Rīga 7°C, mākoņains, bez nokrišņiem, Z vējš 3m/s
Otrdiena, 2024. gada 07. maijs 03:56
Vārda dienas: Henriete, Henrijs, Jete
Rīgas partneri – Kobe un Sanktpēterburga
Atzīmējot Rīgas un Kobes sadraudzības 35. gadadienu, 11. novembrī Kobē notika pasākums, kurā Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars nolasīja Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova vēstuli. Tajā Rīgas mērs aicina sadarboties vēl aktīvāk un mudina kobiešus apmeklēt Latvijas galvaspilsētu. Pasākums notika Kobē izveidotajā Rīgas dārzā, kur Latvijas vēstnieks svinīgi dāvināja Kobes pilsētai piecus bērzu stādus no Latvijas. Kobes vicemērs Joiči Išii savā uzrunā atzīmēja Kobes un Rīgas labo sadarbību, kā arī minēja, ka sadraudzības saiknes starp abām pilsētām izveidojušās galvenokārt tāpēc, ka abas ir ostas pilsētas. Savukārt Rīgas un Sanktpēterburgas sadarbības ietvaros no 12. līdz 14. novembrim Rīgā notika Sanktpēterburgas dienas, kuru laikā Latvijas galvaspilsētā ieradās plaša sadraudzības pilsētas delegācija Sanktpēterburgas vicegubernatores Allas Maņilovas vadībā. Sanktpēterburgas dienu programmā bija iekļautas oficiālas pieņemšanas, uzņēmēju tikšanās, domu apmaiņa ar augstskolu mācībspēkiem, kultūras pasākumi un citas norises. Sanktpēterburgas augstskolu pārstāvji iepazīstināja Rīgas skolu direktorus ar augstākās izglītības iegūšanas iespējām Sanktpēterburgas universitātēs. Pilsētā pie Ņevas darbojas vairāk nekā 100 augstāko mācību iestāžu, no kurām 52 ir valsts augstskolas. Kopumā Sanktpēterburgā mācās ap 450 tūkstošiem studentu, un 15 000 ārvalstu studentu vidū ir arī 270 jauniešu no Latvijas. Tā kā Latvija un Krievija noslēgusi starpvalstu līgumu par studentu apmaiņu, Rīgas jauniešiem ir iespējams iekļūt Sanktpēterburgas augstskolās arī ar valsts atbalstu. Informāciju par Sanktpēterburgas augstskolām, to piedāvātajām programmām un iespējām, kā arī nepieciešamajiem dokumentiem, iestāšanās kārtību un mācībām interesenti var iegūt internetā, apmeklējot Sanktpēterburgas augstākās izglītības mājaslapu http://www.studyspb.ru/.
Rīgas pašvaldība paplašina bērnudārzu tīklu
Rīgas dome, gatavojot nākamā gada budžetu, pieņēmusi lēmumu ievērojami paplašināt bērnudārzu tīklu, nodrošinot papildu vietas apmēram 1000 bērniem. Būvniecībai tiks novirzīti arī tie līdzekļi, ko pašvaldība līdz šim izmantoja pabalstu izmaksai, ja nevarēja nodrošināt vietu bērnudārzā. “Patlaban tomēr ir jāizdara izvēle – vai turpināt tikai pabalstu izmaksāšanu vai rūpēties par jaunu pirmsskolas iestāžu atvēršanu. Mēs izšķīrāmies par otro variantu, jo tas risina problēmu pēc būtības,” uzsver Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane. Šogad atklāts jauns bērnudārza “Austriņa” korpuss ar 237 vietām Valdeķu ielā, drīzumā durvis vērs jaunā pirmsskolas izglītības iestāde “Blāzmiņa” Skuju ielā, kur būs vieta 252 mazuļiem, patlaban tiek renovēta 169. pirmsskolas izglītības iestādes filiāle Viestura prospektā, kur vieta 200 mazuļiem. Nākamgad tiek plānota bērnudārza “Dzīpariņš” pārbūve Biķernieku ielā un remontdarbi tajās bērnudārzu tipveida ēkās, kas tika atbrīvotas vispārizglītojošo skolu pilnveides plāna īstenošanas gaitā.
Dienas aprūpes centra bibliotēka Katoļu ielā kļūst aizvien iecienītāka
Katoļu ielā 57, kur kopš maija darbojas dienas aprūpes centrs bezpajumtniekiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, ierīkots Rīgas Centrālās bibliotēkas grāmatu izsniegšanas punkts, un ar katru dienu tas iegūst aizvien lielāku popularitāti. Ik dienu šo bibliotēku apmeklē 50 – 60 cilvēku. Dienas centra apmeklētāji var lasīt grāmatas un žurnālus – šeit ierīkotas 60 vietas lasīšanai. Ja viņiem ir pase, ko parādīt bibliotekāram, un mājas, kur lasīt, grāmatas tiek izsniegtas arī uz mājām. Bibliotēkā var skatīties televīziju un bez maksas lietot datorus, kas īpaši noder, meklējot darbu. Bibliotekāri sniedz arī individuālas konsultācijas, kā tikt pie nepieciešamās informācijas, kā rīkoties ar e–pastu un iegūt aktuālu informāciju par dažādu institūciju pakalpojumiem. Dienas aprūpes centrā iekārtotais grāmatu izsniegšanas punkts ir otrais Rīgas Centrālās bibliotēkas sociālās ievirzes projekts. Kopš 2006. gada RCB grāmatu izsniegšanas punkts darbojas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā, un līdzīgu pakalpojumu iecerēts piedāvāt arī Brasas cietumā.
Jūrmalai – informācijas pārstāvniecības Maskavā un Baltkrievijā
Oktobra beigās Maskavā darbu sāka divas jaunas Jūrmalas pilsētas tūrisma informācijas pārstāvniecības, kas atrodas vadošo Maskavas tūrisma kompāniju telpās. Abas Krievijas tūrisma firmas – “AB Club” un “Baltic Servis” – sadarbībā ar Jūrmalas domi nodrošinās maskaviešiem plašu informāciju par Latvijas kūrortpilsētu. Jūrmalai tik nozīmīgais Krievijas tūrisma tirgus veido 18% no mūsu kūrortpilsētu apmeklējušo tūristu skaita. Savukārt novembra beigās durvis vērusi jaunā Jūrmalas tūrisma pārstāvniecība Baltkrievijā. Tā atrodas Minskas vadošās tūrisma kompānijas “Latinserviss” telpās. Katru gadu no Baltkrievijas Jūrmalā ierodas ap 5000 atpūtnieku, un pēdējos gados skaitam ir tendence pieaugt.
50. jubilejas svinības kūrortpilsētā
Ar Jūrmalas 50. gadadienai veltītās fotokonkursa izstādes “Oda manai pilsētai” atklāšanu 6. novembrī sākās Jūrmalas dzimšanas dienas pasākumi. Šai izstādei sekoja citas, kā arī dažādi tematiski pasākumi un sarīkojumi, kino retrospekcijas pēcpusdiena, bērnu radošās darbnīcas un āra spēles, fotomedības Jomas ielā un orientēšanās pa pilsētas centra kultūrvēsturiskajām vietām, svētku koncerti un dievkalpojums – aizlūgums par Jūrmalas pilsētu un jūrmalniekiem. Īstā dzimšanas diena Jūrmalai sakrīt ar Lāčplēša dienu, jo Latvijas PSR Augstākās Padomes dekrēts par Jūrmalas izveidošanu pieņemts 1959. gada 11. novembrī. Pilsēta tapa, apvienojot Rīgas pilsētas Rīgas Jūrmalas rajonu un divas patstāvīgas pilsētas – seno kūrvietu Ķemerus un nu jau vairāk nekā 750 gadus veco Sloku. Lāčplēša dienā jūrmalnieki pulcējās pie pieminekļa Brīvības cīņu dalībniekiem un devās lāpu gājienā uz kapteiņa Paula Zolta pieminekli Kaugurciemā. Bet 13. novembrī pie Jūrmalas pilsētas muzeja filiāles – Aspazijas mājas Dubultos tika atklāts tēlnieces Artas Dumpes veidotais piemineklis “Aspazija”. Svinīgajā atklāšanas ceremonijā piedalījās arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, pati māksliniece, Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics un deputāti, kā arī literāti, mākslinieki, literatūras un mākslas zinātnieki un interesenti, kam tuva Aspazijas daiļrade. Pieminekļa iegāde un uzstādīšana Jūrmalas pašvaldībai izmaksājusi 16,6 tūkstošus latu.
Pumpuru vidusskola 75. gadadienā atgriezusies vēsturiskajā ēkā
2. novembrī Pumpuru vidusskolā notika skolas vēsturiskā korpusa atklāšana pēc rekonstrukcijas un restaurācijas. Zīmīgi, ka pirms 75 gadiem – 1934. gada 30. oktobrī – Pumpuru skola sāka darbu šajā toreiz jaunuzceltajā ēkā, kas tagad atzīta par kultūrvēsturisku pieminekli. Pumpuru vidusskolas vēsturiskā korpusa atklāšanas pasākumā piedalījās Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics, celtnieku pārstāvji, bijušie absolventi un, protams, skolas audzēkņi un pedagogi. Pumpuru vidusskolu beiguši daudzi Latvijā pazīstami cilvēki, te dzimusi slavenā grupa “Menuets”. Pēc ēkas svinīgās atklāšanas skolēni devās uz audzināšanas stundu un tikšanos ar absolventiem un bijušajiem pedagogiem, bet pēc tam viņi veidoja apsveikuma plakātus “Pumpuru vidusskolai 75”, ko izvietoja izstādē skolas gaitenī. Vēsturiskās ēkas kapitālais remonts ir pirmais posms skolas rekonstrukcijas projektā. To veica SIA “Gādība”, kam tas bija otrs vērienīgais skolu pārbūves projekts Jūrmalā, jo vienlaikus viņi rekonstruēja arī Slokas pamatskolu, kur 1. septembrī skolēni atgriezās gaišās un plašās telpās, ārpus tām aizvadījuši pat mazāk nekā mācību gadu. Pumpuru vidusskolas rekonstrukcijas pirmā kārta pašvaldībai izmaksājusi 1,26 miljonus latu. Lai gan tajā bija paredzēta tikai skolas vēsturiskā korpusa atjaunināšana, celtnieki paveica arī daudzko no otrajā kārtā ieplānotā. Ēkai nomainītas inženierkomunikācijas, izbūvēta jauna ventilācijas sistēma un siltummezgls, gandrīz no jauna uzbūvēta saimniecības ēka, iežogota un labiekārtota skolas teritorija – pagalmā ieklāts bruģis, izveidotas taciņas, iekārtots laukums zaļajai klasei un vieta, kur rotaļāties piecgadīgajiem un sešgadīgajiem, kas gatavojas skolas gaitām. Vissarežģītākais uzdevums bija vēsturiskās aktu zāles atjaunošana. Nu tajā ieklāts parkets, atjaunoti ozolkoka sienu paneļi, renovēti griesti un izveidota skatuve. Pašvaldība cer, ka nākamgad varēs būvdarbus turpināt.
Priedainē top moderns bērnudārzs
Jaunajā bērnudārzā, kas top Priedainē, nosvinēti spāru svētki, un celtnieki sākuši klāt jumta segumu, lai paredzētajā laikā – nākamā gada martā – bērnudārza “Katrīna” renovācija un rekonstrukcija tiktu pabeigta. Pēc Jūrmalas pilsētas domes pasūtījuma to veic pilnsabiedrība “CB un LX grupa”. Līgums ar būvniekiem tika noslēgts februārī, paredzot, ka gada laikā dzīvojamā māja Salaspils ielā 4 būs pārveidota par mūsdienīgu pirmsskolas iestādi. Jaunajā bērnudārzā varēs uzturēties 86 mazuļi četrās grupiņās. Tas būs pirmais Jūrmalas bērnudārzs ar peldbaseinu un videi draudzīgu un ekonomisku apkures sistēmu, izmantojot zemes siltumu. Šim nolūkam tiek veidoti 23 urbumi, kas siltumu ņems no 70 metru dziļuma. Bērnudārza “Katrīna” renovācija un rekonstrukcija tiek lēsta 1,52 miljonu latu apmērā, no kuriem 970 tūkstošus segs Eiropas Savienība, 34 tūkstošus dos valsts, bet pārējais finansējums ir no Jūrmalas pašvaldības budžeta.
Ventspilī nosvinēti spāru svētki jauna materiāla ražotnei
27. oktobrī Ventspilī tika nosvinēti spāru svētki Kustes dambī 30a. Ēkā, ko pēc Ventspils brīvostas pārvaldes pasūtījuma būvē SIA “Arbo”, atradīsies moderns kokapstrādes uzņēmums “Dendrolight Latvija”, kas plāno ražot inovatīvu produktu – masīvkoka šūnu materiālu. Šā projekta īstenošana ir veiksmīgs publiskā un privātā sektora sadarbības piemērs. Ražošanas ēkas būvniecība Ventspils brīvostas teritorijā tika uzsākta aprīlī. “Dendrolight” ražotnei tiek būvēta 7000 m2 liela ražošanas ēka un 15 000 m2 kraujlaukumi ar inženiertīkliem. SIA “Dendrolight Latvija” jauno ražošanas ēku nomās no Ventspils brīvostas pārvaldes un tajā uzstādīs tehnoloģisko līniju apmēram desmit miljonu latu vērtībā. Jaunās ražotnes būvniecību iecerēts noslēgt februārī, un SIA “Dendrolight Latvija” būs pirmais licencētais šāda produkta ražotājs pasaulē. “Dendrolight” materiālu iegūst, īpašā veidā apstrādājot koksni un veidojot tajā daudzas mazas noslēgtas gaisa kameras jeb šūnas. Iegūto materiālu raksturo tā vieglums, lielas izturības spējas, laba siltumizolācija, kā arī ekoloģiskā vērtība. Tā ražošanā tiks izmantota vietējā izejviela – koksne. Jauno materiālu paredzēts izmantot mēbeļu ražošanā, māju, dzīvojamo treileru būvniecībā u.c.
Infrastruktūras uzlabojumi Ventspils brīvostā
Ventspilī noslēgušies būvniecības darbi projekta “Esošās infrastruktūras jaudas un efektivitātes optimizācija Ventspils brīvostā” ietvaros, kas ir Latvijā pirmais Eiropas Komisijas TEN–T programmas līdzfinansētais būvniecības projekts. Tā vispārējais mērķis ir ostas infrastruktūras tālāka attīstība un konkurētspējas palielināšana, tādēļ projekta ietvaros tika veikta Ventspils ostas pienākošā kanāla paplašināšana, brīvostas universālā termināļa klientu apkalpošanas centra izveide, 3. muliņa rekonstrukcija un 14. piestātnes būvniecība. Brīvostas 3. muliņa piestātnes ir dziļākās Ventspils ostā, un tajās tiek apkalpoti vislielākie kuģi, kādi var ienākt Ventspils ostā. TEN–T projekta aktivitāšu rezultātā Ventspils brīvosta ieguvusi labi un droši aprīkotu papildu piestātni, kas palielina termināļa pārkraušanas jaudu. Projekta izmaksas ir vairāk nekā 22 miljoni eiro.
Uzsākta Liepājas ostas padziļināšana
Līdz ar līguma parakstīšanu ar kompāniju “Dredging International N.V.” par Liepājas ostas akvatorijas un kuģa ceļu padziļināšanu sācies ilgi gaidītais transporta nozares projekts, kura mērķis ir uzlabot un sakārtot Liepājas ostas infrastruktūru. Projekts nodrošinās Eiropas transporta tīkla infrastruktūras attīstību un pilnvērtīgu noslodzi. Tā papildu mērķis ir kuģošanas uzlabošana ostā, nodrošinot kuģu piekļuvi ostai no jūras puses. Noslēgtā līguma summa ir 27 miljoni latu. 12. oktobrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš un kompānijas “Dregning International N.V.” Ziemeļeiropas reģiona vadītāja vietnieks Džons van Akers svinīgi parakstīja līgumu par Liepājas ostas akvatorija un kuģu kanālu rekonstrukciju. Plānotie ostas un kuģu ceļu padziļināšanas darbi būs vērienīgākie Liepājas ostas vēsturē. Ostas attīstībai izdevies piesaistīt finanšu līdzekļus no ES Kohēzijas fonda. Projekta īstenošanas gaitā notiks Liepājas ostas kuģu ceļa un brīvostas rajona akvatorijas padziļināšana attiecīgi līdz 12,5 un 12 metru atzīmēm, veiks Loču kanāla rekonstrukciju un Ziemas ostas rajona akvatorijas padziļināšanu līdz septiņu metru dziļumam. Vēl projekta ietvaros modernizēs arī kuģu satiksmes vadības centru. Līdz ar to ostas akvatoriju regulāri un droši varēs izmantot lieltonnāžas un tuvsatiksmes kuģu satiksmei. Pirms tam Liepājas osta padziļināta 1999. gadā, un to veica uzņēmums “Dredging International N.V.”. Toreiz Liepājas ostu padziļināja vidēji par 1,5 metriem. Šobrīd noris ostas padziļināšanas priekšdarbi, ko kompānija sola paveikt 14 mēnešu laikā. Ostas padziļināšanas projekta plānotās kopējās izmaksas ir 23,6 miljoni latu, no kuriem 74,5% veido ES Kohēzijas fonda finansējums, 19,6% – Latvijas valsts budžeta un 5,9% – Liepājas SEZ pārvaldes finansējums.
Liepājā nosiltināta sociālā māja un renovēts bērnudārzs
Liepājas pilsētas būvvaldes komisija pieņēmusi ekspluatācijā sociālo dzīvojamo māju Flotes ielā 14, kur ar ES struktūrfondu finansiālu atbalstu veikti energoefektivitātes pasākumi un ēka ieguvusi jaunu veidolu. Sociālajā mājā tika īstenots ERAF projekts “Sociālās dzīvojamās mājas Flotes ielā 14, Liepājā, siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”, ko īstenoja sociālais dienests. Projekta ietvaros ēkai nosiltinātas visas fasādes sienas, jumts, pagraba pārsegums, kā arī sakārtota apkures sistēma. Galvenais, ko gaida iedzīvotāji – maksas samazinājumu par patērēto siltumenerģiju, kas ļaus ietaupīt līdzekļus gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībai, kas šobrīd sedz 75% no apkures rēķina. Būvdarbus veica a/s “UPB”, un to kopējās precizētās izmaksas ir 94 227 latu. Šobrīd ēkai tiek gatavots energoaudita sertifikāts, pēc kura saņemšanas parakstīs būvdarbu pieņemšanas un nodošanas aktu starp sociālo dienestu un a/s “UPB”. Savukārt bērnudārzā “Saulīte” bērni jau atgriezušies savās grupiņās, jo pabeigta korpusa renovācija un telpas kļuvušas gaišākas, sapostākas, aprīkotas ar jaunām mēbelēm, bet virtuve – ar modernām un mūsdienīgām ēdiena gatavošanas iekārtām. To paveikusi SIA “Liepājas celtniecības sabiedrība “Būvnieks””. Papildus pašreizējām 240 vietām renovētajā bērnudārza ēkā līdz Ziemassvētkiem tiks nodota arī jaunā piebūve, kur būs vieta vēl 128 mazuļiem. Līdz ar to bērnudārzs “Saulīte” kļūs par lielāko pirmsskolas iestādi ne vien Liepājā, bet visā Latvijā. Bērnudārzā veikta ne tikai korpusa modernizācija, energoefektivitātes paaugstināšana, iekšējo un ārējo inženiertīklu nomaiņa, kosmētiskais remonts ar grīdu nomaiņu, iebūvējamā aprīkojuma un jaunu mēbeļu iegāde un uzstādīšana, saimniecības ēkas rekonstrukcija, sanitāro mezglu renovācija, bet arī jauna divstāvu korpusa būvniecība ar pārejas galeriju uz veco korpusu. Turpinās arī apkārtnes labiekārtošana, izveidojot jaunus rotaļu un sporta laukumus, zālienus un celiņus. Projekta kopējās izmaksas plānotas 1,6 miljonu latu apmērā.
Zēnu kori pirmoreiz pasaulē dzied lībiešu valodā
18. novembrī Talsos notika trešais zēnu koru saiets “Zaļā bumba”, kurā skanēja Raimonda Tigula speciāli saietam rakstītā “Älloul” jeb “Lībiešu šūpuļdziesma” ar Valta Erenštreita vārdiem – pirmo reizi tieši zēnu koriem sacerētā dziesma lībiešu valodā. “18. novembris ir ne tikai Latvijas dzimšanas diena, bet arī lībiešu karoga iesvētīšanas diena,” atgādināja komponists Tiguls pirms jaunā skaņdarba atskaņošanas. Dziesmas apguve zēniem bija liels pārbaudījums, jo šoreiz nācās apgūt gan jaunu dziesmu, gan arī citu valodu. Trešais Kurzemes zēnu koru saiets notika Talsu novada lielkoncerta “Kalnā kāpu lūkoties, kas ar manu tēvuzem’” ietvaros. “Zaļo bumbu” Talsos iecerējis un izlolojis nu jau bijušā Talsu rajona skolu koru virsdiriģents Gints Ceplenieks. Viņa sarūpēta ir arī tradīcija katrā zēnu koru saietā atskaņot jaundarbu, kas speciāli rakstīts zēnu koriem un kura autors ir talsinieks. Šoreiz tās bija Raimonda Tigula “Trīs dziesmas puiku korim un Busulim” (teksta autori – Kārlis Anitens, Valts Erenštreits un Inga Krišāne). Otrajā zēnu koru saietā dziesmu ciklu “Piespēlē” sarakstīja Rihards Zaļupe, bet pirmajā saietā skanēja Toma Juhņeviča dziesmu cikls “Pārvērtības” (abi ar Ingas Krišānes vārdiem).
Talsu novada Stendē atklāta katlumāja
30. oktobrī Talsu novada Stendes pilsētā atklāšanas svētkus piedzīvoja ilgi gaidītā katlumāja, kas ar siltumu nodrošina tuvējo daudzdzīvokļu namu kvartālu un pirmsskolas izglītības iestādi. Katlumājas ēkā tagad atrodas arī SIA “Stendes nami”. “Katlumāja nav luksusa lieta, bet gan elementāra nepieciešamība,” atklāšanas reizē atgādināja Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece, bijusī Stendes domes priekšsēdētāja Solvita Ūdre, uzsverot, ka galvenais ir rezultāts un Stendes iedzīvotāji viennozīmīgi ir ieguvēji. Pateicību S. Ūdrei par savulaik drosmīgu pieņemto lēmumu celt katlumāju izteica arī bijušais Stendes pilsētas pārvaldes izpilddirektors, tagad Stendes pilsētas pārvaldes un Virbu pagasta pārvaldes vadītājs Mareks Zemītis. Viņš par atbalstu teica paldies arī Talsu novada domes priekšsēdētājam Miervaldim Krotovam un pašvaldības izpilddirektoram Normundam Tropiņam, kā arī SIA “SAN B”, kas būvēja siltumtrasi no katlumājas uz apkurināmajām mājām. Skaistus sveicienus gan Stendes vadītājiem, gan katlumājas darbiniekiem bija sarūpējuši pirmsskolas izglītības iestādes “Saulīte” audzēkņi. Svētku reizē katlumāja tika arī pie savas mūzas, kas gādāja par viesu labsajūtu, un viņas uzticamā sekotāja – šķeldotāja. Stendes jaunās dienvidu katlumājas celtniecība gan bijušajai Stendes domes, gan tagadējai Talsu novada domes vadībai sagādājusi ne mazums raižu. Nevienam gan nebija šaubu, ka jauna katlumāja Stendē ļoti vajadzīga, jo vecie apkures katli kuru katru mirkli varēja atteikties darboties un apdraudēja katlumājas darbinieku un iedzīvotāju drošību. Stendes domes vadība pieņēma lēmumu celt jaunu katlumāju, apzinoties, ka projekts nav lēts. Pagājušā gada rudenī topošās katlumājas pamatos tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Diemžēl būves projekts bija izstrādāts nepilnīgi un bez paredzētajiem 880 tūkstošiem celtniecībai bija nepieciešami vēl vairāk nekā 200 000 tūkstoši latu pilnīgai siltumapgādes sistēmas sakārtošanai, lai siltums no jaunās katlumājas nonāktu pie patērētājiem. Nelielajai Stendes pilsētai tas bija neplānoti liels finanšu slogs, par ko pamatoti uztraucās arī Talsu novada dome kā Stendes saistību pārņēmēja. Tomēr Stendes parādsaistību dēļ citiem novada pagastiem un pilsētām nav jācieš. Stendes pilsētas pārvaldes vadītājs Mareks Zemītis vienojies ar uzņēmējiem par aizkavēto maksājumu atlikšanu, bet siltumtrases pabeigšanai saņemts kredīts.
Alūksnē atklāts atjaunotais piemineklis un ūdens atdzelžošanas stacija
16. oktobrī Valsts prezidents Valdis Zatlers Alūksnē atklāja atjaunoto Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem 7. Siguldas kājnieku pulka karavīriem veltīto pieminekli. Atklāšanas pasākumā 7. Siguldas kājnieku pulka pieminekļa kalnā piedalījās Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas, Zemessardzes 31. AMII bataljona, Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljona goda sardzes karavīri un Jaunsardzes vienība, bet ar muzikāliem priekšnesumiem kuplināja NBS Štāba orķestris, vīru kori “Tēvzeme” un “Dziedonis” no Rīgas, Alūksnes tautasnama jauktie kori “Sonus” un “Dzelme”, skolotāju koris “Atzele” un Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas jauniešu koris. Nedēļu vēlāk Alūksnē atklāja vēl vienu objektu – dzeramā ūdens sagatavošanas jeb atdzelžošanas staciju. Tās būvniecība notika Kohēzijas fonda atbalstītā projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseina pilsētās” ietvaros. Galvenais uzņēmējs būvobjektā bija a/s “Per Aarsleff”. Jau kopš septembra sākuma jaunbūvētā stacija strādāja testa režīmā, nodrošinot ar ievērojami kvalitatīvāku dzeramo ūdeni tos iedzīvotājus, kas saņem ūdeni no pilsētas centralizētās ūdensapgādes sistēmas. Alūksnē par centralizēto ūdensapgādes sistēmu gādā SIA “Rūpe”. Šis ir jau trešais veikums projekta ietvaros – vispirms Alūksnē rekonstruēja ūdensvada un kanalizācijas tīklus, šovasar atklāja jaunu notekūdeņu attīrīšanas staciju un tagad – arī jauno atdzelžošanas staciju. Kopumā ūdenssaimniecības attīstībā un sakārtošanā Alūksnē ieguldīti 7,5 miljoni eiro. Projektu 66% apmērā tiek finansēts no ES Kohēzijas fonda līdzekļiem, pārējo līdzfinansējumu veido valsts budžeta, Alūksnes pašvaldības un SIA “Rūpe” līdzekļi. Atdzelžošanas stacijas svinīgajā atklāšanas pasākumā lentīti pārgrieza Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Aivars Fomins (no labās) un SIA “Rūpe” valdes loceklis Valfrīds Vilks.
Valku un Valgu savieno arī Pedeles dabas taka
10. oktobrī ar dažādiem pasākumiem Valkā un Valgā tika atklāta Pedeles upes atpūtas un dabas taku. Pasākums sākās ar orientēšanās pārgājienu – dabas takas teritorijā divi kontrolpunkti bija Valkas un četri – Valgas pusē. Speciālās orientēšanās kartēs pārgājiena dalībnieki varēja saņemt spiedogus par dalību šajā pasākumā. Starp tiem, kuri bija apmeklējuši visus sešus kontrolpunktus, tika izlozēts Valgas pilsētas valdes dāvātais velosipēds. Pēc svinīgās takas atklāšanas Valgas pilsētas un Valkas novada vadītāji iemēģināja jauno veloceliņu. Pedeles krastos veikti meliorācijas darbi, izbūvēti celiņi gājējiem un velosipēdistiem, izveidoti atpūtas laukumi, koka laipas, kāpnes un terases, uzstādīti soliņi un ierīkots rekreācijas zonas apgaismojums. Putras kalnā izbūvēta lapene un veikti apzaļumošanas darbi, uzstādīti informācijas stendi, ceļu norādes, laipu margas, velosipēdu statīvi un atkritumu urnas. Pedeles upes rekreācijas zonas un pastaigu takas projektētas un izbūvētas tā, lai būtu brīvi pieejamas visiem Valkas un Valgas iedzīvotājiem un viesiem. Pa tiem var pārvietoties gan kājām, gan ar velosipēdiem. Pedeles upes rekreācijas zonas labiekārtošana notika ES Igaunijas – Latvijas programmas 2007. – 2013. gadam ietvaros.
Valkā spēlē kokles un kanneles
21. novembrī Valkas novadpētniecības muzeja Saimes zālē Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta programmas “Pārrobežu sadarbība” apakšprojekta “Valkas un Valgas pilsētu kopējās mākslas vides attīstība” ietvaros notika kokļu un kanneļu svētki. 2009. gads turpina skanēt Jāņa Cimzes 195 gadu jubilejas zīmē. Valcēniešiem Cimzes vārds vistiešāk saistās ar viņa dibināto un celto semināra ēku Valkā, kur izglītību ieguvuši daudzi latviešu un igauņu skolotāji un kultūras un izglītības darbinieki. Kokļu un kanneļu svētkos notika 12 latviešu un igauņu kolektīvu satikšanās mūzikā ar tautas mūzikas un oriģinālskaņdarbu atskaņošanu, kopīga un atsevišķa muzicēšanu, savstarpēju iepazīšanos, latviešu kokles un igauņu kanneles spēles tradīciju godā celšanu. Pasākums bija emocionālu un gaišu noskaņu caurvīts, un melodiju un pateiktā vārda vienkāršībā, sirsnībā un skaidrībā klātesošie varēja smelties gara spēku ikdienai. Vakarā tuvi un tāli klausītāji no Latvijas un Igaunijas tika aicināti uz svētku koncertu Valkas kultūras nama zālē. Šā projekta ietvaros veiksmīgi noslēgusies arī otra aktivitāte – grafikas meistardarbnīca, kas abās dvīņu pilsētās norisinājās oktobra beigās. Jauniešiem tā bija lieliska iespēja rudens brīvlaikā praktizēties pie profesionāliem māksliniekiem – grafiķiem, apgūt dažādas prasmes, darbojoties ar ģipsi, linoleju, plastikātu un citiem materiāliem. Tā bija arī laba pieredzes apmaiņa starp Latvijas un Igaunijas grafikas mākslas skolām mācību metodikā un izteiksmes līdzekļu dažādošanā. Grafikas meistardarbnīcās piedalījās pa septiņiem bērniem no Valkas mākslas skolas un Valgas pilsētas. Grafikas meistardarbnīcu vadīja Valkas mākslas skolas pedagoģe Līva Dorša un igauņu grafiķe, Tartu mākslas augstskolas pasniedzēja Kalli Kalde. Projekts ilgs līdz nākamā gada novembrim. Tā kopējās izmaksas ir 570 600 eiro. Projekts sadalīts trīs aktivitātēs: projekta koordinēšana un mārketings, Valkas mākslas skolas rekonstrukcija un mākslas un kultūras izglītības pasākumi abu dvīņu pilsētu jauniešiem. Tā kā Valgai nav savas mākslas skolas, Valkas mākslas skola tiks rekonstruēta kā abu dvīņu pilsētu mākslas un kultūrizglītības centrs.
Vangažos noslēgusies ūdenssaimniecības projekta pirmā kārta
22. oktobrī Vangažos oficiāli noslēdzās ūdenssaimniecības attīstības projekta pirmā kārta. Tajā pilsētā paveikts vērienīgs darbs ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu paplašināšanā un rekonstrukcijā, tādējādi uzlabojot pakalpojumu apjomu un kvalitāti. Projekta gaitā izbūvēti un rekonstruēti ūdensvadu tīkli, rekonstruēti kanalizācijas pašteces kolektori, veikta kanalizācijas pašteces tīklu jaunbūve, lietus kanalizācijas tīklu rekonstrukcija, kanalizācijas sūkņu stacijas izbūve u.c. “Vangaži ir pirmā pašvaldība Rīgas reģionā, kur pilnībā īstenots būvdarbu līgums. Projekta īstenošana devusi lielu ieguldījumu vides sakārtošanā. Gūta arī liela pieredze, kas noteikti palīdzēs, realizējot otro kārtu,” uzsver Vides ministrijas Projektu ieviešanas departamenta ūdenssaimniecības un vides risku projektu nodaļas vadītāja Baiba Gulbe. Lēmumu par dalību projektā Vangažu pilsētas domes deputāti pieņēma 2007. gada maijā, bet reālie darbi sākās gadu vēlāk. Projektu bija paredzēts nodot šāgada 30. novembrī, taču izdevās noslēgt jau oktobrī. Projekta kopējo finansējumu 1 498 830 latu apjomā nodrošināja ES Kohēzijas fonds, valsts un SIA “Vangažu avots”. Būvniecības darbus veica SIA “Remus”. Projekta otrās kārtas ietvaros paredzēts izbūvēt jaunu atdzelžošanas staciju, trīs artēziskos urbumus, kas būtiski uzlabos ūdens kvalitāti Vangažu pilsētā, jaunas attīrīšanas ietaises un uzbūvēt jaunu kanalizācijas sūkņu staciju.
Carnikavas bērni palīdz atdzimt dievnamam
1. decembrī interesenti tika aicināti uz pasākumu Carnikavas baznīcā Siguļos, lai iepazīstinātu ar jaunu iniciatīvu – jaunieši un bērni ar īpašām vajadzībām uzņēmušies palīdzēt atdzimt dievnamam kā garīgo un kultūras vērtību centram. Tā kā Carnikavas speciālā internātpamatskola atrodas blakus baznīcai, pedagogu un audzēkņu acu priekšā notiekošo pārvērtību īstenotāji vēlas būt arī viņi. Bērni un jaunieši skolā apgūst arodizglītību – zēni – galdniecību, mācoties gatavot dažādus izstrādājumus, sākot no koka karotēm līdz mēbelēm, bet meitenes – mājturību, kur cita starpā apgūst arī pavāra palīga profesiju. Lūk, tādēļ pamatota ir audzēkņu pārliecība, ka viņu kopējais ieguldījums varētu būt ievērojams. Carnikavas internātpamatskolas skolēni uzņēmušies veicināt dievnama atdzimšanu un aicina apkārtējos popularizēt šo ideju un ziedojumu vākšanu. Carnikavas baznīca ir vairāk nekā 280 gadu veca un šobrīd vienīgā koka baznīca Vidzemes jūrmalā. Carnikavas draudze, kaut ļoti maza, un draudzes mācītājs Gundars Bērziņš apņēmušies baznīcu atjaunot un jau daudzus gadus neatlaidīgi pie tā strādā. Pašvaldība izveidojusi baznīcas atjaunošanas iniciatīvas grupa, tādējādi apliecinot arī savu interesi baznīcas atjaunošanā, kas ar laiku varētu izveidoties par Carnikavas novada Gaujas un Siguļu ciema iedzīvotāju kultūras centru un būtu arī nozīmīgākais kultūrvēsturiskais objekts novadā. Šeit varēs iegādāties audzēkņu darbus, kurus viņi izgatavojuši kopā ar saviem pedagogiem, bet iegūto naudu skolēni ziedos baznīcai.
Ķekavas pašvaldība un uzņēmēji uzsāk dialogu
28. oktobrī uz pirmo novada konferenci pulcējās 100 novada uzņēmēju, kas liecina par viņu pieaugošo interesi veidot dialogu ar pašvaldību un sadarboties. Aicinot uz tikšanos, Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Roberts Jurķis uzsvēra: “Šobrīd, kad pasaules ekonomikas problēmas skārušas kā uzņēmējus, tā pašvaldību, šā dialoga un sadarbības nozīme ir īpaši liela. Esmu pārliecināts, ka tikai kopīgiem spēkiem mēs spēsim ātrāk pārvarēt pašreizējās ekonomikas grūtības un atkal nostāties uz stabilas attīstības ceļa. Mēs apzināmies, ka uzņēmējiem ir problēmas gan konkrēta uzņēmuma līmenī, gan vispārējā mērogā. Daļu no tām dome jau apzinājusi un sākusi risināt. Savus sadarbības priekšlikumus, papildinot ar uzņēmēju ierosinājumiem un idejām, pārvērtīsim nopietnā sadarbības plānā.” Konferences ietvaros uzņēmējiem daudzpusīgu informāciju par uzņēmējdarbības uzsākšanas, paplašināšanas un attīstīšanas iespējām sniedza banku, pašvaldības, valsts un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Īpašu interesi izraisīja novada uzņēmēju biedrības projekts, kas radīs jaunas iespējas uzņēmēju un pašvaldības kontaktam lēmumu pieņemšanā un problēmu risināšanā. Šis veidojums būs viens no uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas un attīstīšanas instrumentiem. Protams, finanšu piesaistes iespējas no ES fondu līdzekļiem bija viens no pamatjautājumiem, kas uzņēmējus interesēja visvairāk. Lielu interesi izpelnījās arī ideja veidot Ķekavas novadā biznesa inkubatoru. Konferences dalībnieki atzinīgi novērtēja pasākumu un izteica cerību, ka sadarbība veiksmīgi attīstīsies.
Laikraksta redakcija atrodas Mazā Pils iela 1, Rīga LV-1050
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 03.01.2011 līdz 17.08.2017