Rīga 12°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 02. maijs 06:04
Vārda dienas: Sigmunds, Zigismunds, Zigmunds
Pašvaldību saistības
• 2009. gada 6. oktobra Ministru kabineta noteikumi nr. 1147 “Noteikumi par pašvaldību ilgtermiņa saistībām” nosaka kārtību, kādā pašvaldības atbilstoši likumam “Par pašvaldību budžetiem” var uzņemties ilgtermiņa saistības attīstībai nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanai. Tas attiecas uz uzsāktajiem projektiem, kuru ietvaros veikti būvdarbi vai rekonstrukcijas darbi un kas pašvaldības domes lēmumā noteikti par prioritāriem un par to finansēšanas modeli līdz pilnīgai objekta nodošanai ekspluatācijā izvēlētas ilgtermiņa saistības. Pašvaldība var uzņemties ilgtermiņa saistības tikai pēc finanšu ministra atļaujas saņemšanas. Pašvaldībai jāiesniedz Finanšu ministrijā domes lēmums par projekta noteikšanu par prioritāru un ilgtermiņa saistību uzņemšanos, norādot saistību izpildes finansējuma avotus; saskaņā ar pašvaldības domes lēmumu sagatavots iesniegums par ilgtermiņa saistību uzņemšanos; ilgtermiņa saistību ekonomiskais pamatojums un projekta prioritātes pamatojums; pašvaldības izziņa par kreditoru un debitoru parādiem; domes priekšsēdētāja apliecinājums, ka pašvaldībai nav nodokļu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu; informācija par pašvaldības aizņēmumu, galvojumu un ilgtermiņa saistību apmēru; noslēgto līgumu kopijas ar attiecīgajiem darbu veicējiem; domes priekšsēdētāja apliecinājums par pašvaldības faktisko ieguldījumu latos un procentos no kopējām projekta izmaksām, pamatojot to ar dokumentiem; projekta īstenošanas laika grafiks; ilgtermiņa saistību līguma projekts.
Publiskā un privātā partnerība
• Publiskās un privātās partnerības likums tapis vairāku gadu garumā, un tā mērķis ir veicināt publiskā un privātā sektora sadarbību, efektīvi izmantojot publiskā partnera un privātā partnera resursus sabiedrības vajadzību apmierināšanai, kā arī sekmēt noslēgtā PPP līguma saistību izpildi līdz tā darbības termiņa beigām, veicinot publiskās un privātās partnerības līgumā paredzēto būvdarbu vai pakalpojumu nepārtrauktību. Likumā noteikti Latvijā iespējamie PPP veidi un tiem pakārtotās procedūras, iespējamais publisko partneru loks un PPP projektu ieviešanas un uzraudzības kārtība. Likums nosaka, ka publisko un privāto partnerību iespējams īstenot gan līgumiskās (partnerības iepirkuma līgums un koncesiju līgums), gan institucionālās (veidojot kopsabiedrības) partnerības veidā. Tāpat likums nosaka pretendentu iesniegumu izskatīšanas kārtību, regulē publiskās un privātās partnerības līgumu noslēgšanas, grozīšanas, pirmstermiņa izbeigšanas un reģistrācijas kārtību, kā arī paredz iespēju dibināt mērķsabiedrību PPP līguma izpildei. Likumā noteikta arī institucionālās partnerības īstenošanas kārtība attiecībā uz kopsabiedrību dibināšanu, darbību un darbības izbeigšanu. PPP gadījumā vienmēr ir nepieciešami finanšu un ekonomiskie aprēķini, uz kuru pamata tiek pieņemts lēmums par projekta uzsākšanu. Ja publiskais partneris ir pašvaldība, lēmumu par finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu pieņem šīs pašvaldības dome, tāpat arī lēmumu par publiskās un privātās partnerības procedūras uzsākšanu, ja pašvaldība slēgs PPP līgumu kā publiskais partneris.
• 2009. gada 6. oktobra MK noteikumi nr. 1152 “Kārtība finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanai, publiskās un privātās partnerības līguma veida noteikšanai un atzinuma par finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem sniegšanai” paredz kārtību, kādā tiek noteikts publiskās un privātās partnerības līguma veids un veikti finanšu un ekonomiskie aprēķini, kā arī kritērijus publiskās un privātās partnerības aktīvu uzskaitei. Publiskais partneris ir atbildīgs par potenciālā PPP projekta finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu, līguma veida un paredzētās līgumcenas noteikšanu. Finanšu ministrija ieteikumus par finanšu un ekonomiskajos aprēķinos iekļaujamo vai tiem pievienojamo informāciju publicē mājaslapā internetā www.ppp.gov.lv.
Īpašums un zeme
• Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā paredz, ka zemes izpirkšanas (pirkšanas) pieprasījumā norādītie zemesgabali jāiekļauj Lauku zemes izpirkšanas reģistrā, ja zemes pastāvīgajam lietotājam vai tām personām, kam zeme bija piešķirta pastāvīgā lietošanā, bet tiesības izbeidzās 2006. gada 1. septembrī vai zeme atrodas šo personu faktiskajā lietošanā, nav ierakstīta zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda un līdz zemes izpirkšanas (pirkšanas) pieprasījuma iesniegšanai ir noslēgts zemes nomas līgums ar pašvaldību, ir tiesības izpirkt (pirkt) zemi. Ja zemes izpirkšanas vai pirkšanas pieprasījuma izskatīšanas brīdī personai nav tiesību izpirkt vai pirkt zemi, bet tās var rasties laikā līdz lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu, tāpat arī, ja vienam vai vairākiem koplietotājiem brīdī, kad tiek izskatīts jautājums par zemesgabala iekļaušanu Lauku zemes izpirkšanas reģistrā, nav tiesību izpirkt (pirkt) zemi, bet tās var rasties laikā līdz lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu, attiecīgi zemesgabalu iekļauj vai lēmumu par zemesgabala iekļaušanu Lauku zemes izpirkšanas reģistrā un šā koplietotāja tiesībām izpirkt zemesgabala domājamo daļu pieņem ar nosacījumu, ka pirms vai vienlaicīgi ar iesniegumu lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu, bet ne vēlāk kā līdz 23. panta 11. daļā noteiktajam termiņam (līdz 2010. gada 31. maijam vai 2010. gada 31. augustam) Valsts zemes dienesta teritoriālajai struktūrvienībai tiks iesniegti dokumenti, kas apliecina tiesības izpirkt (pirkt) zemi. Par rīcību ar neizpirkto lauku apvidus zemi noteikts, ka juridiskajām un fiziskajām personām, kurām zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā, zemes pastāvīgās lietošanas tiesības izbeidzas, ja 23. panta 11. daļā noteiktajos termiņos VZD teritoriālajai struktūrvienībai nav iesniegts iesniegums un dokumenti lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu vai saņemts atteikums izpirkt (pirkt) zemi, kā arī, ja līdz 2010. gada 30. decembrim nav noslēgts zemes izpirkuma (pirkuma) līgums ar Latvijas Hipotēku un zemes banku. Ja līdz 2007. gada 1. augustam pašvaldība nebija iesniegusi nostiprinājuma lūgumu reģistrācijai zemesgrāmatā par zemi, uz kuru personai saskaņā ar šā likuma 25. pantu izbeidzās zemes pastāvīgās lietošanas tiesības 2006. gada 1. septembrī, tiesības uz šo zemi nav nostiprināmas zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda līdz 2010. gada 30. decembrim, izņemot šā likuma 25. un 26. panta pirmajā daļā noteiktos gadījumus, kad persona atsakās izpirkt (pirkt) zemi.
• Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” nosaka, ka gadījumā, ja līgums par zemes izpirkšanu (pirkšanu) ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka” nav noslēgts līdz 2010. gada 30. decembrim, tad lēmums par tiesībām izpirkt zemi un lēmums par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu zaudē spēku un turpmākā zemes atsavināšana notiek Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā. VZD teritoriālā struktūrvienība iesniedz pašvaldībām kadastra datus līdz 2010. gada 31. augustam par tām zemes vienībām, par kurām līdz 2010. gada 31. maijam nav iesniegts iesniegums lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu; līdz 2010. gada 30. decembrim – par tām zemes vienībām, par kurām līdz 2010. gada 31. augustam nav iesniegts zemes robežu plāns reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un iesniegums lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu; līdz 2011. gada 30. jūnijam – par tām zemes vienībām, par kurām nav noslēgti zemes izpirkuma (pirkuma) līgumi ar Latvijas Hipotēku un zemes banku līdz 2010. gada 30. decembrim. Pašvaldības, pamatojoties uz kadastra datiem, pieņem lēmumu par to, ka zemes lietotāja tiesības lietot viņam piešķirto zemi ir izbeigušās, un līdz 2011. gada 30. septembrim iesniedz to VZD teritoriālajai struktūrvienībai.
• 2009. gada 1. septembra MK noteikumi nr. 996 “Kārtība, kādā nosaka valstij un pašvaldībām piekrītošo lauku apvidu zemi, kura turpmāk izmantojama zemes reformas pabeigšanai, kā arī valstij un pašvaldībām piederošo un piekrītošo zemi” reglamentē kārtību gadījumos ar lauku apvidu zemi, kas turpmāk izmantojama zemes reformas pabeigšanai, kā arī valstij un pašvaldībām piederošo un piekrītošo lauku apvidu un pilsētu zemi. Pašvaldības pieņem lēmumu par zemes piederību pašvaldībai, ja zeme 1940. gada 21. jūlijā piederēja pašvaldībai tās pašreizējā administratīvajā teritorijā, bet meža fonda zeme arī citā administratīvajā teritorijā un zemes reformas laikā ir ierakstāma zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda. Zemes reformas pabeigšanai nododama un turpmāk izmantojama neapbūvēta lauku apvidu zeme, kas atbilst likumu “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 4.1 panta trešās un 6. panta pirmās daļas un “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 6. panta otrās daļas nosacījumiem. Zemes reformas pabeigšanai neizmanto zemes vienības, uz kurām atrodas kapsētas, dzīvnieku kapsētas, atkritumu apglabāšanas poligoni, atkritumu izgāztuves un karjeri; nav ierakstāma zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 3. panta piekto daļu un par kuru pašvaldībai nav jānoslēdz zemes nomas līgums; nav zemes starpgabals un par to pašvaldības dome (padome) nav pieņēmusi lēmumu, ka tā ir starpgabals, un tās platība ir vismaz 0,2 ha. Pašvaldības izvērtē šos datus, un dome pieņem lēmumu par pilsētu un lauku apvidu zemes piederību, piekritību vai izmantošanu zemes reformas pabeigšanai. Zemes vienības, par kurām atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 6. panta astotajai daļai līdz 2009. gada 30. decembrim (Rīgas pilsētas pašvaldībā – līdz 2010. gada 30. decembrim) nav pieņemts un Valsts zemes dienestam iesniegts pašvaldības domes (padomes) lēmums vai nav izdots MK rīkojums par zemes piederību, piekritību vai izmantošanu zemes reformas pabeigšanai, VZD ieskaita rezerves zemes fondā. Ja tajā ieskaitītā zemes vienība ir pašvaldībai piederošā vai piekrītošā zeme un nepieciešama pašvaldības funkciju īstenošanai, dome var pieņemt lēmumu par zemes piederību vai piekritību pašvaldībai.
• 2009. gada 18. augusta MK noteikumi nr. 936 “Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 30. oktobra noteikumos nr. 735 “Noteikumi par valsts vai pašvaldības zemes nomu”” nosaka, ka apbūvēta zemesgabala nomas maksa gadā līdz 2009. gada 31. decembrim ir 1,5% apmērā no Valsts zemes dienesta noteiktās apbūvēta zemesgabala vērtības privatizācijas vajadzībām; pēc 2010. gada 1. janvāra – 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Nomnieks papildus nomas maksai maksā iznomātājam likumos noteiktos nodokļus. Ja mainās nekustamā īpašuma lietošanas mērķis un tas neatbilst lietošanas mērķim, kas bija noteikts apbūvēta zemesgabala nomas maksas noteikšanai, tiek grozīta apbūvētā zemesgabala nomas maksa. Izmaiņas stājas spēkā dienā, kad mainījies nekustamā īpašuma lietošanas mērķis. Pārējos gadījumos zemesgabala nomas maksu iznomātājs nepārskata līdz 2009. gada 30. decembrim.
• Grozījums Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma 38. pantā par pašvaldības nekustamā īpašuma maiņu pret līdzvērtīgu nekustamo īpašumu, kas nepieciešams pašvaldības funkciju izpildes nodrošināšanai, paredz, ka maināmo nekustamo īpašumu nosacīto cenu starpība nedrīkst pārsniegt 20 procentus, un šo starpību sedz naudā.
Teritorijas plānošana
• 2009. gada 6. oktobra MK noteikumi nr. 1148 “Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un detālplānojuma saturu, to izstrādes un apstiprināšanas kārtību, detālplānojuma izstrādes finansēšanas kārtību un līgumā par detālplānojuma izstrādi un finansēšanu iekļaujamos nosacījumus. Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma, teritorijas plānojuma grozījumu, detālplānojuma un tā grozījumu sabiedrisko apspriešanu organizē pēc pirmās redakcijas izstrādes. Vietējai pašvaldībai jānodrošina ikvienam interesentam iespēja iepazīties ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, detālplānojumu un to grozījumiem vietējā pašvaldībā, kā arī iegādāties to kopijas. Pašvaldība teritorijas plānojumu, detālplānojumu un to grozījumus ievieto vietējās pašvaldības mājaslapā internetā. Paziņojumu par sabiedrisko apspriešanu, kas ilgst ne mazāk par sešām nedēļām, pašvaldība publicē vietējā laikrakstā un “Latvijas Vēstnesī”, kā arī ievieto pašvaldības mājaslapā internetā. Sabiedriskās apspriešanas laikā vietējās pašvaldības vai tās institūcijas telpās izstāda vismaz šādus materiālus un dokumentus: vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma pirmo redakciju; spēkā esošo pašvaldības teritorijas plānojumu; pašvaldības attīstības programmu. Izstrādāto vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma redakciju un, ja plānošanas dokumentam veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, šā novērtējuma vides pārskatu, institūciju atzinumus un sabiedriskās apspriešanas materiālus izstrādes vadītājs iesniedz izskatīšanai vietējās pašvaldības domē, kas vai nu apstiprina vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma redakciju kā galīgo un nosūta to plānošanas reģionam atzinuma sniegšanai, vai arī pieņem lēmumu pilnveidot vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma redakciju atbilstoši institūciju atzinumiem un sabiedriskās apspriešanas rezultātiem un sagatavot pašvaldības teritorijas plānojuma galīgo redakciju, vai arī noraida vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma redakciju un pieņem lēmumu izstrādāt to no jauna atbilstoši jaunam darba uzdevumam. Lēmumu, ar kuru apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un izdoti pašvaldības saistošie noteikumi, divu nedēļu laikā pēc tā pieņemšanas ievieto vietējās pašvaldības mājaslapā internetā un publicē vietējā laikrakstā un “Latvijas Vēstnesī”, norādot vietu, kur var iepazīties ar apstiprināto vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu. Divu nedēļu laikā pēc pašvaldības teritorijas plānojuma vai tā grozījumu stāšanās spēkā vietējā pašvaldība iesniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai tā grozījumus Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā – vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma eksemplāru papīra formā un elektroniski, kā arī apliecinājumu šo noteikumu 47. punktā minētajai publikācijai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”; Valsts zemes dienesta teritoriālajā struktūrvienībā – grafiskās daļas un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu eksemplāru papīra formā, kā arī grafiskās daļas karti (plānu), kurā attēlota teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana un aizsargjoslas; reģionālajā vides pārvaldē – vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu elektroniski; plānošanas reģionā – vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma eksemplāru papīra formā un elektroniski, kā arī apliecinājumu šo noteikumu publikācijai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Vietējā pašvaldība teritorijas plānojuma, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos var noteikt gadījumus, kad nepieciešams izstrādāt detālplānojumu lauksaimniecībā izmantojamās zemes, meža zemes vai virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas apbūvei. Ja detālplānojuma izstrādi pilnībā vai daļēji finansē privātpersona, vietējās pašvaldības lēmumā par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu norāda fizisko vai juridisko personu, ar kuru tiks slēgts līgums par detālplānojuma izstrādes finansēšanu. Vietējā pašvaldība nav tiesīga ņemt maksu par detālplānojuma izstrādes vadīšanu. Lēmumu, ar kuru apstiprināts detālplānojums un izdoti pašvaldības saistošie noteikumi, divu nedēļu laikā pēc tā pieņemšanas ievieto vietējās pašvaldības mājaslapā internetā un publicē vietējā laikrakstā un “Latvijas Vēstnesī”, norādot vietu, kur var iepazīties ar detālplānojumu.
Ceļi un pārvadājumi
• 2009. gada 15. septembra MK noteikumi nr. 1052 “Pašvaldību ceļu un ielu reģistrācijas un uzskaites kārtība” nosaka pašvaldību ceļu un ielu reģistrācijas un uzskaites kārtību. Pašvaldību ceļus un ielas reģistrē un uzskaita valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts ceļi”. Reģistrācijas un uzskaites nolūkā pašvaldību ceļus iedala šādās grupās: A grupa – ceļi, kas nodrošina transportlīdzekļu satiksmi starp apdzīvotām vietām vai savieno apdzīvotas vietas ar valsts autoceļiem; B grupa – ceļi, kas nodrošina transportlīdzekļu piebraukšanu ne mazāk kā trim viensētām; C grupa – ceļi, kas nodrošina transportlīdzekļu piebraukšanu zemju īpašumiem vai mazāk nekā trim viensētām. Pašvaldības ceļu un ielu reģistrācijai un uzskaitei pašvaldība sagatavo un iesniedz “Latvijas Valsts ceļu” attiecīgajā reģiona nodaļā pašvaldības ceļu sarakstu katrai pašvaldības ceļu grupai; pašvaldības ielu sarakstu katrai apdzīvotai vietai saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu un pašvaldības ceļu un ielu izvietojuma shēmu. Pašvaldības ceļu un ielu izvietojuma shēmas un sarakstus pašvaldība sagatavo divos eksemplāros un pirms iesniegšanas reģistrācijai un uzskaitei saskaņo ar VZD reģionālo nodaļu. Saskaņotos pašvaldības ceļu un ielu sarakstus pašvaldība iesniedz “Latvijas Valsts ceļu” attiecīgajā reģiona nodaļā. VAS “Latvijas Valsts ceļi” mēneša laikā pārbauda pašvaldības iesniegtos dokumentus un reģistrē pašvaldības ceļus un ielas saskaņā ar šo noteikumu 1. un 2. pielikumu. Ja tiek būvēts, pārņemts pašvaldības īpašumā vai likvidēts pašvaldības ceļš vai iela, tiek mainīti pašvaldības ceļa vai ielas tehniskie parametri, nosaukums vai adrese, pašvaldība mēneša laikā pēc attiecīgā dokumenta pieņemšanas sagatavo divos eksemplāros un iesniedz “Latvijas Valsts ceļu” attiecīgajā reģiona nodaļā iesniegumu (3. pielikums) izmaiņu veikšanai pašvaldību ceļu un ielu reģistrā.
• 2009. gada 29. septembra MK noteikumos nr. 1104 “Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem” publicēti valsts galveno autoceļu (1. pielikums), reģionālo autoceļu (2. pielikums), vietējo autoceļu (3. pielikums) un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu saraksti.
• 2009. gada 29. septembra MK noteikumi nr. 1126 “Grozījums Ministru kabineta 2009. gada 4. augusta noteikumos nr. 872 “Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos”” paredz, ka līdz 2011. gada 31. decembrim novada pašvaldībai no valsts budžeta piešķir līdzekļus, lai kompensētu faktiskos izdevumus, kas tai radušies, sedzot tās administratīvajā teritorijā dzīvojošo, sākot ar 2009. gada 29. maiju reorganizēto un likvidēto vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo braukšanas izdevumus, kas saistīti ar braucieniem mācību gada laikā no dzīvesvietas līdz izglītības iestādei un atpakaļ. Šos līdzekļus piešķir 90% apmērā no novada pašvaldības budžeta faktiskajiem izdevumiem šim mērķim.
Ūdenssaimniecība
• 2009. gada 6. oktobra MK noteikumi nr. 1156 “Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 28. jūlija noteikumos nr. 606 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.1. aktivitāti “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000””” nosaka, ka šo noteikumu 4. un 26. punktā noteiktais projekta iesniedzēja ieguldījums projekta finansēšanā nav attiecināms uz pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu. Tai nacionālo publisko finansējumu veido valsts budžets (10%) un pašvaldību budžets (5%). Pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās noslēgšanas par pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas projektu īstenošanu sadarbības iestāde finansējuma saņēmējam var pārskaitīt avansa maksājumu līdz 20% no ERAF un valsts budžeta finansējuma, ja ERAF finansējuma saņēmējs apņemas līdz 2009. gada 30. decembrim veikt maksājumus projekta attiecināmo izmaksu segšanai vismaz par šo avansa summu un līdz 2010. gada 31. janvārim iesniegt sadarbības iestādei maksājuma pieprasījumu vismaz par visu pārskaitītā avansa summu.
Civilā aizsardzība
• 2009. gada 22. septembra MK noteikumi nr. 1072 “Noteikumi par pašvaldību civilās aizsardzības komisiju sarakstu, komisiju darbības teritoriju un to izveidošanas kārtību” nosaka pašvaldību civilās aizsardzības komisiju sarakstu, komisiju darbības teritoriju, kā arī kārtību, kādā izveidojamas pašvaldību civilās aizsardzības komisijas. Komisiju darbības teritorija ir attiecīgo pašvaldību administratīvā teritorija. Komisiju izveido un tās priekšsēdētājs republikas pilsētā ir pilsētas domes priekšsēdētājs, novadā – novada domes priekšsēdētājs. Pēc pašvaldību iniciatīvas var izveidot apvienotu komisiju, kuras priekšsēdētājs ir pēc iedzīvotāju skaita lielākā novada (pilsētas) domes priekšsēdētājs vai tas pašvaldības domes priekšsēdētājs, par kuru ar vienkāršu balsu vairākumu nobalsojuši domju priekšsēdētāji.
• 2009. gada 22. septembra MK noteikumi nr. 1078 “Pašvaldības civilās aizsardzības komisijas paraugnolikums” nosaka, ka pašvaldības civilās aizsardzības komisija ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tās darbības mērķis ir koordinēt civilās aizsardzības pasākumus katastrofu un to draudu gadījumā, kā arī veicināt civilās aizsardzības jautājumu risināšanu. Komisija ar lēmumu nosaka komisijas locekļu uzdevumus un viņu apziņošanas kārtību. Komisijas sēdes rīko, ja notikusi katastrofa vai pastāv tās draudi, kā arī citu jautājumu risināšanai civilās aizsardzības jomā.
Māju siltināšana
• 2009. gada 15. septembra MK noteikumi nr. 1062 “Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10. februāra noteikumos nr. 138 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1. aktivitāti “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi””” nosaka, ka aktivitātes ietvaros projektu līdzfinansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un finansējuma saņēmēja līdzekļiem. Ja uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu sadarbības iestādē vismaz 10% no daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem ir noteikts maznodrošinātas personas statuss, projektam maksimāli pieļaujamo finansējuma intensitāti palielina par 10 procentpunktiem. Projektu iesniegumu iesniegšanu izsludina par visu aktivitātei pieejamo finansējumu, izsludinot septiņas secīgas projektu iesniegumu atlases kārtas.
GMI
• 2009. gada 22. septembra MK noteikumi nr. 1070 “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni” nosaka garantēto minimālo ienākumu līmeni: pilngadīgai personai – 40 latu, bērnam – 45 lati mēnesī. Pašvaldības dome ir tiesīga noteikt vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem citu garantēto minimālo ienākumu līmeni, kas nav zemāks par minēto un nepārsniedz normatīvajos aktos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu noteikto ienākumu līmeni.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017