Rīga 15°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 4m/s
Trešdiena, 2024. gada 22. maijs 03:13
Vārda dienas: Emīlija
Neraugoties uz to, ka novembris iekrīt gada tumšākajā un drūmākajā laikā, tas ir īpašs mēnesis, jo Latvijas vēsturē ierakstīts zelta burtiem – 1918. gada 18. novembrī proklamēta Latvijas Republika, 1919. gada rudenī izšķirošajās brīvības cīņās atbrīvota Rīga un ar ieročiem rokās nosargāta jaunā valsts, 1935. gada novembrī par latviešu tautas saziedotajiem līdzekļiem tapis Brīvības piemineklis. 11. un 18. novembris ikvienam latvietim ir svētas dienas, kad uzvelkam mastā sarkanbaltsarkano Latvijas Republikas karogu, ar ziediem noklājam brīvības cīnītāju piemiņas vietas un māju logos ieliekam svecīti tiem, kuri krituši, pildot pienākumu pret Dzimteni. Gan Lāčplēša diena, gan mūsu valsts dzimšanas diena simbolizē ne tikai tautas spītīgo brīvības garu, pašcieņu un ticību valsts nākotnei – šajās dienās vairāk nekā citreiz jūtamies piederīgi savai tautai un zemei caur tās vēstures atklāsmi un vienoti garīgā saiknē. Un varbūt vienīgo reizi gadā aizdomājamies nevis par to, ko man devusi Latvija, bet gan par to, ko es esmu devis savai valstij un ko varu tai dot.
Pērn Latvijas valsts 90. jubilejas svinības ar iedzīvotāju aktīvu līdzdarbošanos dāvāja lepnumu un prieku visiem, kas to deva un vēlējās saņemt. Cilvēki Latvijā un plašajā pasaulē sev un savai valstij visu svētku svinēšanas laiku veidoja gaismas un enerģijas ceļu – gan piedaloties jubilejas projektā, kura devīze bija “Iededzies par Latviju!”, gan 13. septembrī lielajā talkā “Par tīru un zaļu valsti. Dāvana Latvijai 90. gadadienā”, gan Ginesa pasaules rekorda labošanas mēģinājumā “Skrien! par Latviju”, kad 24 stundu garumā stafetes kociņu viens otram nodeva aptuveni 3845 Latvijas fanu.
Īpaša tautas akcija bija 22. augusta vakara “Gaismas tilti” – cilvēki pulcējās uz Latvijas tiltiem, lai vienlaicīgi iedegtu gaismu sev un savai zemei. Gaisma, kas aizsākās Baltijas jūras piekrastes bākā, ceļoja cauri Latvijai, apvienojot visu novadu cilvēkus un viņu gaišās domas. Ugunis satikās Rīgā, kur virs Daugavas uz upes ūdeņiem izveidojās gaismas tilts. Bet Alūksnē no gaismas un ziediem tika veidots simbolisks ceļš, savienojot trīs pilsētas tiltus – tiltiņu uz Mazā Prinča saliņu Alūksnes muižas parkā, Pilssalas tiltu un Saules tiltu Tempļakalnā. Šis ceļš izdevās tik skaists, ka to atzina par labāko pašvaldībām rīkotajā konkursā par interesantāko ideju projektam “Gaismas tilti”.
Tāpēc pagājušā gada 18. novembrī Alūksnē atklāja īpašu vides objektu – 21. gadsimta kolonnu ar krāsainu mozaīku, ko pilsēta saņēma kā dāvanu un galveno godalgu projekta “Gaismas tilti” ideju konkursā. Jaunajam vides objektam par mājvietu tika izraudzīts Pilssalas tilts. Kolonnu pēc Latvijas Mākslas akadēmijas rektora profesora Alekseja Naumova skices veidojuši mākslinieki Nauris Krastiņš, Edgars Kvjatkovskis, Jānis Dukāts, Jānis Znotiņš un LMA stikla mākslas katedras lektore Vineta Groza. Objekts izgatavots no nerūsējošā tērauda, un uz tā virsmas izvietota polihroma svētku salūta mozaīka, kas veidota smaltas tehnikā.
– Man liekas simboliski, ka par šīs akcijas uzvarētāju kļuva robežpilsēta Alūksne, kurā tapis Bībeles tulkojums. Ja piesaucam Mazā Prinča saliņu parkā, tad varam atcerēties vārdus, ko Mazais Princis teica par pieradināšanu. Es domāju, ka Latvija ir pieradinājusi mūs un mēs esam pieradinājuši Latviju – tā mīl mūs, un mēs mīlam viņu. Vai, kā reiz brīvdomīgi dziedāja Ieva Akurātere: “Tik, cik būs uguņu uz katra kalna, tik mēs arī še dzīvosim,” – kolonnas atklāšanas pasākumā sacīja “Gaismas tiltu” vēstniece rakstniece Nora Ikstena.
Nu jau gadu alūksnieši un pilsētas viesi priecājas par skaisto piemiņas zīmi, bet arī šogad par godu valsts svētkiem visos Latvijas novados notika daudz un dažādu pasākumu. Valsts 91. dzimšanas dienā visi latvieši gan mājās, gan svešumā tika aicināti domāt labas domas par savu zemi, tautu un valsti un dāvāt trīs darbus Latvijai, lai no labajām domām un gaišajiem vēlējumiem ar Modra Tenisona palīdzību izaustu Latvijas dzimšanas dienas Lielvārdes jostu. 18. novembrī pulksten 21 pēc Rīgas laika dažādās vietās uz zemeslodes latvieši dziedāja valsts himnu, ar Baumaņu Kārļa lūgsnu “Dievs, svētī Latviju!” apliecinot, ka Dzimtene ir tikai viena un tā katru latvieti allaž gaida mājās.
Viens no šāgada svētku krāšņākajiem notikumiem bija gaismas festivāls “Staro Rīga”, piecu dienu garumā ļaujot apskatīt vairāk nekā pussimtu dažādās tehnikās veidotu unikālu gaismas mākslas objektu. Festivāla maršrutos bija iekļauti Latvijas Mākslas akadēmijas dizaina nodaļas studentu 12 darbi, kas tika izvēlēti īpašā konkursā no jauno dizaineru veidotiem gaismas objektiem. Festivāla objektus varēja vērot ielās, parkos un pilsētas laukumos ne tikai Vecrīgā un pilsētas centrālajā daļā, bet arī festivāla norises teritorijas tālākajos punktos – Andrejsalā, Spīķeru kvartālā un “Arēnā Rīga”.
Savukārt Rīgas dome bija sarūpējusi Latvijas Kara muzeja piedāvāto izstādi “Tautas pašapziņas ceļš”, kas stāsta par ceļu uz Latvijas Republikas proklamēšanu 1918. gadā un Latvijas valstiskuma un neatkarības atjaunošanu 1990. gada 4. maijā. Kaut gan šos notikumus šķir vairāk nekā 70 gadu un dažāda vēsturiskā situācija, taču vieno kopīgas iezīmes, no kurām nozīmīgākā ir cilvēku attieksme – iesākumā tā ir atsevišķu cilvēku uzdrošināšanās, kas pakāpeniski pārtop tautas kustībā, tautas atbalstā valstij, gatavībā cīnīties par to.
– Ja mēs savai valstij nevēlēsim labu, neviens cits to mūsu vietā nedarīs. Visi kopā mēs atjaunojām valsts neatkarību un tikai visi kopā mēs to nosargāsim. Palīdzēsim cits citam, atbalstīsim viens otru! Vienotībā ir mūsu spēks, – tā svētku reizē valsts iedzīvotājiem vēlēja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Latvijas valstij ir savi simboli – karogs, kuru 1917. gada maijā izstrādājis mākslinieks Ansis Cīrulis, Latvijas Republikas valsts ģerbonis, kura autori ir mākslinieki Vilis Krūmiņš un Rihards Zariņš, valsts himna “Dievs, svētī, Latviju!”, kurai tekstu un mūziku sarakstījis Baumaņu Kārlis. Latvijas Republikai ir arī savi valsts apbalvojumi, ko svētkos pasniedz izciliem un cienījamiem mūsu zemes cilvēkiem, kas ar savu mūžu un darbu apliecinājuši, ka viņi vēl un dara labu apkārtējiem un valstij. Par to lasiet žurnāla turpmākajās lappusēs.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017