Rīga 1°C, mākoņains, bez nokrišņiem, R vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 20. aprīlis 05:30
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte
Pirmais – ES Reģionu komitejas plenārsesija
Eiropas Savienības Reģionu komitejas dalībnieki plenārsēdēs pulcējas piecas reizes gadā. No 5. līdz 7. oktobrim uz rudens plenārsesiju Briselē devās arī Latvijas pārstāvji – delegācijas vadītājs Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa, Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, Liepājas pilsētas domes deputāts Guntars Krieviņš un bijušais Dobeles rajona padomes priekšsēdētājs Andris Elksnītis. Tā kā Reģionu komitejas pārstāvji tiek apstiprināti uz četru gadu termiņu, līdzšinējiem RK locekļiem mandāts ir spēkā līdz 2010. gada 25. janvārim.
ES pašvaldību forumā allaž tiek izskatīti gan attīstības, gan saimnieciski, gan politiski jautājumi, un delegāti balso par atzinumiem, kas izstrādāti par ierosinātajiem tiesību aktiem. Šoreiz Reģionu komitejas 81. plenārsesijas darba kārtībā bija klimata pārmaiņas, Eiropas transporta sistēma un brīvība, drošība un tiesiskums, tā iezīmējot aktuālākos institucionālos un politiskos jautājumus, kas šobrīd jārisina Eiropas Savienībai. Reģionu komitejas locekļu uzaicinājumam piedalīties plenārsesijā bija atsaucies Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu un Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Ježijs Buzeks, kā arī ASV Pilsētu mēru konferences priekšsēdētāja vietniece Elizabete Kauca, kura pastāstīja par savas valsts deputātu iespējām cīņā ar klimata pārmaiņām.
Šajā sesijā galvenais temats bija cīņa ar klimata pārmaiņu radītajām sekām un gatavošanās Kopenhāgenas samitam reģionu un pilsētu līmenī. Decembrī Dānijas galvaspilsētā notiks augstākā līmeņa sanāksme par klimata jautājumiem, kas pieņems konkrētus pasākumus visā pasaulē, tostarp vietējā un reģionālā līmenī. Tādēļ Reģionu komitejas apspriežamajos dokumentos tika ņemta vērā reģionu un pašvaldību loma centienos saglabāt vides līdzsvaru.
RK kopā ar Eiropas Komisiju iesaistījusies pilsētu mēru paktā, ko jau parakstījušas aptuveni 700 Eiropas pilsētu, tajā skaitā mūsu Rīga, Valmiera un Jēkabpils, un atbalstījusi arī Jelgava, Ventspils un Jūrmala. Eiropas pilsētas, parakstot pilsētu mēru paktu, apņēmušās līdz 2020. gadam par 20% samazināt CO2 emisijas. Neraugoties uz to, ka klimata pārmaiņas ir globāls jautājums, vietējā un reģionālā līmeņa pārvaldes iestādes var palīdzēt cīņā ar klimata pārmaiņām, daloties savā praktiskajā pieredzē ikdienas problēmu risināšanā.
RK oktobra plenārsesijā tika pieņemti divi atzinumi par klimata pārmaiņām. Pirmajā īpaši uzsvērta nepieciešamība nodrošināt, lai jebkādā ar klimata pārmaiņām saistītā stratēģijā tiktu iesaistīts vietējais un reģionālais līmenis ne tikai centienos mazināt klimata pārmaiņas, bet arī lai piemērotos to ietekmei, un ierosināti konkrēti pasākumi, lai tieši iesaistītu vietējās un reģionālās pašvaldības, mobilizējot to kompetences. Ļoti svarīga nozīme ir klimata pārmaiņu tiešai iekļaušanai vietējā līmeņa plānošanas instrumentos. Turpmākā uzdevuma izpildei nepieciešama visu pārvaldības līmeņu cieša sadarbība visos posmos. Jāpiebilst, ka atzinumam savu grozījumu bija iesniegusi arī Latvijas delegācija, uzsverot, ka teritoriju apmežošana kā instruments klimata pārmaiņu novēršanā nedrīkst būt vienādi piemērojama visās valstīs. Mūsu delegācijai izdevās panākt šā grozījuma iekļaušanu atzinumā. Tā kā Latvijā vairāk nekā pusi valsts teritorijas sedz meži, mēs uzskatām, ka šāds instruments nav šobrīd nepieciešams.
Pirms Kopenhāgenas samita kopā ar reģioniem un pilsētām pie Eiropas Komisijas galvenās ēkas Berlaymont esplanādē tika rīkota izstāde “Reģioni un pilsētas ceļā uz Kopenhāgenu” un plašsaziņas līdzekļiem veltīts pasākums, kura mērķis bija pievērst uzmanību jautājumam par vietējām un reģionālajām pašvaldībām un klimata pārmaiņām. Lai cīnītos pret tām, nepieciešami inovatīvi risinājumi transporta jomā, piemēram, veidojot pilsētu mobilitātes shēmas vai galvenos Eiropas transporta koridorus. Tādēļ RK izvirza ierosinājumus efektīvākas, videi draudzīgas un drošas ES transporta politikas izstrādei un Eiropas transporta tīklu TEN–T politikas pārskatīšanu, prioritāti piešķirot vides apsvērumiem un atbalstot videi draudzīgus transporta veidus, piemēram, dzelzceļu, jūras un iekšzemes ūdensceļus. RK uzskata, ka Eiropas finansējumu vajadzētu piešķirt pasākumiem, kurus pēc publiskas apspriešanas īstenotu dalībvalstis un teritoriālās pašvaldības, lai attiecīgās teritorijas sagatavotu vērienīgu būvdarbu veikšanai (vietējā darbaspēka apmācība, strādājošo izmitināšana, vietējās ekonomikas struktūras pielāgošana būvdarbu vajadzībām u.c.).
Šajā sesijā RK locekļi skatīja arī migrantu un patvēruma meklētāju plūsmu pārvaldību vietējā un reģionālā līmenī, uzsverot profilakses nozīmi, kā arī nepieciešamību pēc vietējām un reģionālajām pašvaldībām pieejamām finansējuma programmām. Plenārsesijā tika pausta Reģionu komitejas nostāja par atbalsta instrumentiem krīžu skartajām ražošanas nozarēm, par Eiropas sadarbību izglītības un apmācības jomā un par reģionālo un vietējo pašvaldību prioritārajiem pasākumiem, lai novērstu vardarbību pret sievietēm. Reģionu komitejas viens no galvenajiem ieteikumiem Komisijai attiecībā uz programmu “Progress” ir sekmēt mikrokredītu piešķiršanu mērķgrupām (bezdarbniekiem, neaizsargātām personām, jauniešiem, sievietēm, vecāka gadagājuma cilvēkiem un mazākumtautību kopienām).
7. oktobrī plenārsesijas laikā Reģionu komiteja uzsāka savu izmēģinājuma projektu “Eiropas reģions, kas veicina uzņēmējdarbību (EER)”. Šo nosaukumu piešķirs, lai apzinātu un apbalvotu ES reģionus ar izcilu uzņēmējdarbības redzējumu. Tiem, kas izstrādājuši vispārliecinošāko un visvairāk uz nākotni vērsto rīcības plānu, tiks piešķirts uzņēmējdarbības logo “Gada reģions, kas veicina uzņēmējdarbību”. Programmā var piedalīties ikviens Eiropas reģions, pilsēta vai vietējā pašvaldība neatkarīgi no lieluma, iedzīvotāju skaita un labklājības līmeņa. Gada reģiona logo katru gadu piešķirs ne vairāk kā trim ES reģioniem, ņemot vērā uzņēmējdarbības stratēģijas kvalitāti, efektivitāti un tās sekmīgumu ilgtermiņā, kā arī politisko gribu to īstenot. Pirmos logo “Gada reģions, kas veicina uzņēmējdarbību” piešķirs balvas pasniegšanas ceremonijā nākamā gada februārī. Reģioni balvai var pieteikties EER tīmekļa vietnē līdz 2010. gada 15. janvārim.
Otrais – Open Days pasākumi
Katru gadu Open Days jeb Eiropas reģionu un pilsētu nedēļa, kuras organizatori ir Eiropas Komisija un Reģionu komiteja, tiek rīkota reizē ar RK rudens plenārsesiju, un šoruden šis nozīmīgākais ikgadējais pasākums reģionālās politikas programmā notika jau septīto reizi. Vairāk nekā 6000 Eiropas, valstu un reģionu politikas veidotāju, praktiķu, pētnieku, uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju Briselē piedalījās 125 semināros un citos pasākumos un dalījās idejās par ļoti dažādiem jautājumiem, sākot no atbalsta ekonomikas attīstībai un pasākumiem pret recesiju un beidzot ar klimata pārmaiņu izraisīto problēmu ilgtermiņa risinājumiem.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu pasākuma atklāšanas sesijā Eiropas Parlamentā sacīja: “Šāgada pasākums īpaši svarīgs, un tā vadmotīvs ir – pasaules mēroga uzdevumi; Eiropas risinājumi. Lai pārvarētu krīzi, aizsargātu eiropeisko sabiedrības modeli un saglabātu konkurētspēju pasaulē, Eiropai, tās dalībvalstīm un reģioniem jāsāk lielas un inovatīvas pārmaiņas. Globalizācija nekaitēs subsidiaritātei. Patiesībā ir pilnīgi otrādi – vispirms tieši reģionos jānodrošina ekonomiskā aktivitāte, sociālā kohēzija un inovācijas sistēmas.”
2009. gada Atvērto durvju dienu partneri bija 213 reģioni un pilsētas. Šāgada Open Days semināri bija veltīti četrām galvenajām tematiskajām jomām: izaugsmes atjaunošanai un inovācijām Eiropas pilsētās un reģionos; reģioniem un klimata pārmaiņām un Eiropas ceļam uz ilgtspējīgu reģionu attīstību; teritoriālajai sadarbībai un kopīgam darbam pāri robežām; rezultātiem un nākotnes redzējumam un ES kohēzijas politikas novērtējumam un nākotnes izredzēm. Viens no svarīgākajiem darba kārtības punktiem bija diskusijas par ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam, ko jūnijā pieņēma Eiropas Komisija. Tā ir viena no Zviedrijas ES prezidentūras galvenajām prioritātēm un pirmā stratēģija, kas izstrādāta, izmantojot makroreģionālo pieeju. Tās mērķis ir rosināt sadarbību astoņu dalībvalstu starpā, kuras robežojas ar Baltijas jūru, lai risinātu šai zonai raksturīgās problēmas, īpaši vides jautājumus, kā arī veicinātu konkurētspēju, veidotu energotīklu un transporta savienojumus un palielinātu reģiona drošību.
Šogad mūsu valsti Open Days pasākumos pārstāvēja Daugavpils pilsēta, Vidzemes reģions un Rīga, kas bija partneris Baltijas jūras grupas seminārā “Kā publiskais sektors var veicināt radošumu un inovācijas reģionos?”, kura ietvaros prezentēja “Radošo metropoļu” projektu (11 galvaspilsētas) radošo industriju attīstības veicināšanai. Savukārt Vidzemes reģions bija partneris seminārā “Mazo un vidējo uzņēmumu attīstība – pieredze no ES ārējās austrumu robežas reģioniem”. Tā mērķis bija iepazīstināt ar konkurētspējīgiem un novatoriskiem projektiem, lai celtu MVU efektivitāti un veicinātu to izaugsmi.
Uz Briseli devās arī Daugavpils pilsētas domes attīstības departamenta projektu koordinācijas un vadības nodaļas vadītāja Daina Krīviņa. Viņa piedalījās seminārā par pārrobežu sadarbību, kura dalībnieki tika iepazīstināti ar veiksmīgajiem Daugavpils un Lietuvas Zarasu pārrobežu sadarbības projektiem, kuru galvenās “vaininieces” ir Daina Krīviņa no Daugavpils domes un Zarasu kolēģe Ingrida Tatarūne, kura sava rajona pašvaldībā vada investīciju un attīstības nodaļu.
Daugavpiliešu sadarbības projekti saistās ne vien ar Lietuvas, bet arī Baltkrievijas pašvaldībām. Tā kā Daugavpils, Utenas un Vitebskas pilsētas attīstību ietekmē mūsdienām raksturīgā centralizācijas tieksme, būtiskākie procesi risinās valstu galvaspilsētās, bet nomaļāko reģionu iedzīvotāji paliek ārpus tiem. Tāpēc Daugavpils dome izstrādāja projektu, kura uzstādītais mērķis bija atdzimšana ar jaunu, radošu ideju palīdzību. Tam sekoja otrs projekts Interreg III programmas ietvaros – “Māksla bez robežām – pārrobežu kultūras industrijas veicināšana M. Šagāla un M. Rotko daiļrades kontekstā”. Daugavpils ir pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko, bet Vitebska – Marka Šagāla dzimtā pilsēta, un ar šā projekta palīdzību daugavpilieši un baltkrievi uzsāka ilgtspējīgu starpinstitucionālo sadarbību un abu kaimiņvalstu iedzīvotāju sabiedriskās aktivitātes kultūras jomā, kā arī neaizmirsa popularizēt pārrobežu reģionu starptautiskā mērogā. Trešajā projektā jau tika iesaistīti arī lietuvieši, kas Rokišķos sarīkotajā Marka Rotko izstādē iepazina Daugavpils dižo novadnieku. Pārrobežu sadarbības ietvaros īstenota arī nākamā iecere – Lietuvas, Latvijas un Baltkrievijas universitāšu sadarbības projekts vides aizsardzībā, kur līdztekus studentiem tika iesaistīti daudzu organizāciju un iestāžu pārstāvji. Šī starpvalstu sadarbība turpinās projektā par radoša tūrisma attīstību, ierīkojot keramikas centrus Daugavpilī un Utenā. Šajos centros apmeklētāji var ne tikai skatīt senos amatnieku darinājumus, bet arī paši piedalīties aizraujošajā māla veidošanas procesā. Latgales keramikas senās tradīcijas ietvertas arī Latvijas kultūras kanonā.
Ar Latvijas Pašvaldību savienības Briseles pārstāvniecības vadītājas Evitas Gržibovskas palīdzību Open Days semināru punktā bija ierīkots Latvijas stends, kuram apmeklētāju netrūka – gan tāpēc, ka daudzi vēlējās iegūt materiālus par mūsu valsts dažādiem reģioniem, gan jo īpaši tādēļ, lai nogaršotu izslavēto “Melno balzamu” un saldumus, kas, pēc daudzu “ekspertu” atzinuma, esot pārāki par beļģu izslavētajiem našķiem.
Tajā pašā seminārā tika prezentēts arī mūsu otru kaimiņu – Igaunijas projekts par Rakveri kā zaļu pilsētu un zaļās enerģijas izmantošanu ielu apgaismošanā, kā arī tā saucamo zaļo transporta koridoru. Vērojot rakveriešu uzstāšanos un projekta dažādās aktivitātes, kas iemūžinātas fotoattēlos, ne viens vien pie sevis nosolījās ar to iepazīties tuvāk. Cerams, tas izdosies arī “Logam”, par ko vēlāk pastāstīsim saviem lasītājiem.
Open Days ietvaros ikviens Atvērto durvju dienu dalībnieks tika aicināts uz lielo pieņemšanu smalkās mākslas centrā un koncertu “Reģioni dzīvo!”. To apmeklēja arī Latvijas delegācija.
Trešais – tikšanās ar latviešu interešu pārstāvjiem Briselē
Latvijas pašvaldību delegāti apmeklēja arī Eiropas Komisijas Reģionālās politikas ģenerāldirektorātu (DG Regio), kur diskutēja par struktūrfondu aktualitātēm. Ģenerāldirektorāts pārvalda gan ERAF, gan Kohēzijas fondu. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvju vizītes mērķis bija noskaidrot EK viedokli par situāciju struktūrfondu apguvē Latvijā, informēt Eiropas Komisiju par problēmām, ar kādām saskaras pilsētas un novadi projektu īstenošanas gaitā, kā arī pastāstīt par risinājumiem, ko LPS cenšas virzīt sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem, lai atvieglotu struktūrfondu apguvi. To ar interesi uzklausīja ģenerāldirektorāta pārstāvis, atbildīgais par reģionālās attīstības fondu projektiem Latvijā Antons Šrags, kurš labi pazīst mūsu zemi, jo daudzreiz viesojies Latvijā.
Kohēzijas projektu “krustmāte” Briselē ir Dita Feldberga, kura labi pārzina kohēzijas programmas apgūšanas gaitu un ar projektiem saistītās problēmas.
Lietišķa un saturīga bija pašvaldību pārstāvju tikšanās ar Eiropas Parlamenta Latvijas deputātiem Inesi Vaideri, Sandru Kalnieti, Ivaru Godmani un Arturu Krišjāni Kariņu. Tikšanās laikā LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis un Reģionu komitejas locekļi iepazīstināja deputātus ar pašvaldību viedokli aktuālos ES dienaskārtības jautājumos (kohēzijas politika, budžeta pārskats, direktīva par kavētiem maksājumiem u.c.) un iepazinās ar jautājumiem, ar kuriem padziļināti strādā parlamentārieši.
S. Kalniete iepazīstināja ar aktualitātēm Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā. Viņa izrādīja gatavību un ieinteresētību sadarboties ar pašvaldībām jautājumā par kavēto maksājumu direktīvu un iepazīstināja ar tās izskatīšanas gaitu komitejā. Tā kā S. Kalniete ir aizvietotāja Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā, viņa uzsvēra lauksaimniecības politikas nozīmi. Latvijas lauksaimnieki vislielākās cerības saista tieši ar viņu. I. Godmani, kurš Eiroparlamentā strādā Budžeta komitejā un ir aizvietotājs Reģionālās attīstības komitejā, visvairāk satrauc finanšu jautājumi un kohēzijas politika. Būdams “revolucionāras” dabas cilvēks, viņš saredz iespējas, kā reformēt arī Eiropas lielo naudas maku. Arturs Krišjānis Kariņš informēja gan par savu darbību Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, gan politiskajā grupā. Viņš pastāstīja par Eiropas Komisijas priekšlikumu mikrouzņēmumu finansēšanai. Savukārt I. Vaidere ir Ārlietu komitejas un Cilvēktiesību apakškomitejas locekle. Viņas sadarbība ar Latvijas pašvaldībām un LPS sākusies krietni agrāk nekā pārējiem eirodeputātiem. Atcerēsimies, ka tieši ar I. Vaideres gādību Eiropas galvaspilsētu Briseli bijis iespējams apciemot LPS rīkotā konkursa “Sakoptākais pagasts” “odziņām”. Tikšanās laikā parlamentārieši un LPS vietējie politiķi un pašvaldību pārstāvji pārrunāja turpmākās sadarbības iespējas un atzina, ka tā ir ļoti vajadzīga un noderīga abām pusēm kopēja valsts viedokļa pārstāvēšanai.
Ceturtais – LPS pārstāvniecībā
Vislabāk pašvaldību pārstāvji Briselē, protams, jūtas savās “mājās” jeb Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvniecībā, kur viņus allaž laipni uzņem “saimniece” Evita Gržibovska, kurai Beļģijas galvaspilsētā aizritējuši jau četri gadi. LPS pārstāvniecība Briselē tika izveidota 2005. gada rudenī ar mērķi nodrošināt Latvijas vietējo un reģionālo pašvaldību interešu aizstāvību ES likumdošanas izstrādes procesā.
Šo namu, kas saucas House of Cities, Municipalities and Regions jeb pilsētu, pašvaldību un reģionu māja, apdzīvo 19 valstu pašvaldību asociāciju pārstāvniecības. Daudzās no tām strādā vairāki cilvēki, bet Evita lielākoties ir viena pati, vien dažas reizes piepalīdz stažieri, arī no Latvijas pašvaldībām. Tieši tobrīd divu nedēļu praksē Briselē bija Lielvārdes novada projektu koordinatore Airita Brenča, kura vēlāk atzina, ka stažēšanās programma bijusi ļoti intensīva un piepildīta, nereti nācies palauzīt galvu, kuru pasākumu izvēlēties, jo tie notikuši vienā un tajā pašā laikā.
Stažēšanās nedēļās Airita iepazinusies ar vadošo ES likumdošanas institūciju darbu un noskaidrojusi, kā tiek izstrādāti politikas dokumenti Eiropas Parlamentā, Eiropas Komisijā un ES Padomē un kā darbojas ES Reģionu komiteja un citu Eiropas pašvaldību interešu lobiju tīkls. Viņa Briselē apmeklējusi gan dažādas sēdes un darba grupas, gan seminārus, tikusies ar šo institūciju pārstāvjiem un Eiropas Parlamenta Latvijas deputātu asistentiem, pati dibinājusi kontaktus ar citu valstu pašvaldību pārstāvošo institūciju pārstāvjiem. Norvēģijas Vietējo un reģionālo pašvaldību asociācijā Lielvārdes projektu speciāliste interesējusies par tālāko sadarbību Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros un guvusi informāciju par līdz šim neizzinātām partnerības un finansējuma iespējām ES. Par vērtīgu A. Brenča atzīst arī pārrunas ar mūsu ministriju pārstāvniecību konsultantiem Briselē.
Pie konkrētiem un praktiskiem ieguvumiem savam Lielvārdes novadam Airita Brenča min piedalīšanos Eiropas Vietējo pašvaldību un reģionu padomes (CEMR) kohēzijas fokusa darba grupas sēdē un CEMR pašvaldību darba devēju platformas sanāksmēs, kur viņa tikusies ar CEMR amatpersonu nodarbinātības un sociālās politikas jautājumos Kornēliju Šrēderi. Pateicoties šai sarunai, tagad lielvārdiešiem iespējams izmantot Extranet pieeju, viņi iekļauti darba devēju platformas un nodarbinātības un sociālās politikas jautājumu dalībnieku sarakstā, kas nozīmē regulāri būt informētiem, kā arī tiešā vai netiešā veidā piedalīties Eiropas sociālās politikas dokumentu izstrādes procesos. Un vēl Airita uzsver nenovērtējamās aktivitātes stažēšanās laika darbadienu beigās – dažādas izstāžu, biroju, aģentūru, asociāciju atklāšanas un oficiālas vai mazāk oficiālas pieņemšanas, jo arī šajās reizēs tiek dibināti lietišķi kontakti un pārrunātas dažādas turpmākās sadarbības iespējas projektu ietvaros.
Pati LPS pārstāvniecības vadītāja Evita Gržibovska, vērtējot aizvadītos gadus Briselē, pirmām kārtām uzsver citu valstu kolēģu atbalstu, īpaši sākumā, kad visu vajadzēja sākt no nulles. Nu jau uzkrāta bagāta pieredze:“Šobrīd cenšos atlasīt tos ierosinājumus, kas nāk no Eiropas Komisijas, ES Reģionu komitejas un CEMR, kas ir svarīgi un problemātiski Latvijas pašvaldībām. Diemžēl mums ne valsts, ne pašvaldību līmenī nav izvirzīti prioritārie jautājumi. Sev es tos esmu noteikusi un pirmām kārtām sekoju līdzi ES kohēzijas politikai un ES budžeta reformas jautājumiem, kā arī vides un transporta jautājumiem un pēdējā laikā arī sarežģītajai kavēto maksājumu problēmai. Liela daļa darbdienas aizrit dažādās sanāksmēs, piedalos arī publiskos pasākumos, nodrošinu mūsu Latvijas delegācijas darbu Reģionu komitejā, organizēju pašvaldību vizītes Briselē, kā arī uzņemu stažierus, kas vēlas iepazīties ar ES darbību. Bet nākotnē vēlētos strādāt kādā starptautiskā organizācijā, piemēram, ar bērnu tiesību aizstāvību vai vides jautājumiem.”
Piektais – UDITE forums
Savukārt Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas priekšsēdētāja Mudīte Priede Briselē bija ieradusies dienu pirms Reģionu komitejas plenārsesijas, lai piedalītos Eiropas pašvaldību izpildvadītāju savienības UDITE valdes un domes sēdē, kas notika 4. oktobrī. Sēžu laikā tika pieņemti grozījumi statūtos un apstiprināts darbības plāns 2010. gadam. Izdevies arī panākt UDITE prezidenta Bairona Deivisa piekrišanu piedalīties LPIA gada sapulcē 11. decembrī Jelgavā.
Bet 5. oktobrī Briselē bija svētki vairākām pašvaldībām un izpildvaras pārstāvjiem, jo te notika UDITE balvas pasniegšanas ceremonija. Šogad pirmo reizi tika izsludināts konkurss par novatoriskākajiem sabiedrisko pakalpojumu projektiem piecās nominācijās: sociālā labklājība, ekonomiskā labklājība, vides labklājība, vadība un stratēģiskā riska vadība. No Latvijas tika iesniegti trīs projekti, ko sagatavoja Ķekavas, Mālpils un Rīgas pašvaldība.
Līdz konkursa finālam Briselē tika astoņu valstu projekti, arī mūsu Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijas projekts “Mūrnieku ielas vides labklājība un kultūrvēsturiskā mantojuma tūrisma potenciāla nostiprināšana”. To vērtēja ekonomiskās labklājības nominācijā un salīdzināja ar Nīderlandes projektu. Lai gan galveno balvu šajā nominācijā saņēma Nīderlandes Rijsvīkas pilsēta, mūsējiem atstājot otro vietu, ne tikai mēs, bet arī citu valstu kolēģi par labāko atzina latviešu veikumu. Mūrnieku ielā veiksmīgi apvienoti pašvaldības, valsts un privātie līdzekļi, lai uzlabotu dzīves vidi saviem iedzīvotājiem. Pašvaldība stimulējusi īpašniekus veikt ēku renovāciju un nostiprinājusi vietas tūrisma potenciālu. Vienlaikus apkaimē pieaugusi drošība un mainījusies iedzīvotāju attieksme pret savu dzīvesvietu, viņiem parādījies lepnums par savu ielu. Jāpiebilst, ka Rīga bija vienīgā no postsociālisma valstu pilsētām, kura iekļuva finālā.
UDITE balvas noslēguma ceremonijā Latgales priekšpilsētas izpilddirektoru Dmitriju Pavlovu un visu “Mūrnieku komandu”, kas bija ieradusies Briselē, sveica Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis un LPIA priekšsēdētāja Mudīte Priede.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017