Rīga 15°C, skaidrs, bez nokrišņiem, D vējš 1m/s
Pirmdiena, 2024. gada 20. maijs 05:24
Vārda dienas: Salvis, Selva, Venta
• 27. oktobrī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis parakstīja Ministru kabineta un LPS 2010. gada domstarpību un vienošanās protokolu, tā arī nerodot kopīgu viedokli par valdības plānoto iedzīvotāju ienākuma nodokļa pašvaldību daļas samazinājumu no pašreizējiem 83% uz 80%. LPS nepiekrīt šim samazinājumam un ir gatava runāt par pārdali tikai tad, ja valdība garantē nodokļa ieņēmumu prognozes izpildi katrai pašvaldībai. Puses vienojās par to, ka pašvaldībām 2010. gadā tiks kompensēta IIN prognozes neizpilde, ja ieņēmumi atpaliks no plāna par vairāk nekā 8%. Parakstītais MK un LPS protokols paredz no 2010. gada valsts budžeta finansējumu 1,5 miljonu latu apmērā atbrīvoto pedagogu pabalstiem. Pēc LPS pieprasījuma nākamā gada valsts budžetā tiks iekļauta mērķdotācija pusotra miljona latu apmērā X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumiem. Mērķdotāciju pašvaldību autoceļiem un ielām valdība nākamgad plāno tikai 20,37 miljonu latu apmērā, bet LPS uzskata, ka tā nedrīkst būt mazāka par 26,8 miljoniem, ja Valsts autoceļu fonds būs 89,3 miljoni latu. Sociālās drošības stratēģijas pasākumiem 2010. gadā paredzēti 56,65 miljoni latu. Lai nodrošinātu garantēto minimālo ienākumu 40 latu apmērā pieaugušajiem un 45 latus mēnesī bērniem, valsts un pašvaldības tērēs pa 4,74 miljoniem latu katra. Tiek plānots, ka dzīvokļa pabalstiem pašvaldībām nākamgad vajadzēs 13,98 miljonus latu, un valsts apmaksās 20% dzīvokļa pabalsta. Piecu un sešu gadu vecu bērnu izglītošanai valsts nākamajā gadā plāno 12,94 miljonus un skolēnu nogādāšanai skolās – 5,86 miljonus latu. Savukārt 6,1 miljons latu 2010. gadā plānoti zaudējumu kompensēšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, 1,59 miljoni – trūcīgo personu pacienta iemaksu segšanai, 6,25 miljoni – zāļu kompensācijām trūcīgajiem, 11,97 miljoni – mājas aprūpes nodrošināšanai trūcīgajiem un 2,05 miljoni latu – stacionāro pakalpojumu apmaksai trūcīgiem pacientiem ar garīgām slimībām.
Tikšanās ar starptautisko organizāciju pārstāvjiem
• 5. novembrī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere, padomniece veselības un sociālajos jautājumos Silvija Šimfa un padomniece izglītības un kultūras jautājumos Olga Kokāne tikās ar Pasaules Bankas izpilddirektoriem un iepazīstināja viņus ar sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanu Latvijas pašvaldībās. PB pārstāvji augstu novērtēja LPS darbu sociālās drošības tīkla stratēģijas izstrādē un ieviešanā, īpaši sarunās un koordinācijā ar ministrijām. S. Šķiltere aicināja PB palīdzēt novērst birokrātiskos šķēršļus programmas īstenošanā un lūdza mainīt nosacījumus par bezdarbnieku darba prakses vietām, lai viņus varētu nodarbināt arī pašvaldību uzņēmumos. A. Jaunsleinis savukārt ierosināja sociālā drošības tīkla stratēģijā paredzēt finansējumu invalīdu bezmaksas pārvadājumu kompensācijai sabiedriskajā transportā, bet O. Kokāne aicināja PB papildināt sociālās drošības tīkla stratēģiju ar punktu, lai skolēnu pārvadājumi no šīs stratēģijas naudas tiktu kompensēti visām pašvaldībām, kur rodas problēmas ar skolēnu pārvadājumiem.
• 6. novembrī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis tikās ar Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvjiem.
• 13. novembrī Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere, citi LPS padomnieki un Rīgas domes Finanšu departamenta vadība tikās ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem un apsprieda pašvaldību budžetus, nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanas un ES fondu apguves problēmas pašvaldībās.
Sarunas ar ministrijām
Ar Izglītības un zinātnes ministriju
• 17. novembrī LPS un Izglītības un zinātnes ministrijas sarunās tika apspriesta izglītības procesa kvalitāte (izglītības iestāžu licencēšana un akreditācija) un likumprojekti “Grozījumi Izglītības likumā”, “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” un “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, kā arī valsts un pašvaldību pasūtījums zinātnei un augstākajai un profesionālajai izglītībai un valsts izglītības informācijas sistēma. IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece un vispārējās izglītības nodaļas vadītāja Inita Juhņēviča informēja, ka valsts budžeta pavadošajā likumu paketē iesniegti grozījumi Vispārējā izglītības likumā, kas paredz bērna apmācību no pieciem gadiem ar nolūku sagatavot pirmajai klasei. Finansējums šim nolūkam būs no valsts budžeta, piešķirot to no Pasaules Bankas aizdevuma. Privātskolas finansēs tāpat kā valsts skolas pēc principa “nauda seko skolēnam”. Privātpersonu un juridisko personu ziedojumus varēs izmantot pedagogu darba samaksai interešu izglītībā. Netiek virzīts projekts par sešgadīgo apmācību 1. klasē, bet to pieļauj pašreizējais likums, ja vecāki vēlas un psihologs atļāvis bērnam mācības sākt no sešu gadu vecuma 1. klasē. Ministrija strādā pie mācību satura pilnveidošanas, paredzot arī atbilstošu pedagogu sagatavošanu, kā arī mācību līdzekļu un mācību grāmatu sagatavošanu. Ar profesionālās izglītības sistēmas attīstības koncepcijas projektu iepazīstināja IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktors Jānis Gaigals. No pašreizējām 59 profesionālās izglītības iestādēm paredzēts saglabāt 31, tajā skaitā 12 kompetenču centrus, savukārt 18 skolas plānots nodot pašvaldībām, lai tās apvienotu ar vispārējās izglītības vai interešu izglītības iestādēm. Paredzēts apvienot tās iestādes, kuru darbību ir optimālāk nodrošināt ar vienotu administrāciju un infrastruktūru, konsolidēt programmas un veidot integrētas izglītības iestādes, piedāvājot pašvaldībām pārņemt izglītības iestādes, kuru piepildījums ir prognozējams mazāks par 50%. Savukārt skolas, kuras netiks pakļautas reorganizācijai, plānots renovēt un pilnībā aprīkot, tam paredzot papildu ERAF un citu finansēšanas avotu līdzekļus. Nākotnē IZM plānojusi arī mainīt profesionālās izglītības iestāžu finansēšanas principus, paredzot, ka pašvaldības finansēs visu veidu izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumus, bet valsts – šo iestāžu pedagogu algas. Paredzēts pilnveidot pašvaldību savstarpējo norēķinu sistēmu, arī profesionālajā izglītībā ieviest finansēšanas modeli “nauda seko skolēnam” un izstrādāt jaunu Profesionālās izglītības likumu.
LPS Valdē
• 3. novembrī LPS Valdes sēdē apsprieda pašvaldību slimnīcu nākotni sakarā ar valsts politiku veselības aprūpes jomā. Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Guntis Libeks un padomniece Silvija Šimfa ziņoja par 28. oktobrī notikušo pašvaldību politiķu un slimnīcu vadītāju sanāksmi par slimnīcu privatizāciju. Valde vienojās sagatavot vēstuli Veselības ministrijai ar prasību beidzot iepazīstināt pašvaldības ar jauno māsterplānu un sniegt skaidrojumu par 2010. gada veselības aprūpes budžetu un tā atbilstību jaunajam māsterplānam, kā arī par strukturālajām reformām veselības aprūpes nozarē. Attiecībā par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pašvaldību konsultatīvu institūciju LPS Valde uzskata to par nelietderīgu. LPS padomnieki informēja Valdi par Pašvaldību savienības izcīnītajiem pasākumiem sociālā drošības tīkla stratēģijā. S. Šimfa uzsvēra, ka šī stratēģija tapusi, tikai pateicoties LPS, kas jau šāgada februārī sāka par to sarunas ar Labklājības ministriju, un arī atzīmēja LPS panākumu diskusijā ar valdību par noteikumu projektu “Valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas nosacījumi pašvaldībām garantētā minimālā ienākumu līmeņa pabalsta izmaksu nodrošināšanai un līdzekļu piešķiršanas kārtība”. 3. novembra MK sēdē pieņemtie noteikumi nosaka, ka valsts budžeta līdzekļus pašvaldībai GMI pabalsta izmaksu nodrošināšanai piešķir 50% apmērā no mēnesī pašvaldībā izlietotajiem līdzekļiem garantētā minimālā ienākumu līmeņa pabalsta izmaksu nodrošināšanai iedzīvotājiem. Savukārt valsts budžeta līdzekļus pašvaldībām dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai piešķir 20% apmērā. Lai saņemtu valsts budžeta līdzekļus, pašvaldībām līdz nākamā mēneša 15. datumam, kas seko pārskata mēnesim, jāiesniedz Labklājības ministrijā pieprasījums. S. Šimfa arī informēja par grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredz, ka pašvaldības ar saistošajiem noteikumiem var atzīt par trūcīgu personu, kurai ir parādsaistības. Sociālās drošības tīkla stratēģijā veselības jomā LPS panākusi, ka tiek piešķirti atvieglojumi trūcīgām personām – no sociālās drošības tīkla naudas tām apmaksā pacienta iemaksas un līdzmaksājumus, kā arī trūcīgo pacientu uzturēšanos “slimnīcu viesnīcās” ārstēšanās periodā, un šī nauda netiek iekļauta slimnīcu kvotās, bet atmaksāta kā atsevišķs maksājums. Ar sociālās drošības tīkla pasākumiem izglītības jomā iepazīstināja padomniece izglītības un kultūras jautājumos Olga Kokāne. Pateicoties sociālās drošības tīkla ieviešanai, atjaunota piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības finansēšana un pašvaldības beidzot saņēmušas līdzekļus šo bērnu pedagogu algām par septembri un oktobri. LPS turpinās prasīt valdībai kompensēt skolēnu pārvadājumus visām pašvaldībām, kur ar tiem rodas problēmas. Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs aicināja LPS rīkot kopīgu sanāksmi ar IZM tām pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas profesionāli tehniskās skolas.
LPS komitejās
Tehnisko problēmu komitejā
• 27. oktobrī notika apvienotā LPS Tehnisko problēmu komitejas un Dzīvokļu apakškomitejas sēde, kurā izskatīja Valsts kontroles informatīvo ziņojumu “Privatizēto dzīvojamo māju apsaimniekošanas atbilstība normatīvo aktu prasībām Rīgas, Liepājas, Rēzeknes un Valmieras pilsētas pašvaldībās”, ko sniedza VK Piektā revīzijas departamenta direktors Aivars Ērglis. Komiteja pilnvaroja LPS padomnieku Aino Salmiņu sagatavot vēstuli Saeimas Juridiskajam birojam, Ekonomikas ministrijai un RAPLM, lai noskaidrotu valsts institūciju kopējo viedokli atsevišķu likumu un normatīvo aktu piemērošanā saistībā ar dzīvojamo māju apsaimniekošanu. Situāciju siltumapgādē analizēja Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas izpilddirektors Andris Akermanis, kurš norādīja, ka ievērojami samazinājies siltumapgādes patēriņš, un aicināja izvērtēt, vai ir lietderīgi kurināšanai tērēt gāzi, ja netiek izmantota koģenerācija. Savukārt Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis vērsa uzmanību uz to, ka strauji pieaug parādi par siltumapgādi un pārējiem pakalpojumiem. Informāciju par kārtību, kādā paredzēta a/s “Latvenergo” palīdzība maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, sniedza mārketinga un klientu apkalpošanas direktore Solvita Linde. Par šīs programmas īstenošanu gādās LPS, pamatojoties uz noslēgto dāvinājuma līgumu. Komiteja arī izskatīja ES fondu izmantošanas iespējas enerģētikas nozarē, par ko informēja Ekonomikas ministrijas ES fondu ieviešanas departamenta direktors Edmunds Valantis. Sakarā ar to, ka, pamatojoties uz komitejas locekļu un būvvalžu aktīvu atbalstu, izdevies apturēt likumprojekta “Būvniecības likums” tālāku virzību, komiteja nolēma izveidot darba grupu, kas pilnvarota sagatavot grozījumus Būvniecības likumā un Vispārīgajos būvnoteikumos. Tā kā Satiksmes ministrijai saskaņā ar valdības apstiprināto plānu ir jāiesniedz grozījumi MK 2008. gada 11. marta noteikumos nr. 173 “Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība”, komiteja pieprasa atjaunot finansējumu proporcijas 30%:70% apmērā starp pašvaldībām un valsti, saglabāt pašreizējo sadalījuma kārtību starp pašvaldībām un ierosina noteikumos proporcijas noteikt šādi: 30,9% – ielām un tiltiem un 20,9% – autoceļiem.
Veselības un sociālo jautājumu komitejā
• 10. novembrī, kad pasaulē atzīmēja Starptautisko sociālo darbinieku dienu, notika LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēde. Vispirms tās dalībnieki uzzināja par jaunizveidotā Veselības ekonomikas centra mērķiem un uzdevumiem, par ko informēja VEC Sabiedrības veselības departamenta direktors Māris Taube. Interesenti ar Veselības ekonomikas centru klātienē var iepazīties Rīgā, Duntes ielā 12/22, savukārt neklātienē – http://www.vec.gov.lv. Daudz pārdomu un iebildumu nācās uzklausīt Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta vecākajai referentei Dacei Zvirgzdiņai, komitejai vērtējot sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības valsts statistikas pārskatu jaunās veidlapas. Mazāk iebildumu, toties vairāk pārsteigumu klātesošajiem sagādāja MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, sniedz nepieciešamo palīdzību”, ar ko iepazīstināja LM Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta vecākā referente Inga Martinsone. Lai īstenotu ieceri atsevišķas valsts funkcijas novirzīt citām iestādēm vai organizācijām, nākamgad šos līdzekļus administrēs Latvijas Bērnu fonds, ar kuru pašvaldības slēgs līgumus. Otrs jaunums – palīdzības sniegšanai ne vienmēr pietiek ar 30 dienām, turpmāk vajadzības gadījumā šo laiku varēs paildzināt; palīdzību neatteiks pat tad, ja kvotas jau būs izsmeltas. Komitejas locekļi vienojās atbalstīt MK noteikumu projektu “Noteikumi par higiēnas prasībām bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem”. Par lauku slimnīcām un šīs problēmas turpmāko risinājumu LPS organizētajā pašvaldību vadītāju un slimnīcu vadītāju sanāksmē pastāstīja komitejas priekšsēdētājs Guntis Libeks, viņa vietnieks Aivars Lācarus un padomniece Silvija Šimfa. Komiteja lūgs Veselības ministrijai sniegt konkrētu atbildi par veselības aprūpes nākotni. Komiteja vienojās deleģēt Dobeles novada domes priekšsēdētāju Andreju Spridzānu pārstāvēt pašvaldību viedokli Nodarbinātības valsts aģentūras komisijā, kas izvēlas bezdarbnieku pārkvalifikācijas programmu īstenotājus.
Reģionālās attīstības un sadarbības komitejā
• Šajā dienā notika arī LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde, kurā par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu ziņoja RAPLM Pašvaldību attīstības departamenta pašvaldību reformu nodaļas vadītājs Arnis Šults. Viņš informēja, ka paredzētas vairāku veidu vienas pieturas aģentūras: vietējas nozīmes neklātienes VPA (tagadējo novadu sastāvā iekļautajos aptuveni 440 pagastos), novada nozīmes klātienes VPA (89 administratīvajos centros, izņemot nacionālās un reģionālās nozīmes klātienes centrus) un nacionālās un reģionālās nozīmes VPA (bijušie rajonu centri plus Smiltene, Līvāni un Sigulda). RAPLM Elektroniskās pārvaldes departamenta elektronisko pakalpojumu plānošanas nodaļas vadītājs Gatis Ozols skaidroja VPA otru līmeni – pakalpojumu nodrošināšanu elektroniskajā vidē. Izveidots portāls www.latvija.lv, ko var uzskatīt par virtuālo VPA jeb valsts vienoto kontaktpunktu. Tajā jau apkopota informācija par aptuveni 700 pakalpojumiem. A. Šults uzsvēra, ka dažu mēnešu laikā būs gatava koncepcija par VPA principa ieviešanu pašvaldību darbā, un vēlējās noskaidrot pašvaldību viedokli par šo ieceri. Klātesošie rosināja centralizēti sagatavot dokumentus standartpakalpojumiem, lai katra pašvaldība velti netērētu resursus. Komitejas vadītājs Gints Kaminskis, apkopojot diskusijā dzirdēto, formulēja kopējo viedokli – komiteja neiebilst pret RAPLM sākto darbu, tomēr aicina darīt visu, lai izvairītos no liekiem un dublējošiem pienākumiem, kas būtu jāveic pašvaldībām. LPS padomnieks Jānis Piešiņš ziņoja par ierosinātajiem grozījumiem Tūrisma likumā. Komiteja neiebilst pret to, ka pašvaldībām uztic tiesības vērtēt gidu pakalpojumus, tomēr tas nevar būt obligāts pienākums. J. Piešiņš informēja par vēl kādu jaunumu – Aizsargjoslu likumā ietverto normu integrēšanu citos normatīvajos aktos. Likumu plānots sadalīt trīs daļās: vispārējs “jumta” likums noteiktu, kas ir aizsargjosla (kultūras pieminekļiem – aizsargzona), Vides ministrija precizētu aizsargjoslas saistībā ar dabas objektiem, kam jākalpo sabiedrības labā (jūras piekraste u.c.), bet Ekonomikas ministrija – tehniskās aizsargjoslas (drošības, ekspluatācijas u.c.). Pēc diskusijām komitejas locekļi atzina, ka saistībā ar aizsargjoslām valstī joprojām valda daudz neskaidrību, tāpēc nolēma uz komiteju aicināt Tieslietu ministrijas pārstāvjus.
Izglītības un kultūras jautājumu komitejā
• 17. novembrī LPS Izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēdē tika saskaņoti viedokļi pirms todien notiekošajām sarunām ar Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī apsprieda jautājumus, kas jāpārrunā sarunās ar Kultūras ministriju, un izskatīja grozījumus Izglītības likumā, Vispārējās izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā.
Citi notikumi
• 28. oktobrī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, tiekoties ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvjiem, atkārtoti aicināja pazemināt elektroenerģijas nakts tarifu ārējam apgaismojumam, lai pašvaldībām līdzekļu trūkuma dēļ nenāktos atslēgt ielu apgaismojumu. Apspriežot pašvaldību konsultatīvās institūcijas nolikuma projektu un novērtējot situāciju sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jomā pēc pašvaldību regulatoru likvidēšanas, abas puses nonāca pie slēdziena, ka šādas institūcijas izveide pie SPRK nav lietderīga, bet likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” jāveic grozījumi, lai samazinātu birokrātiskās pārvaldes formas.
• Šajā dienā notika pašvaldību politiķu un slimnīcu vadītāju sanāksme par slimnīcu privatizāciju. Talsu novada domes deputāts Aivars Lācarus uzskata, ka jāpieprasa Veselības ministrijai jaunais māsterplāns, veselības aprūpes finansējums jāatdod reģionālajām pašvaldībām līdz ar to izveidi, jāsakārto veselības apdrošināšanas sistēma un jāsamaksā atlaišanas pabalsti atlaistajiem slimnīcu darbiniekiem. Ja ministrija šīs prasības nepildīs, tad no likuma “Par pašvaldībām” jāizslēdz pašvaldību atbildība par veselības aprūpes pieejamību. Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme dalījās pieredzē par sadarbību ar a/s “Veselības aprūpes fonds” un aicināja LPS noformulēt kopīgu viedokli par privātā kapitāla piesaisti pašvaldību slimnīcām. Arī Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs un LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Guntis Libeks atzina, ka pašvaldībām, lai saglabātu slimnīcu pakalpojumus, cits nekas neatliek kā piesaistīt privāto kapitālu. Sanāksmes dalībnieki vienojās iesniegt izskatīšanai LPS 3. novembra Valdes sēdē jautājumu par pašvaldību slimnīcu nākotni un aicināt uz sarunām Veselības ministriju.
• 3. novembrī notika LPS un Zemkopības ministrijas kopīga sanāksme sakarā ar to, ka steidzamības kārtā iesniegti grozījumi Meliorācijas likumā, kas būtiski skar pašvaldības. Sanāksmē tika apspriests jautājums par polderiem, valsts pārvaldes sistēma un vēlamās izmaiņas no ZM puses un Meliorācijas likuma grozījumi un LPS nesaskaņotie panti.
• 4. novembrī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, padomnieces Silvija Šimfa, Olga Kokāne un Sniedze Sproģe un žurnāla “Logs” redaktore Gunta Klismeta Viļakā tikās ar pašvaldības deputātiem, darbiniekiem un iedzīvotājiem. Viļakas novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs iepazīstināja ar problēmām pašvaldības darbā un iecerēm profesionālās izglītības un sociālās aprūpes jomā.
• 16. novembrī pašvaldību sadraudzības jautājumu un projektu speciālistu sanāksmē Polijas, Vācijas, Lietuvas un Zviedrijas vēstniecību Latvijā pārstāvji informēja par aktualitātēm savās valstīs un sniedza vispārīgu informāciju par ekonomikas, izglītības un kultūras jautājumiem. Sanāksmes otrajā daļā dalībniekus uzrunāja Latvijas Lauku foruma valdes loceklis Valdis Kudiņš un LPS padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, kuri pastāstīja par partnerības lomu vietējās attīstības veicināšanā, vietējo iniciatīvas grupu izveidi un finansējuma piesaisti.
• 17. novembrī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, a/s “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons un valdes loceklis Uldis Bariss parakstīja līgumu par sociālās palīdzības programmas realizāciju trūcīgo atbalstam. Palīdzību elektroenerģijas 500 kWh norēķinu karšu veidā saņems 100 000 Latvijas mājsaimniecību. Līgums paredz, ka atbalsts elektrības maksājumiem tiks sniegts divām iedzīvotāju grupām – garantētā minimālā ienākuma pabalsta saņēmēju mājsaimniecībām un trūcīgām ģimenēm ar bērniem. Katra mājsaimniecība neatkarīgi no tā, cik trūcīgo personu tajā dzīvo, varēs saņemt vienu 500 kWh norēķinu karti, kuras vērtība ir 37,15 latu. Lai dāvanu kartes “Elektrības norēķinu kartes – 500 kWh” varētu nodot pašvaldībām, LPS nosūtījusi katrai domei līguma projektu par karšu nodošanu un izlietošanas un atskaitīšanās kārtību. Ja pašvaldība divu nedēļu laikā no šā līguma projekta saņemšanas nevienosies ar LPS par līguma noslēgšanu un neparakstīs to, tad LPS ir tiesības attiecīgajai pašvaldībai paredzētās dāvanu kartes sadalīt pārējām pašvaldībām. 8. decembrī “Latvenergo” sadarbībā ar LPS rīkos semināru pašvaldību darbiniekiem, kurā skaidros visus ar karšu izplatīšanu saistītos jautājumus. Neskaidrību gadījumā varat zvanīt uz bezmaksas tālruni 80200402.
Piekrastes pašvaldību apvienībā
• 13. novembrī Lapmežciemā notika Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības pašvaldību vadītāju sapulce, kurā izskatīja izmaiņas LPPA nolikumā, izvēlēja apvienības valdi piecu cilvēku sastāvā un par priekšsēdētāju ievēlēja Engures novada domes deputātu Edmundu Pētersonu, bet par viņa vietnieku – Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieku Māri Dadzi. LPPA sekretāres pienākumus arī turpmāk pildīs LPS padomniece vides jautājumos Gunta Lukstiņa. Sanāksmē apsprieda prioritāri risināmos piekrastes attīstības jautājumus – aizsargājamās jūras teritorijas, gājēju celiņi piekrastē, peldvietu izveidošanas un uzturēšanas kārtība u.c. – un uzklausīja RAPLM Telpiskās plānošanas departamenta vecākās referentes Daces Grantas ziņojumu par Baltijas jūras Latvijas piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēm 2011. – 2017. gadam.
Novadu slimnīcu apvienībā
• 27. oktobrī Novadu slimnīcu apvienības sanāksmē Veselības norēķinu centra Veselības aprūpes pakalpojumu departamenta vadītāja vietnieks un līgumu daļas vadītājs Ēriks Miķītis atbildēja uz novadu slimnīcu vadītāju jautājumiem un atgādināja, ka kopš 1. oktobra līgumus ar veselības aprūpes iestādēm slēdz un norēķinus veic VNC. Viņš informēja, ka MK noteikumu nr. 1046 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība” 24. pielikumā “Slimnīcas, kuras sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, un valsts pārvaldes iestādes, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus” minētajām veselības aprūpes iestādēm, tajā skaitā novadu slimnīcām, nav jāiztur atlase uz noteiktajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Tā, piemēram, ja novada slimnīca grib atvērt dienas stacionāru, tai tikai jāinformē par to VNC teritoriālā nodaļa. Arī par mājas aprūpi VNC neorganizē atlasi, taču var neslēgt līgumu, ja šajā teritorijā kāds jau veic mājas aprūpi. Veselības aprūpe slimnīcā vai pansionātā netiek uzskatīta par mājas aprūpi un to neapmaksā. Par mājas aprūpi VNC maksā deviņus latus par katru braucienu pie pacienta līdz divām reizēm dienā. Mājas aprūpi šogad VNC apmaksās visu, jo kvotas tai nav noteiktas, arī 2010. gadā kvotas netiek plānotas. VNC pārstāvis atgādināja, ka centrs maksās pacienta iemaksu par pacientiem, kuriem ir pašvaldības izziņa par trūcīgās personas statusu, un ka pacienta iemaksu par visiem no tās atbrīvotajiem pacientiem VNC maksā virs kvotas. Centrs apmaksās arī izmitināšanas izdevumus trūcīgām un pavadošām personām – 9,45 latus diennaktī. Ādažu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Pēteris Pultraks ierosināja prasīt Veselības ministrijai, lai novadu slimnīcas iekļautu to slimnīcu sarakstā, kam valsts maksā par aprūpes gultu pakalpojumiem, un lai valsts kompensē atlaišanas pabalstus mediķiem un atbalsta personālam, kuru nācās atlaist 13 slimnīcās, ar kurām kopš 1. aprīļa valsts neslēdz līgumus par stacionārajiem pakalpojumiem.
Izpilddirektoru asociācijā
• 6. novembrī Rīgā, Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijā, notika Latvijas pašvaldību izpilddirektoru sanāksme, kurā par 2010. gada valsts budžetu un ES struktūrfondu finansētajiem projektiem informēja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieki Baiba Bāne un Andžs Ūbelis. Savukārt LPS padomniece Lāsma Ūbele pastāstīja par LPS un Ministru kabineta 2010. gada domstarpību un vienošanās protokolu, bet FM Tautsaimniecības analīzes un fiskālās politikas departamenta valsts sektora darba samaksas politikas nodaļas vadītāja Inga Ošiņa iepazīstināja ar likumprojektu “Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības sistēmu”. LPIA gada sapulce notiks 11. decembrī Jelgavas novada domē.
LPS pārstāvniecībā Briselē
• 13. novembrī Briselē notika Reģionu komitejas CONST komisijas sēde un tās ietvaros seminārs – dialogs par pamattiesību daudzlīmeņu aizsardzību un veicināšanu “Bērna tiesības”. Seminārā piedalījās Dobeles novada domes deputāts Andris Elksnītis.
• 18. novembrī notika ECOS sēde un seminārs, kurā piedalījās Grobiņas novada domes deputāts Jānis Neimanis.
• 19. novembrī Reģionu komitejā notika diskusija ar Eiropas un nacionālajām pašvaldību asociācijām par Kohēzijas politikas nākotni un topošo RK atzinumu, kurā LPS priekšsēža padomniece ES jautājumos Evita Gržibovska atbilstoši LR nacionālajai pozīcijai izteica viedokli par šo jautājumu.
• 20. novembrī RK COTER sēdē piedalījās Grobiņas novada domes deputāts Jānis Neimanis, Ventspils pilsētas domes deputāts Jānis Vītoliņš un Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa. Sēdē izskatīja RK atzinuma projektu par 6. progresa ziņojumu par ekonomisko un sociālo kohēziju. Notika arī diskusija par ES kohēzijas politikas nākotni politiskā līmenī. EK aicinājusi Reģionu komiteju sniegt teritoriālās kohēzijas definīciju. J. Neimanis izteica Latvijas un pašvaldību viedokli par šo jautājumu, uzsverot, ka kohēzijas politikai pēc 2013. gada ir jāsaglabā tās sākotnējais mērķis – attīstības atšķirību izlīdzināšana starp mazāk attīstītajām teritorijām un pārējo ES.
Informācijai
• Līdz 1. decembrim var pieteikties Eiropas Komisijas programmai “Jaunatne darbībā”. Tās mērķis ir ar Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras starpniecību atbalstīt partnerības starp Eiropas Komisiju un reģioniem, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, kas tiecas pilnveidot vai pastiprināt ilgtermiņa darbības, stratēģiju un programmas neformālās izglītības un jaunatnes lietu jomā. Ar 2009. gada darba programmu var iepazīties tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/dgs/education_culture/calls/docs/ c_2008_5446wp2009.pdf.
• Līdz 2010. gada 20. februārim Vācijas vēstniecībā pašvaldību vadītāji un jaunatnes lietu speciālisti var pieteikties studiju programmai Vācijā par darbu ar jaunatni. Plašāku informāciju par pieteikšanās kārtību skatiet: www.agj.de.
• No 22. līdz 26. martam norisināsies kārtējā ES Ilgtspējīgas enerģijas nedēļa “European cities fighting climate change”, kurā var iesaistīties arī pašvaldības. Papildu informācija mājaslapā: http://www.eusew.eu/. Pilsētas var reģistrēt savus pasākumus mājaslapā līdz 18. martam.
• Līdz 31. martam var pieteikties Dubaijas starptautiskajai balvai par labo praksi dzīves vides uzlabošanā. Katrs uzvarētājs saņems naudas balvu 30 000 ASV dolāru apmērā, sertifikātu un trofeju. Kandidāti, kas pieteiksies balvai līdz 31. janvārim, saņems atbildes par viņu pieteikumu virzību. Pieteikties var tiešsaistē: www.dubaiaward.ae.
• Izsludināts jauns pieteikumu konkurss 2010. gadam Eiropas Savienības Mūžizglītības programmā ar dažādiem iesniegšanas termiņiem. Pieteikumus var iesniegt visās sektorālajās programmās – Comenius (vispārējā izglītība), Erasmus (augstākā izglītība), Grundtvig (pieaugušo izglītība), Leonardo da Vinci (profesionālā izglītība), Jean Monnet (Eiropas integrācija) un Caurviju programmā (politikas veidošanas un valodu mācību veicināšana, IKT ieviešana, valorizācija). Vairāk informācijas par Mūžizglītības programmu 2010. gadam un pieteikumu konkursa dokumenti pieejami šeit: http://www.apa.lv/index.php?node=308.
Apsveicam!
• 17. novembrī Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts trim pašvaldību vadītājiem – Cēsu novada pašvaldības priekšsēdētājam Gintam Šķenderam par nozīmīgu ieguldījumu pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā un kvalitātes uzlabošanā, kā arī par veiksmīgu darbu investīciju piesaistē un apguvē pašvaldības teritorijas attīstībai, Ogres novada domes priekšsēdētājam Edvīnam Bartkevičam par nozīmīgu ieguldījumu un mērķtiecīgu darbu pašvaldības infrastruktūras sakārtošanā un attīstībā un Aizkraukles novada domes priekšsēdētājam Vilnim Plūmem par nozīmīgu ieguldījumu pieejamo un kvalitatīvo pašvaldības sniegto pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem.
www.lps.lv
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017