Rīga 3°C, apmācies, bez nokrišņiem, D vējš 2m/s
Pirmdiena, 2024. gada 11. novembris 13:37
Vārda dienas: Nellija, Ojārs, Rainers
Ar šādu stāstu portāls www.bernunami.lv sadarbībā ar bērnu aizsardzības sfērā strādājošiem speciālistiem aizsāka stāstu un diskusiju sēriju par bērnunamu bērniem, adopciju un audžuģimenēm. Publicēto stāstu mērķis ir apzināt bērnu stāvokli Latvijas aprūpes iestādēs, iesaistīt diskusijās sabiedrību, aizstāvēt šo bērnu intereses un galvenais – veicināt bērnu nokļūšanu ģimenēs.
Bērni no bērnunama X jeb divu bērnu dzīves stāsti ar laimīgām beigām
Par iemeslu turpmāko divu stāstu publicēšanai ir bērnunamu audzēkņu nedrošais stāvoklis Latvijā un daudzie aizbildņu, audžuvecāku un bērnu “briesmu” stāsti par piedzīvoto šajās iestādēs. Kā pret bērniem izturas bērnunamos? Kāpēc viņu smagās slimības diagnozes ātri vien samazinās vai izzūd pavisam pēc nonākšanas ģimenē? Kāpēc bērni, kuri nāk no bērnunama, ir bailīgi un klausa tikai pavēlēm?
Vai esat ar šiem jautājumiem kādreiz saskārušies? Aicinām pievienoties diskusijai! Lūdzam jauniešus un bērnus, aizbildņus, audžuģimenes, viesģimenes, kā arī citas ieinteresētās personas dalīties savā pieredzē vai pārdzīvojumos portālā www.bernunami.lv! Vēlamies iekustināt ledu un šādā veidā mainīt bērnu likteņus. Darbinieku vārdi un bērnu aprūpes iestādes nosaukumi netiks minēti.
Lūk, divi stāsti par to, kādā stāvoklī bērni no bērnunama X nonāca audžuģimenēs un kā cilvēciska attieksme un rūpes par viņiem pārvērta un “izveseļoja” šos mazuļus.
Pirmais stāsts
Juri triju gadu vecumā bāriņtiesa ievietoja audžuģimenē. Bērns tika atvests no bērnu sociālās aprūpes centra X novalkātās un izdilušās drēbēs, apavi bija izmēru mazāki nekā Jurīša kāja. Audžuvecāki teica, ka pirms tam, tiekoties ar Jurīti, bērns bija saģērbts normāli.
Jura psihiskā un fiziskā attīstība, kā arī sociālās iemaņas neatbilda zēna vecumam. Zēns skatījās sāņus un nekontaktējās ar apkārtējiem – ne pieaugušajiem, ne bērniem, pat izvairījās, nerunāja. Medicīnas dokumentos tika norādīts, ka bērnam ir psihiska un fiziska rakstura problēmas, zēns būs ar kustību traucējumiem un īpašām vajadzībām. Uz podiņa viņš sēdās tad, kad bija nokārtojies pamperos, un šūpojoties varēja uz tā atrasties stundām ilgi. Paniski baidījās no mazgāšanās vannā, mīkstajām mantiņām un baloniem. Rītos no gultiņas izkāpa tikai tad, kad lika to darīt, nemācēja ģērbties. Jurītis neprata uzvesties pie galda. Nemācēja turēt karoti, arī zīmuļus un šķēres, padzērās un krūzi aizmeta, ēdienu nesakošļāja, bet uzreiz norija, tāpēc sākumā ēda tikai putras un augļus, izņemot banānus, nepazina. Nonākot saskarsmē ar ūdeni, mazgājot muti vai rokas, centās dzert. Zēns nespēja uzkāpt pa kāpnēm, ejot pa zāli, sapinās un krita. Nepazina smilšu kasti un nemācēja spēlēties.
Pēc pusotra gada. Juris ir ļoti mīļš zēns, labi kontaktējas ar bērniem un pieaugušajiem. Ir fiziski aktīvs, brauc ar riteni un kājminamo mašīnu, skrien, kopā ar citiem bērniem spēlē dažādas spēles. Var redzēt, ka bērnam ļoti patīk fiziskas aktivitātes. Puisēns apguvis galda kultūru, ēd visu, kas tiek pasniegts ēdienreizēs. Arī podiņa problēmas vairs nav. Klausa audžuvecākiem un māk arī izteikt savas vajadzības.
Šajā laikposmā audžuvecāki bērnu veda pie vairākiem speciālistiem. Tika veiktas masāžas un vingrinājumi, kurus ieteica ģimenes ārsts. Zēns tika pat ievietots pilnīgai diagnozes noteikšanai Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Atzinumā norādīts, ka zēns ir psihiski un fiziski pilnīgi vesels, toties viņam bija vairākas citas medicīniskas problēmas. Jurītim veica operāciju, ko vajadzēja izdarīt līdz gada vecumam.
Iespējams, ka zēnam nākotnē būs grūtības kādā mācību priekšmetā vai uzvedības traucējumi, taču gribas domāt, ka šis būs stāsts ar laimīgām beigām, jo viņam tagad ir īsta ģimene, puisēns vairs nedzīvo un, cerams, nekad nedzīvos Latvijā.
Otrais stāsts
Annu divu gadu vecumā bāriņtiesa ievietoja audžuģimenē. Uz sociālo aprūpes centru X pēc bērna brauca audžuģimene kopā ar bāriņtiesas priekšsēdētāju. Aprūpes centra darbiniece bija neapmierināta, jo audžuģimenei nebija līdzi drēbju bērnam, par ko savukārt audžuģimene un bāriņtiesas priekšsēdētāja bija neizpratnē – vai tiešām tika domāts bērnu sūtīt bez drēbītēm? Annu aizveda un pārģērba novalkātā kleitiņā un vecās sandalēs.
Anna bija ļoti bailīga, ar pieaugušajiem un bērniem nekontaktējās. Nerunāja, sajūtot sev pievērstu uzmanību, un, kādam svešam ienākot mājās, sāka raudāt. Rītos no gultiņas izkāpa tikai tad, kad lika, viņa bija ļoti nedroša uz kājiņām. Meitenes psihiskā un fiziskā attīstība bija neatbilstoša viņas vecumam. Sākumā kontaktēšanās ar audžuģimeni notika tikai caur komandām: izkāp no gultas; ģērbies; sēdi uz poda; piecelies no poda; spēlējies; ēd utt.
Pēc gada. Anna ir kļuvusi par atvērtu un brīvu meteni. Viņa iemācījusies kontaktēties ar bērniem un pieaugušajiem, arī svešiem. Apguvusi prasmi patstāvīgi saģērbties, ievērot personīgo higiēnu, iet uz podiņa. Izgājusi masāžas kursu. Tagad piedalās dažādās fiziskās aktivitātēs, skrien, brauc ar riteni, labprāt piedalās kopīgās rotaļās. Iemācījusies pārvarēt savas bailes.
Rīcība
Par abiem šiem gadījumiem tika uzrakstīti iesniegumi Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem un vardarbību pret bērniem bērnunamā X. Bērni netiek nodrošināti ar pilnvērtīgu veselības aprūpi, netiek attīstītas sociālās prasmes atbilstoši bērna vecumam un fiziskajai attīstībai. Saņemtajā atbildē rakstīts, ka pārbaudes laikā sarunās ar atbildīgajām personām bērnunamā X bērnu tiesību pārkāpumi netika konstatēti.
Palīdzi bērnam, kuram vairs nav ģimenes!
“Audžuģimene nenozīmē to – redz, kādu labu darbu es izdarīju! Tās ir ikdienas rūpes un raizes, prieki un bēdas un arī problēmas. Kā ar saviem bērniem – būt līdzās, kad vien esi vajadzīgs un kamēr vien esi vajadzīgs. Un tāpat kā ar saviem bērniem – ir jāzina, vai es šobrīd esmu gatavs bērnam, vai man šobrīd viņu vajag, vai es šobrīd spēju viņam ko dot.” (Citāts no bernunami.lv.)
Audžuģimene – tā nav adopcija. Audžumamma vai audžutētis bērnam ir uz laiku, kamēr problēmas bērna ģimenē atrisinājušās. Tā vietā, lai mazais šādā situācijā nonāktu bērnunamā, viņš tiks ievietots jūsu ģimenē. Jūs rūpēsities par to kā par savu bērnu, mazgāsit mutīti, sekosit līdzi mācībām, satrauksities un priecāsities līdz ar viņu, bet kad ģimenē problēmas atrisināsies (ja atrisināsies), bērns dosies atpakaļ pie saviem vecākiem. Alternatīva? Bērnunams.
Audžuģimenes Latvijā strauji pieaugušas tikai beidzamajos gados. Agrāk bija pazīstama adopcija un aizbildnība, bet tagad tiek veicināta arī šī ārpusģimenes aprūpes forma – audžuģimene. Tas nozīmē, ka bērns jūsu ģimenē ir tikai uz laiku. No 2004. gada, kad Latvijā bija tikai 15 audžuģimenes, līdz šāgada janvārim ģimenes jau pieaugušas līdz 348! Tomēr, neraugoties uz to, bērnunamos mīt vairāk nekā 2000 bērnu. Tie ir bērniņi, kuri varētu dzīvot audžuģimenēs. Aicinām jūs apdomāt, vai tie neesat jūs, kas varētu kopā ar saviem bērniem parūpēties par vēl kādu bērnu! Varbūt jūsējie jau atstājuši ģimenes ligzdu un jūs varat veltīt laiku kādam bērnam, kuram liktenis nav bijis labvēlīgs? Jums lēmums nav jāpieņem vienatnē, iespējams, jums ir daudz neskaidru jautājumu – piedāvājam jums izrunāties ar konsultantu un sarunas gaitā noskaidrot, vai esat šim uzdevumam gatavs.
Ko nozīmē būt par audžuģimeni?
Jūs dodat mīlestību un mājas izjūtu bez vecāku gādības palikušam bērnam.
Jūsu mājas uz laiku kļūst par mājām kādam bērnam, kura vecāki nevar vai negrib par viņu rūpēties.
Jūs dodat iespēju bērnam augt labvēlīgā ģimeniskā vidē, nevis bērnunamā.
Audžuģimene gūst iespēju mācīties.
Kā kļūt par audžuģimeni?
Par audžuģimeni var kļūt laulātie (persona), no kuriem viens ir vecumā no 25 līdz 60 gadiem. Iespējami izņēmumi.
Laulātie (persona), kas vēlas kļūt par audžuģimeni, dzīvesvietas bāriņtiesā, uzrādot personu apliecinošus dokumentus, iesniedz iesniegumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu un ģimenes ārsta izziņu par veselības stāvokli.
Bāriņtiesa apseko ģimenes sadzīves apstākļus un izvērtē piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai.
Audžuģimene noklausās apmācību kursu.
Pēc apmācību kursa beigām bāriņtiesa veic pārrunas ar laulātajiem un pieņem lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu.
Audžuģimene saņem:
bezmaksas audžuģimeņu apmācību kursus;
regulāru sociālā darbinieka atbalstu un palīdzību problēmu risināšanā;
atlīdzību par pienākumu veikšanu mēnesī – 80 latus;
pabalstu bērna uzturam – ne mazāk par 27 latiem – un pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei.
AUDŽUĢIMEŅU APMĀCĪBAS KURSI VISOS LATVIJAS REĢIONOS
Labklājības ministrija informē, ka patlaban notiek audžuģimeņu apmācības kursi Rīgā, Ventspilī, Valmierā un Daugavpilī.
Interesenti, kas vēlētos apgūt audžuģimeņu apmācības kursu un kļūt par audžuģimeni, aicināti pieteikties pa tālruni pie ministrijas konsultantiem:
• Rīgas un Zemgales reģiona konsultante Jeļena Semjonkina–Getmaņuka (tālrunis: 67021594; 26553487; e–pasts: [email protected]);
• Latgales reģiona konsultante Inese Upe (tālrunis: 64623389; 29402899);
• Vidzemes reģiona konsultante Līga Mergina (tālrunis: 64233587; 29451082);
• Kurzemes reģiona konsultante Ligita Bergmane (tālrunis: 63323733; 26543871).
Lai iegūtu sīkāku informāciju par audžuģimeņu kustību, audžuģimenes statusa iegūšanas kārtību, kā arī psihosociālo un finansiālo atbalstu audžuģimenēm, aicinām sazināties ar dzīvesvietas bāriņtiesu vai ministrijas audžuģimeņu un aizbildņu nodaļu pa tālruņiem 67021594, 67021628 vai 26553487.
• Audžuģimene ir ģimene (laulātie vai persona), kas bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam nodrošina aprūpi un audzināšanu uz laiku, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, līdz bērna adopcijai vai aizbildnības nodibināšanai.
• Interesenti, kas vēlas iegūt audžuģimenes statusu, aicināti ar iesniegumu vērsties savas dzīvesvietas bāriņtiesā.
• Mēneša laikā bāriņtiesa veic laulāto (personas) izpēti, izvērtējot ģimenes motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un dzīves apstākļus.
• Ja bāriņtiesa nolemj, ka laulātie (persona) ir piemēroti audžuģimenes pienākumu veikšanai, laulātie (persona) apgūst audžuģimenes apmācības kursu 60 akadēmisko stundu apmērā (apmācības notiek nedēļas nogalēs).
• Pēc apmācību beigām bāriņtiesa mēneša laikā veic atkārtotas pārrunas ar laulātajiem (personu), lai pārliecinātos par gribu un gatavību iegūt audžuģimenes statusu, un pieņem lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu vai atteikumu piešķirt audžuģimenes statusu.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017