Rīga 7°C, mākoņains, bez nokrišņiem, Z vējš 3m/s
Otrdiena, 2024. gada 07. maijs 04:29
Vārda dienas: Henriete, Henrijs, Jete
Pirms diviem gadiem Saldus pagasta svētkos atklātā un tagad amatnieku centrā aplūkojamā Pagasta sega, ko no dažādās tehnikās darinātiem 80 gabaliņiem noadījušas un notamborējušas daudzas vietējās meistares, bet kopā salikusi Zenta Vārpiņa, vislabāk raksturo druvenieku kultūras dzīvi – tā ir tikpat raiba un daudzveidīga. Par Saldus Druvas pašdarbniekiem un kultūras pasākumiem runāts un rakstīts gan padomju laikos, kad tā aizritēja paraugsaimniecības “Druva” un leģendārā priekšsēdētāja Jāņa Rubuļa siltajā paspārnē, gan šajos brīvvalsts gados, kad to pārraudzīja Saldus pagasta padomes priekšsēdētāja Ausma Liepa un jo īpaši galvenais kultūras cilvēks pagastā – kultūras nama direktore Ļuba Kapteine, gan, cerams, to darīs arī pēcreformas gados. Jo tas bijis, ir un, visticamāk, arī būs paraugs pašvaldībām, kā strādāt ikdienā un rīkot svētkus, kā nepazaudēt vecās tradīcijas un iedzīvināt jaunas.
Apciemot Druvas kultūras namu un tā iemītniekus devos pagasta svētku pirmajā dienā 28. maijā. Šis pasākums ieies vēsturē ar moto “Es esmu lepns – es dzīvoju Saldus pagastā!” un kā pēdējie pagasta svētki, taču šajā vietā tie droši vien tiks svinēti arī citugad, tikai zem Saldus novada karoga. Šogad svētku programma bija veidota tā, lai triju dienu laikā varētu gan tikties ar māksliniekiem un aplūkot rokdarbnieku veikumu, gan pārbaudīt savas erudīcijas zināšanas un mēroties spēkiem sporta sacensībās, gan baudītu vēderpriekus un kārtīgi izballētos. Pirmā svētku diena bija radošā, otrā – sportiskā, bet trešā – lielā svētku diena visām paaudzēm.
Ceturtdien, 28. maijā, uz pagasta bibliotēkā rīkoto sezonas izstāžu noslēguma pasākumu tika aicināti gan vietējie, gan viesmākslinieki Arturs Pēteris Briedis, Gundega Salna, Elmārs Līnis, Baiba Rītere, fotomākslinieki Arturs Krastiņš, Ilze Lāma, Armands Beļakovs–Ceimers un interešu kopas “Rasa” dalībnieces. Bibliotēkas telpās savu darbu izstādes regulāri rīko gan pagasta un rajona, gan lielie mākslinieki.
Saldus pagasts patiesi ir bagāts ar radošām personībām. Pagasta muzejā iekārtota vietējo gleznotāju darbu ekspozīcija – Saldus J. Rozentāla studijas un Latvijas Mākslinieku savienības biedra Zigurda Poļikova un citu darbi, bet jo īpaši ciemiņus un pašus vietējos uzrunā tepat uzaugušās tekstilmākslinieces Baibas Rīteres darbi. Savukārt viņa pati atzīst, ka gobelēni šeit jūtoties ļoti labi.
Bibliotēkas telpās darbojas arī rokdarbnieču pulciņš. Pagasta svētku laikā aplūkojamajā interešu kopas “Rasa” rokdarbu izstādē ļoti daudz bija no pērlītēm gatavotu rotu, ar ko patlaban aizrāvušās daudzas druvenieces.
Pagasta svētku pirmās dienas svinīgākais mirklis bija jauna mākslas objekta atklāšana kultūras nama vestibilā jeb Dr.Art. Druvas vidusskolas skolotājas Anitas Zīvertes performance. Viņa, izstrādājot maģistra darbu, radījusi no trim daļām sastāvošu kompozīciju “Koki – impresijas stiklā”, kas veidota īpašā tehnikā. Prieka brīdī kopā ar viņu bija 11. h klases audzēkņi, kuri ar rakstnieka Alberta Caunes miniatūru vārdiem un kustībām papildināja skolotājas sajūtas un izjūtas.
Kultūras namā dāmu klubiņa organizētais konkurss “Erudītākā ģimene 2009”, ko vadīja pieredzējušais tūrisma gids un Druvas vidusskolas skolotājs Juris Levics, ir tradicionāla pagasta svētku sastāvdaļa. Šoreiz deviņu komandu konkurencē gudrākie un attapīgākie izrādījās Zemīšu ģimene.
Piektdienas svētku diena pienāca ar izlaidumu pirmsskolas izglītības iestādē “Graudiņš” un bērnu riteņbraukšanas sacensībām. Interesants jaunums svētku programmā bija airēšanas sacensības pagasta dīķī ar gumijas laivām. Deviņu komandu konkurencē uzvarēja Uldis Lācis ar meitu. Vakarā Druvas kultūras nama zālē tika parādīta N. Mihalkova filma “Anna”.
Īsti svētki Druvā notika no sestdienas rīta līdz pat naktij, un tajos bija i sportiskas sacensības, i koncerti, i tirdziņš un meistardarbnīcas. Rīta pusē pagasta centrā tika izcīnīts Saldus pagasta svētku kauss mūsu valstī vēl diezgan svešajā sporta veidā lakrosā, ar ko aizrāvušies Druvas puikas un kļuvuši par Latvijas čempioniem. Gan lielos, gan mazos svētku koncertā iepriecināja bērnudārznieki ar saviem priekšnesumiem, jaunāko klašu tautisko deju kolektīvs, modes dejotāji, uzstājās vidējās paaudzes dejotāji no “Druvas” un vokālā grupa “Druvas tonis”. Svētku tirdziņā bija ieradušies “Saldus maiznieks” un “Saldus zieds” ar gurķiem un puķu stādiem, Jānis Vainovskis ar medus izstrādājumiem, “Druvas pārtika” ar saldējumu, Rita Armulika ar zāļu tējām un piparkūkām. Netrūka arī pensionāru kluba “Virši” gatavotās Kurzemes skābputras un citu gardumu. Aizkustinoša bija divdesmit minūšu garās filmiņas “No Jāņiem līdz Mārtiņiem” parādīšana, kas uzņemta pirms 20 gadiem. Tā ir par bijušajiem kolhoza “Druva” priekšsēdētājiem Jāni Rubuli un Mārtiņu Bērziņu. Svētku rīkotāji cēla priekšā arī pagastmājas mistēriju – radoši izglītojošu stafeti pa pagastmājas iestādēm, kas noslēdzās amatnieku centrā, kur katrs varēja izcept savu sklandrausi. Pēcpusdienā notika piektais Saldus rajona dziedošo un muzicējošo ģimeņu salidojums “Dziesmu spiets”, kurā muzicēja arī druvenieki Annija un Reinis Borisēviči, bet pusnaktī uz kultūras nama sienas tika rādīts nakts kino – jaunā kinorežisora Venta Grīnbauma īsfilmu programma un multfilma “Pagaidi tikai!”.
Saldus pagasts atrodas pašā Saldus pievārtē, tajā ir ap 1700 iedzīvotāju, labi attīstīta infrastruktūra, spēcīgi uzņēmēji. Pati galvenā ēka pagastā ir Druvas kultūras nams, kur izvietojusies gan pašvaldība, gan bibliotēka, muzejs, doktorāts, dienas centrs un amatnieku centrs. Kultūras namā darbojas visu paaudžu deju kolektīvi – vidējās paaudzes deju kopa “Druva”, deju kopa “Druvas seniori”, 1. – 4. klašu tautisko deju kopa un pirmsskolas vecuma tautisko deju kolektīvs, vokālais ansamblis “Druvas tonis” un Druvas teātris. Kultūras namā notiek arī jauno ģitāristu apmācība, Breic – dance, modes deju grupas “Illusion”, vēderdeju pulciņa un vingrošanas nodarbības, darbojas novadpētnieku grupa, dāmu klubiņš, notiek kino un diskotēkas. Vairāku projektu fondu atbalsts un atzinības raksti apliecina Druvas kultūras nama mērķtiecīgu ieguldījumu kultūras tradīciju saglabāšanā un pilnveidošanā Saldus rajonā, kā arī latvisko kultūras vērtību un tradīciju popularizēšanu ārzemēs.
Vistālāk pasaulē Saldus pagasta vārdu nesuši amatiermākslas kolektīvi. Vidējās paaudzes deju kopa “Druva” nākamgad atzīmēs 60 gadu darbības jubileju. Kolektīvā pārsvarā dejo ģimenes. “Druvas” repertuārā ir latviešu tautas dejas un jaunrades dejas, ko kolektīvam dāvinājušas horeogrāfes Gunta Skuja un Inese Buša. “Druva” arī piedāvā divas koncertprogrammas kopā ar grupu “Labākie gadi” – “Saldus kalna galiņā” un “Re, kā dzīvo”, kuru režisore ir Ļuba Kapteine. Gan “Druva” un “Druvas seniori”, gan Druvas teātris uzstājušies daudzviet Latvijā un arī ārzemēs – Bulgārijā, Dānijā, Itālijā, Spānijā, Anglijā, Norvēģijā, Vācijā, Serbijā, Grieķijā, Krievijā, Ukrainā, Lietuvā. 2007. gada novembra nogalē aktieri, dziedātāji un rokdarbnieki, pateicoties Eiropas Parlamenta deputāta Guntara Krasta aicinājumam, parādīja savas prasmes Briselē. Ik pa diviem gadiem Druvā notiek Ļubas Kapteines organizētais vidējās paaudzes deju kopu festivāls “Trejdeksnis”, kurā tiek izcīnīta ceļojošā balva – mākslinieka Kunstmaņa trejdeksnis. 2001. gadā to saņēma viesītieši, 2003. gadā balva palika pašu mājās, 2005. gadā aizceļoja uz Jaunpils pagastu, bet 2007. gadā to ieguva Dobeles pilsētas kultūras nama deju kopa “Dzīpars”. Druvā dejo gan mazi un lieli, gan jauni un veci, cenšoties tālāk nest savā moto ierakstīto – no sirds uz sirdi!
Druvas teātri, kam 2005. gadā apritēja 55 gadi, kopš 1982. gada vada Ļuba Kapteine. Šo 25 gadu laikā viņas režijā druvenieki iestudējuši daudzas lugas: Moljēra “Skopuli”, S. Mihalkova “Es gribu mājās”, M. Zoščenko “Kāzas”, M. Unta “Čārlija krustmāti”, Brigaderes “Sievu karus ar Belcebulu”, Jaunsudrabiņa “Jo pliks, jo traks”, Alunāna “Šneiderienes”, A. Eglīša “Ferdinandu un Sibillu”, A. Upīša “Ziņģu Ješkas uzvaru”, četras Blaumaņa lugas – “Zagļus”, “Trīnes grēkus”, “No saldenās pudeles” un “Ļauno garu”, Grāmatnieces “Kā Pampāļu Pēteris sievu meklēja”, V. Sauleskalna “Dullo baronu Bundulu”, kas piedzīvojis 25 izrādes, V. Belševicas “Tās dullās Paulīnes dēļ”, E. Ermansona “Zivi un peli”, R. Auškāpa “Tāda ir dzīve” un jaunāko – Hugo Raudsepa “Mārtiņciemu”. Vairākas no tām izrādītas arī ārzemēs. 1989. gadā Sibīrijas latvieši Krasnojarskas apgabala Lejas Bulānos noskatījās “Trīnes grēkus” un uzvedumu “Sit, Jānīti, vara bungas”, bet 1991. gadā – “Jo pliks, jo traks” un uzvedumu “Līgo, līgo”. 2000. gadā, viesojoties Daugavas Vanagu dienās un Straumēnu 25 gadu jubilejas svētkos Anglijā, izrādīts “Ļaunais gars”. Druvas teātris piedalās Latvijas amatierteātru festivālos, brīvdabas izrāžu festivālā “Vezums”, dažādos pasākumos un arī paši kopā ar savu režisori uzņem ciemiņus. Viena no jaunākajām tradīcijām ir amatierteātru festivāls “Druvas teātra karuselis”, kas “griežas” reizi divos gados. Pirmais notika 2005. gada oktobrī, kad tika atzīmēta arī Druvas teātra 55 gadu jubileja, un tajā piedalījās Saldus, Bauskas, Tērvetes, Vītiņu, Kuldīgas un Druvas amatierteātris.
Saldus pagasta kultūras namam ir noslēgts sadarbības līgums ar Tukuma rajona Jaunpils pagasta kultūras pili un Cēsu rajona Vecpiebalgas pagasta kultūras namu, Norvēģijas Voldas komūnas domi un aizpērn arī ar Lietuvas Telšu rajona Nevarenijas pilsētas domi. Kultūras nama direktore netur sveci zem pūra un nodod savu bagāto pieredzi jaunajiem – gan audzēknēm no Latvijas Kultūras koledžas, ar ko Saldus pagastam noslēgts sadarbības līgums, gan studentēm no Liepājas universitātes. Arī viņa pati tur 2004. gadā ieguvusi augstāko izglītību kultūras vadības programmā, bet šāgada janvārī Ļuba Kapteine Liepājas Universitātē saņēma profesionālā maģistra diplomu vadības zinībās – sabiedrības vadībā.
Druvas kultūras nams katru gadu rīko visdažādākos pasākumus: Saldus pagasta ģimeņu jubileju sarīkojumu, rajona sportojošo ģimeņu salidojumu, pagasta zemnieku balli, svin gadumiju un gadskārtu ieražu svētkus, rīko Lieldienu tirdziņu un “Lieldienu jozienu”, veido 18. novembra lielkoncertu. Lieli palīgi tajos ir nevalstiskās organizācijas – jauniešu NVO “Sauja”, “Četri vēji”, “Durvis uz radīšanu” un Druvas amatnieku centrs. Katru gadu Druvā notiek Saldus rajona muzicējošo un dziedošo ģimeņu salidojums “Dziesmu spiets”, reizi divos gados – vokālo ansambļu festivāls “Aprīļa pilieni” un Saldus rajona pašvaldību kultūras programmu festivāls “Re, kā”, kurā piedalās visas rajona pašvaldības ar savu vadītāju priekšgalā.
2003. gada 8. martā dibināts Saldus pagasta vēstures un novadpētniecības muzejs, kura vadītāja ir Ļuba Kapteine. Sadarbībā ar Druvas vidusskolu projektu nedēļas ietvaros tika savāktas liecības un regulāri tiek papildināta informācija un ekspozīcija par Saldus pagasta vēsturi. Muzejā atrodas vēsturiskas senlietas un kultūrvēsturiskais mantojums.
Pirms trim gadiem izveidotā Druvas amatnieku centra vadītājs Mārtiņš Zemītis pats ir amatnieks un pieprot arī aušanas māku. Doma par šāda centra izveidi radās pagasta rokdarbniekiem, lai veicinātu vietējās sabiedrības radošo pašizpausmi, kā teikts nolikumā. To viņi dara caur dažādiem rokdarbiem – adīšanu, aušanu, zīda un stikla apgleznošanu un nodibinājuši arī biedrību “Durvis uz radīšanu”, kas apvieno Saldus pagasta iedzīvotājus ar vēlmi radoši darboties.
Saldus pagasta padomes priekšsēdētāja Ausma Liepa, kura vada pagastu kopš 1997. gada, atzīst: “Man tā spītība uz darbu no Rubuļa, esmu pie viņa strādājusi. Tā mums te visiem. Mums ir laba sadarbība ar uzņēmējiem, viņi atbalsta pašvaldību, savukārt mēs cenšamies atbalstīt pašdarbniekus, algojam vadītājus, gādājam skaistus tērpus, esam ar viņiem kopā. Šīs tradīcijas Druvā jau ir kopš kolhoza laikiem, īpaši dejošana un amatierteātris. Mūsu vērtība ir ilggadējie kolektīvi un ilggadējie darbinieki. Mums dejo visas paaudzes, un tā ir pagasta neatņemama sastāvdaļa, ar ko lepojamies. Vienmēr saku: mīļie cilvēki, es ļoti priecājos, ka jūs nākat pašdarbībā, jo jūs topat bagāti. Tā ir neatņemama bagātība, ka tu to dari, jo viens – tā ir uzdrošināšanās, bet otrs, ka tu spēj un ej, pats sevi bagātini un rādi arī citiem.”
Ausmai Liepai ir tuva kultūra, īpaši teātris, taču, kā pati atzīst, tuvs arī bērnudārzs, skola, izglītība, sports – viss, kas te notiek un ko dara druvenieki. “No pašvaldības budžeta lielākā daļa aiziet izglītībai, arī kultūrai atvēlam daudz. Iepriekšējos divus gadus dzīvojām diezgan turīgi, esam donori Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, tāpēc 42 tūkstoši bija jāmaksā prom. Beidzamajā laikā izteikti jūtams, ka cilvēki vairāk griežas pēc sociālās palīdzības. Mēs viņiem piedāvājam pastrādāt, bet negrib jau cilvēki strādāt. Uzskatu, ka viņi ir jānodarbina, turklāt te tik daudz ko darīt, apzaļumošanas brigādei pulka darāmā. Uzņēmumi pagaidām vēl turas, neviens nav izputējis.” Pašvaldību vēlēšanās A. Liepa šoreiz vairs nekandidēja, bet par turpmāko viņa saka: “Mums tā dzīve būtu labāka, ja varētu strādāt tāpat kā līdz šim. Pagastā jābūvē stadions, jāiemāca domāt kā saimniekiem par savu māju tiem, kas dzīvo daudzdzīvokļu namos. Deputāte negribu būt, taču pagastā gan vēl pastrādātu.
Mums jau nevienam nav skaidrs, kā būs turpmāk. Daudz kas atkarīgs gan no novada deputātu sastāva, gan arī jaunā pagasta pārvaldnieka. Nedod Dievs, ka kaut kas izjuks un mēs atņemsim cilvēkiem to bagātību, kas viņiem ir. Mēs nedrīkstam slēgt nevienu bērnudārzu, nedrīkstam slēgt kultūras namus, katrā pagastā vismaz vienam jābūt. Tas viss ir jānotur! Kad mūsu pašdarbnieki aizbrauc uzstāties ārpus Latvijas, pārņem tāds lepnums – lūk, esam novērtēti, mūs aicina, un mēs varam braukt.”
Saldus pagasta kultūras nama direktore Ļuba Kapteine: “Protams, kolektīviem jābūt augstā līmenī, lai varētu pārstāvēt savu valsti. Mēs piedalāmies skatēs un gūstam labas vietas, šogad abi deju kolektīvi – gan vidējās paaudzes, gan seniori – ieguva pirmo pakāpi, Druvas teātris arī bija laureāti, mazajiem – otrā pakāpe. Skates ir arī uzstādījums vadītājiem, lai samērotu līmeni un redzētu, kā citi to dara. Tagad ir pārejas laiks, taču mēs darām to, kas jādara, katrs veicam savu darbu tāpat, kā esam darījuši to iepriekš.”
Ļ. Kapteine ar palīgiem piesaista līdzekļus kultūrai projektu veidā, iesniedzot tos gan Saldus rajona projektu fondam un Brocēnu “Cemex” fondam, gan Kultūrkapitāla fondam, kā arī uzrunājot vietējos uzņēmējus. Tuvākais lielais notikums – teātru festivāls – paredzēts rudenī, un tas notiks, jo saņemts “Cemex” fonda atbalsts. Nākamgad martā ieplānots “Re, kā”, kas pārtaps par Kurzemes zelta talantu meklēšanu. Tā rīkošanai projekts iesniegts Kultūrkapitāla fonda Kurzemes programmai. “Es uz dzīvi neraugos pesimistiski, jaunie deputāti taču arī būs tepat no Saldus rajona, vietējie, viņi redz, kas šeit ir un notiek,” atzīst Ļ. Kapteine. “Mēs Saldus rajonā izstrādājām kultūras modeli novadam līdz 2013. gadam, paredzot izveidot kultūras nodaļu ar četriem darbiniekiem, bet sakarā ar pašreizējo krīzi vismaz diviem tomēr vajadzētu būt. Mūsu modelī viss tiek saglabāts – gan visi 16 kultūras nami, gan darbinieki. Ļoti ceru, ka paliks bijušajos pagastos arī visi kolektīvi.”
Saldus pagasta ļaudis par savu Ļubu saka, ka viņai kultūras darbinieces sūtība ir šūpulī ielikta. Bet uz jautājumu, kas pa visiem 25 gadiem, kopš viņa izrīko Saldus pagasta kultūras dzīvi, sagādājis vislielāko gandarījumu, saņēmu atbildi: “Visjaukākais tomēr ir iespēja koncertēt un uzstāties ārzemēs, kur popularizējam latviskās vērtības, un reizē tas ir ceļojums. Tur cilvēki ļoti novērtē mūsu kultūru, viņi apbrīno gan mūsu tērpus, gan dejotprasmi, gan koncertus, ko izveidojam. Viņiem liekas, ka tā var tikai profesionāļi. Taču noorganizēt šos braucienus ir liels darbs. Ja esmu to izdarījusi, tad man gads ir piepildīts. Tūlīt jūnijā ar vidējās paaudzes deju kopu “Druva” brauksim uz pirmajiem latviešu dziesmu svētkiem Baškīrijā, kas ir sadarbībā ar Latvijas vēstniecību Krievijā veidots projekts. No deju kolektīviem būsim vienīgie no Latvijas. Ar teātri augustā dosimies uz Igauniju, Hāpsalu, kur rādīsim savu iestudēto igauņu autora lugu “Mikumerdi”. Ceram, ka viņi atbrauks pie mums rudenī uz teātru festivālu, un tad jau tas būs starptautisks. Arī turpmāk es gribētu saglabāt visas Druvas tradīcijas un noturēt tikpat augstā līmenī mūsu kolektīvus, kā arī to vadītājus, kas ir mani domubiedri.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017