. Izstrādātajos noteikumu grozījumos precizēti gadījumi, kad ir nepieciešams izstrādāt detālplānojumu un kad nav nepieciešams detālplānojums Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā. Lai turpmāk nepieļautu gadījumus, kad pašvaldības bez pamatojuma neizskata jautājumu par detālplānojumu domes (padomes) sēdē, noteikumos ir precizēti termiņi, cik ilgā laikā pašvaldībai pēc materiālu saņemšanas no detālplānojuma izstrādes vadītāja ir jāpieņem lēmums par detālplānojuma nodošanu sabiedriskajai apspriešanai. Tāpat svītrota prasība, kad nav iespējams apstiprināt detālplānojumu, ja tam nepiekrīt detālplānojumā ietverto nekustamo īpašumu īpašnieki. Šī prasība bija šķērslis pašvaldībai īstenot teritorijas attīstību visas sabiedrības interesēs. Detālplānojumā ietverto nekustamo īpašumu īpašniekiem joprojām ir iespējas aizstāvēt savas intereses, piedaloties detālplānojuma sabiedriskajā apspriešanā, kā arī iesniedzot sūdzību par detālplānojumu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram vai pieteikumu Satversmes tiesai.
Jauna teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtība
RAPLM sagatavojusi noteikumu projektu par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanu, kas paredz vietējo pašvaldību, rajonu un plānošanas reģionu teritorijas attīstības indeksu vērtības aprēķināšanas kārtību. 2009. gads ir pārejas periods, veidojoties jaunām novadu vietējām pašvaldībām, līdz ar to teritorijas attīstības indeksa vērtības tiks aprēķinātas divos variantos. Pirmais variants paredz, ka teritorijas attīstības indeksa vērtības tiek aprēķinātas pilsētām, kā arī novadiem, kuros ietilpst pilsētas, pagastiem un novadiem, kuros ietilpst tikai pagasti, un rajoniem atbilstoši MK noteikumiem nr. 730 “Teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas un piemērošanas kārtība”. Noteikumi paredz, ka aprēķinātās teritorijas attīstības indeksa vērtības ir spēkā tikai līdz 2009. gada 1. jūlijam un turpmāk tās ik gadu netiek aktualizētas. Savukārt otrs variants paredz, ka teritorijas attīstības indeksa vērtības tiek aprēķinātas atbilstoši tam administratīvi teritoriālajam iedalījumam, kas noteikts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. Teritorijas attīstības indeksa vērtības novadiem tiek aprēķinātas kā vienotai grupai, bet kā atsevišķa grupa tiek izdalītas republikas pilsētas. Tā kā pašlaik vēl nav noteiktas apriņķu administratīvās teritorijas, tad noteikumi paredz, ka teritorijas attīstības indeksa vērtības tiek aprēķinātas pa plānošanas reģioniem. Aprēķinātās teritorijas attīstības indeksa vērtības, izņemot plānošanas reģionu, stāsies spēkā šāgada 1. jūlijā un turpmāk tiks aktualizētas ik gadu. Teritorijas attīstības indeksa vērtības aprēķina Valsts reģionālās attīstības aģentūra līdz katra gada 31. decembrim par iepriekšējo gadu, izmantojot jaunāko statistiku. Savukārt reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs līdz nākamā gada 1. aprīlim iesniedz Ministru kabinetā noteikumu projektu par grozījumiem šajos noteikumos, aktualizējot aprēķinātās teritorijas attīstības indeksa vērtības.
Grozīti noteikumi par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām
Valsts sekretāru sanāksmē 4. martā tika izsludināti RAPLM izstrādātie grozījumi noteikumos par nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijām. Tajos precizēta nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritoriju noteikšanas kārtība, svītrojot normas, kas paredzēja teritoriju kategorijā ieskaitīt lauksaimniecības zinātniskās pētniecības, izmēģinājumu uzņēmumu un profesionālās izglītības centru teritorijas, kā arī lauksaimniecības polderus. Šobrīd vietējās pašvaldības nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritoriju noteikšanai izmanto Valsts zemes dienesta datus par zemes kvalitatīvo novērtējumu, kas ir novecojuši, par ko liecina vairāki gadījumi, kad nekustamo īpašumu īpašnieki, pasūtot zemes kvalitatīvo novērtējumu savam nekustamajam īpašumam, iegūst Valsts zemes dienesta izziņu, ka zemes kvalitatīvais novērtējums ir mazāks par 50 ballēm. Ņemot vērā šābrīža situāciju lauksaimniecības jomā, grozījumi noteikumos paredz turpmāk nenoteikt lauksaimniecības polderiem nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijas statusu. Vietējās pašvaldības varēs noteikt polderu teritorijām citu teritorijas plānoto izmantošanu, kas primāri ir saistīta ar apbūvi, tikai tajā gadījumā, ja vietējā pašvaldība pilnībā pārņems poldera apsaimniekošanu no valsts. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijas atļauju turpmāk izsniegs Lauku atbalsta dienests, ja transformācija nepieciešama tādam objektam, kura būvniecība ir atļauta nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijā saskaņā ar šo noteikumu normām. Veicot rajonu teritorijas plānojumu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu analīzi, noteikumi paredz, ka nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritoriju varēs dalīt zemesgabalos, kas nav mazāki par 10 ha, uz kuriem var izvietot vienu viensētu ar saimniecības ēkām, lauksaimnieciskajai ražošanai nepieciešamās ēkas un ar šo ēku darbību saistītas inženiertehniskās būves. Tādējādi efektīvāk tiks pasargātas vērtīgas lauksaimniecības zemes no neatbilstošas izmantošanas, kuras rezultātā tās zaudē savu kvalitāti. Rajonu teritorijas un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumos ir noteikts, ka nacionālas nozīmes lauksaimniecības teritorijās nekustamos īpašumus var sadalīt zemesgabalos, kas nav mazāki par 10 ha. Lai ievērotu tiesiskās paļāvības principu, šī prasība netiks attiecināta uz nekustamajiem īpašumiem, kas izveidoti pirms noteikumu spēkāstāšanās dienas.
Precizēs pašvaldību savstarpējos norēķinus
Lai novērstu nepilnības normatīvajos aktos, kas apdraud rajonu pašvaldību budžeta līdzekļu saprātīgu un līdzsvarotu izlietojumu rajona pašvaldību funkciju izpildei, RAPLM izstrādājusi grozījumus MK noteikumos par kārtību, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem. Grozījumi nepieciešami, jo līdz šim noteikumi paredzēja, ka gadījumos, kad bērnunami un veco ļaužu pansionāti tiek nodoti pilsētas, novada vai pagasta pakļautībā, rajona padome nodod attiecīgajai pašvaldībai arī finansējumu, ko tā par attiecīgo iemītnieku saņēmusi no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Līdz ar to rajona padomēm ir jānodod nesamērīgi liela summa attiecīgajai pašvaldībai šo iestāžu uzturēšanai. Savukārt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā ir noteikts, ka izdevumus raksturojošo kritēriju īpatsvaru (relatīvo vērtību) izmanto vienīgi pašvaldības finanšu nepieciešamības noteikšanai, un tie nav uzskatāmi par pašvaldības funkciju finansēšanas normatīviem. Ja vadītos tikai pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma, rajona padomēm viss saņemtais finansējums no finanšu izlīdzināšanas fonda nebūtu jānodod rajona pilsētu, novadu vai pagastu pašvaldībām, bet tās varētu pašas noteikt samērīgu finansējuma apmēru atbilstoši faktiskajiem bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu audzināšanas iestāžu un veco ļaužu pansionātu uzturēšanas izdevumiem.
E–apmācības projektu iesnieguma sagatavošanai
RAPLM aicina pašvaldības, pašvaldību iestādes, biedrības un nodibinājumus izmantot e–apmācības, lai veiksmīgāk izstrādātu projektu iesniegumus ERAF aktivitātē “Atbalsts alternatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības attīstībai”. Ministrijas padotībā esošā Valsts reģionālās attīstības aģentūra sagatavojusi interaktīvu palīgu projektu iesniedzējiem, kas ietver informāciju par aktivitātes noteikumiem un projekta iesnieguma atbilstības pārbaudi aktivitātes kritērijiem, kā arī sniedz atbalstu projektu iesniegumu sagatavošanā. Tā kā projektu iesniegumu pieņemšanas termiņš šajā aktivitātē ir pagarināts līdz 31. martam, vēl varat pagūt izmantot šo piedāvājumu. E–apmācības pieejamas Valsts reģionālās attīstības aģentūras mājaslapā www.vraa.gov.lv.
Sagatavojusi RAPLM komunikācijas nodaļa
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017