Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 3m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 05:37
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
Pašvaldību amatpersonām
• Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nosaka, ka valsts amatpersonas ir arī pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs novada pašvaldībā un uz viņiem attiecas speciālie valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi. Pagastu vai pilsētu pārvalžu vadītāji novadu pašvaldībās nedrīkst būt tādas komercsabiedrības dalībnieki, akcionāri, biedri vai tādi individuālie komersanti, kas saņem attiecīgās pašvaldības pasūtījumus par iepirkumiem tās vajadzībām, finanšu līdzekļus, pašvaldības garantētus kredītus vai privatizācijas fonda līdzekļus, izņemot gadījumus, kad tos piešķir atklāta konkursa rezultātā. Šis nosacījums jāievēro arī divus gadus pēc tam, kad viņi beiguši pildīt attiecīgās valsts amatpersonas amata pienākumus. Likuma 7. pants papildināts ar jaunu daļu un nosaka: ja likumā nav noteikti stingrāki ierobežojumi, valsts amatpersonai, ievērojot šajā likumā noteiktos speciālos amata savienošanas ierobežojumus, ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu ne vairāk kā ar diviem citiem algotiem vai citādi atlīdzinātiem amatiem citās valsts vai pašvaldības institūcijās, kapitālsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, vai kapitālsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldība vai valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir dalībnieks. Par šajā daļā minētajiem amatiem nav uzskatāms pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošais darbs. Šajā daļā minētā amatu savienošana pieļaujama, ja tā nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. Valsts amatpersona nodrošina atbilstību iepriekšnosauktajām prasībām līdz šāgada 1. jūlijam.
• Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” par pašvaldību kā kapitāla daļu turētāju nosaka, ka atlīdzību pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvim un atbildīgajam darbiniekam, izņemot gadījumus, kad kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks pienākumus pilda savu amata pienākumu ietvaros un atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu saņem attiecīgajam amatam noteiktās mēnešalgas ietvaros, nosaka pašvaldība saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Kapitāla daļu turētāja pārstāvis un atbildīgais darbinieks nedrīkst saņemt atlīdzību par jebkādiem tiesiskiem darījumiem, kas noslēgti ar attiecīgo kapitālsabiedrību. Sabiedrības valdes un padomes loceklis vienlaikus var būt par kapitālsabiedrības padomes vai valdes locekli ne vairāk kā divās privātajās, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās. Ja sabiedrības valdes loceklis tiek atsaukts no amata pirms termiņa beigām un darba līgumā vai jebkurā citā ar viņu noslēgtā civiltiesiskā līgumā ir paredzēts atlaišanas pabalsts vai jebkāda cita veida kompensācija, tad viņam ir tiesības saņemt atlaišanas pabalstu vai kompensāciju līgumā noteiktajā apmērā, bet ne vairāk kā divu mēnešu atlīdzības apmērā. Sabiedrības padomes loceklis nedrīkst saņemt atlaišanas pabalstu vai jebkāda cita veida kompensāciju, ja viņš tiek atsaukts no amata pirms termiņa beigām.
• 2009. gada 5. maija MK noteikumi nr. 411 “Noteikumi par valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa atlīdzību, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību” nosaka arī pašvaldību kapitālsabiedrības valdes locekļu skaitu, padomes un valdes locekļa atlīdzību, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja un atbildīgā darbinieka atlīdzību, valdes locekļa atlīdzības noteikšanai piemērojamo koeficientu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošajiem kritērijiem, kā arī naudas līdzekļu apmēru, kādu pašvaldības kapitālsabiedrība drīkst pārskaitīt kapitāla daļu turētājam atlīdzības izmaksai kapitāla daļu turētāja pārstāvim un atbildīgajam darbiniekam. Visas kapitālsabiedrības tiek iedalītas četrās grupās: maza, vidēja, liela un īpaši liela atbilstoši noteiktajiem kritērijiem. Kapitālsabiedrības valdes locekļu skaitu nosaka saskaņā ar šo noteikumu pielikumu. Valdes priekšsēdētājam nosaka vienotu mēneša atlīdzību par darbu valdē un amata pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā. Viņa mēneša atlīdzības noteikšanai piemēro koeficientu saskaņā ar šo noteikumu pielikumu. Valdes loceklim nosaka vienotu mēneša atlīdzību par darbu valdē un amata pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā – līdz 90% no valdes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības. Valdes priekšsēdētājs un valdes loceklis var saņemt prēmiju, ja kapitālsabiedrībai nav nodokļu parādu un bijusi peļņa vai tā nav bijusi, bet zaudējumi plānoti, lai īstenotu kapitālsabiedrības attīstības (investīciju) programmu. Prēmiju izmaksā reizi gadā pēc gada pārskata apstiprināšanas, un tā nedrīkst pārsniegt attiecīgi kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa viena mēneša atlīdzības apmēru. Padomes priekšsēdētāja mēneša atlīdzību nosaka līdz 20% no valdes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības, padomes priekšsēdētāja vietnieka un padomes locekļa mēneša atlīdzību – līdz 15% no valdes priekšsēdētāja mēneša atlīdzības, bet ne mazāku par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu. Padomes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku un padomes locekli neprēmē. Mēneša atlīdzību pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvim un atbildīgajam darbiniekam nosaka pašvaldības dome saskaņā ar šo noteikumu pielikumu. Kapitāla daļu turētāja pārstāvi un atbildīgo darbinieku par viņa pienākumu izpildi kapitālsabiedrībā neprēmē.
Pašvaldībām
• 2009. gada 21. aprīļa MK noteikumi nr. 344 “Valsts un pašvaldību akciju sabiedrību apgrozījuma, bilances kopsummas un darbinieku skaita noteikšanas kārtība” paredz kārtību, kādā arī pašvaldību akciju sabiedrība nosaka tās apgrozījumu, bilances kopsummu un darbinieku skaitu, lai izpildītu likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 89. panta pirmajā daļā noteiktos nosacījumus par sabiedrības padomes veidošanu. Pēc gada pārskata apstiprināšanas akciju sabiedrības akcionāru sapulce, pamatojoties uz a/s valdes priekšlikumu, nosaka apgrozījumu (tas ir vienāds ar iepriekšējā gada neto apgrozījumu atbilstoši Gada pārskata likuma 21. pantam), bilances kopsummu (tā ir vienāda ar a/s aktīvu kopējo summu pārskata gada beigās) un darbinieku skaitu (to aprēķina, summējot akciju sabiedrībā strādājošo darbinieku skaitu pārskata gada katra mēneša pēdējā datumā un kopsummu dalot ar mēnešu skaitu pārskata gadā). Akciju sabiedrības apgrozījums, bilances kopsumma un darbinieku skaits jānosaka piecu darbdienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas.
• Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā nosaka, ka uz iesnieguma izskatīšanu pašvaldībai jāpieaicina ne vien policijas, bet arī Valsts robežsardzes pārstāvji, ja pasākums tiek rīkots pierobežas joslā. Ja plānotais pasākums tiek rīkots pierobežas joslā un, izskatot iesniegumu, konstatēti draudi, ka tā laikā personām ir iespējams nelikumīgi šķērsot valsts robežu un pārvietot mantas un preces, apejot valsts robežas šķērsošanai nepieciešamās pārbaudes vai robežšķērsošanas vietas, kā arī gadījumos, kad attiecīgajā pierobežas joslas teritorijā vai valsts robežai piegulošajā kaimiņvalsts teritorijā ir noteikta pastiprināta robežkontrole, pasākuma organizatoram netiek izsniegta atļauja pasākuma rīkošanai.
Zeme, ūdens un īpaši aizsargājamās teritorijas
• Grozījumi Zemesgrāmatu likumā nosaka, ka katrs nekustams īpašums jāieraksta zemesgrāmatā tajā zemesgrāmatu nodaļā, kuras darbības rajonā tas atrodas. Zemesgrāmatu nodaļu darbības rajoni atbilst rajonu (pilsētu) tiesu darbības teritorijām, izņemot Rīgas pilsētas un Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļu darbības rajonus. Zemesgrāmatas iekārto atsevišķi katrai zemesgrāmatu nodaļas darbības rajonā esošai administratīvajai teritorijai, bet, ja administratīvajā teritorijā ir novada teritoriālā iedalījuma vienības, zemesgrāmatas iekārto katrai teritoriālajai iedalījuma vienībai. Nekustamo īpašumu, kas atrodas vairākās administratīvajās teritorijās vai novada teritoriālā iedalījuma vienībās, ieraksta tās administratīvās teritorijas vai novada teritoriālā iedalījuma vienības zemesgrāmatā, kurā atrodas īpašuma pamatēkas, bet citos gadījumos – tās administratīvās teritorijas vai novada teritoriālā iedalījuma vienības zemesgrāmatā, kurā atrodas lielākā zemesgabala daļa, vienlaikus atzīmējot, kuru administratīvo teritoriju vai novada teritoriālā iedalījuma vienību robežās īpašums atrodas. Nostiprinājuma lūgumi izskatāmi ne vēlāk kā desmit (bija – 15) dienu laikā. Likums arī nosaka deleģējumu jaunu MK noteikumu izstrādei par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
• Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā papildina likumu ar jauniem terminiem par peldvietu, peldvietas ūdeni, peldsezonu, plūdiem, plūdu risku, ūdens resursu lietošanu, ūdenssaimniecības pakalpojumiem, kā arī precizē likuma mērķi. Likums paredz, ka Ministru kabinets nosaka arī peldvietu izveidošanas un uzturēšanas kārtību un drošības prasības; kārtību, kādā izvietojami informatīvie uzraksti vai simboli par peldvietu; to peldvietu sarakstu, kurās peldvietas ūdens monitoringu peldsezonas laikā veic par valsts budžeta līdzekļiem, kā arī pasākumus peldvietu ūdens kvalitātes nodrošināšanai un cilvēku veselības aizsardzībai. Ūdens resursu lietotāja pienākumos ietilpst arī statistikas pārskatu sniegšana par ūdens resursu lietošanu atbilstoši izdotās atļaujas nosacījumiem. Upju baseinu apgabali Latvijā tāpat kā līdz šim noteikti šādi: Daugavas, Lielupes, Gaujas un Ventas. Precizēti un papildināti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras pienākumi, nosakot, ka aģentūra nodrošina sabiedrības līdzdalību apsaimniekošanas plānu, kā arī plūdu riska pārvaldības plānu un pasākumu programmu sagatavošanā un atjaunošanā, kā arī informē par šiem plāniem un programmām attiecīgās pašvaldības. Aģentūra arī veic sākotnējo plūdu riska novērtējumu un, pamatojoties uz tā rezultātiem, identificē teritorijas, kurās pastāv vai varētu rasties plūdu risks, kā arī sagatavo iespējamo plūdu postījumu vietu kartes un plūdu riska kartes šīm teritorijām, kā arī izstrādā plūdu riska pārvaldības plānu, ko iekļauj upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānā kā tā sastāvdaļu. Likuma grozījumi precizē vides kvalitātes mērķus ūdensobjektiem un izņēmumus mērķu un to sasniegšanas termiņa noteikšanai atsevišķiem ūdensobjektiem. Likuma 15. pantā par ūdens resursu lietošanas ekonomisko analīzi, upju baseinu raksturojumu un cilvēku darbības ietekmes izvērtējumu noteikts, ka tas jāpārskata ne retāk kā reizi sešos gados, ņemot vērā iespējamo plūdu postījumu vietu kartēs un plūdu riska kartēs sniegto informāciju.
• Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” papildina likumu ar jaunu pantu par zemes transformācijas aizliegumu un ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās. Tas nosaka, ka aizsargājamās teritorijās, kurās atbilstoši vispārējiem vai individuālajiem aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumiem aizliegta zemes transformācija, aizliegts mainīt zemes lietošanas kategoriju. Aizsargājamās teritorijās, kurās atbilstoši vispārējiem vai individuālajiem aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumiem aizliegta zemes transformācija bez aizsargājamās teritorijas administrācijas vai reģionālās vides pārvaldes rakstveida atļaujas, lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategoriju var mainīt, ja saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” prasībām ir izdoti reģionālās vides pārvaldes tehniskie noteikumi vai veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums.
Teritorijas attīstība un plānošana
• 2009. gada 7. aprīļa MK noteikumi nr. 319 “Noteikumi par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām” nosaka vietējo pašvaldību, rajonu un plānošanas reģionu teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtības. Teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanai izmanto rādītājus, kas raksturo teritorijas sociāli ekonomisko attīstību un to nozīmības svaru (1. pielikums). Teritorijas attīstības indeksu aprēķina un tā vērtības nosaka: novadiem (2. pielikums); republikas pilsētām (3. pielikums); plānošanas reģioniem (4. pielikums). 2009. gadā teritorijas attīstības indeksu aprēķina un tā vērtības nosaka atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam, kas bija spēkā 2009. gada 31. janvārī: pilsētām, kā arī novadiem, kuros ietilpst pilsētas (5. pielikums); pagastiem, kā arī novadiem, kuros ietilpst tikai pagasti (6. pielikums); rajoniem (7. pielikums). Valsts reģionālās attīstības aģentūra katru gadu līdz 31. decembrim aprēķina teritorijas attīstības indeksu par iepriekšējo gadu, un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs līdz nākamā gada 1. aprīlim iesniedz Ministru kabinetā noteikumu projektu par grozījumiem šo noteikumu 2., 3. un 4. pielikumā. Teritorijas attīstības indeksu aprēķina, izmantojot rādītājus, kas raksturo teritorijas sociāli ekonomisko attīstību. Novadu un republikas pilsētu grupās izmanto četrus rādītājus, pagastu grupā – sešus, pilsētu grupā – četrus un rajonu un plānošanas reģionu grupā – astoņus rādītājus.
• 2009. gada 28. aprīļa MK noteikumi nr. 363 “Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 14. februāra noteikumos nr. 121 “Kārtība, kādā piešķir mērķdotāciju plānošanas reģionu, rajonu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un to grozījumu izstrādei”” nosaka, ka maksimālais piešķiramās mērķdotācijas apmērs plānošanas reģiona un republikas pilsētas teritorijas plānojumam ir līdz 20 000 latu, bet novada teritorijas plānojumam – līdz 15 000 latu. Pēc 2009. gada 1. jūlija novada domei jāinformē komisija par novada teritoriālo vienību saistību pārņemšanu, iesniedzot komisijā pārskatu par piešķirtās mērķdotācijas un mērķdotācijas saņēmēja līdzfinansējuma izlietojumu uz 2009. gada 1. jūliju.
• 2009. gada 21. aprīļa MK noteikumi nr. 332 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai, prasmju apguvei un teritorijas aktivizēšanai” nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu, lai īstenotu Latvijas Lauku attīstības programmas 2007. – 2013. gadam ass “LEADER pieejas īstenošana” pasākumu “Vietējās rīcības grupas darbības nodrošināšana, prasmju apguve un teritorijas aktivizēšana” un Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007. – 2013. gadam prioritārā virziena “Zivsaimniecības reģionu ilgtspējīga attīstība” pasākumu “Vietējās rīcības grupas darbības nodrošināšana, prasmju apguve un teritorijas aktivizēšana”. Lauku attīstības programmas un Rīcības programmas pasākumā atbalsta šādas aktivitātes, kas saistītas ar vietējās attīstības stratēģijas īstenošanu un atjaunošanu: vietējās rīcības grupas darbības teritorijas pētījumus, publicitātes pasākumus, kas sniedz informāciju par vietējās rīcības grupas darbības teritoriju un vietējo attīstības stratēģiju, vietējās attīstības stratēģijas īstenošanā un atjaunošanā iesaistīto vietējās rīcības grupas pārstāvju mācības, pasākumus, kas palielina potenciālo projektu iesniedzēju kapacitāti, vietējās rīcības grupas darbības nodrošināšanu. Maksimālais atbalsta apmērs vietējai rīcības grupai no 2009. līdz 2013. gadam Lauku attīstības programmas pasākumā ir līdz 20%, bet Rīcības programmas pasākumā – līdz 10% no publiskā finansējuma, kas apgūts, īstenojot vietējo attīstības stratēģiju.
• 2009. gada 28. aprīļa MK noteikumi nr. 375 “Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 7. jūlija noteikumos nr. 515 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai”” nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu vietējām attīstības stratēģijām, lai īstenotu rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007. – 2013. gadam pasākumu “Teritorijas attīstības stratēģiju īstenošana”. Lauku attīstības programmas pasākumam vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorija noteikta visa Latvija, izņemot pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks par 15 000, bet Rīcības programmas pasākumam – Cēsu, Daugavpils, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ogres, Rēzeknes, Rīgas, Talsu, Tukuma, Valmieras un Ventspils rajona administratīvā teritorija, izņemot pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks par 15 000.
Bibliotēkas
• 2009. gada 14. aprīļa MK noteikumi nr. 328 “Kārtība, kādā piešķir valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldībām, lai nodrošinātu iespēju pašvaldību publiskajās bibliotēkās bez maksas izmantot internetu un datorus” nosaka kārtību, kādā piešķir valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldībām, lai nodrošinātu iespēju iedzīvotājiem pašvaldību publiskajās bibliotēkās bez maksas izmantot internetu un datorus. Mērķdotāciju piešķir, lai pašvaldība segtu šādas pakalpojumu izmaksas, kas Valsts vienotajā bibliotēku informācijas sistēmā radušās no 2009. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim: interneta abonēšanas izmaksas, kuru apmēru nosaka saskaņā ar šo noteikumu 4. punktu, un maksu par izveidotās infrastruktūras vienotā 1. līmeņa palīdzības dienesta pakalpojumiem. Mērķdotācijas apmēru pašvaldībām aprēķina proporcionāli katras pašvaldības interneta abonēšanas izmaksām pašvaldību publiskajās bibliotēkās un maksai par izveidotās infrastruktūras vienotā 1. līmeņa palīdzības dienesta pakalpojumiem un valsts budžetā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas apakšprogrammā 25.05.00 “Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas attīstība un uzturēšana” paredzētajam finansējumam, lai nodrošinātu iespēju pašvaldību publiskajās bibliotēkās bez maksas izmantot internetu un datorus. Ja piešķirtā mērķdotācija nenodrošina iedzīvotājiem iespēju pašvaldību publiskajās bibliotēkās bez maksas izmantot internetu un datorus, pašvaldībai ir tiesības noteikt kārtību interneta un datoru bezmaksas izmantošanai pašvaldību publiskajās bibliotēkās.
• 2009. gada 12. maija MK noteikumi nr. 423 “Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 25. septembra noteikumos nr. 415 “Bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvi”” nosaka, ka pašvaldību bibliotēkās šo noteikumu 2.1. apakšpunktā, 3. un 7. punktā, 8.1. un 9.1. apakšpunktā, 10. un 15. punktā un 16.1. apakšpunktā noteiktos finansēšanas normatīvus piemēro atbilstoši pašvaldības budžetā paredzētajiem finanšu līdzekļiem. Tas nozīmē, ka grāmatu un periodisko izdevumu iegādei pašvaldību bibliotēkās jāparedz ne mazāk kā 0,30 latu uz vienu iedzīvotāju; datorizētajās bibliotēkās elektronisko izdevumu iegādei – ne mazāk kā 30% apmērā no kopējiem izdevumiem, kas paredzēti bibliotēkas krājuma papildināšanai, bet interneta tīkla pieslēgumiem un izmantošanai – ne mazāk kā 5% apmērā no bibliotēkas pamatbudžeta; bibliotēkas ēku, telpu, iekārtu un tehniskā aprīkojuma ekspluatācijai un remontdarbiem – ne mazāk kā 3% apmērā no ēku bilances vērtības un 10% apmērā no iekārtu un tehniskā aprīkojuma kopējās vērtības, bet telpu apkopei un uzturēšanai – ne mazāk kā 1,50 latu/m²; bibliotēkas pasta, telefona un telefaksa pakalpojumu, kā arī starpbibliotēku abonementa un dokumentu piegādes pakalpojumu izmaksām – ne mazāk kā 0,25 lati uz vienu iedzīvotāju; bibliotēkas lietotāju karšu, formulāru, kancelejas preču, speciālā aprīkojuma, mēbeļu un inventāra, kā arī pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bibliotēkas tehnikas līdzekļu iegādei – ne mazāk kā 0,40 latu uz vienu iedzīvotāju; jauno informācijas tehnoloģiju ieviešanai, datortīklu izveidošanai, datortehnikas un datorprogrammu iegādei – ne mazāk kā 5% apmērā no bibliotēkas pamatbudžeta, bet šīs tehnikas uzturēšanai un attīstībai – ne mazāk kā 20% apmērā no esošās datortehnikas un datorprogrammu kopējās vērtības; bibliotēkas darbinieku tālākizglītībai – ne mazāk kā 1% apmērā no bibliotēkas pamatbudžeta; bibliotēkas darbības un bibliotēkas informācijas resursu popularizēšanai – ne mazāk kā 0,05 lati uz vienu iedzīvotāju.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017