Rīga 16°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 2m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 19:09
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
Konkursā “Sakārtotākā pilsēta 2008” par uzvarētāju rajonu centru grupā kļuva Bauska, kuras moto ierakstīti vārdi, ka tā ir pilsēta, kur satiekas. Tādēļ žurnāla “Logs” radošā komanda – fotomākslinieks Ojārs Martinsons un žurnālistes Daina Oliņa un Gunta Klismeta – devās lūkot, vai tur tiešām cilvēki neskrien cits citam garām, bet satiekas. Turklāt šovasar Bauska svinēs apaļu jubileju – savu četrsimtgadi, kuras atzīmēšana jau sākās veselas 400 dienas pirms šā notikuma.
Pērnā gada sakārtotāko pilsētu vidū Bauska izcēlās ar straujo izaugsmi gan vides sakārtotības, gan izglītības un sociālo pakalpojumu jomas pilnveidē, bet, pasniedzot apbalvojumu, Bauskas domes priekšsēdētājai Ārijai Gailei tas tika dots kā dinamiskas attīstības pilsētas vadītājai. Svarīgākie 2008. gadā Bauskā paveiktie darbi, ko novērtēja arī žūrija, bija tautasnama un novadpētniecības un mākslas muzeja jumta un fasādes rekonstrukcija, iekštelpu remonts tautasnamā, jaunais daudzfunkcionālais izglītības centrs, ar kuru reizē pie jaunām telpām tika mākslas skola, pie moderniem mācību kabinetiem 2. vidusskola, kā arī izbūvēti 22 pašvaldībai piederoši dzīvokļi. Pagājušajā gadā Bauskā sakārtotas arī vairākas ielas – rekonstruēts Rīgas, Dārza un Plūdoņa ielas posms, Dambja iela un Rātslaukums, nomainīts ielu apgaismojums Biržu, Bērzu, Ceriņu un Kļavu ielā, labiekārtots Korfa un Saules dārzs un abos izbūvēta strūklaka, labiekārtota mūzikas skolas apkārtne, Bauskas 1. vidusskolā ierīkota militarizēto šķēršļu josla, Brīvības bulvārī iekārtota piemiņas vieta komunistiskā genocīda upuriem, ekspluatācijā nodots sadzīves atkritumu poligons “Grantiņi”.
Bauskā dzīvo nedaudz vairāk par 10 000 iedzīvotāju, un, ciparu valodā runājot, izdevumi uz vienu iedzīvotāju pērn bijuši 1002 lati un 38 santīmi. Turklāt Bauska var būt lepna, ka tas izdevies bez īpašas partiju labvēlības, jo līdzšinējā priekšsēdētāja tā arī nav iestājusies nevienā politiskajā partijā.
Tādiem faktiem bruņojušies, kāpām pār Bauskas pilsētas domes priekšsēdētājas Ārijas Gailes kabineta slieksni, bet viņa sagaidīja visai šerpi: “Es runāju visu to, ko domāju, tā ir mana vājība. Un tagad gribu teikt tā – es gaidu no amatpersonām, tāpat no valdības konkrētību. Es vairāk nekā nedēļu biju iekšēji slima, kad man vajadzēja atlaist darbiniekus. Tā nav mana vēlme, eju kopsolī ar valsti. Bet kādēļ valsts galva vai valdības galva nevar iekāpt televizorā vienpadsmitos vai divpadsmitos vakarā, kad visi cilvēki ir mājās, un tie, kas jau guļ, piecelsies, ja zinās, ka tikos un tikos runās Prezidents vai valdības vadītājs. Ja viņi mums, vienkāršajiem cilvēkiem, paskaidrotu, kādās grūtībās esam nonākuši, kas ir jādara, lai no tām tiktu ārā, ka ir jāapvienojas visiem, teiksim, vienu gadu, un pēc tam būs labāk, tauta saprastu.
Ja man nebūtu saikne ar valsts institūcijām Rīgā, es arī varbūt domātu citādāk. Taču es zinu, kā viņi tur dzīvo. Šurp bija atbraukusi kādas aģentūras darbiniece, kurai es teicu: varbūt vajadzētu nākt pastrādāt pie mums uz laukiem, bet viņa atbild: ziniet, es vairs nemācētu šitādos kabinetos sēdēt. Un tas man sāp. Biju aizbraukusi uz to viņas aģentūru parakstīt līgumu par bērnudārzu – mīļie cilvēki, kādi tur apartamenti! Izstaigāsim mūsējos, un skaidrs, ka nav ko salīdzināt. Bet mums ir jāvelk un jāsamazina, jāatlaiž darbinieki, un tad vēl izgāna, ka visi nav aizlaisti prom, bet tur dzīvo kā karaļi! Tas satrauc arī tos cilvēkus, kas man nāk pretī pa ielu. Ko viņiem teikt? Varu tikai uzsist uz pleca un sacīt: dzīvojiet, palūdziet Dieviņu, un viss jau būs labi.”
Mūsu ciemošanās Bauskā notika nedēļas trīs pirms vēlēšanām, kurām tuvojoties, valsts un valdības amatpersonas gan itin bieži “kāpa televizorā” un citos medijos. Bet Ā. Gaile, tikko uzrunāta par iespējamo interviju, jau pirmajā teikumā bilda, vai tas nebūšot pretrunā ar likumu, ka viņa tagad publiski runāšot, jo esot piekritusi kandidēt pašvaldību vēlēšanās. Nu jau ir zināms, ka par apvienību “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, kuras sarakstā Ārija Gaile startēja ar pirmo numuru, Bauskas novadā izdevies savākt 13,54% vēlētāju balsu un iegūt divas vietas jaunajā novada domē, un viņa skaitās ievēlēta.
Ārija Gaile: “Nu mums priekšā tie novadi. Bijām viens no tiem rajoniem, kas kā pionieri gribējām attīstīties, nobalsojām un vienbalsīgi pieņēmām lēmumu iet Lietuvas virzienā. Bet ministrija nobloķēja. Varējām jau iet uz tiesu, taču neesmu tiesas cilvēks, labāk lai liktenis lemj. Tā sanāca tas lielais Bauskas novads. Tie, kas gāja uz tiesu, arī sadalījās drumstalās. Tagad jaunajā novadā pilsētas domniekiem jāienāk ar skaidru redzējumu, nevar visu gaidīt no pagastiem un ļaut, ka mūs noslauka no zemes virsas. Es ļoti pārdzīvoju, ka piekritu kandidēt, jo zinu, ka būs grūti. Nu, nebūs tie laiki labāki ne rīt, ne parīt, vismaz līdz 15. – 17. gadam ne.
Katrs cilvēks, kurš startē uz vēlēšanām, mēģina tikt ievēlēts. Bet tie, kas jau darījuši šo darbu, zina, ko tas nozīmē un ka tā nav nekāda medusmaize. Tie, kas nezina, domā, ka te tikai zog un neko nedara, kad jāsāk strādāt, sāk runas: oi, ne tos ievēlējām, viņi nezina, nesaprot, nesajēdz utt. Valstī būtu jānosaka kaut kāda robeža deputātu kandidātiem, nu, nevar cilvēks, kuram nav nekādas izglītības, pretendēt uz pašvaldības likteņa lemšanu. Tagad sarakstos ir cilvēki, kuri vispār nezina, kas ir projekts, un saka, ka to iemācīšoties tad, ja viņus ievēlēs, jo, lūk, būšot daudz laika. Kas tās par atbildēm! Bet tādi ir deputātu kandidāti! Un viņus ievēl. Pēc tam brīnīsimies – nu redz, tur nav tā un tur nav tā.
Tiktāl par politiku, cilvēkiem un dzīvi. Kāda tā bijusi pašai Ārijai Gailei? “Es esmu tīrs latvietis, zemgalietis. Nāku no septiņbērnu ģimenes. Esmu beigusi Bauskas vakara vidusskolu, tad Rīgas celtniecības tehnikumu, kur apguvu autoceļu celtniecību un ekspluatāciju, un pēc tam mācījos ekonomiku Augstākajā arodbiedrību darbinieku skolā Maskavā. Darba gadu sākumā vairāk iznāca strādāt vīriešu kolektīvā, un, jāatzīst, ar viņiem vieglāk sastrādāties. Bauskas domē gan vīriešus uz roku pirkstiem var saskaitīt. Toties līdzšinējā sasaukumā no vienpadsmit deputātiem ir tikai divas dāmas.”
“Viens no iemesliem, kādēļ administrācijās ir tik maz vīriešu, tāds, ka tikai beidzamajos gados algas pašvaldībās kļuvušas vīriešiem pieņemamas,” sarunā iesaistās Bauskas domes izpilddirektors Jānis Mičulis. “Mūsu domes darba stils ir demokrātisks, sēdēs par katru lēmumu notiek diskusijas, un priekšsēdētāja ļauj izrunāties visiem. Varbūt reizēm viņai derētu būt stingrākai, īpaši pret apmeklētājiem – ir tādi, kas pie viņas nāk divas trīs reizes nedēļā. Viņu visi pazīst, tirgū paiet divas stundas. (Par to pārliecinājās arī “Loga” izbraukuma brigāde, kad fotosesijas laikā Ārija Gaile satika kādu baušķinieku. – G.K.) Ārkārtīgi lielā izpratne un līdzjūtība Ārijai Gailei laikam ir no arodbiedrības laikiem.”
Te tev nu bija skarbā priekšniece! Ko viņa pati saka par to? “Tā vēsture ir ļoti interesanta. Strādājot lauksaimniecības darbinieku arodbiedrībā, kas tolaik bija trešā lielākā Latvijā, cilvēki pie manis nāca gan pieņemšanu laikos, gan tāpat iegriezās garāmejot vai tad, ja kas bija uz sirds. Un es cītīgi pierakstīju katru apmeklējumu. Visu mūžu esmu dzīvojusi un strādājusi Bauskas rajonā, tāpēc labi varu salīdzināt un teikt, ka trīsdesmit gadu laikā tie jautājumi, par kuriem cilvēki nāk sūdzēties vai apspriesties, nav mainījušies. Pirmām kārtām tās ir dzīvokļu problēmas, kas daudziem aktuālas līdz pat sirmam vecumam. Agrāk bija dārziņu lietas, preču iegāde un, protams, sūdzības un palīdzības meklēšana pie arodbiedrības par savu otro pusīti. Es visu esmu pierakstījusi savos kalendāriņos. Kad beigšu strādāt, atdošu tos Andriņai (Bauskas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Andra Matuļenko. – G. K.). Ja gribēs, varēs grāmatu taisīt.”
Dzīvokļu jautājums ir viens no asākajiem daudzās pašvaldībās, bet Bauskas pilsētas dome to risina diezgan sekmīgi – astoņos gados nodots daudz dzīvokļu, arī sociālie. Pirmajos sociālajos dzīvokļos Bauskas pašvaldība aicināja iemītniekus 2002. gadā, turklāt tie visi bija labiekārtoti. “Skumji atcerēties, kā toreiz, kad saaicinājām cilvēkus pilsētas domes zālītē izlozēt numurus, kur katrs dzīvos, viņi nespēja noticēt, ka tiešām tiks pie sava dzīvokļa, un ērtības viņi nebija redzējuši. Nu jau tur cilvēki pamainījušies, daži aizgājuši aizsaulē,” atminas priekšsēdētāja.
Otrā sociālo dzīvokļu māja tapa Mēmeles ielā 3 b un agrāk bija piederējusi “Zemgales konserviem”, kas izputēja. Divus gadus tā stāvēja bez saimnieka un tika demolēta. Bauskas dome griezās pēc atļaujas Ministru kabinetā un to saņēma. Valsts piešķīra arī finansējumu – trešo daļu no projektam nepieciešamās naudas, pārējo ieguldīja pašvaldība. Trešā māja tika ierīkota Rīgas ielā 64 b, kur ir septiņi sociālie un pārējie padsmit – īres dzīvokļi. Šis nams arī nosiltināts, un tur ir viszemākie apkures maksājumi.
J. Mičulis: “Šogad nodevām ekspluatācijā māju Dārza ielā 9. Tās vēsture ir šāda – pie otrās vidusskolas padomju laikā bija iecerēts būvēt internātu, četrstāvu māja jau tika uzcelta, bet sākās juku laiki. Šis ir tāds interesants projekts, ko nosaucām par daudzfunkcionālo izglītības centru, jo divās tās daļās izbūvētas jaunas telpas mākslas skolai un iekārtoti datorapmācības un fizikas kabineti vidusskolai, bet trešo daļu pārvērtām par dzīvokļiem. Šim projektam ņēmām kredītu pāri miljonam. Pērn jūnijā tika izsniegtas 22 dzīvokļu atslēgas tiem baušķeniekiem, kas bija reģistrēti pašvaldības palīdzības saņemšanai mājokļa jautājuma risināšanā kā denacionalizēto namu dzīvokļu īrnieki. Šajā ēkā iebūvēts arī pacēlājs cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Nu esam apmierinājuši visus pieprasījumus pēc sociālajiem dzīvokļiem, Bauskā rindas vairs nav. Maznodrošinātajiem gan vēl rindā gaida ap divdesmit cilvēku. Mēs vieni no pirmajiem Latvijā uzsākām ļoti aktīvi strādāt pie daudzdzīvokļu māju privatizēšanas. Nu Bauskā domes īpašumā palikuši divsimt dzīvokļu – tāds ir pilsētas dzīvojamais fonds. Vajadzētu vēl vienu 36 dzīvokļu māju, un tad pietiktu visiem gaidītājiem.”
Savukārt mazo baušķenieku otrās mājas – bērnudārzi – Bauskā ir divi: “Zīlīte” un “Pasaulīte”. Jāatzīmē, ka 2008. gadā Bauskā reģistrēti 153 jaundzimušie (2007. gadā – 140) un pērngad reģistrēto dzimušo skaits ir lielākais pēdējo 13 gadu laikā. “Mums trūkst ap 250 vietu. Esam uzrakstījuši projektu, lai varētu iekārtot trešo bērnudārzu Bauskā, kur būs ap simts vietu. Taču mani satrauc kas cits – pēdējā laikā vērojama tendence, ka cilvēki sāk ņemt ārā bērnus no dārziņiem un ģimenes gaida atbildi no vietas, kurp viņi plāno doties projām. Tas mūsu pilsētai nebija raksturīgi.”
“Turklāt Zemgale jau ir Latvijas maizes klēts, šaipusē dzīvo ne tie nabagie,” papildina J. Mičulis. “Kad Bauskā atvēra lielveikalu “Rimi”, tā saimnieki esot brīnījušies, ka apgrozījums sitot pušu lielās pilsētas.”
Ā. Gaile: “Vēl jau par bezdarbu nevaram kliegt. Mūsu Bauskas cilvēki, īpaši celtnieki un inteliģence brauc strādāt uz Rīgu – sākumā ar maziem busiņiem, tad katru dienu gāja jau vairāki lielie autobusi. Manuprāt, kādi pieci simti katru dienu tā braukā.”
To, ka dzīve kļūst aizvien grūtāka un vairāk nākas lūgt palīdzību arī pašvaldībā, pirmie izjūt darbinieki pilsētas sociālajā dienestā un daudzfunkcionālajā rehabilitācijas centrā “Ābele”, kas abi atrodas vienā ēkā Rūpniecības ielā 7. “Ābelē” darbojas arī “Bēbīšu skoliņa” un bērnu rotaļu un attīstības centrs “Ābolēni”. Bet par HIV/AIDS profilaksi un aprūpi lasiet mūsu žurnāla tālākajās lappusēs.
Raksturojot pilsētas saimniecību, izpilddirektors Jānis Mičulis atzīst, ka ar centrālo apkuri Bauskā gājis tikai uz labo pusi. Tagad viņi ķērušies pie interesanta projekta, lai izpētītu zemi zem pilsētas, kur it kā esot siltie ūdeņi. Varbūt nemaz tik utopiska nav ideja par “mazās Īslandes” ierīkošanu. Atkritumu dalīto vākšanu un šķirošanu baušķenieki ieviesa vieni no pirmajiem Latvijā, sākumā rīkojot atraktīvus pasākumus skolēniem, izglītojot servisu īpašniekus, mediķus, pieradinot iedzīvotājus un motivējot: jo vairāk šķirosiet, jo mazāk būs jāmaksā. Gada laikā tas izdevies. Tagad Bauskā ir ap 60 vietām, kur novietoti krāsainie konteineri. Atkritumu “būšana” ir pašvaldības uzņēmuma “Vides serviss” pārziņā. Bauskas dome kopā ar jelgavniekiem spēja pierādīt gan vietējiem, gan Eiropas vīriem, ka Zemgalē vajadzīgi divi poligoni, lai gan nevienā plānā tā nebija paredzēts. Ar Kohēzijas fonda atbalstīto projektu viņiem gāja diezgan smagi un ilgi, bet tagad šajā reģionā ir gan poligons Brašķos, gan netālu no Bauskas – Grantiņos.
Konkursā “Sakārtotākā pilsēta 2008” Bauska bija labākā ne tikai kopvērtējumā, bet ieguva arī Satiksmes ministrijas balvu – 20 tūkstošus latu. Ar to gan tīrās klapatas, kas nav beigušās vēl tagad. Izrādās, vispirms jāizstrādā projekts, jāaizsūta ministrijai iepirkuma procedūras dokumenti un noslēgtais līgums ar uzņēmēju, tikai tad Satiksmes ministrija slēgšot divpusēju līgumu, ka pārskaitīs domei tos 20 tūkstošus. “Kam šāda procedūra vajadzīga? Un vai tad tā ir balva? Uzskatām, ka šādā konkursā pamatojumam pietiktu ar konkursa komisijas nolikumu un lēmumu, pēc tam pašvaldība atskaitītos, kā to naudu iztērējusi,” vienisprātis ir abi domes vadītāji. “Mēs tajā vietā, kur ielikta šī nauda, gribējām atstāt kādu zīmi, ka, lūk, tajā un tajā gadā tapis šis objekts, pateicoties tādam un tādam finansējumam, bet – nekā, nedrīkst. Turklāt mums uzreiz pateica, ka šo projektu vajadzētu īstenot uz kādas lielas ielas, nevis nomalē.”
Tad nu Bauskas domes deputāti nolēmuši 20 tūkstošus “uzlikt” uz A 7 šosejas, izveidojot ietvi uz lielā Mēmeles tilta. Satiksmes ministriju šis objekts apmierinājis. Bet vēl jau, kā saka, process nav beidzies, nauda domes kontā nav ienākusi. Taču Bauskā daudz izdarīts par savu naudu, ielas un laukumi sakārtoti tikai par Bauskas pilsētas budžeta līdzekļiem.
“Diemžēl neesam to 17 laimes pilsētu sarakstā,” piebilst izpilddirektors. “Vienīgais, kas pašvaldībām atlicis, lai attīstītos, ir Eiropas fondi, arī mums vairs brīvu līdzekļu nav. Pagājušogad paņēmām diezgan lielu kredītu ielām, jo kredītportfelis vēl nebija tik smags, turējāmies ap astoņiem deviņiem procentiem, bet tagad kredītportfelis uzkāpis līdz kādiem četrpadsmit. Uzskatu, ka uz kredītiem saprātīgi, tomēr jāiet.”
Bauskas pašvaldība aktīvi nodarbojas ar Eiropas Savienības struktūrfondu un citu programmu finansējuma piesaisti. Pērn baušķenieki izstrādāja Mūsas tilta rekonstrukcijas tehnisko projektu un iesniedza projekta pieteikumu Satiksmes ministrijā mērķdotācijas saņemšanai no valsts budžeta līdzekļiem. Tas netika atbalstīts un nav ne mazāko cerību, ka šogad varētu notikt brīnums. Ielu apgaismojuma rekonstrukcija tika veikta par pašvaldības budžeta līdzekļiem, jo šādām aktivitātēm ES struktūrfondu finansējums nav paredzēts. Bauskā uzstādīti četri lieljaudas halogēnie starmeši, kas izgaismo Mūsas tiltu un gājēju trošu tiltiņu pāri Mūsai. No jauna tika izbūvēts ielas apgaismojums pie vairākām dzīvojamajām mājām Pļavu, Dārza, Pilskalna un Biržu ielā, daudzās ielās nomainītas vecā tipa neekonomiskās kvēlspuldzes pret ekonomiskākām nātrija lampām.
Pērn Bauskā realizēts vērienīgs pilsētas vēsturiskā centra – Rātslaukuma teritorijas – rekonstrukcijas projekts. Nākamais solis, ko baušķenieki grasās spert, ir ūdens krāna ierīkošana laukumā, jo tāds te bijis arī senos laikos. Dome arī sagatavojusi projektu Rātsnama atjaunošanai, bet tam vajag ap miljonu, tāpēc šī iecere pagaidām jāatliek. Starp citu, Bauskas Rātsnams bijusi otra lielākā mūra tipa ēka Eiropā, un tā pirmais stāvs saglabājies gandrīz autentisks.
J. Mičulis: “Iedzīvotāji visvairāk mums pārmet, ka pilsētā trūkstot atpūtas un izklaides vietu un gaida ledus halli un baseinu. Taču pamazām speram solīšus arī šajā virzienā – pērn ierīkojām strūklaku Korfa dārzā, kas ir viena no jaukākajām vietām pilsētā, novembrī šeit pulcējās Trīs Zvaigžņu ordeņa kavalieri un iestādīja katram novadam savu ozoliņu. Mums ir savdabīgs muzejs, kas iekārtots kā vecpilsētas iela, un liekas, ka tu staigā kā pa pilsētu.”
Pa ceļam uz Bauskas atpazīstamāko vietu, kur satiekas Mēmele un Mūsa, lai aiz pils tālāk ūdeņus uz jūru nestu kā Lielupe, atrodas vissvētākā pilsētas vieta – tēlnieka Jansona darinātais piemineklis par Latvijas brīvību kritušajiem 1915. – 1920. gadā un turpat blakus pavisam jaunais komplekss – memoriāls 1940. – 1990. gada represijās cietušajiem. Tas tika atklāts pagājušā gada novembrī Latvijas valsts 90. gadadienas svētku laikā.
Pilsētas tiesību piešķiršanas gads Bauskai īsti nav zināms, bet par atskaites punktu un pilsētas dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1609. gads, kad hercogs Fridrihs Bauskai dāvāja zīmogu ar lauvas attēlu. Viņa laikā Bauska ieguva visus toreizējām pilsētām raksturīgos atribūtus un privilēģijas: 1615. gadā – privilēģiju būvēt Rātsnamu un 1635. gadā – kārtības rulli. Sagaidot Bauskas 400. dzimšanas dienu, bija paredzēts to nosvinēt par 400 tūkstošiem, bet programmu nācies saīsināt. Tomēr svētki būs! Jubilejai par godu tiks izdota speciāla pastmarka, trīs dienu garumā būs dažādi pasākumi gan pilsētā, gan pilī. Svētkus piekritis vadīt novadnieks aktieris Uldis Dumpis. Un paredzēts arī salūts, jo, kā saka Bauskas saimniece Ārija Gaile: “Kas tie par svētkiem bez uguņošanas!”
***
Bauskas 400-gades svētku programma
24. jūlijā
Plkst. 19 “mode, teātris, dzeja” – Bauskas pilsētas tautasnamā (Bauskas literātu apvienība, Dina Bitēna–Sirmā, Rundāles teātra studija “Savējie,” i/u “Liepiņa,” “Novads” un lietišķās mākslas studija “Stella”)
Plkst. 21 “Senās mūzikas koncerts” – Bauskas pilī (senās mūzikas ansambļa “Shakespeare’ Consort” koncertprogramma “Šekspīra dārzs”)
25. jūlijā
Plkst. 9 “mosties, Bauska!” – pilsētas parkos un laukumos (pūtēju orķestris “Bauska” un folkloras kopa “Trejupe”)
Plkst. 11 – 15 “lustējies, Bauska!” – Bauskas pils pagalmā (rotaļas, spēles, izklaides), Rātslaukumā (vokālā studija “Saulīte”, “Čučumuižas” uzvedums, vokālā konkursa “Bauskas balsis” laureāti, “Miljons”, “Aprīļa pilieni”, grupa “PeR”, jampadracis lieliem un maziem – atrakcijas “Jurģa parks”, izjādes ar zirgu un poniju, amatnieku tirdziņš, ēdieni un dzērieni), pretī bērnu un jauniešu centram – Bauskas bērnu un jauniešu centra izstāde “Svētku priekam”, “Saules dārza” stāvlaukumā – Bauskas mākslas skolas aktivitātes, “Mākslinieku dārzā” – meistara Gotharda darbnīca, laukumā pretī tautasnamam – pilsētas skolu un bērnudārzu aktivitātes, laukumos ap Bauskas pilsētas domi – sporta skolas aktivitātes, “Lec un minies” atrakcijas
Plkst. 14.30 “spēkojies, Bauska!” – Bauskas rajona padomes laukumā (Latvijas Spēkavīru amatieru federācijas sacensības un spēka sacensības skatītājiem)
Plkst. 17 – 18 Bauskas pils jaunajā zālē – senās mūzikas ansamblis “Ludus” ar koncertprogrammu “A Lieta Vita”
Plkst. 18.30 Rātslaukumā – koncertuzvedums “Bauskai 400” (Kārļa Anitēna uzvedums; piedalās aktieris Uldis Dumpis, Bauskas novada amatierkolektīvi, Bauskas iedzīvotāji)
Plkst. 20 “dziedi, Bauska!” – Rātslaukumā (novada koru, svētku dalībnieku un iedzīvotāju sadziedāšanās; grupa “Ilga”, Normunds Rutulis, Yana Kay un Intars Rešetins, Kaspars Antess , Liene Šomase)
Plkst. 22 “blow up, Bauska!” – tirdzniecības nama “Kvēle” pagalmā (deju nakts jauniešiem)
Plkst. 22 “danco, Bauska!” – “Fotomikss” pagalmā (balle kopā ar “Rožmalu muzikantiem”)
Plkst. 24 “daudz laimes, Bauska!” – Rātslaukumā (svētku uguņošana, balle kopā ar grupu “Buča”)
26. jūlijā
Plkst. 10 “aizlūgums Bauskai!” – Bauskas Svētā Gara baznīcā (dievkalpojums, Liepājas zvanu orķestris un Mežotnes jauktais koris)
Plkst. 11 – Bauskas pils pagalmā (rotaļas, spēles, izklaides)
Plkst. 14 – Bauskas pilī (radošās apvienības “Taureņi debesīm” koncertprogramma “Krāsu spēles”)
Plkst. 15 – Bauskas pils muzejā (izstādes “Bauskas pilsdrupas 19. gs. beigu – 20. gs. I puses fotogrāfijās” atklāšana)
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017