Rīga 16°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 1m/s
Svētdiena, 2024. gada 28. aprīlis 20:11
Vārda dienas: Gundega, Terēze
Latvijā ar HIV inficēti 22 procenti injicējošo narkomānu – tāda ir oficiālā statistika. Viņu seksuālie partneri nereti pat nenojauš, ka draugs vai draudzene “duras” vai ir “dūries”. Tas ir kā apburtais loks: cilvēki cits citu inficē, nezinot, ka viņi ir vīrusa nēsātāji. HIV infekcija sākotnēji ilgstoši var noritēt bez jebkādiem specifiskiem simptomiem.
Mazināt kaitējumu
Joprojām nav vakcīnas, kas pasargātu, un zāļu, kuras izārstētu ar HIV vīrusu inficētos. Var tikai mazināt kaitējumu, kā arī izglītot sabiedrību, lai sevi pasargātu un neļautu sērgai plesties plašumā. Pasaules un arī Latvijas prakse liecina, ka narkotiku lietotājiem nepieciešama īpaša pieeja, lai profilakse būtu efektīva un infekcijas neizplatītos tālāk. Latvijā šobrīd šāds profilakses darbs tiek veikts jau 16 pilsētās.
Vērtējot HIV inficētības līmeni Baltijā, mūsu valsts ir vidū ne tikai ģeogrāfiski. Jaunu saslimšanas gadījumu skaits uz vienu miljonu iedzīvotāju 2007. gadā Igaunijā bija 472, Latvijā – 154, Lietuvā – 32. Vai “labie” skaitļi neliecina par neizzinātu situāciju? Cilvēki, tostarp jau pieminētie, līdz šim galvenie infekcijas izplatītāji – narkomāni, gluži vienkārši nav izmeklēti. Tā kā izmeklēšana ir brīvprātīga, to var panākt, tikai piekļūstot atkarīgajiem, taču viņi vairumā gadījumu nekādi nealkst pēc kontaktiem ar mediķiem.
Īstie skaitļi
Tāpēc tik svarīgi ir HIV un atkarību profilakses kabineti. Tās nav ārstniecības iestādes, šo kabinetu darbības princips ir apmeklētājiem “draudzīgs”, bet pakalpojumi – bez maksas. Konsultāciju kabineti varētu būt noderīgi ne tikai iedzīvotājiem, bet arī ģimenes ārstiem, lai atvieglotu viņu darbu. Tā uzskata Sabiedrības veselības aģentūras AIDS un STI profilakses centra vadītāja vietniece un HIV profilakses tīkla koordinatore Inga Upmace. Sabiedrības veselības aģentūras pārziņā esošajā HIV/AIDS reģistrā uz 30. aprīli bija ziņas par 4432 inficētām personām. Speciālisti piekrīt, ka realitātē šis skaitlis varētu būt reizināms ar 1,5 – 2. Joprojām lielākā daļa (60 procenti) no HIV inficētajiem ir narkotiku lietotāji. Tomēr 2008. gadā seksuālā ceļā inficēto grupu apsteigusi inficēšanās, duroties ar kopīgām šļircēm (46% inficējušies heteroseksuālā ceļā, 28% – lietojot narkotikas). Pārsvarā tie ir jauni cilvēki, galvenokārt sievietes, atklāj I. Upmace.
Arī citas sērgas
Ar narkomāniju saistās ne tikai HIV, bet arī citu ar asinīm pārnesamu infekciju izplatība. Tā, piemēram, C un B vīrusa hepatīts sabiedrībai var nodarīt tikpat lielu kaitējumu kā HIV, uzskata Inga Upmace.
Baltijas valstīs un Rīgā katrs ceturtais vai piektais narkotiku lietotājs (22%) inficēts ar HIV, 56% inficēti ar hepatīta B vīrusu, bet hepatīts C ir 74%. Šādi dati iegūti 2007. gada nogalē Eiropas Komisijas projektā “Koordinēta un visaptveroša HIV/AIDS profilakses tīkla paplašināšana intravenozo narkotiku lietotājiem un pārejas grupām” (saīsināti – ENCAP) veiktajā pētījumā. Salīdzinājumam: Igaunijā HIV izplatības rādītājs svārstās starp 55% Tallinā līdz pat 70% Kohtljervē, B hepatīts galvaspilsētas narkomānu vidū izplatīts 77%, C hepatīts – 93%. Skaitļi runā paši par sevi – jādara viss, lai pasargātu sabiedrību no šo bīstamo infekciju tālākas izplatīšanās.
Vietvaru atbalsts
Pašvaldībās izveidotie HIV un atkarību profilakses centri veic regulāru, mērķtiecīgu, risku izskaidrojošu profilakses darbu ne tikai narkomāniem. Bauskas domes atkarību profilakses centru vada Tatjana Kalniņa, medmāsa ar sociālā darbinieka diplomu. Šeit iegādāti eksprestesti, lai paralēli HIV izmeklēšanai veiktu asins pārbaudi uz C un B hepatītu un arī sifilisu, kas Latvijā izplatīts daudz plašāk nekā rietumu valstīs, bet neārstējot sekas ir ļoti smagas. Izveidojoties Bauskas novadam ar apmēram 23 tūkstošiem iedzīvotāju, atkarību profilakses centra darbs būs krietni jāizvērš. Šāgada pirmajā ceturksnī Bauskas centrā vidēji mēnesī apmainītas 105 šļirces (projekta sākumā bija paredzēts ap 50 šļircēm mēnesī).
Pašvaldības atbalstu cīņā pret atkarībām izjūt Liepājā, stāsta narkoatkarību pārvarēšanas palīdzības punkta vadītāja Madara Lapsa: “Mums punktā ir pieci darbinieki, seši strādā ielās. Izveidotas atkarīgo atbalsta grupas, kur neārstējam, bet iepazīstinām ar iespējām, kur to var darīt. Daudz strādājam ar jauniešiem, skolās lasām lekcijas par visu veidu atkarībām, aicinām skolēnus pie sevis, tāpēc ir arī atsaucība un interese.”
Kuldīgas atkarību konsultāciju punkta vadītāja sociālā darbiniece Naira Šķone atzīst, ka šļirču apmaiņa, iespēja veikt izmeklējumus, konsultācijas un lekcijas ir ikdienas darbs. Vairāk enerģijas tiek ieguldīts dienas centrā, kur atkarīgie var saņemt dažādu palīdzību. Darba paplašināšanai un līdzekļu piesaistei izveidota nevalstiskā organizācija “Saules sala”.
Toties Ogrē atkarību profilakses veikšanai nav pat savas telpas, atklāj programmas vadītāja Ogres sociālā dienesta darbiniece Ieva Eglīte. Viņiem ir viens ielu darbinieks un daži brīvprātīgie. Pagaidām darbu nodrošina projekta finansējums, taču, kā Ogrē būs turpmāk, pēc pašvaldību vēlēšanām, finanšu spriedzes apstākļos grūti spriest.
Izglīto, māca, motivē
Cēsīs ir viens no jaunākajiem HIV un atkarību profilakses kabinetiem, kas tika atklāts 2008. gada 1. decembrī. Kabinetu vada konsultante Evija Lejniece. Te iespējams saņemt individuālās konsultācijas infekciju profilakses jautājumos, atkarību un līdzatkarību gadījumos, psihologa konsultācijas, informāciju par kontracepciju un drošu dzimumdzīvi, kā arī ārstēšanās un sociālās palīdzības iespējām.
Rīgā darbojas vairāki kabineti – gan pašvaldības atbalstītais (darbu veic biedrība “Dia+Logs”), gan Valsts tuberkulozes un plaušu slimību aģentūras telpās izvietotais, gan Sabiedrības veselības aģentūras uzturētais (savulaik ar Rīgas domes atbalstu atvērtais). AIDS un STI konsultāciju kabinets sniedz plaša profila konsultācijas visām iedzīvotāju grupām, veic HIV diagnostiku, strādā ar skolēniem un jauniešiem, organizē pētījumus, ir metodiskās apmācības centrs jaunajiem HIV profilakses kabinetiem pašvaldībās. Visi HIV profilakses kabinetu pakalpojumi iedzīvotājiem ir bez maksas, kas īpaši svarīgi šobrīd.
Atkarības profilakses kabinets Jelgavā ne tikai sniedz konsultācijas atkarību jautājumos, bet sadarbībā ar Sabiedrības veselības aģentūras AIDS un STI speciālistiem organizē pasākumus HIV profilakses jomā. Kopš darbības sākuma 2002. gadā sniegtas vairāk nekā 5000 konsultāciju intravenozo narkotiku lietotājiem; apmaiņā pret gandrīz 20 000 izlietotām šļircēm izsniegtas tīras, kā arī izdalīts aptuveni tikpat daudz prezervatīvu. Tā pauž Jelgavas domes sociālo lietu pārvaldes veselības aprūpes un veicināšanas nodaļas vadītājs Jānis Vērzemnieks, kurš maijā kļuvis arī par Sarkanā Krusta Jelgavas komitejas priekšsēdētāju.
HIV un atkarību profilakses kabinets sekmīgi darbojas Jēkabpilī. Tur var veikt asins analīzes HIV, B un C hepatīta, kā arī sifilisa konstatēšanai, bet narkotiku lietotājiem iespējams apmainīt izlietotās šļirces. “Mēnesī apmainām vismaz piecsimt,” stāsta Jēkabpils domes sociālās pārvaldes vadītājs Juris Tužikovs. Viņš ir ļoti ieinteresēts, lai centrs turpinātu darbu, un uzskata, ka novadā būs vēl vairāk darāmā atkarību profilaksē.
Kopā ar vairākiem pārstāvjiem no Rīgas un Ventspils un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas jēkabpilietis J. Tužikovs ENCAP projekta ietvaros iepazinies ar Somijas pieredzi. Somu kolēģu labās prakses piemēri jau īstenoti – Jēkabpilī tika paplašināts kabinets, uzsākts ielu darbs, bet Rīgā iegādāts mikroautobuss mobilās brigādes izveidei.
Bez pārtraukuma
Profilakses pasākumi jānodrošina regulāri, bez pārtraukuma, iesaistoties dažādiem sadarbības partneriem, no kuriem svarīgākais Latvijā ir un būs pašvaldības. Līdz šim, strādājot kopā vienotā profilakses tīklā (oficiāli tīkls darbu sācis 2002. gadā Apvienoto Nāciju (UNDP) un Norvēģijas valdības projekta ietvaros), neviena no HIV profilaksē iesaistītajām pašvaldībām nav pārtraukusi darbu, kaut arī gana dažādu grūtību un ekonomiskā situācija valstī un pašvaldībās ietekmē iespējas to veikt.
Sabiedrības veselības aģentūra ir ļoti pateicīga gan pašvaldību vadītājiem un deputātiem, gan sociālajiem dienestiem, atzīmē HIV profilakses tīkla koordinatore Inga Upmace. Aģentūra ne tikai formāli koordinē darbu, bet aktīvi organizē apmācības un pētījumus (pēdējos trīs gadus tas notiek ENCAP projekta ietvaros), apkopo un analizē datus, tiekas ar pašvaldību vadītājiem un ik gadu apmeklē HIV profilakses kabinetus, lai kopīgi plānotu darba uzlabošanu.
***
Kopīgais HIV gadījumu skaits Latvijas rajonos un intensīvie rādītāji uz 100 000 iedzīvotāju
Rajons HIV gadījumi* Iedz. skaits rajonā HIV gadīj. uz 100 000 iedz.
Aizkraukles 22 39 971 55
Alūksnes 3 24 159 12
Balvu 12 26 823 45
Bauskas 22 50 811 43
Cēsu 10 56 265 18
Daugavpils 33 144 532 23
Dobeles 13 37 713 34
Gulbenes 4 25 864 15
Jelgavas 92 102 913 89
Jēkabpils 22 52 076 42
Krāslavas 13 32 699 40
Kuldīgas 49 35 541 138
Liepājas 81 128 356 63
Limbažu 5 37 429 13
Ludzas 2 30 807 6
Madonas 5 42 263 12
Ogres 46 64 811 71
Preiļu 6 37 743 16
Rēzeknes 10 75 667 13
Saldus 9 36 324 25
Talsu 17 46 280 37
Tukuma 78 54 753 142
Valkas 5 31 314 16
Valmieras 9 57 938 16
Ventspils 190 57 117 333
Rīga un Rīgas raj.** 3444 872 383 395
Jūrmala 173 55 580 311
Olaine 57 12762 447
Latvijā 4432 2 270 894 195
*Dati līdz 2009. gada 30. aprīlim.
**Rādītāji Rīgas rajonā bez Jūrmalas un Olaines.
SVA AIDS un STI profilakses centrs
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017