Rīga 12°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 08:20
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
Deputātiem un darbiniekiem
• Grozījums likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu” nosaka, ka saskaņā ar šo likumu noteikto atlīdzību (amatalgu, piemaksas, pabalstus, kompensācijas) 2009. gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009. gadā”.
• Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009. gadā” nosaka, ka pašvaldības institūcijā netiek izmaksātas ne vien prēmijas un naudas balvas (kas tika aizliegts, jau sākotnēji pieņemot šo likumu), bet netiek veikta arī materiālā stimulēšana. Precizētas normas par piemaksām, svītrojot nosacījumu, ka aizvietot var uz laiku, kas nav ilgāks par diviem mēnešiem kalendārā gada laikā. Likumā iekļauta norma, ka prombūtnē esošu darbinieku var vienlaicīgi aizvietot ne vairāk kā viena amatpersona. Darbinieku skaita samazināšanas vai amatpersonas amata likvidēšanas gadījumā priekšrocības saglabāt amatu vai palikt darbā ir tiem darbiniekiem, kuriem ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija. Ja tie būtiski neatšķiras, tad priekšrocības saglabāt amatu vai palikt darbā ir tiem darbiniekiem, kuriem nav cita pastāvīga ienākuma avota. Pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem, kuriem atlaišanas pabalsts izmaksājams saskaņā ar Darba likuma 112. pantu, tas jāizmaksā šādā apmērā: 0,95 mēneša vidējo izpeļņu apmērā, ja amatpersona (darbinieks) pie attiecīgā darba devēja bijusi nodarbināta mazāk nekā piecus, bet viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā – ja vairāk nekā piecus gadus. Pašvaldību deputātiem, kuriem kompensācija vai pabalsts izmaksājams saskaņā ar likuma “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu” 15. panta pirmo un otro daļu (algots amats domē), kompensācija vai pabalsts nedrīkst pārsniegt vienas amatalgas (bija – trīs) apmēru.
• Grozījums Darba likumā nosaka, ka šajā likumā paredzēto darba samaksu, atlaišanas pabalstus un priekšrocības turpināt darba tiesiskās attiecības darbinieku skaita samazināšanas gadījumā attiecībā uz likumā “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009. gadā” minēto pašvaldību institūciju darbiniekiem no 2009. gada 29. jūnija līdz 31. decembrim nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009. gadā”.
Pašvaldībām
• Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” izslēdz normu par pašvaldību autonomo funkciju organizēt tiesu piesēdētāju vēlēšanas.
• Grozījumi Rajonu pašvaldību reorganizācijas likumā paredz, ka Ministru kabineta 2008. gada 2. septembra noteikumi nr. 713 “Rajona pašvaldības reorganizācijas kārtība” ir spēkā līdz 2010. gada 1. maijam.
• Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā nosaka, ka ar šā gada 1.jūliju par ziņu par deklarētās dzīvesvietas reģistrāciju maksājama valsts nodeva. Nodevas apmēru, samaksas kārtību un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets. 2009. gada 30. jūnija MK noteikumi nr. 720 paredz, ka nodevas apmērs ir trīs lati un nodeva iemaksājama attiecīgās pašvaldības budžetā. Ar dzīvesvietas reģistrēšanu saistītos izdevumus par periodu no 2006. gada 27. aprīļa līdz 2009. gada 30. jūnijam pašvaldībām sedz no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem izdevumiem 2010. gadā viena lata apmērā par katru dzīvesvietas reģistrācijas gadījumu saskaņā ar attiecīgās pašvaldības pieprasījumu.
• Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā paredz, ka dzimtsarakstu nodaļu izveido republikas pilsētas vai novada pašvaldība un dzimtsarakstu nodaļas darbības iecirknis ir attiecīgās republikas pilsētas vai novada administratīvā teritorija, izņemot šā panta 3.1 daļā minētos gadījumus, kad pēc saskaņošanas ar tieslietu ministru pašvaldība vienā republikas pilsētā vai novadā var izveidot vairākas dzimtsarakstu nodaļas vai vairākas pašvaldības – kopīgu dzimtsarakstu nodaļu. Šādos gadījumos jānosaka katras dzimtsarakstu nodaļas darbības iecirknis. Dzimtsarakstu nodaļa var reģistrēt bērna dzimšanu arī ārstniecības iestādē, kas nodrošina dzemdību palīdzību. Līdz novada dzimtsarakstu nodaļas izveidošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2009. gada 30. decembrim darbu turpina pagastu un pilsētu dzimtsarakstu nodaļas.
• Grozījumi Bāriņtiesu likumā nosaka, ka novados, kuros nav teritoriālo vienību, novadu pagastos un novadu pilsētās bāriņtiesa Civillikumā noteiktajos gadījumos sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādā par mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citus šā likuma 61. pantā norādītos uzdevumus, ja šajos novados, novadu pagastos un novadu pilsētās nav notāra. Bāriņtiesas darbības teritorija ir attiecīgā novada vai republikas pilsētas administratīvā teritorija. Bāriņtiesas darbība jānodrošina visos novada pagastos un novada pilsētās. Vienā novadā vai republikas pilsētā var izveidot vairākas bāriņtiesas vai vairākas pašvaldības – kopīgu bāriņtiesu. Šādos gadījumos jānosaka katras bāriņtiesas darbības teritorija. Ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir vairākas bāriņtiesas, tad bāriņtiesas nosaukumā iekļauj arī tās apdzīvotās vietas nosaukumu, kurā atrodas attiecīgā bāriņtiesa. “Latvijas Vēstnesī” jāpublicē ne vien informācija par bāriņtiesas izveidošanu un tās darbības teritoriju, bet arī par bāriņtiesas darbības teritorijas izmaiņām. Bāriņtiesas sastāvā ir bāriņtiesas priekšsēdētājs un vismaz trīs bāriņtiesas locekļi. Bāriņtiesā ievēlējamo bāriņtiesas locekļu skaitu nosaka pašvaldības dome atbilstoši pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarēto iedzīvotāju skaitam. Novada pagastos un novada pilsētās bāriņtiesai jāizveido atsevišķi apliecinājumu un citu darbību reģistri, kā arī jākārto atsevišķas testamentu grāmatas, to nosaukumā norādot bāriņtiesas nosaukumu un attiecīgā novada pagasta vai novada pilsētas nosaukumu.
• Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz, ka republikas pilsētu domju un novadu domju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un izpilddirektori izskata šā kodeksa 51. – 54., 57., 58., 66., 69., 75., 76., 89., 94. pantā (ja pārkāpumu izdarījusi persona), 100., 152. pantā (izņemot lietas par būvnormatīvu pārkāpumiem) un 172. pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, kā arī lietas par pašvaldības domes apstiprināto saistošo noteikumu pārkāpšanu. Naudas sods, ko uzliek republikas pilsētu domju un novadu domju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un izpilddirektori, nedrīkst pārsniegt 100 latus, bet viņi ir tiesīgi naudas sodu līdz 20 latiem iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vietā bez protokola sastādīšanas, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto naudas sodu. Savukārt pašvaldību būvvaldes izskata šā kodeksa 152. pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Izskatīt lietas un uzlikt naudas sodu līdz 200 latiem pašvaldību būvvalžu vārdā ir tiesīgi pašvaldību būvvalžu būvinspektori. Amatpersonas par to kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastāda protokolu. Naudas sodu līdz 20 latiem, ja pārkāpējs to neapstrīd, var iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas vietā.
Īpašums un zeme
• Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā nosaka, ka maksimālais termiņš norēķiniem par valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, kā arī apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu ir desmit (bija – pieci) gadi no pirkuma līguma noslēgšanas dienas. Attiecībā par lauku zemes izpirkšanas (pirkšanas) kārtību un reģistru noteikts, ka bez personas zemes izpirkšanas pieprasījuma Lauku zemes izpirkšanas reģistrā iekļauj bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunotās vai piešķirtās līdzvērtīgās zemesgabala platības daļu, kas ir lielāka par to zemes platību, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības, un tā pārsniedz zemes kadastrālajā uzmērīšanā pieļaujamās nesaistes robežas. Personai zemes izpirkuma (pirkuma) līgums ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka” jānoslēdz līdz 2009. gada 30. decembrim. Latvijas Hipotēku un zemes bankai līdz 2010. gada 31. martam jāiesniedz pašvaldībām informācija par noslēgtajiem zemes izpirkuma (pirkuma) līgumiem. Attiecībā par rīcību ar neizpirkto lauku apvidus zemi noteikts, ka 25. panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punktā minētie termiņi (līdz 2008. gada 1. septembrim jāiesniedz zemes robežu plāns vai apliecinājums par priekšapmaksas veikšanu privatizācijas sertifikātos pirms zemes izpirkšanas (pirkuma) līguma slēgšanas; līdz 2009. gada 31. augustam jāiesniedz iesniegums un dokumenti lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu vai saņemts atteikums izpirkt (pirkt) zemi; līdz 2009. gada 30. decembrim jānoslēdz zemes izpirkuma (pirkuma) līgums ar Latvijas Hipotēku un zemes banku) tāpat kā 26. panta pirmajā daļā minētie termiņi (2008. gada 1. septembris; 2009. gada 31. augusts, 2009. gada 30. decembris) attiecībā par neizpirkto pilsētas zemi neattiecas uz bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuriem zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā noteiktā zemesgabala kopējā platība ir lielāka par to zemes platību, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības, un tā pārsniedz zemes kadastrālajā uzmērīšanā pieļaujamās nesaistes robežas. Ja minētajā termiņā persona zemes nomas pirmtiesības neizlieto, pašvaldība pieņem lēmumu par šīs zemes izmantošanu zemes reformas pabeigšanai vai par ieskaitīšanu rezerves zemes fondā. Ja pašvaldība lēmumu pieņem līdz 2009. gada 30. decembrim, tad zemi ieskaita zemes reformas pabeigšanai, pēc 2009. gada 30. decembra – rezerves zemes fondā. Pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala pirkuma līgumā, kurā piemērots atliktais maksājums (nomaksa), nosakot norēķinu termiņu līdz pieciem gadiem, un kas noslēgts līdz 2009. gada 1. jūlijam, pēc personas rakstveida gribas izteikuma maksimālais norēķinu termiņš var tikt pagarināts līdz desmit gadiem.
• Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” paredz, ka gadījumā, ja ir pieņemts lēmums par privatizējamās pašvaldības kapitālsabiedrības bankrota procedūras uzsākšanu, tad, likvidācijas procesā pārdodot šīs kapitālsabiedrības nekustamo īpašumu, minimālais izsoles izsludināšanas termiņš ir viens mēnesis. Ienākumi no pašvaldības īpašuma objektu privatizācijas ieskaitāmi attiecīgās pašvaldības budžetā un tos drīkst izlietot komercdarbības atbalstam, komercdarbību apkalpojošās infrastruktūras izveidei, darbībai un attīstības veicināšanai, pašvaldības īpašuma privatizācijas procesa organizatoriskajam un tiesiskajam nodrošinājumam un dzīvojamo māju privatizācijas procesa finansēšanai.
• Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” nosaka, ka novada un republikas pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas darbību finansē no pašvaldības budžeta. Pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas rezultātā latos iegūtos līdzekļus var izlietot pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas procesa organizatoriskajam un tiesiskajam nodrošinājumam. Likums papildināts ar 51.1 pantu par dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanas procedūru, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci. Ja ir izpildīti šā likuma 51. panta otrās daļas nosacījumi par dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, bet dzīvokļu īpašnieki nav pieņēmuši lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotajai personai un nav noslēguši līgumu par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, pašvaldībai vai vienam vai vairākiem dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības uzsākt dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanas procedūru, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci. Ierosinātājs katram dzīvokļa īpašniekam nosūta ierakstītā vēstulē vai izsniedz pret parakstu uzaicinājumu pieņemt lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu un par šo tiesību nodošanu ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotajai personai, balsojot “par” vai “pret” lēmuma pieņemšanu. Uzaicinājumam jāpievieno lēmuma projekts par pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajai personai, dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma projekts, balsošanas biļetena veidlapa, kurā paredzēta arī iespēja izteikt dzīvokļa īpašnieka atšķirīgo viedokli. Uzaicinājumā jānorāda termiņš, kurā dzīvokļa īpašnieks rakstveidā var balsot “par” vai “pret” lēmuma pieņemšanu, un tas nedrīkst būt īsāks par četrām nedēļām no uzaicinājuma izsūtīšanas dienas. Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav devis rakstveida atbildi, pieņemams, ka viņš balsojis “pret” lēmuma pieņemšanu. Likumā arī noteikts, kādi nosacījumi jāiekļauj dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma projektā. Lēmuma pieņemšanas procedūras ietvaros pieņemtais lēmums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajai personai uzskatāms par pieņemtu, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no visu dzīvojamajā mājā esošo privatizācijas objektu skaita. Pārvaldīšanas līgums tiek slēgts uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus.
• Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā paredz, ka pašvaldības nekustamo un kustamo mantu var atsavināt arī, nododot piegādātājam un izdarot ieskaitu (ja manta ir iepirkta). Pašvaldības kustamās mantas maiņu vai nodošanu piegādātājam, izdarot ieskaitu, domes noteiktajos gadījumos var ierosināt arī, nenoskaidrojot iestāžu vajadzību pēc citām iestādēm nevajadzīgās kustamās mantas. Pašvaldības kustamo mantu var mainīt pret līdzvērtīgu citas personas kustamo mantu, kas nepieciešama pašvaldības funkciju izpildes nodrošināšanai. Šo maiņu var piemērot, iepriekš neveicot pārdošanu izsolē vai pārdošanu par brīvu cenu. Pašvaldības maināmo kustamo mantu un līdzvērtīgu citas personas kustamo mantu novērtē šajā likumā noteiktajā kārtībā un nosaka tās nosacīto cenu (8. pants). Maināmo kustamo mantu nosacīto cenu starpība nedrīkst pārsniegt 20%, un to sedz naudā. Pašvaldības kustamās mantas maiņu izsludina pašvaldības iestādes mājaslapā internetā. Pašvaldības kustamo mantu var atsavināt, nododot to piegādātāja īpašumā un izdarot ieskaitu, ja šī kustamā manta tiek iepirkta atbilstoši Publisko iepirkumu likumam. Šo atsavināšanas veidu var izmantot, neveicot pārdošanu izsolē vai pārdošanu par brīvu cenu.
• Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” nosaka, ka zemes reformas laikā pašvaldībām piekrīt un uz attiecīgās pašvaldības vārda zemesgrāmatā ierakstāma zeme, kas atrodas tās pašreizējā administratīvajā teritorijā un 1940. gada 21. jūlijā piederēja lauku pašvaldību fondam, izņemot zemi, kura piešķirta (nodota) īpašumā fiziskajai vai juridiskajai personai tai piederējušās zemes vietā, piešķirta fiziskajai personai pastāvīgā lietošanā vai rezervēta ar tiesībām iegūt to īpašumā, saskaņā ar šā likuma 2. panta trešo daļu ierakstāma uz valsts vārda. Tāpat pašvaldībām piekrīt un uz attiecīgās pašvaldības vārda zemesgrāmatās ierakstāma arī zeme, kas 1940. gada 21. jūlijā piederēja fiziskajām un juridiskajām personām, ja viņas par zemi saņēmušas kompensāciju, nav pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības uz zemi vai arī to atjaunošana likumos nav paredzēta, tikai gadījumos, ja tā ir zemes starpgabals atbilstoši Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā noteiktajam un par to pašvaldības dome (padome) pieņēmusi lēmumu, ka tā ir starpgabals. Pašvaldībām piekrīt un uz attiecīgās pašvaldības vārda zemesgrāmatā ierakstāma arī apbūvēta lauku apvidu zeme, par kuru noslēdzami, un neapbūvēta lauku apvidu zeme, par kuru ir noslēgti zemes nomas līgumi. Zeme, kuras piederība 1940. gada 21. jūlijā nav konstatēta, piekrīt pašvaldībai un ierakstāma zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda arī, ja tā ir zemes starpgabals. Pašvaldības domes (padomes) lēmums un MK rīkojums par pilsētu zemes piederību, piekritību vai izmantošanu zemes reformas pabeigšanai Valsts zemes dienestam jāiesniedz līdz 2009. gada 30. decembrim (Rīgas pilsētas pašvaldībai – līdz 2010. gada 30. decembrim), bet par lauku apvidu zemes piederību, piekritību vai izmantošanu zemes reformas pabeigšanai – likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” noteiktajā termiņā. Lauku apvidu un pilsētu zemi, par kuru līdz 2009. gada 30. decembrim (Rīgas pašvaldībā – līdz 2010. gada 30. decembrim) nav pieņemts un VZD iesniegts pašvaldības domes (padomes) lēmums un MK rīkojums par zemes piederību, piekritību vai izmantošanu zemes reformas pabeigšanai, Valsts zemes dienests ieskaita rezerves zemes fondā. Par pašvaldībām piederošiem un piekrītošiem zemesgabaliem jāsastāda uzziņa, kurā jānorāda zemesgabala platība, pašreizējais zemes lietotājs, zemes lietošanas nosacījumi, kādas ēkas un būves atrodas uz zemesgabala, nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumi, pamatojums atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam jaunu pašvaldības ēku (būvju) celtniecībai vai teritorijas izmantošanai pašvaldībai noteikto funkciju īstenošanai. Ja valsts zemi pieprasījusi pašvaldība vai pašvaldības zemi – valsts, šis zemesgabals nav ierakstāms zemesgrāmatā, kamēr nav panākta vienošanās starp attiecīgo valsts institūciju un pašvaldību vai zemes strīds nav izskatīts Centrālajā zemes komisijā vai tiesā. Likums papildināts ar jaunu pantu par valstij vai pašvaldībām piederošiem un piekrītošiem zemesgabaliem, uz kuriem atrodas publiskās lietošanas transporta infrastruktūras objekti.
• Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” paredz, ka pēc pilsētu zemes komisiju darbības izbeigšanas lēmumus par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes nodošanu īpašumā par maksu pieņem attiecīgās pašvaldības dome (bija – Valsts zemes dienesta attiecīgā reģionālā nodaļa). Līdz 2010. gada 30. novembrim attiecīgā pašvaldība (Rīgas pilsētas pašvaldība – līdz 2011. gada 30. novembrim) sagatavo un iesniedz Valsts zemes dienestam paziņojumu par zemes reformas pabeigšanu un pārskatu par zemes reformu reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto darbu izpildi, tajā skaitā norādot zemes platības, uz kurām īpašuma tiesības nostiprināmas zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, zemes platības un personas, kuras noslēgušas zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu ar Latvijas Hipotēku un zemes banku vai kurām atjaunotas zemes īpašuma tiesības, kā arī informāciju par līdzvērtīgas zemes kompensācijas fondā ieskaitīto un neizmantoto zemi.
• Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” nosaka, ka Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība sagatavo pārskatu par zemi un līdz 2011. gada (bija – 2010. gada) 30. novembrim saskaņo to ar attiecīgo pašvaldību. Vietējās pašvaldības dome līdz 2009. gada 30. decembrim pieņem lēmumu par lauku apvidu zemes piekritību pašvaldībai vai nodošanu zemes reformas pabeigšanai gadījumos, kad pašvaldības domes (padomes) lēmumu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija atcēlusi, ar attiecīgo pašvaldības domes (padomes) lēmumu zemes reformas pabeigšanai ir ieskaitīta apbūvēta zeme vai starpgabals vai par attiecīgās zemes vienības piekritību pašvaldībai vai nodošanu zemes reformas pabeigšanai pašvaldības domes (padomes) lēmums nav bijis pieņemts.
• Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” precizē terminu “privātā kapitālsabiedrība” un papildina ar jaunu terminu “publiski privātā kapitālsabiedrība” – tāda, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder vairākām pašvaldībām, valstij un pašvaldībai, valstij un vairākām pašvaldībām. Pašvaldības dome nosaka pašvaldības kapitālsabiedrībām un pašvaldības izšķirošajā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu (procentos no sabiedrības tīrās peļņas), kā arī kārtību, kādā tās iemaksā dividendēs izmaksājamo peļņas daļu pašvaldības budžetā. Pašvaldība sev piederošās kapitāla daļas var nodot bez atlīdzības valsts vai citas pašvaldības īpašumā ar pašvaldības domes lēmumu. Pašvaldības kapitālsabiedrības savā starpā drīkst slēgt Koncernu likumā paredzēto pārvaldes līgumu vai pārvaldes un peļņas nodošanas līgumu. Likums papildināts ar 25.1 pantu par pašvaldības kapitālsabiedrības dibināšanas pamatu. Savukārt 34. pantā noteikta valdes locekļu, dalībnieka (akcionāra) un kapitāla daļu turētāja atbildība. Papildināta likuma E sadaļa ar IV nodaļu par to pašvaldību kapitālsabiedrību organizatorisko struktūru, kuras darbojas kā kredītiestāde vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, un izveidoti jauni likuma panti par pārvaldes institūcijām, akcionāru sapulces tiesībām, pašvaldības kā akcionāra kompetenci u.c. Pašvaldības kapitālsabiedrība, nepārdodot kapitāla daļas, var kļūt par privāto kapitālsabiedrību, palielinot pamatkapitālu ar īpašu mērķi, reorganizējot kapitālsabiedrību vai nododot pašvaldību kapitāla daļas bez atlīdzības pašvaldībai.
Regulators
• Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” izslēdz 8. pantu par regulatoru pašvaldību regulējamās nozarēs, bet papildina likumu ar 15.1 pantu par pašvaldību konsultatīvo institūciju, nosakot, ka regulators pašvaldību interešu pārstāvēšanai un viedokļu izzināšanai izveido pašvaldību konsultatīvo institūciju, kuras nolikumu apstiprina regulatora padome. Pašvaldību konsultatīvās institūcijas locekļu kandidātus izvirza Latvijas Pašvaldību savienība. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija līdz 2009. gada 1. novembrim pārņem no pašvaldību regulatoriem vai pašvaldību domēm (padomēm) regulēšanas funkcijas attiecīgajās pašvaldību regulējamās nozarēs. Pašvaldības regulatora priekšsēdētāja pilnvaras ir spēkā līdz 2009. gada 31. decembrim, bet padomes locekļu pilnvaras – līdz 2009. gada 31. oktobrim neatkarīgi no pilnvarās noteiktā beigu termiņa. Pašvaldību regulatoru priekšsēdētāji ar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu saistītās lietas nodod Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai līdz 2009. gada 31. oktobrim. Pašvaldības dome (padome) vai novada dome, kas ir attiecīgās pašvaldības domes (padomes), pašvaldības institūciju, finanšu, mantas un saistību pārņēmēja, līdz 2009. gada 31. decembrim, izveidojot pašvaldības regulatora likvidācijas komisiju, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā likvidē pašvaldības regulatoru, kas regulē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Pašvaldības regulatora likvidācijas komisijas darbību finansē no attiecīgā pašvaldības regulatora budžeta.
Iepirkums un būvniecība
• Grozījumi Publisko iepirkumu likumā paredz šādas iepirkuma procedūras: atklāts konkurss; slēgts konkurss; sarunu procedūra; konkursa dialogs; metu konkurss. Šo likumu attiecina uz iepirkuma procedūrām, ja publisku piegādes līgumu vai pakalpojumu līgumu līgumcena ir vienāda vai lielāka par 20 000 latu un publisku būvdarbu līgumu līgumcena – 120 000 latu vai lielāka. Iepirkuma veikšanai pasūtītājs izveido kompetentu iepirkuma komisiju vismaz triju locekļu sastāvā. Iepirkuma komisija nosaka prasības attiecībā uz iepirkuma priekšmeta kvalitāti, apjomu un citas pamatotas un objektīvas prasības, lai iepirkuma priekšmets atbilstu iepirkuma mērķim un lai ar šīm prasībām neradītu nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkumā. Iepirkuma komisija arī nosaka kritērijus, ko ņems vērā, lai no prasībām atbilstošajiem piedāvājumiem izvēlētos visizdevīgāko. Pasūtītājam jāpublicē paziņojums par plānoto līgumu Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā internetā, nosakot piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 15 dienām no dienas, kad paziņojums par plānoto līgumu publicēts IeUB mājaslapā. Pasūtītājs savā interneta mājaslapā publicē prasības attiecībā uz iepirkuma priekšmetu, izvietojot šo informāciju ne vēlāk, kā paziņojums par plānoto līgumu publicēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. Pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām iepirkuma komisija izvērtē iesniegto piedāvājumu un izvēlas vienu vai vairākus piedāvājumus. Iepirkuma komisija pieņemto lēmumu noformē rakstveidā, pamatojot to saskaņā ar pasūtītāja noteiktajām prasībām un kritērijiem. Pasūtītājs slēdz iepirkuma līgumu ar iepirkuma komisijas izraudzīto piegādātāju un pieņemto lēmumu paziņo visiem pretendentiem triju dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Ne vēlāk kā piecas dienas pēc tam, kad noslēgts līgums, pasūtītājam jāpublicē informatīvs paziņojums par noslēgto līgumu Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. Jauna norma likumā ir par apakšuzņēmēju līgumiem – publiska būvdarbu līguma gadījumā apakšuzņēmējiem drīkst nodot ne vairāk par 70% no kopējā veicamo būvdarbu apjoma, kā arī veiktas izmaiņas daudzos citos pantos. 46. pantā par piedāvājuma izvēles kritērijiem noteikts, ka ir šādi piedāvājuma izvēles kritēriji: saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kurā ņemti vērā tādi faktori kā piegāžu vai līguma izpildes termiņi, ekspluatācijas izmaksas un citas izmaksas, to efektivitāte, būvdarbu, preču vai pakalpojumu kvalitāte, estētiskais un funkcionālais raksturojums, vides prasību ievērošana, tehniskās priekšrocības, rezerves daļu pieejamība, piegāžu drošība, cena un citi ar līguma priekšmetu saistīti faktori, kuriem jābūt konkrēti izteiktiem un objektīvi salīdzināmiem vai izvērtējamiem; piedāvājums ar viszemāko cenu. Pasūtītājs piedāvājumu salīdzināšanai un novērtēšanai kā kritēriju izvēlas saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, bet gadījumā, kad pasūtītājs uzskata, ka lietderīgāk ir izvēlēties piedāvājumu ar viszemāko cenu un pasūtītāja sagatavotā tehniskā specifikācija ir detalizēta, pasūtītājs ir tiesīgs piedāvājumu salīdzināšanai un novērtēšanai izmantot kritēriju – piedāvājums ar viszemāko cenu. No likuma izslēgti panti par cenu aptauju, bet likums papildināts ar 64.1 un 64.2 pantu par konkursa dialoga piemērošanu un konkursa dialoga norisi. Metu konkursu piemēro, ja paredzamā līgumcena ir 20 000 latu (bija – 10 000 latu) vai lielāka.
• Grozījumi Būvniecības likumā paredz, ka būvatļauju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var atcelt būvvalde vai pašvaldības dome, ja pasūtītājs vai būvētājs neievēro likumā noteikto būvniecības kārtību, gada laikā no būvatļaujas saņemšanas dienas neuzsāk būvdarbus vai pašvaldībā nereģistrē būvdarbu pārtraukumu, kas ir ilgāks par gadu.
Sabiedriskais transports
• Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā nosaka, ka rajona pašvaldības kompetencē ir pārzināt maršrutu tīkla reģionālos vietējās nozīmes maršrutus, organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīkla reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos, iesniegt Autotransporta direkcijai saskaņošanai lēmuma projektu par reģionālā vietējās nozīmes maršruta (maršrutu tīkla) izveidi vai grozīšanu. Ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus pārvadātājam kompensē pilnā apmērā no pašvaldību budžetos šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem – pilsētas nozīmes maršrutu tīkla maršrutos. Ar šā likuma 5. panta trešās daļas 1. un 2. punktā minētajiem reģionālajiem vietējās nozīmes maršrutiem, kas nodrošina pārvietošanos novadā ietilpstošo pilsētu teritorijās, līdz 2009. gada 31. decembrim saprot arī pilsētas nozīmes maršrutus.
Sociālā joma
• Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā papildina likumu ar jauniem terminiem par darbspējīgu vecumu un karitatīvo sociālo darbu (sociālajam darbam analogs darbs, kura mērķis ir palīdzēt personām, ģimenēm, grupām vai sabiedrībai kopumā atgūt spēju sociāli un garīgi funkcionēt). 9. pantā par pašvaldības pienākumiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanā teikts: ja nepieciešams, personu, kura ir bez mājokļa, ar naktspatversmi vai patversmi, informāciju un konsultācijām, kā arī ar vienreizēju materiālu palīdzību nodrošina pašvaldība, kuras teritorijā šī persona atrodas. Pašvaldības sociālajam dienestam arī jānosaka klienta līdzdarbības pienākumi, vienojoties ar viņu par veicamajiem pasākumiem. Sociālā darbinieka un karitatīvā sociālā darbinieka profesionālā darbība vērsta uz to, lai panāktu un veicinātu indivīda sociālo problēmu praktisku risinājumu un viņa dzīves kvalitātes uzlabošanos, iekļaušanos sabiedrībā, spēju palīdzēt pašam sev. Sociālais darbinieks un karitatīvais sociālais darbinieks pēc apstākļu izvērtēšanas sniedz personai palīdzību un atbalstu sociālo problēmu risināšanā, palīdz personai attīstīt spēju risināt personiskās, starppersonu un sociālās problēmas, atbalsta personas attīstības iespējas, kā arī tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumus un tos īstenot, piesaista sociālekonomiskos resursus un attiecīgos sociālos pakalpojumus personas vai personu grupas sociālo problēmu risināšanai, nodrošina informāciju par sociālo pakalpojumu sniedzējiem un veido kontaktus starp sociālo pakalpojumu saņēmējiem un sniedzējiem.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017